PROBLĒMA

No kā atkarīga jūsu pensija

Ināra Bite, Labklājības ministrijas Sociālās nodrošināšanas

departamenta direktore, — "Latvijas Vēstnesim”

Ar 1996.gada 1.janvāri stājās spēkā jaunais likums “Par valsts pensijām”. Tā kā šajā sakarā iedzīvotājiem ir daudz jautājumu, lūdzām Ināru Biti sniegt skaidrojumus dažādām likuma sadaļām. Mūsu saruna skar galvenokārt jautājumus par vecuma pensiju. Atgādinām lasītājiem, ka likums “Par valsts pensijām” ir publicēts “Latvijas Vēstnesī” 1995.gada 23.novembrī (nr.182).

Ināra Bite: — No sarunām ar cilvēkiem es zinu, ka par jauno likumu ir liela neskaidrība. Aizvadītā gada 23.novembrī Valsts prezidents parakstīja likumu “Par valsts pensijām”. Taču pats likums nosaka, ka tā realizācijai ir jāizstrādā vēl vismaz astoņi šim likumam pakārtoti Ministru kabineta noteikumi un rīkojumi. Mūsu darbinieki patlaban ir lielā laika trūkumā, un tas traucē organizēt plašāku izskaidrošanas darbu iedzīvotāju vidū. Tādēļ, izmantojot izdevību, gribu ar “Latvijas Vēstneša” starpniecību dziļi atvainoties visiem interesentiem par visai maz izvērsto izskaidrošanas darbu sabiedrībā, ko izraisījusi visu departamenta darbinieku lielā aizņemtība likuma sagatavošanai reālai funkcionēšanai.

— Kā jūs raksturotu likumu “Par valsts pensijām”? Kas tajā ir atšķirīgs no iepriekšējiem pensiju likumiem?

Ināra Bite: — Šis likums, salīdzinot ar iepriekšējiem pensiju likumiem, neparedz īpašas privilēģijas atsevišķām iedzīvotāju kategorijām. Taču šim likumam, tāpat kā līdzīgiem likumiem jebkurā citā valstī, piemīt politisks raksturs. Tā, piemēram, likuma sadaļa “Pārejas noteikumi” paredz “lielākās labvēlības statusu” politiski represētajiem. Paredzētās priekšrocības ir diezgan ievērojamas. Tā, līdz 1991.gada 1.janvārim nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks politiski represētajiem pilsoņiem tiek pielīdzināts trīškāršam apdrošināšanas stāžam, bet galējos ziemeļos un tiem pielīdzinātos rajonos — pieckārtīgā apmērā. Vecuma pensijas politiski represētajiem indeksētas ar koeficientu 1,1.

No jaunā pensiju likuma izriet, ka pirmajā gadā, t.i., šajā gadā, neizbēgams ir pensijas apmēra kritums, jo, aprēķinot pensiju, tiek ņemta vērā vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga valstī. Protams, arī turpmāk, aprēķinot pensijas, ņems vērā personas vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu. Ja cilvēks oficiāli saņem minimālo algu, tad viņa pensija nekādi nevar sasniegt 30 vai 40 latus.
Kamēr strādājošā alga ir maza (vai tiek uzrādīta maza), arī pensija būs maza. Pat mazāka nekā pašreizējā sociālā pensija, kuras vietā turpmāk būs valsts sociālās nodrošināšanas pabalsts. Ministru kabinets ir paredzējis šiem pensionāriem valsts piemaksas, lai pensija kopā ar piemaksu nebūtu mazāka par pensiju 1995.gadā. Tātad pensijas kopīgais apmērs tiem, kas šajā gadā pensionēsies, būs apmēram tāds pats kā tiem, kas pensionējās iepriekšējā gadā.

Kas aizies pensijā, sākot ar 1997.gada 1.janvāri, jau varēs izmantot šī jaunā likuma piedāvātās priekšrocības tiem, kas kārtīgi pelnījuši un kārtīgi kārtojuši — paši vai (un) uzņēmums — sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Jaunais pensiju likums ir izveidots tā, lai cilvēki būtu ieinteresēti sekot, lai darba devējs kārtīgi nomaksātu valstij sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai un oficiāli fiksētu visu nopelnīto algu.

— Daži konkrēti jautājumi: kādas izmaiņas skar pensionēšanās vecumu? Vai strādājošs pensionārs varēs saņemt arī pilnu pensiju?

