Saeimas materiāli

Frakciju viedokļi

Pēc 22.februāra plenārsēdes,

Latvijas Radio tiešraidē

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Labvakar, godājamie radioklausītāji! Gribu izteikt savu personīgo viedokli un aicināt vēlētājus, lūk, uz ko. Jau pirms pāris nedēļām, šeit, radiofonā izskanēja doma, ka Saeimas darbs ir ārkārtīgi dārgs un viena Saeimas darba minūte izmaksā 350 latus, tad, lūk, šodien, cienījamie radioklausītāji, jautājumā par likumprojektu “Grozījumi likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” Saeima debatēja 70 minūtes un tādējādi iztērēja 24 500 latu. Un tā visa rezultātā tika pieņemts lēmums šo likumprojektu nevirzīt uz komisijām. Un nebūtu runa jau varbūt tik daudz par naudu, taču, tā kā galvenais politiskais darbs likumprojektu apspriešana, viņu analīze, iztirzāšana notiek komisijās un frakcijās, es tomēr gribētu lūgt radioklausītājus, tiekoties ar saviem Saeimas deputātiem no vēlēšanu apgabaliem, aiciniet viņus runāt īsāk un par lietu, jo kad mums Saeimas darba kārtībā ir galvenokārt politiskie jautājumi, tad man vismaz rodas tāds iespaids, ka ir noteikta deputātu grupa no dažādām frakcijām, kura vienmēr uzstājas ar pilnīgi nemainīgu repertuāru. Man šķiet, ka tas mūsu kopējai lietai labumu nenes.

Otrs jautājums. Trīs likumprojekti par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Mēs izskatījām tikai vienu, noraidījām LNNK un Latvijas Zaļās partijas iesniegto likumprojektu šajā jautājumā, tagad debates tika pārtrauktas par kustības “Latvijai” iesniegto likumprojektu, un nākamajā ceturtdienā turpināsim apspriest vēl trešo — analoģisku dokumentu, kuru arī ir izanalizējusi Juridiskā komisija. Šis jautājums ir tik ļoti politizēts, ka, uzstājoties par šo jautājumu, arī te cilvēki vairāk mēģina sludināt katrs savas partijas vai frakcijas nostāju šajā jautājumā un vairāk emocionāli un mazāk juridiski.

Un pēdējais. Tā kā ir 14 jautājumi iesniegti, galvenokārt no frakcijas “Latvijai”, tad, acīmredzot pirmdien, Prezidijs par to lems, notiks speciāla sēde, kur valdība dos atbildes uz deputātu iesniegtiem jautājumiem, un acīmredzot tas notiks nākamajā trešdienā pulksten 18.00.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija):

Jāsaka, ka par lielu apbēdinājumu atkal štata kroņa runātāju kārtējās nepārtrauktās tarkšķēšanas dēļ netika pieņemta vesela rinda būtisku likumprojektu, tajā skaitā par muitas sadarbību starp Latviju un Dāniju. Ir jau prakse, ka uz katru sēdi Zīgerista partija iesniedz veselu rindu bezjēdzīgu pieprasījumu un priekšlikumu, un puse dienas aiziet debatējot. Un kā parasti te ir tikai trīs debatētāji — Lujāns, kurš praktiski nepārstāv nekādu partiju, Saulīša kungs un Kostandas kungs, un scenārijs ir ļoti vienkāršs. Vispirms tiek stāstīts par reņģu ēdājiem, pēc tam, skatoties uz šo kungu apaļajiem vaidziņiem, ir vienkārši smieklīgi runāt par badā mirstošo tautu. Pēc tam tiek runāts par to, ka ir jāsamazina, teiksim, izdevumi Valsts prezidentam. Tātad šodien tika iesniegts priekšlikums, un es viņu uzskatu kā tiešu uzbrukumu Latvijas valstij. Mēs zinām, ka prezidents pārstāv Latvijas valsti, te neiet runa par personībām, tika iesniegts priekšlikums, ka viņam nav vajadzīgs sekretārs, ka viņam nebūtu vajadzīgs dzīvoklis utt. Tas, protams, netraucē iet pēc 5 minūtēm šī Zīgerista frakcijas pārstāvjiem un runāt par to, ka Latvijas armijai vajagot tūkstošiem mašīnas, tur rācijas, kas prasa, ziniet, desmitiem vai simtiem miljonu latu un šī nauda, lūk, neesot piešķirta. Vai arī dibināt kārtējo bezjēdzīgo izmeklēšanas komisiju, kas nepārtraukti pludina kaut kādus grafomāniskus papīrus.

