Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.02.1996., Nr. 37 (522) https://vestnesis.lv/ta/id/39158

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas trešo zvaigzni - par Latgali

Vēl šajā numurā

28.02.1996., Nr. 37 (522)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru atbildes

Dokuments nr.399a

Par privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995.gadā un programmu 1996.gadam

Ekonomikas ministrija — Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja, pildot Ministru prezidenta uzdevumu sakarā ar Saeimas deputātu pieprasījumu, iesniedz pārskatu par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995.gadā.

Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma programmas 1996.gadam izstrāde nav pabeigta. Tā būs pabeigta pēc grozījumu izdarīšanas likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”. Šī likuma grozījumu otrajam lasījumam ierosinātie priekšlikumi paredz privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas līdzšinējo prioritāšu izmaiņu atbilstīgi valdības deklarētajiem darbības mērķiem, tai skaitā paredzot privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu pārorientāciju valsts mērķprogrammās iekļauto projektu finansēšanai un hipotekārās aizdevumu sistēmas attīstībai.

Vienlaicīgi ar minētās programmas projektu Ministru kabinetam tiks iesniegts apstiprināšanai arī pārskats par privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995.gadā.

Pielikumā: Pārskats par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995.gadā uz 3 lp.

1996.gada 27.februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995.gadā

Valsts īpašuma privatizācijas fonda darbība 1995.gadā bija vērsta uz privatizācijas procesa aktivizēšanu, šī procesa rezultātā iegūto finansu līdzekļu mobilizāciju un to mērķtiecīgu izlietošanu atbilstoši valdības apstiprinātajai privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma programmai. Šīs programmas ietvaros noteiktie galvenie pamatvirzieni, kādos izlietojami fonda līdzekļi, vērsti uz labvēlīgas vides radīšanu privatātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecībā, kā arī privāto uzņēmējdarbību atbilstošas infrastruktūras izveides veicināšanu.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 1995.gadam” un arī attiecīgiem grozījumiem šajā likumā Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma kopsumma 1995.gadam bija noteikta Ls 15,8 miljonu apmērā, no tiem Ls 11,3 miljoni vai 72% no kopējās summas bija paredzēti iemaksām valsts pamatbudžetā un valsts investīciju programmas projektu finansēšanai.

Tikai neliela fonda līdzekļu daļa — 28% no izlietojamās kopsummas, 1995.gadā bija paredzēta, tā saucamā privatizācijas procesa organizatoriskā, tiesiskā un informatīvā nodrošinājuma finansēšanai, kā arī privātuzņēmēju veidoto ražotņu attīstības kreditēšanai. Šādas ar likumu noteiktās fonda līdzekļu izlietojuma pamatvirzienu proporcijas radīja objektīvus priekšnoteikumus zināmam līdzekļu deficītam šo procesu normālai norisei. Stāvokli pasliktināja vēl arī tas, ka 1995.gadā privatizācijas procesa rezultātā netika iegūtas plānotās finansu līdzekļu summas, kas būtu ieskaitāmas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” šajā privatizācijas fondā. Šo stāvokli zināmā mērā radīja tas, ka pagājušajā gadā par gandrīz vienīgo maksāšanas līdzekli objektu privatizācijā bija privatizācijas sertifikāti. Turklāt daudz bija tādu valsts uzņēmumu, kuru nosacītā cena lielo parādu dēļ bija noteikta ļoti zema, atsevišķos gadījumos pat viena lata vērtībā.