Ināra Bite: — Likuma 11.panta 1.daļa nosaka, ka tiesības uz vecuma pensiju ir vīriešiem un sievietēm, sasniedzot 60 gadu vecumu. Vīriešiem šī vecuma robeža jau bija fiksēta iepriekšējā pensiju likumā, taču sievietēm pensionēšanās vecums līdz 1995.gada 31.decembrim bija 55 gadi. Jaunā pensionēšanās vecuma robeža sievietēm tiks sasniegta pakāpeniski. Sievietes, kam šogad paliks 55 gadi, varēs aiziet pensijā pēc gada – 56 gadu vecumā. Pēc tam pensionēšanās vecumu katru gadu paaugstinās par 6 mēnešiem, līdz tas sasniegs 60 gadus. Taču saskaņā ar 11.panta 2.daļu sievietēm, kas būs sasniegušas 55 gadu vecumu, arī turpmāk saglabāsies tiesības priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju, ja vien viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

Tagad par otru jautājumu. Jā, strādājošs pensionārs saņems arī pilnu pensiju, izņemot sievietes, kuras saskaņā ar jauno pensijas likumu pensijā aizgājušas priekšlaicīgi. Šis ierobežojums neattiecas uz sievietēm, kas pensionējušās agrāk, t.i., pirms 1996.gada. Jāpiebilst, ka tās sievietes, kam pensionēšanās vecums iestājās 1995.gada pēdējos mēnešos, pensiju var vēl noformēt, ja tā būs pieprasīta trīs mēnešu laikā pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, kaut vai pieprasījums būtu izdarīts pat šajā, 1996.gadā. Ja pensionārs turpinās strādāt, viņa pensiju varēs pārrēķināt jau pēc 12 nostrādātiem mēnešiem, taču ne biežāk kā reizi trijos gados. Piemēram, ja pensionārs nostrādās visu 1996.gadu un būs kārtīgi nokārtotas visas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad viņa pensiju varēs pārrēķināt jau 1997.gadā. Protams, aizejot ātrāk pensijā, tās apmērs var būt mazāks, jo īsāku laiku ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas un garāks ir laika posms gados, par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

— Kas būtu jāņem vērā potenciālajiem pensionāriem, kuri gatavojas pensionēties jau tagad vai nākamajā gadā?

Ināra Bite: — Vecuma pensiju piešķir no tās dienas, kad rodas tiesības uz to. Taču, pensiju pieprasot arī trīs mēnešu laikā pēc šī datuma, pensiju piešķir no tiesību rašanās dienas. Ja, piemēram, cilvēkam pensijas vecums iestājas šā gada decembrī, tad viņš var pieprasīt pensiju trīs mēnešu laikā, skaitot no šī datuma, un viņam pensiju piešķirs vēl pēc vecā likuma.

— Lūdzu īsi izskaidrojiet pensijas aprēķināšanas formulu.

Ināra Bite: — Formulas ir divas. Viena tam laikam, kad beigsies pārejas periods un sāks darboties jaunais pensiju likums pilnībā; otra — pārejas laikam. Tātad vispirms pamatformula:

P=K/G,

kur P—gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; K — apdrošinātās personas pensijas kapitāls; G — laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Tā kā patlaban nevienam nav uzkrāta pensijas kapitāla (K), tad pārejas periodā pensijas aprēķināšanai tiks lietota cita, bet līdzīga formula:

P=Vi x As x 0,2/G,

kur Vi — gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, respektīvi, personas ienākumi, no kuriem izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas; As — apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gadam (ieskaitot). As sastāv no divām daļām — no darba stāža līdz 1991.gadam un apdrošināšanas stāža turpmākajos gados, kad persona vai (un) darba devējs veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas; G — katru gadu nosaka valsts statistiskas dienests, un šim gadam tas ir 18,25 gadi (60 gadu vecumā).

Par Vi likumā ir sevišķas norādes: aizejot pensijā 1996.gadā, šis lielums ir vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1995.gadā, un to aprēķina valsts institūcija; 1997.gadā Vi ir apdrošinātās personas individuālā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996.gadā. Un tālāk kā “Pārejas noteikumu” 13.pantā.

Jau maza šo formulu analīze rāda, ka nav izdevīgi aiziet pensijā 1996.gadā, jo Vi nosaka valsts un, kā jau iepriekš minēju, tas ir mazs lielums — 85 lati. Turpretim ir ieteicams visu 1996.gadu strādāt ar lielu algu un kārtīgi veikt visas apdrošināšanas iemaksas. Vēlāk jau tas būs jādara divus gadus pēc kārtas, tad trīs, četrus un beidzot — visu darba mūžu.

— Formulā ir arī apdrošināšanas stāžs. Kādi dokumenti vajadzīgi tam?

Ināra Bite: — Likumā tas ir labi izskaidrots. Tur norādīts arī, kādi dokumenti pierāda stāžu. Taču gribu uzsvērt, ka, sākot ar 1991.gadu, sākas apdrošināšanas stāžs, kurš jāpierāda, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas fondā uzkrātajiem datiem par sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu.

— Kas kārto pensionāra pensijas saņemšanas dokumentus?

Ināra Bite: — Vai nu uzņēmuma administrācijas izvēlēts darbinieks, vai arī pats pensionārs. Labāks ir pirmais variants, jo pensionārs parasti nepārzina iestādes, kurās viņam jāgriežas pēc dokumentiem.

— Un pēdējais jautājums: vai pensijas tiem, kas tās jau saņem, bet nestrādā, arī mainīsies, vai paliks līdzšinējā līmenī?

Ināra Bite: — Viņu pensijas mainīsies likumā paredzētajā kārtībā: Pārejas noteikumu 15.punkts paredz, ka līdz 2000.gadam valsts pensijas pārskatāmas ik pēc pusgada, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu.

Vairis Ozols,
“LV” iekšpolitikas redaktors