Tagad par prezidentu. Šeit pilnīgi demagoģiski tika piesaukts Gorbačovs, Valensa un Hāvels. Es gribētu atgādināt, ka Gorbačovam ir 26 cilvēki sekretariātā, un Polija pašreiz strādā pie ļoti nopietna likuma par prezidenta statusu un nodrošinājumu, un tas būs tāds statuss un nodrošinājums, kāds Latvijas deputātiem vai prezidentiem pat nerādās sapņos. Šeit tika liekulīgi, farizejiski, es teikšu, piesaukts arī Hāvela vārds. Čehijas prezidents, esot, lūk, atteicies no valsts piedāvātā dzīvokļa. Tas pilnīgi pamatoti, Hāvela kungs ir viens no bagātākajiem cilvēkiem ne tikai Čehijā, bet arī Eiropā. Kādreiz viņa ģimenei piederēja “Barandov” kinostudija, viņam pieder greznākie Prāgas restorāni un, protams, būtu ļoti smieklīgi, ja multimiljonārs, teiksim, no valsts prasītu kaut kādu dzīvoklīti sev. Arī šeit ir pilnīga bezjēdzība, bet es visu laiku sev uzdodu jautājumu, kāpēc šie nepārtrauktie meli no vienas “kārklu vācieša” partijas par zelta krāniem, par mersedesiem, kas maksā pusmiljonu, nu, viņa taču ļoti labi zina, ka tas tā nav. Tātad tas jau, es uzskatu, ir kaut kāds pasūtījuma darbs, lai tieši grautu Latvijas valsts prestižu starptautiski, lai nebūtu šīs ārzemju investīcijas. Un jāsaka tā, ka Saeimas deputāti to ļoti labi aptvēra un atstāja šo “kārklu vācieša” prasību, viņu muļķīgo iesniegumu, kas tika noraidīts, un es domāju, ka turpmāki šādi priekšlikumi netiks izvirzīti. Bet tiem, kuri nesen solīja ievest Latvijā tūkstošiem automašīnu ar rīsiem, es silti neiesaku uzdoties tagad par reņģu ēdājiem, lai viņi paliek pie saviem rīsiem un turpina tālāk, kamēr viņiem šķības acis paliek.

Nākamais priekšlikums bija tikpat muļķīgs par kārtējo izmeklēšanas komisiju, kuru atkal ierosināja un par ko gari runāja Kostandas kungs. Mēs taču atceramies, ka 5.Saeimā bija šāda komisija, kas pludināja papīrus. Neko viņa neizmeta, tā ir atkal kārtējā grafomānu darbošanās, kas prasa izšķērdēt Saeimas līdzekļus, bet tas ir visiem jāpasaka, lai vēlētāji zina, ka kustība “Latvijai” nodarbojas ar destruktīvu darbību tērēt tikai valsts naudu un nestrādāt ar normāliem likumprojektiem.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Labvakar, cienījamie klausītāji! Apmēram pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām, vērojot, kā noris sēdes un likumu jautājumu apspriešana, man radās iespaids, ka šo vēlēšanu tuvums sāk nopietni apdraudēt Saeimas darba konstruktīvismu. Šodien mani sāk mākt bažas, ka prezidenta vēlēšanu tuvums arī var sākt apdraudēt mūsu Saeimas darbības konstruktīvismu. Katrā ziņā, runājot par grozījumiem likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, tiešām radās iespaids, ka tā autoriem ir divi pamatmērķi. Pirmkārt, nekādā gadījumā nepieļaut, lai šis likumprojekts tiktu noraidīts, acīmredzot tāpēc, ka šī likumprojekta autori paši pretendē kļūt par... vai izvirzīt kādu, kas varētu kļūt par Valsts prezidentu. Vai, otrkārt, tātad pēc iespējas izmantot šī likuma apspriešanu uz laiku, nevis pēc būtības spriest par attiecīgo likumdošanas aktu, bet personīgi analizēt pašreizējā prezidenta kļūdas vai nekļūdas. Man tiešām jāsaka, ka “Latvijas ceļa” frakcija parasti ievēro tradīcijas balsot par likumprojektu nodošanu komisijām pat tādos gadījumos, ja mēs nepiekrītam visām likumprojekta normām. Frakcija “Latvijai” ar šo likumprojektu pārkāpj faktiski, manuprāt, jebkuras likumdošanas ētikas normas. Mūsu frakcija nonāca pie secinājuma, ka mēs nevaram atbalstīt pat šo nodošanu komisijām. Un es ceru tomēr, ka prezidenta vēlēšanu tuvums nebūs tas, kas torpedēs mūsu turpmāko darbu līdz jūlija mēnesim, un šis būs vienīgais precedents, kur šis vēlēšanu tuvums tik krasā veidā parādīsies.