Kopumā iemaksas Valsts īpašuma privatizācijas fondā 1995.gadā raksturojas ar sekojošiem rādītājiem:

Rādītāji Summa, Ls % no summas

Iemaksas Valsts īpašuma privatizācijas fondā kopā 10 177 592 100

tai skaitā:

a) no valsts īpašuma privatizācijas 8 749 507 86

tai skaitā no a/s “Privatizācijas aģentūra” 6 872 503

b) no pilsētu un rajonu pašvaldību

īpašuma privatizācijas (20% atskaitījumi) 596 693 6

c) pārējie ieņēmumi 831 392 8

tai skaitā:

— no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem

izsniegto aizdevumu atmaksa 145 941

— kredīta procentu samaksa par saņemto

ilgtermiņa kredītu un atliktiem maksājumiem 284 334

— valsts nodeva par sertifikātiem 232 368

— procenti par depozītnoguldījumiem 53 037

— no valūtas kursa izmaiņas un citi ieņēmumi 115 712

Ministru kabineta apstiprinātās Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmas 1995.gadam izpildi raksturo sekojoši rādītāji:

(Ls)

Nr. Līdzekļu izlietojuma pamatvirzieni 1995.gada Faktiski

p.k. programma izlietots

1. Privātuzņēmējdarbības, noteiktu preču ražošanas

vai pakalpojumu veidu veicināšanas

programmu mērķkreditēšana 375 000 176 560

no tiem Latvijas Republikas nacionālo programmu

ekonomiskās politikas realizācijai ietvaros:

1.1. Latvijas lauku attīstībai 120 000 55 000

1.2. Latvijas enerģētikas attīstībai 100 000 60 000

1.3. transporta nozaru attīstībai 70 000 61 560

1.4. citu tautsaimniecības attīstības pasākumu

mērķkreditēšanai 85 000 –

2. Privātuzņēmējdarbību apkalpojošās infrastruktūras

izveides stimulēšana 2710 579 2 483 865

3. Pamatkapitāla palielināšana

Latvijas Hipotēku un zemes bankā 500 000 500 000

4. Sanācijas procesa nodrošināšana 500 000 484 704

to skaitā lauku attīstībai 100 000 66 000

5. Privatizācijas procesā darbu zaudējušo

personu pārkvalificēšana 50 000 50 000

6. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības

sagatavošanas darbu finansēšana 350 000 200 000

7. Iemaksas valsts pamatbudžetā 7 064 661 4 266 395

t.sk. valsts iestāžu finansēšanai – 91 413

8. Valsts investīciju programmas projektu finansēšana 4 249760 2 709 000

no tiem:

8.1. Iekšlietu ministrijai (valsts cietumu rekonstrukcija) 87 000 87 000

8.2. Izglītības un zinātnes ministrijai: 342 000 342 000

Allažu pamatskolai 40 000 40 000

Baldones vidusskolai 100 000 100 000

Preiļu 1.vidusskolai 50 000 50 000

Salas vidusskolai 50 000 50 000

Straupes pamatskolai 90 000 90 000

remontam ministrijas ēkā 12 000 12 000

8.3. Labklājības ministrijai 100 000 100 000

no tiem:

Psihiskās veselības aprūpes centram 50 000 50 000

Gulbenes poliklīnikai 50 000 50 000

8.4. Satiksmes ministrijai (Daugavas tilta remonts Jēkabpilī) 200 000 200 000

8.5. Zemkopības ministrijai (zemnieku saimniecību

iesākto meliorācijas, elektrifikācijas

un ceļu būvniecības objektu pabeigšana) 3 220 760 1 680 000

8.6. Augstākajai tiesai (telpu rekonstrukcijas remonts) 63 000 63 000

8.7. Tieslietu ministrijai

(Kurzemes apgabaltiesas ēkas remonts) 237 000 237 000

Kopā 15 800 000 10 870 523

bez tam:

— kļūdaini pārskaitīto līdzekļu atgriešana 163 022

— bankas pakalpojumi, valūtas konvertācijas

un kursa starpības izdevumi 22 205

Privatizācijas departamenta direktors V.Zvejs

Dokuments nr.400a

Par Nacionālo bruņoto spēku lietām

Latvijas Republikas Saeimas frakcijai “Latvijai”

Saeimas deputātiem Odisejam Kostandam, Andrim Saulītim,

Edmundam Grīnbergam, Jānim Strodam, Mārim Rudzītim,

Jānim Kazākam, Elmāram Zelgalvim, Imantam Liepam,

Jānim Mauliņam un Ojāram Grinbergam

Atbildot uz 1996.gada 14.februāra jautājumiem:

