Par Latviju Eiropā

Vakar, 27.februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības lietās Aleksandru Kiršteinu un Eiropas integrācijas biroja vadītāju Jāni Vaivadu. Prezidents izrādīja īpašu interesi par Integrācijas biroja darbību un jautāja par iespējām, kā pašam atbalstīt šos procesus.

“Apsveicu ar pirmo nopietno tikšanos par Eiropas Savienības lietām šeit pat Latvijā. Līdz šim bijis tā, ka esam par to runājuši tikai ārzemēs. Es, protams, te nedomāju Ārlietu ministriju, kura šajā jomā jau strādājusi krietnu laiku,” sarunas sākumā uzsvēra G.Ulmanis.

J.Vaivads paskaidroja, ka šajās dienās ir galīgi sakārtota visa to institūciju sistēma, kuras iesaistītas integrācijas procesos. Pirmkārt tas ir Integrācijas birojs. Būtībā tā ir koordinējoša institūcija, kas sadarbojas ar īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības lietās, Saeimas Eiropas lietu komisiju un Ministru kabineta Eiropas integrācijas padomi. Ņemot vērā daudzo pušu skaitu, rodas jautājums, kura no minētajām ir atbildīga par visu kopumā. Šajā sakarā J.Vaivads uzsvēra, ka integrācijas process ir visu ministriju un valdības atbildības lieta. Šis jautājums nevar koncentrēties vienīgi īpašu uzdevumu ministra atbildības redzeslokā. J.Vaivads paskaidroja, ka Integrācijas biroja pakļautībā šobrīd strādā 23 darba grupas, kuras pilda likumdošanas uzraudzības funkciju pār jaunajiem likumprojektiem, kas tiek virzīti akceptēšanai valdībā. Proti, lai jaunajā likumdošanā nerastos pretrunas ar Eiropas likumdošanu. Gan Integrācijas biroja vadītājs Jānis Vaivads, gan Ministru prezidents Andris Šķēle esot vienisprātis, ka atbildība par likumdošanas sakārtošanu jāuzņemas ministrijām, jo 80 procenti darba grupu ekspertu ir ministriju speciālisti. Šī apstākļa dēļ gan rodas problēma par darba grupu apmaksu, jo pašlaik speciālisti strādā uz sabiedriskiem pamatiem, kā vienīgo ieguvumu saņemot profesionālu pieredzi un izglītošanos. Sarunas dalībnieki atzina, ka šāds brīvprātības princips nevar būt ilglaicīgs, jo integrācijas sagatavošanai nepieciešami līdzekļi. Savukārt asociētās valsts statuss dod iespēju saņemt ilgtermiņa kredītus ar zemiem procentiem (5%) konkrētu projektu realizēšanai. Piemēram, Rīgas HES rekonstrukcijai, par ko nule kā valdībā pieņemts principiāls lēmums atbalstīt kredīta ņemšanu.

Visi trīs sarunas dalībnieki atzina, ka patlaban integrācijas vajadzībām trūkst līdzekļu un tas liedz piesaistīt Integrācijas birojam minimāli nepieciešamo darbinieku skaitu (vismaz 12). Patlaban tajā strādā tikai pieci darbinieki, turklāt lielākā daļa no viņiem ir studenti. Salīdzinājumam A.Kiršteins minēja Poliju, kur šādā birojā strādā 54 darbinieki.

Sarunas dalībnieki, balstoties katrs uz savu konkrēto pieredzi, secināja, ka viens no visgrūtāk pārvaramajiem šķēršļiem uzņemšanai Eiropas Savienībā būs joprojām esošās muitas barjeras starp Baltijas valstīm.

A.Kiršteins piebilda, ka šobrīd pastāv pilnīgi nepamatots mīts par to, ka bezmuitas robeža starp Latviju un Lietuvu izputinātu Latvijas zemkopību un ekonomiku. Viņaprāt, process būtu gluži pretējs, jo, ņemot vērā Lietuvas budžeta deficītu, inflācijas līmeni un lielās subsīdijas lauksaimniecībai, no muitas atcelšanas Latvija tikai iegūtu, bet Lietuvai tas pamazām kļūtu ekonomiski neizdevīgi.

Prezidents jautāja, vai tuvākajā laikā Latvijā gaidāmi kādi organizatoriski pasākumi integrācijas procesa jomā. Atbildot uz šo jautājumu, J.Vaivads minēja vairākas konferences un seminārus, kas notiks martā un aprīlī. Aprīlī notiks arī Latvijas un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līguma izvērtēšanas izpildes sēde, bet 1. un 2.aprīlī notiks Eiropas Savienības komisijas un Latvijas valdības pārstāvju apvienotās komitejas sēde, kurā izvērtēs asociācijas līguma izpildes gaitu. Kā zināms, 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā, parakstot Eiropas līgumu, Latvija noslēdza vienu posmu Latvijas integrācijas procesā Eiropas struktūrās un kļuva par Eiropas Savienības asociēto dalībvalsti. Šis līgums nosaka pārejas periodu līdz 1999.gada beigām, kas nepieciešams likumdošanas saskaņošanai, preču kustības un uzņēmējdarbības liberalizācijai.

Valsts prezidents vēl interesējās par iespēju iegūt savā īpašumā Balto grāmatu latviešu valodā, ko Integrācijas biroja vadītājs solīja nosūtīt prezidentam tuvākajā laikā. Baltā grāmata tika pieņemta Francijas prezidentūras noslēguma apspriedē Kannās 1995.gada jūnijā. Tās mērķis ir dot asociētajām valstīm priekšstatu par prasībām, kas jāievēro, lai integrētos Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

A.Kiršteins piebilda, ka šobrīd pastāv pilnīgi nepamatots mīts par to, ka bezmuitas robeža starp Latviju un Lietuvu izputinātu Latvijas zemkopību un ekonomiku. Viņaprāt, process būtu gluži pretējs, jo, ņemot vērā Lietuvas budžeta deficītu, inflācijas līmeni un lielās subsīdijas lauksaimniecībai, no muitas atcelšanas Latvija tikai iegūtu, bet Lietuvai tas pamazām kļūtu ekonomiski neizdevīgi.

Prezidents jautāja, vai tuvākajā laikā Latvijā gaidāmi kādi organizatoriski pasākumi integrācijas procesa jomā. Atbildot uz šo jautājumu, J.Vaivads minēja vairākas konferences un seminārus, kas notiks martā un aprīlī. Aprīlī notiks arī Latvijas un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līguma izvērtēšanas izpildes sēde, bet 1. un 2.aprīlī notiks Eiropas Savienības komisijas un Latvijas valdības pārstāvju apvienotās komitejas sēde, kurā izvērtēs asociācijas līguma izpildes gaitu. Kā zināms, 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā, parakstot Eiropas līgumu, Latvija noslēdza vienu posmu Latvijas integrācijas procesā Eiropas struktūrās un kļuva par Eiropas Savienības asociēto dalībvalsti. Šis līgums nosaka pārejas periodu līdz 1999.gada beigām, kas nepieciešams likumdošanas saskaņošanai, preču kustības un uzņēmējdarbības liberalizācijai.

Valsts prezidents vēl interesējās par iespēju iegūt savā īpašumā Balto grāmatu latviešu valodā, ko Integrācijas biroja vadītājs solīja nosūtīt prezidentam tuvākajā laikā. Baltā grāmata tika pieņemta Francijas prezidentūras noslēguma apspriedē Kannās 1995.gada jūnijā. Tās mērķis ir dot asociētajām valstīm priekšstatu par prasībām, kas jāievēro, lai integrētos Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Valsts prezidenta preses dienests