Tāpat šodien tika apspriests jautājums par izmaiņām likumā “Par tautas nobalsošanu”. Mēs dažādi šeit varam debatēt par šo jautājumu, bet tomēr būtu nepieciešams izdarīt precizējumus, ko, man liekas, īsti neizprot lielākā daļa, kad mēs runājām par šo likumu. Proti, šī procedūra sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ir tā, ka pilsoņi kļūst par līdzautoriem likumam, faktiski aizvieto deputātus, ir kā deputāti, jo Satversmes 67.pantā šie te 10% no pilsoņiem tiek pielīdzināti 10 deputātiem, iesniedz attiecīgo likumprojektu. Un šajā stadijā runāt par anonimitātes nodrošināšanu ir samērā komiski, tas būtu tāpat kā, piemēram, runāt, ka pieci deputāti var iesniegt likumprojektu, bet anonīmi vai neuzrādīt to, kas tad īsti ir šo likumprojektu autori. Es domāju, ka 1922.gadā, kad tika veidota šī samērā īpatnējā Satversmes norma, kas paredz šo tiešās demokrātijas veidu, Latvijas likumdevēji speciāli paredzēja arī iespēju, ka likumprojekta iesniedzēji — 100 vai 130.tūkst. — nav anonīmi. Ja tas ir pamatprincips, tad, protams, zīmogs pasē vai kaut kādā kompjūterā ierakstītais uzvārds nebūtu tas, no kā būtu jābaidās. Es domāju, ka cilvēki, kuri baidās izpaust savu viedokli, varbūt tad lai arī atturas to izpaust. Mēs lasījām presē Lijas Guļevskas izteikumu, ka arī radio ierosinās, lai nerādās neviens, kam nav pasē šis zīmogs. Es atkārtoju vēlreiz. Ja cilvēks kļūst par likumdevēju, par likuma līdzautoru, viņš nevar būt anonīms.

Otrajā stadijā, kad notiek nobalsošana, kad visi cilvēki iet balsot, tādā gadījumā, ir jānodrošina, ka var balsot par, pret vai atturoties pret šo likumprojektu.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Šodien Saeima sāka izvērtēt diskusijas, kā pareizi teica Čepāņa kungs. Man arī jāpiekrīt salīdzinājumam, it kā Saeimas deputātu pilnvaru termiņš jau drīz beigsies, būs jaunas vēlēšanas un deputāti aizkavēsies ar politiskiem priekšlikumiem. Tas ir viens, ko es gribēju atzīmēt.

Otrs. Es ar gandarījumu tomēr vērtēju, ka šodien Saeima pieņēma priekšlikumu nodot komisijām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Manā izpratnē tomēr tās institūcijas, kas ir atzītas pasaulē, tās vispirms nodrošina pilsoņu tiesības un iedzīvotāju tiesības pirmajā plānā. Mēs labi zinām, kādas tiesības ir mūsu Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, deputātiem utt. Un kaut kur n–tajās paliek parastais cilvēciņš ar savām problēmām. Kad šis likumprojekts komisijās būs izskatīts, varbūt mēs tomēr panāksim, ka būs kaut kādi atvieglojumi mūsu Satversmē.

Es negribu neievērot reglamentu, bet daži mani viedokļi par tiem čekas maisiem. Es domāju, ka tas jautājums arī ir stipri politizēts. Varbūt vienkārši mēs kaut kā gribam ar tām diskusijām novērst uzmanību no tiešām smagām problēmām, kas pašreiz ir mūsu valstī. Kādreiz vēl padomju valstī, ja parādījās publikācijas par lidojošiem šķīvjiem, tad beidzās ar to, ka būs nomainīts kāds prezidents, vai Hruščova kungs aizies, vai kāds cits. Man liekas, ka arī šīs diskusijas par čekas maisiem atgādina to informāciju par lidojošiem šķīvjiem. Ja jau ņem maisus, tad varbūt pēc laika mēs ņemsim arī Rietumvalstu izlūkdienestu maisus utt. un tā lieta tik drīz nebeigsies. Es domāju, ka mēs tomēr nākamajā sēdē pieņemsim pareizo lēmumu šajā jautājumā un pievērsīsimies nopietnām problēmām.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija):

Labvakar, cienījamie klausītāji! Bija grūta diena tajā ziņā, ka bija jāpiedzīvo diezgan nepatīkama garīgā gaisotne, kas sāka jau virmot, runājot par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu. Tad mums visiem kļuva ļoti ātri skaidrs, ka šeit ir darīšana ar aģitāciju. Un ir sākusies jau kampaņa par nākamā prezidenta ievēlēšanu. Tas bija tik drūmi. Rodas jautājums, vai tiešām tādā veidā mēs tiksim ārā no posta? No nabadzības un tā tālāk, no visa tā, ko mēs tik ļoti pazīstam. Paldies Dievam, mēs pievērsāmies arī citiem jautājumiem, bet tie nebija vienkārši. Pozitīvs, manuprāt, katrā ziņā ir iesākums likumprojektam “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem”. Es ceru, ka šis projekts arī tiks pieņemts tādā formā, ka cilvēki, kuri bez peļņas strādā un dara to, ko valsts varbūt nespēj paveikt, netiek aplikti ar īpašiem nodokļiem, ka šis darbs ir atvieglināts.