1. Stājoties pie ministra pienākumu pildīšanas, esmu iepazinies ar ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un to štāba struktūru, struktūrvienību uzdevumiem un šo uzdevumu izpildē plānotajiem pasākumiem struktūrvienību darbā. Pie tam notikušas vairākas tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Nacionālo bruņoto spēku štāba un tā atsevišķu struktūrvienību vadītājiem gan ministrijā, gan NBS štābā, piedaloties arī Jūras spēku, Gaisa spēku, Robežsargu brigādes un Zemessardzes komandieriem.

Atbilstoši konkrētajiem apstākļiem un darba situācijai pastāv abpusēji kontakti un notiek nepieciešamās tikšanās. Ir noteiktas periodiskas tikšanās ar ministrijas departamentu un patstāvīgo nodaļu vadītājiem, tāpat arī Nacionālo bruņoto spēku komandieri un NBS štāba vadību.

Veicu plānveidīgu dokumentāru iepazīšanos ar NBS struktūrām un praktiski plānoju arī to apmeklēšanu. Sava darba organizācija ir ministra kompetencē un nav reglamentēta ar likumdošanas aktiem.

2. Esmu apmeklējis BALTBAT Ādažos, Mobilo strēlnieku bataljona mācību centru Ādažos” Izlūkdienesta bataljonu Sužos, Lielvārdes aviācijas bāzi, Speciālo uzdevumu vienības bāzi, notikusi tikšanās ar tiem Latvijas karavīriem, kuri dien BALTBAT sastāvā un izies apmācības Dānijā.

3. Šobrīd skaitliskais NBS personālsastāvs ir atkarīgs no tā budžeta, kas tiek iedalīts Aizsardzības ministrijai Nacionālo bruņoto spēku daļu uzturēšanai un nodrošināšanai ar nepieciešamajiem materiāliem, tehniku un bruņojumu.

Kas attiecas uz mobilizāciju izņēmuma (kara) stāvokļa ieviešanas gadījumā, tad mobilizējamo kontingentu šobrīd nevarēs nodrošināt ar atbilstošu nepieciešamo bruņojumu un ekipējumu.

Bez tam uzskatām, ka operatīvajām mobilajām vienībām jābūt pastāvīgi izvērstām, jo, ja radīsies tādas nepieciešamības situācijas, klasiskajai mobilizācijai var neatlikt laika.

4. Alternatīvā dienesta iespējas pastāv, bet pacifisms Latvijas jaunatnē nav populāra kustība. Dažu reliģisku konfesiju pārstāvji ir lūguši iespēju pildīt alternatīvo dienestu pie draudžu baznīcām, kurām tas arī tika atļauts.

Alternatīvā dienesta organizēšana (bez ieročiem) nav Aizsardzības ministrijas kompetencē, jo šis dienests nav vērsts uz valsts aizsardzību, bet atbilstoši pastāvošajai likumdošanai tiek pildīts valdības noteiktajās vietās.

Valsts dienesta sistēma patlaban atrodas reformas stadijā — ir likvidētas 33 rajonu valsts dienesta pārvaldes un izveidotas piecas apvienotās valsts dienesta pārvaldes. Tiek veidots Valsts dienesta iesaukšanas centrs ar atbilstošām iesaukšanas funkcijām, apvienojot tās ar psiholoģisko un profesionālās atbilstības testēšanu.

Reformu nodrošināšanai nepieciešams pieņemt jaunu likumu par obligāto valsts dienestu, kas atceltu ierobežojumus neiesaukšanai.

Ir paredzēts turpmāk neizmantot obligātā valsts dienesta karavīrus uzdevumu veikšanai Iekšlietu ministrijas sistēmā. Pasaules praksē to veic Iekšlietu ministrijas ierēdņi.

5. Uz daļu no šiem jautājumiem ir dota atbilde Ministru kabineta noteikumu projektā “Nolikums par dienesta gaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos un citos Aizsardzības ministrijas militārajos formējumos”. Projekts nosūtīts izskatīšanai Ministru kabinetam 1995.gada 17.novembrī.

