Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.422

Par likumprojektu “Par Valsts cilvēktiesību biroju”

Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

1.pants. Valsts cilvēktiesību biroja mērķis un juridiskais statuss

(1) Valsts cilvēktiesību birojs (turpmāk — birojs) ir patstāvīga valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai veicinātu cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību (turpmāk — cilvēktiesības) ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesību normām, Satversmei, konstitucionālajam likumam “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” un citiem Latvijas Republikas likumiem. Šo mērķi birojs īsteno, pildot šā likuma 2.pantā norādītos uzdevumus.

(2) Birojs ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts civiliestāde ar juridiskās personas tiesībām. Tam ir savs budžets, un tas darbojas saskaņā ar šo likumu.

2.pants. Biroja uzdevumi

Biroja uzdevumi ir:

1) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām, kā arī veicināt šo tiesību izpratni un atzīšanu;

2) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par Latvijas likumdošanas aktos paredzētajām iedzīvotāju cilvēktiesībām, garantijām un pienākumiem;

3) izskatīt jebkuru sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu;

4) veikt cilvēktiesību ievērošanas situācijas izpēti valstī, it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu;

5) izstrādāt programmas cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai, kā arī koordinēt citu valsts un pašvaldību iestāžu un darba grupu sagatavotās programmas cilvēktiesību jomā;

6) ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimai un Ministru kabinetam atskaiti par biroja darbu, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt ziņojumu ar ieteikumiem cilvēktiesību normu pilnveidošanai un citu pasākumu veikšanai, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un veicinātu Latvijas likumdošanas aktos noteikto cilvēktiesību ievērošanu, kā arī pildītu Latvijas saistības starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanā.

3.pants. Biroja direktors

(1) Biroju vada direktors, kuru pēc Ministru kabineta ierosinājuma uz četriem gadiem amatā ieceļ Saeima.

(2) Biroja direktoru atbrīvo vai atlaiž no amata Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(3) Biroja direktoru no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) sakarā ar ievēlēšanu politiskās partijas vadībā vai tās revīzijas struktūrā;

4) veselības stāvokla dēļ.

(4) Biroja direktoru no amata atlaiž:

1) ja direktors ir notiesāts un spriedums ir stājies spēkā;

2) par likuma pārkāpumu, kas saistīts ar biroja darbu un izraisījis būtiskas nevēlamas sekas;

3) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar biroja direktora statusu;

4) par neatbilstību ieņemamajam amatam.

(5) Biroja direktors apstiprina biroja štatus un struktūru valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba algu fonda ietvaros.

(6) Biroja direktora amatalga tiek pielīdzināta valsts civildienesta pirmās kategorijas ierēdņa amatalgai.

4.pants. Biroja konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Birojs var veidot pastāvīgi darbojošās konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādāšanai.

(2) Konsultatīvo padomju nolikumus un darba grupu uzdevumus apstiprina biroja direktors. Viņš arī apstiprina konsultatīvo padomju un darba grupu sastāvu.

5.pants. Biroja kompetences sūdzību izskatīšanā

(1) Sūdzību izskatīšanas kārtību reglamentē šis likums un likums “Sūdzību, iesniegumu un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”.

(2) Birojs izskata sūdzības par konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” pārkāpumiem, par to starptautisko līgumu un cilvēktiesību jautājumos noslēgto konvenciju pārkāpumiem, kuras parakstījusi Latvijas Republika, kā arī izskata sūdzības par citiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

(3) Ja sūdzība iesniegta par faktu, kas noticis pirms vairāk nekā 12 mēnešiem, birojam ir tiesības šo sūdzību neizskatīt, izņemot gadījumus, kad pēc šī termiņa notecēšanas pārkāpuma juridiskās sekas turpinās.

(4) Mutiska sūdzība tiek protokolēta, un sūdzības iesniedzējs paraksta protokolu.

(5) Birojs neizskata sūdzību, ja par tajā norādīto cilvēktiesību pārkāpumu jau ir stājies spēkā tiesas spriedums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā, kas taisīts pret to pašu personu un par to pašu pārkāpumu, vai arī tiesas izskatīšanā atrodas lieta par to pašu pārkāpumu.

6.pants. Tiesības pieprasīt informāciju un paskaidrojumus

(1) Birojam ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no jebkuras valsts un paš-valdības iestādes, kā arī no jebkuras amatpersonas, par kuras rīcību ir iesniegta sūdzība.

(2) Pēc biroja uzaicinājuma attiecīgajai amatpersonai ir pienākums ierasties biroja noteiktajā laikā un vietā, sniegt nepieciešamos paskaidrojumus un atbildēt uz jautājumiem par izskatāmā cilvēktiesību pārkāpuma apstākļiem. Ja amatpersona nevar ierasties vai sniegt paskaidrojumu, par to jāpaziņo birojam un jānorāda iemesli. Attiecīgās iestādes vadītājam nav tiesību aizkavēt uzaicinātās amatpersonas ierašanos birojā.