Bet man ir jārunā pretī diviem iepriekšējiem kolēģiem no “Latvijas ceļa” un no Vienības partijas tanī ziņā, ka jautājums par čekas maisiem, par VDK darbiniekiem nebūt nav tik vienkāršs kā fantastiskie lidojošie šķīvīši. Mūsu nelaimīgajā pagātnē ir bijis pārāk daudz nodevības. Un šo nodevību meklē sabiedrība ne tik daudz partijas kadros un rindās, jo tur skaidri zināja kādu ideju pārstāv cilvēki, nemeklēja kaut kur armijā, bruņotajos spēkos, it nekur citur. Nodevību meklēja, bez nodevības nevarēja savu darbu veikt Valsts drošības komiteja. Tāpēc liekas, ka tieši aģents ir bijis vistuvāk šim nožēlojamajam pasākumam — slepeni nodot savus draugus, izdarīt šo lielo grēku, par kuru Svētajos rakstos teikts, ka tam cilvēkam, kas savu draugu nodod, būtu labāk, ja viņš nebūtu dzimis. Tā kā tā nav vienkārša lieta. Bet tik vienkārši to atrisināt, ka mēs tos niecīgos datus publicēsim, kas ir mūsu valsts rīcībā, kurus vērtē apmēram 5% no simta — ar to mēs netiksim tuvāk skaidrībai, bet tikai radīsim lielākus sarežģījumus. Tā kā šis darbs ir nopietni jāpārdomā un jāredz pareizā gaismā.

J.Priedkalns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Labvakar, cienījamie klausītāji! Mums šodien Saeimā bija smaga diena. Pirmais jautājums, kas paņēma ļoti daudz laika, bija diskusijas “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Es domāju, ka mēs varējām runāt daudz konkrētāk un īsāk. Šajā garajā diskusijā tomēr bija viens gaišs moments, un tā bija uzslava mūsu bijušajam Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim par viņa vienkāršību un atklātību, kādā viņš gāja pie tautas. Bet tajā pašā laikā asā kritika, kas tika vērsta pret mūsu pašreizējo prezidentu, mūsu frakcijai tomēr nebija pieņemama.

Jautājums, kas frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai” bija ļoti akūts, bija jautājums “Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu”. Jo tas tieši attiecas uz mūsu parakstu vākšanas akciju “Par alternatīvo Pilsonības likumu”. Jau šajā pārraidē tika minēts, ka parakstītāji it kā būtu šā likuma ierosinātāji. Mēs to nevaram atbalstīt, mēs skaidri zinām un pastāvam uz to, ka ierosinātāji bija apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”. Visi parakstītāji ir gan likumprojekta atbalstītāji, nevis ierosinātāji. Un kā atbalstītāji viņi jau ir izteikuši atklāti savu politisko pārliecību, un tiem, kuri ir izteikuši savu politisko pārliecību, pienākas anonīma aizsardzība par viņu politiski izteikto viedokli. Šādu anonimitāti garantē vairāki likumi. Vispirms to garantē 1948.gada februāra Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību deklarācija, kur teikts, ka aizklāta balsošana ir nepieciešamība, jo tā nodrošina vēlētāja brīvas gribas izpausmi.

Arī Latvijas Republikas Konstitucionālais likums 3.panta otrajā daļā aizstāv pilsoņu tiesības neizpaust savus politiskos, reliģiskos, ētiskos uzskatus vai partijas piederību. Un tādēļ šī panta daļa prasa anonimitāti, kas balsošanas vai parakstīšanas akcijās ir norma demokrātiskās zemēs. Varētu notikt diskriminācija kā pret tiem, kuri ir parakstījuši, kā arī pret tiem, kuri nav parakstījuši. Vēl apšaubāms bija secinājums, ka mehānisms, kā pārbaudīt balsotāja identitāti, tas ir, lai konstatētu, vai kāds ir divreiz balsojis, ir ļoti dārgs un prasa daudz laika. Mēs tomēr pastāvam, ka ar jaunās datoru sistēmas iespējām to var veikt diezgan lēti un ātri. Tādēļ mūsu frakcija atbalstīja šā likuma tālāku virzīšanu. Tai pašā laikā pieminot, ka mēs to vēlētos otrajā lasījumā papildināt ar iespējām visiem Latvijas pilsoņiem vienlīdzīgi piedalīties balsojumos. Arī tiem, kuri ir pārvietoties nespējīgi, arī tiem, kuri dzīvo ārzemēs.