Kritēriju jautājumi tiks precizēti, izstrādājot likumprojektu un pieņemot likumu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

6. 1995.gada 10.novembrī Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija nolēma paziņot Valsts prezidentam un Saeimai (kam saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” 23.panta 2.daļu ir tiesības iecelt amatā un atcelt no amata Zemessardzes komandieri) par Zemessardzes komandiera ZS pulkveža J.Eihmaņa rīcību, uzskatot, ka valsts budžeta līdzekļi SIA “Arsenāls” ieguldīti nelietderīgi.

Pilnībā izvērtēt 1993.gada 21.oktobrī noslēgto sadarbības līgumu par 100 apvidus mašīnu “Landrover — 109” iegādi un kapitālo šo automašīnu remontu būs iespējams tikai pēc pilnas SIA “Labais krasts” saimnieciskās darbības revīzijas, par kuras izvešanu nolēmusi Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija savā 1995.gada 10.novembra sēdē.

Laikā, kad tika noslēgts minētais līgums, vēl nedarbojās Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”, jo tie pieņemti 5 mēnešus vēlāk — 1994.gada 1.martā.

Laikā, kad pieļauti Valsts kontroles norādītie trūkumi, ZS pulkvedis J.Eihmanis bija Zemessardzes komandieris. Viņa disciplinārā atbildība noteikta Latvijas Republikas Zemessardzes Disciplinārajā reglamentā. Šajā reglamentā Latvijas Republikas aizsardzības ministram attiecībā uz zemessargiem nav paredzēti nekādi disciplināri ietekmēšanas līdzekļi.

Aizsardzības ministrs,

1996.gada 27.februārī Ministru prezidenta biedrs A.Krastiņš

Dokuments nr. 401a

Par Skrundas RLS nomas maksu

Saeimas frakcijai “Latvijai”

Atbildot uz jūsu jautājumiem, kas saistīti ar Skrundas RLS nomas maksas līdzekļu pārdali, paskaidroju, ka:

1. Sakarā ar to, ka valsts budžetā nebija nepieciešamā ienākumu apjoma, tika pieņemts lēmums Skrundas RLS pagaidu lietošanā nodotās zemes nomas maksas līdzekļu vienu daļu ieskaitīt valsts pamatbudžetā, pārējo — speciālajā budžetā, par kura līdzekļu izlietojumu lemj valsts komisija Skrundas RLS pagaidu lietošanā nodotās zemes nomas maksas līdzekļu izlietojuma noteikšanai.

2. Augšminētais priekšlikums radās Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadības apspriedes laikā, tādēļ nav iespējams nosaukt konkrētu amatpersonu — ierosinātāju.

3. 1996. gada valsts budžeta sagatavošanas procedūra tika veikta ātri, īsā laika periodā, tādēļ par lēmumu par Skrundas RLS nomas maksas līdzekļu daļas ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā tika informēts valsts komisijas Skrundas RLS pagaidu lietošanā nodotās zemes nomas maksas līdzekļu izlietojuma noteikšanai priekšsēdētājs J.Kalviņa kungs.

Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejas 1996. gada 12. janvāra sēdē tika pieņemts lēmums, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju jāsagatavo nepieciešamie dokumenti, lai Kuldīgas reģiona infrastruktūras attīstības investīciju projektus iekļautu valsts investīciju programmā.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir informēta par pētījumiem, kas tika veikti, lai noteiktu Skrundas RLS kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību (Jāatzīmē, ka jautājumus, kas saistīti ar elektromagnētiskā lauka ietekmi uz vidi, pārzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet uz cilvēka veselību — Labklājības ministrijas Vides veselības centrs).

Lai iegūtu viennozīmīgus secinājumus par elektromagnētiskā lauka ietekmi uz organismu, ir nepieciešams:

1) ievērot un izvērtēt visu pārējo vidi piesārņojošo un dzīvo organismu veselību negatīvi ietekmējošo faktoru vienlaicīgu iedarbību;

2) veikt sistemātiskus zinātniskus pētījumus ilgākā laika periodā;

3) palielināt apsekojamo personu skaitu, lai uzlabotu statistisko analīzi.

Balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas agrāk pasūtīto pētījumu rezultātiem, nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka konkrētajos gadījumos, kas saistīti ar cilvēku veselības pasliktināšanos, būtu vainojama Skrundas RLS elektromagnētiskā lauka negatīvā ietekme. Pētījumi un novērojumi šajā jomā tiek turpināti.

Atgādinām, ka saskaņā ar noslēgto līgumu Skrundas RLS darbība tiks apturēta 1998. gadā un jebkāda ietekme uz cilvēkiem un vidi tiks pārtraukta.

Ar cieņu, —

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M.Gailis

Dokuments nr. 427a

Par satiksmes nodrošināšanu atsevišķos lauku rajonos

Uz deputātu jautājumu par satiksmes nodrošināšanu atsevišķos lauku rajonos Satiksmes ministrija paskaidro sekojošo:

1. Lai samazinātu zaudējumus atsevišķos dzelzceļa līniju posmos, kas radās kravu un pasažieru pārvadājumu samazināšanās rezultātā, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ir veikusi vilcienu kustības grafiku optimizāciju, ieviešot vilcienu sastāvus ar mazāku vagonu skaitu (desmit sastāvi), kā arī samazinot strādājošo skaitu (aptuveni 500 cilvēku). Tādējādi zaudējumi no pasažieru pārvadājumiem šajā gadā tika iesaldēti un valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ietaupīja Ls 0,6 milj. finansu līdzekļu. Galvenais zaudējumu avots ir infrastruktūras uzturēšana šajās dzelzceļa līnijās: sliežu ceļi, sakaru, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas, kuru izdevumi ir neatkarīgi no kustību biežuma un vidēji tie sastāda aptuveni 50% no visiem izdevumiem.

Piemēram, dzelzceļa līnijā Aloja — Ipiķi visi izdevumi sastādīja Ls 304 tūkst. gadā, no tiem infrastruktūras uzturēšanas izdevumi — Ls 175 tūkst., tai skaitā sliežu ceļu uzturēšanai — Ls 134 tūkst.

2. Satiksmes ministrija atbalsta viedokli, ka nerentablo dzelzceļa līniju ekspluatācijā nepieciešams piesaistīt citas uzņēmējsabiedrības, taču, domājams, ka neviena uzņēmējsabiedrība nenodarbosies ar darbību, kas nes zaudējumus. Uzskatām, ka nepieciešams mainīt esošo kārtību pasažieru pārvadājumu organizēšanā, t.i., starppilsētu pārvadājumus pasūta valsts un dotē šos pārvadājumus, bet vietējos attiecīgi pašvaldības. Dzelzceļa uzdevums ir nodrošināt šo pasūtījumu izpildi.

3. Izmainot dzelzceļa kustību sarakstu, ir paredzēts atklāt papildus autobusu līnijas, kuru kustības grafiki tiks pieskaņoti atcelto vilcienu grafikiem.

Pagājušā gadā papildus tika ieviesti šādi autobusu maršruti:

Liepāja — Vaiņode, Limbaži — Aloja — Staicele, Staicele — Limbaži, Rīga — Ainaži, Rīga — Cēsis, Cēsis — Ludza, Valmiera — Valka u.c.

Arī šogad, pieņemot galīgo lēmumu par atsevišķu dzelzceļa maršrutu sama-zināšanu vai slēgšanu, tiks ieviesti jauni autobusu maršruti, t. sk., arī uz Rūjienu.

1996. gada 27. februārī Satiksmes ministrs V. Krištopans

Dokuments nr. 429a

Par Jelgavas policijas sporta kluba airēšanas bāzes nodošanu pilsētas pašvaldībai

Uz deputātu J. Bunkša kunga, A. Tomašūna kunga, E. Grinovska kunga, A. Tamberga kunga un R. Apsīša kunga š. g. 22. februāra jautājumiem

Cienījamie deputāti!