(3) Nevienam nav tiesību aizkavēt biroju tā uzdevumu pildīšanā, kā arī sodīt, aizturēt, vajāt, fiziski vai citādi ietekmēt personu, kas sadarbojas ar biroju vai izpilda biroja norādījumus vai lēmumus. Par šajā daļā minēto noteikumu neievērošanu pārkāpēju var saukt pie atbildības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

7.pants. Lietas apstākļu noskaidrošana

Lai noskaidrotu lietas apstākļus un konstatētu faktus, biroja direktors noklausās pušu un citu personu paskaidrojumus, lietpratēju atzinumus, kā arī iepazīstas ar cita veida informāciju, kas ir nepieciešama sūdzības izskatīšanai pēc būtības.

8.pants. Konfliktu izšķiršana mierizlīguma ceļā

(1) Sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem birojs ir tiesīgs izskatīt mierizlīguma ceļā pēc tās puses lūguma, kura iesniegusi attiecīgo sūdzību.

(2) Birojs rada pusēm vienādus apstākļus viedokļu pamatošanai.

(3) Ja konflikta izskatīšana beidzas ar mierizlīgumu, biroja direktors par to pieņem rakstveida lēmumu, ko puses apņemas pildīt, apliecinot to ar saviem parakstiem.

(4) Ja nav iespējams panākt pušu mierizlīgumu, birojs rakstveidā paziņo pusēm savu viedokli un priekšlikumus, kuriem ir ieteikuma raksturs.

9.pants. Priekšlikumi pārkāpumu novēršanai

Birojs ir tiesīgs ieteikuma veidā izteikt savus priekšlikumus un ierosinājumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai un nosūtīt tos attiecīgai iestādei vai amatpersonai. Amatpersonai, kurai nosūtīts priekšlikums, mēneša laikā ir jāiesniedz birojam rakstveida atbilde.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr.204 “Par Valsts cilvēktiesību biroju” (“Latvijas Vēstnesis” 1995, nr.111.).

1996.gada 20.februārī

Dokuments nr.384b

Par lēmuma projektu

totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas sakarā

“Saeima nolemj:

Papildināt Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta nr.384 “Par Saeimas Izmeklēšanas komisijas totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai izveidošanu” pirmo punktu, iekļaujot pēc vārda “totalitāro” vārdus “un autoritāro”.”

Saeimas deputāti: V.Kalnbērzs, M.Lujāns, J.Urbanovičs, V.Krisbergs, L.Kuprijanova, G.Valdmanis, A.Tučs,
1996.gada 22.februārī E.Grinovskis, J.Jurkāns, L.Stašs

Dokuments nr.390a

Par lēmuma projektu

Nacionālās radio un televīzijas padomes

locekļu vēlēšanu sakarā

“Saeima nolemj:

Noteikt šādu balsošanas kārtību Nacionālā radio un televīzijas padomes locekļa vēlēšanām:

1. Balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm;

2. Izvirzītās kandidatūras vēlēšanu zīmē izkārto alfabēta secībā;

3. Balsošana notiek par visiem izvirzītajiem kandidātiem vienlaikus. Vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītroti atstāti divi vai vairāk kandidāti, ir uzskatāmas par nederīgām;

4. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu;

5. Ja pirmajā balsošanas kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek piemēroti Kārtības ruļļa 28.un 29.panta nosacījumi.”

Iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

1996.gada 21.februārī

Dokuments nr.431

Par grozījumu Pilsonības likumprojektā

Saeimas Prezidijam

Tautas saskaņas partijas frakcija lūdz iekļaut 1996.gada 29.februāra plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā”.

1996.gada 20.februārī TSP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns

Likumprojekts “Grozījums Pilsonības likumā”

1. Izdarīt Pilsonības likumā šādus grozījumus:

Izteikt likuma 2.panta 11.punktu šādā redakcijā:

“Piederība pie Latvijas pilsonības

Latvijas pilsoņi ir:

“11. latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā līdz 1996.gada 31.decembrim un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi;”.

2. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Saeimas deputāti: J.Jurkāns, J.Urbanovičs, L.Stašs,

L.Kuprijanova, V.Dozorcevs

Par likumprojektu

Pēc Krievijas latviešu biedrības datiem, līdz 1996.gada 15.februārim no apmēram 25 tūkstošiem latviešu un līvu, kuri ir atgriezušies Latvijā no bijušām PSRS republikām, tikai puse ir paguvuši saņemt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā. Šo problēmu sarežģī latvietību un dzimšanas vietu apliecinošu dokumentu atgūšana dažādos arhīvos, kā arī jautājumu izskatīšana tiesā.

Līdz ar to būtu nepieciešams pagarināt likumā noteikto reģistrācijas termiņu Latvijas pilsonības iegūšanai līdz 1996.gada 31.decembrim.