Par Saeimas Izmeklēšanas komisiju totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai, tāpat arī par bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu — šie ir tik smagi jautājumi, ka liekas loģiski, ka mums ir trīs likumprojekti par to pašu tematu, ka mums vajadzētu varēt visiem sanākt kopā un izveidot vienu likumprojektu. Pie tā strādāsim.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Labvakar, godātie radioklausītāji! Es arī gribētu pievienoties tiem kolēģiem, kas izteicās par to, ka šī bija viena no visneinteliģentākajām plenārsēdēm droši vien atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā, jo tik lielu neinteliģences pakāpi, kādu izbaudījām šodien, droši vien tuvākajā laikā vai pagātnē būs grūti sameklēt. Bet ne jau tas neinteliģentais veids, kādā tika apspriesti jautājumi, mani biedē, bet mani biedē tas, ka šī neinteliģence sāk pielipt un var izveidoties par normu šinī augstajā namā, jo es, skatoties un klausoties arī valdības pārstāvju runas, konstatēju, ka viņiem šis neinteliģentais stils sāk pielipt. Un, ja vēl pieliek klāt tos jautājumus, kurus mēs gatavojamies tuvākajā laikā apspriest un, kā jūs zināt, šodien mēs atkal iesākām cilāt “čekas maisu” un zinām, ka viena liela sēdes daļa arī nākamajā plenārsēdē paies, cilājot šos “maisus”, un zinām, ka mūs sagaida tādi jautājumi kā Deklarācija par okupāciju, par PSKP genocīdu un tā tālāk, rodas jautājums, kad tad mēs skatīsimies un risināsim tos jautājumus, kas Latvijai šodien ir būtiski svarīgi, jautājumus, kas palīdzēs cilvēkiem dzīvot normālu, cilvēcisku dzīvi. Es domāju, ka mēs esam ļoti tālu no tā šodien. Ja es paskatos un paanalizēju balsojumu par grozījumiem Satversmē. Taču skaidrs ir visiem, ka Satversme ir jāpapildina. Ir skaidrs, ka Latvija ir pievienojusies daudzām konvencijām un šīs normas jāiestrādā mūsu likumdošanā. Taču atkal skatoties, kā tika nobalsots par šī likumprojekta nodošanu komisijās, un te es redzu, ka seši valdības ministri, divi no tiem Ārlietu ministrijā, kuriem visvairāk būtu jāizprot šīs situācijas svarīgums, neatbalsta šo projektu, tad par kādu integrēšanos mēs vispār te runājam. Kāpēc mēs rotaļājamies ar šo valsti? Tas ir tas lielākais un skumjākais jautājums, kuru es nepārtraukti uzdodu sev, un es baidos, ka tuvākajā laikā šinī namā nekas nemainīsies, jo mēs esam tik politizēti, ka šodien runāt par reālām konkrētām lietām droši vien ir pārāk smagi.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Labvakar jūsmājās! Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija arī šodien nav gandarīta par darbu parlamentā. Negribu atkārtot to, ko jau teica kolēģi, bet varbūt to dažu pozitīvo momentu, par kuru jau runāja Jurkāna kungs pirms manis. Es domāju, ka šis ceļš — grozījumi Latvijas Republikas Satversmē — ir viens no pamatvirzieniem, tieši ejot Eiropā un tieši mēģinot veidot šo konstitucionālo ēku, kuru tad pēc tam pildītu ar tiem likumiem, kuri kalpotu vispār mūsu sabiedrībai ne vienai dienai, bet ilgstošākam laika posmam. Un es domāju, ka tomēr ir labi, ka vairums nobalsoja par to, ka šiem grozījumiem Satversmē ir jāiet tālākā likumdošanas virzība un būtu jāpieņem likuma veidā jau vēlāk.

Mani gandarīja arī tas, ka tika pieņemts likums par Eiropas vietējo pašvaldību hartu, tas ir, pareizāk sakot, mēs esam pievienojušies šai hartai. Bet man gribētos, lai katrs pašvaldību darbinieks un vispār jurists pastudē un izlasa šo dokumentu un lai redz šo milzīgo starpību starp to dokumentu, kuru mēs esam šodien pieņēmuši, un viņš ir pareizs, un demokrātiskā Eiropa dzīvo pēc šīs hartas, cik tāls viņš ir no tās reālās izpildiespējas un realizācijas iespējas, kāda pastāv vēl mūsu valstī.

Un tomēr nobeigumā man gribētos vēl pāris kritiskas piezīmes. Jūs saprotat, valdība vēl nav nostrādājusi pat šīs tradicionālās simts dienas, bet katrā sēdē tiek uzdoti līdz desmit, pat vairāk jautājumu.

Es saprotu, ja to uzdotu opozīcija, bet, piemēram, šodien valdībai nācās atbildēt vismaz uz četriem jautājumiem, kurus uzdeva deputāti, kuri ir šajā valdībā, kura šodien realizē šo kopīgo valdības deklarāciju. Man liekas, tā ir vienkārši dziļa pretruna, ja tie paši deputāti nevar tikt skaidrībā savā saskaņošanas padomes sēdē vai starpfrakciju tikšanās reizēs netiek izmantotas arī šādas parlamentārisma formas.

Un noslēgumā. Ziniet, ir tāda maniere gandrīz, ka viss, ko saka opozīcija, ir slikti. Nu nedrīkstētu tā būt. Vismaz Demokrātiskā partija “Saimnieks” cenšas vairākos jautājumos tomēr nekad nepieiet tieši no šādām pozīcijām.

A.Saulītis (frakcija “Latvijai”):

Šīsdienas sēde kārtējo reizi mums iezīmēja ceļu, uz kuru mēs ejam, un šis ceļš ir ļoti labi aprakstīts Viļa Plūdoņa darbā “Divi pasaules”. Šeit mēs ļoti stipri un izjusti tradicionāli varam saprast, uz kādu Latviju mēs ejam. Un man liekas, ka man šodien ir pilnīgi skaidrs, pie kādas pasaules pieder Kiršteina kungs un Panteļējeva kungs. Es domāju, ka tā nebūtu nekāda tāda prezidenta cieņas aizskaršana, kad mēs valstī, kur cilvēks spiests dzīvot uz nabadzības robežas, kur pēdējo santīmu skaita tantiņa… jā, tik, tiešām, viņa skaita, es zinu to situāciju, un tāda viņa ir, un kad mēs nolēmām nepiešķirt Valsts prezidentam Ulmanim mūža pensiju tikai uz triju amatu pildīšanas gadu pamata, anulēt dienesta automašīnas privilēģijas līdz ar viņa aiziešanu no prezidenta amata, atcelt sekretāra piešķiršanu pēc aiziešanas no amata, svītrot valsts apmaksāta dzīvokļa privilēģijas pēc amata atstāšanas, uz pusi samazināt tagadējos prezidenta izdevumus. Kas te ir tāds, kas aizskar kaut ko? Tas ir normāls process, ka arī grūtos laikos prezidentam, valstsvīram jābūt kopā ar tautu. Ja jūs, kungi, esat izvēlējušies šo otro, šo šampaniešu, reprezentācijas pasauli, lūdzu, bet tad arī skaidri un gaiši jāpasaka saviem vēlētājiem, pie kuras pasaules jūs tad piederat. Un es gribētu teikt, ka man ir kauns. 5. Saeimā mēs jau skatījām šo likumu par prezidenta darbības nodrošināšanu un viņa privilēģijām pēc viņa prezidenta amata atstāšanas, un man arī kauns par prezidentu, kurš parakstīja šo likumu. Līdz ar to viņš to atbalstīja, un es domāju, ka šodien 6. Saeima arī ne visai labi sevi nodemonstrēja un parādīja, ka viņa tomēr šo tendenci attalināties no tautas saglabā. Un es domāju, ka mēs darām to, ko mums liek mūsu vēlētāji, un mēs iestājamies par to, lai prezidents būtu kopā ar tautu un lai viņš izbaudītu visu to grūtumu, ko izbauda tauta, vismaz lai viņš zinātu, kā tas ir. Lai viņš arī redzētu tautu tirgū iepērkoties, nevis sūtot savu sievu melnā volgā uz tirgu un tikai caur volgas logu skatoties, kā tas viss notiek. Šodien ir daudz par to runāts, bet tāda ir mūsu nostāja.

Otrs punkts bija par to, ka mēs bijām ierosinājuši izveidot jaunu darba spējīgu totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju. Vecā komisija ir ievēlēta vēl Augstākās padomes laikā. Kā jūs zināt, Augstākajā padomē bija arī Interforntes pārstāvji un viss pārējais, šī komisija četru gadu laikā tā pa īstam arī nesāka… statuss viņai ir tāds, ka viņa ir parlamentāra komisija. Šodien tajā nav neviena deputāta iekšā, tiek šķērdēti līdzekļi, skaidrības nav, notiek dažādas politiskās prāvas ar mainīgiem panākumiem, cilvēki tiek kūdīti, tiek kūdīti nacionālsociālistiskā režīma upuri ar komunistiskā režīma upuriem. Cilvēki ir neapmierināti. Mums bija priekšlikums izveidot jaunu komisiju no reāliem parlamenta deputātiem. Eniņa kungs, Dilbas kungs, Apalupa kungs, Gredzena kungs atsauca savus parakstus par izveidošanu, un šis darbs netika veikts.

Nobeigumā es gribētu novēlēt, Kiršteina kungs, ja jūs gribat arī, kā saka, būt ar tik sārtiem vaigiem kā Kostandas kungs un Saulīša kungs, es domāju, jums ir jāatsakās no savas mantkārības, un tad jums tas sārtums pats nāks jūsu vaigos un viss būs kārtībā.

A.Kiršteins (LNNK, LZP):

Vienīgi mazs precizējums. Tātad ir izveidota speciāla komisija, kas nodarbojas ar labojumu iestrādāšanu un visiem grozījumiem Satversmē. Es vienkārši paskaidroju. Varbūt Jurkāna kungs to nezina. Šo komisiju vada un priekšlikumus jau savāca Kaksīša kungs, tāpēc nav nekāda vajadzība dublēt, jo praktiski arī līdzīgi priekšlikumi jau ir.

Un otrs. Es vēl gribētu precizēt, ka Ārlietu ministrijā ir tikai divi ārlietu ministri, no kuriem viens pašreiz ir komandējumā. Zālē tikai viens var būt, nevis divi. Tas tā.

D.Jonovs (Latvijas radio žurnālists):

Frakciju pārstāvji līdz šim runāja par jautājumiem, kas lielākā vai mazākā mērā bija attiecināti uz šīsdienas plenārsēdes darbu. Es gribētu ievirzīt turpmāko diskusiju mazliet citādā gultnē. Proti, masu informācijas līdzekļos jau vairākkārt ir parādījusies informācija par zemkopības ministra Alberta Kaula iespējamo došanos uz Krieviju. Kā arī ir tāda informācija par to, ka viņš iecerējis tikšanos ar premjerministru Černomirdinu. Šīs vizītes mērķis ir lauksaimniecības izejvielu sagāde Latvijas vajadzībām. Pats Alberts Kauls intervijā televīzijas “Panorāmai” ir apstiprinājis šo nodomu doties uz Krieviju, tiesa gan, ar piebildi, ka viņš turp dosies nevis kā ministrs, bet gan kā zemnieks un no tā izriet arī mans jautājums, uz kuru, es ceru, atbildēs visi frakciju pārstāvji. Un tas ir šāds: kā jūs vērtējat iespējamo Alberta Kaula neoficiālo vizīti Krievijā un ko jūsuprāt varētu no tās sagaidīt.

A.Kiršteins (LNNK, LZP):

Nu, es varbūt kā valdības pārstāvis atbildēšu, ka, pirmkārt, Latvijas valsts budžetā nav paredzēti valsts centralizēti līdzekļi kaut kādas tehnikas iepirkšanai. Šeit acīmredzot kaut kas ir sajaukts, jo nevienam Latvijā nav aizliegts braukt uz Krieviju iepirkt tehniku, par puscenu vest uz Latviju un pārdot viņu zemniekiem. Tāpat kā nevienam nav aizliegts iepirkt minerālmēslus. Es domāju, ja kāds to vēl nav pamanījis, tad vienkārši ir ļoti žēl. Jebkuru privātvizīti, ja viņa tiek organizēta vai rīkota uzņēmējdarbības nolūkos, šinī gadījuma, ja Kaula kungs brauc privāti, kā uzņēmējs, mēs varam tikai apsveikt. Bet es vēlreiz gribu atgādināt, ka Latvijas valstī nav paredzēti līdzekļi kaut kādas centralizētas tehnikas vai minerālmēslu iepirkšanai. Šie laiki jau ir aizgājuši uz neatgriešanos trīs gadus atpakaļ.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP):

Man liekas, ka šeit ir palicis kaut kas pāri no padomju laiku tautsaimniecības modeļa, kur nevajadzēja daudz rēķināt, kā var ražot, cik lielas algas jāmaksā cilvēkiem, lai viņi brīvprātīgi strādātu kolhozā un tā tālāk, bet vajadzēja tikai pareizos sakarus. Un, ja sakari bija, tad varēja sarunāt un nokārtot, un nāca uz vienu paraugkolhozu tas, kuru tur vajag, un viņu varēja rādīt ārzemniekiem un viss bija kārtībā. Šeit nez vai drusciņ nav kaut kas palicis pāri no tās domas, ka sadarbojoties ar vareno Krieviju, varētu uzlabot mūsu saimniecisko stāvokli lauksaimniecībā, un liekas, ka tas tomēr tā neies. Lai izmēģina, varbūt kaut kāds brīnums notiek, bet es šinī gadījumā brīnumiem neticu.

V.Kalnbērzs (LVP):

Ja jūs atļausiet, man ir nedaudz atšķirīgs viedoklis. Es uzskatu, ka Kaula kunga iniciatīva šajā brīdī ir apsveicama, un ja viņš brauc kā privātuzņēmējs un ja viņš palīdzēs mūsu valstij un mūsu lauksaimniecībai, jebkurā variantā tas tikai dos zināmus labumus mūsu tautai, un es nekādā gadījumā negribētu nosodīt Kaula kungu par šo pieņemto lēmumu un gribu atbalstīt. Un es ceru, ka tā vizīte atnesīs kaut kādu arī gandarījumu mūsu zemniekiem.

A.Panteļējevs (LC):

Man grūti ko piebilst, ko teica Kiršteina kungs. Vienīgais varbūt tāda piezīme kopumā par situāciju masu informācijas līdzekļos ar Albertu Kaulu. Gandrīz vai pārfrazējot kādu senāku vēsturisku sentenci, jāsaka, ka ja nebūtu Alberta Kaula, tad noteikti žurnālistiem vajadzētu viņu izdomāt, jo tāds iespaids rodas, ka žurnālistiem nebūtu vairāk ko darīt, ja nebūtu Alberta Kaula. Vienmēr viegli ir radīt prognozējamu tēlu un visu laiku “uz viņu strādāt”. Tāpat kā man tagad ir iespaids, piemēram, ja nebūtu deputātu, tad Latvijā tagad neiznāktu neviens humora žurnāls, jo vienīgais humora žurnāls, kas ir, piemēram, “Bums” pirms tam “Dadzis”, ja jūs viņu palasītu, tad redzētu, ka divas trešdaļas vienkārši būtu tukšu lapu, ja nebūtu Saeimas deputātu. Tā kā būtu jāpieprasa papildu honorārs no humora žurnāliem. Mēs vismaz nodrošinām eksistenci šiem masu informācijas līdzekļiem.

Kas attiecas uz šo konkrēto vizīti, protams, Ministru kabinetam jāprecizē sava nostāja, jādefinē precīzi, kādi ir politiskie uzdevumi, ja tādi tiek uzdoti. Un ja tā ir privātvizīte, tad tas jautājums ir tīri kārtojams kā privātvizīte un ļoti grūti ir komentēt par viņa īstajiem nodomiem. Nevienam nav aizliegts kā privātpersonai tikties ar Krievijas Ministru prezidentu, kaut gan es ne sevišķi ticu, ka tas varētu notikt.

A.Saulītis (L):

Es domāju, ja Kaula kungs spēj palielināt kaut vai nedaudz Latvijas lauksaimniecības produktu noietu Krievijas tirgū, nav nekādu problēmu. Lai viņš brauc! Nevajag celt ažiotāžu par to, ka kaut kas kaut kur brauc, kaut kas kaut ko dara. Ir jāskatās, kā viņš to dara, ko viņš dara un kādi ir tam rezultāti. Tas ir pats galvenais. Ja viņš spēs palielināt mūsu lauksaimniecības produktu noietu, ja viņš spēs kaut drusciņ pavērt vaļā pierobežu tirdzniecību, teiksim, Balvu rajons, Rēzeknes rajons, Ludzas rajons, pilnīgi smok pēc tā, lai varētu savu lauksaimniecības produkciju dot Krievijai. Un Krievija atkal grib, bet šie politiskie tarifi, ko tieši politiķi radīja ar savu nepārdomāto rīcību, mums vienkārši neļauj ar to strādāt. Es domāju, pavērosim, redzēsim tos augļus. Katru koku būs vērtēt pēc tā augļiem.

I.Ķezbers (DPS):

Man nav alerģijas pret jebkura veida braucieniem, ja tie dod kādus augļus. Vai tas būtu uz Berlīni, Vašingtonu, Maskavu vai Minsku. Es domāju, ka veids, kādā to veic, tas, protams, ir jāsaskaņo valdības līmenī. Un katrā gadījumā jābūt zināmai nostājai un pozīcijai. Es domāju, ka mēs pārāk politizējam šo jautājumu par Kaula braucienu. Ja kāds cits ministrs pēkšņi brauktu uz Briseli vai Vašingtonu, man liekas, šis jautājums vispār nepaceltos un nebūtu interesanti atšķirt avīzi. Un tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ja mums ir izdevīgi, mums ir jātirgojas ar Austrumiem, Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem.

J.Jurkāns (TSP):

Te nav runa par to, vai braukt uz Maskavu, vai nebraukt. Ir runa par veidu, kādā tas notiek. Un nevar, Ķezbera kungs, aizbraukt uz Vašingtonu, uz Briseli tādā veidā, kādā Kaula kungs grib braukt uz Maskavu. Tā vienkārši nenotiek, un nevar viens Ministru prezidenta biedrs aizbraukt pie Černomirdina tā, kādā veidā mums to grib pasniegt. Šis moments liecina par to, ka šajā valdībā kaut kas nav kārtībā. Nevar aizbraukt vietnieks uzreiz pie Krievijas premjera, pirms nav bijis mūsu Ministru prezidents tur. Un tur ir ļoti daudz visādu ačgārnību, un man arī gribas teikt — ir apsveicams katrs brauciens, ja tas dod kaut ko. Bet es esmu stingri pret tādiem necivilizētiem paņēmieniem, kādā veidā to dara.

J.Priedkalns (TB):

Šajā jautājumā ir grūti atrast viennozīmīgu novērtējumu, jo mēs zinām, ka katrai modernai valstij, arī Latvijai, ir jāievēro diplomātiskās normas. Un šādi braucieni ir jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka visā pasaulē personiskie sakari ir ārkārtīgi svarīgi un daudzas lietas tiek risinātas personīgo sakaru veidā. Tādēļ arī ir saprotams Kaula brauciens no šā viedokļa.

Pēc izdevuma

"Saeimas Vēstis ", nr. 51