Starp Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju un Jelgavas pilsētas Domi patiešām pastāv vienošanās par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas pārziņā esošā valsts uzņēmuma “Jelgavas pilsētas un rajona policijas sporta klubs” airēšanas bāzes Jelgavā, Pasta salā, nodošanu Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašumā.

Par minētās vienošanās realizāciju atbild Latvijas Republikas Policijas centrālā sporta kluba priekšsēdētājs A. Gailīša kungs. Viņš vairākkārt ir ticies ar Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētāju U. Ivana kungu, viņa vietnieku N. Valaiņa kungu, Domes sporta padomes priekšsēdētāju V. Ilmera kungu, Domes finansu un juridisko dienestu speciālistiem, lai saskaņotu un kopīgi risinātu objekta nodošanas un pārņemšanas jautājumus.

Diemžēl, nepietiekama iniciatīva un praktiska rīcība no Jelgavas pilsētas Domes darbinieku puses ir aizkavējusi šīs vienošanās īstenošanu.

Patreiz Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts uzņēmuma “Jelgavas pilsētas un rajona policijas sporta klubs” valdījumā esošā nekustamā īpašuma — airēšanas bāzes Jelgavā, Pasta salā — nodošanu Jelgavas pilsētas pašvaldības īpašumā. Šī rīkojuma projekts tiks saskaņots ar Finansu, Ekonomikas, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Jelgavas pilsētas un rajona policijas sporta klubam un tā airēšanas bāzei kopš 1991. gada finansu līdzekļi no valsts budžeta vai citiem Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajiem resursiem nav piešķirti. Šādi līdzekļi nav paredzēti arī 1996. gadā.

1996. gada 26. februārī Iekšlietu ministrs D. Turlais

Dokuments nr. 430a

Par enerģētikas objektiem

Ekonomikas ministrija iesniedz atbildes uz LR Saeimas deputātu jautājumiem:

1. Jautājumu par enerģētikas stratēģisko objektu ieķīlāšanu pret banku aizdevumiem Ekonomikas ministrijas valdībā nav iesniegusi un, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šāda ieķīlāšana nav paredzēta.

Pēc valsts a/s “Latvenergo” iesniegtās informācijas, saskaņā ar 1995. gada 23. novembra līgumu starp akciju sabiedrību “Latvenergo” un akciju sabiedrību “Latvijas Unibanka”, valsts a/s “Latvenergo” ieķīlāja pret bankas aizdevumu 4,3 milj. USD savus nekustamos īpašumus 1,8 milj. latu apmērā, tajā skaitā: atpūtas kompleksa nekustamo īpašumu ar bilances vērtību LS 524148, filiāles “Serviss” nekustamo īpašumu ar bilances vērtību Ls 937 105 un pamatlīdzekļus saskaņā ar inventarizācijas sarakstu pēc bilances vērtības — Ls 357 464.

2. Saskaņā ar LR Ministru kabineta 1995. gada 9. maija noteikumiem nr. 129, Latvijas Enerģētikas attīstības nacionālās programmas izstrādei tika izveidota vadības darba grupa ar Enerģētikas valsts ministru J. Ozoliņu priekšgalā. Programmas izstrāde ar Ekonomikas ministrijas 1995. gada 11. decembra rīkojumu nr. 215 tika uzdota Rīgas Tehniskajai universitātei. 1995. gada decembrī RTU izstrādāja Latvijas Enerģētikas attīstības nacionālās programmas pirmā produkta projektu, kas tika apspriests programmas izstrādes vadības darba grupā. Šā gada martā notiks programmas izstrādes vadības grupas sēde, kurā lems par šīs programmas projekta tālāko virzību sabiedrības apspriešanai.

3. Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa patreiz strādā pie likuma projekta “Par enerģētiku” precizēšanas atbilstoši likumam “Par dabas resursu nodokli” un LR Saeimas otrajā lasījumā pieņemtajiem labojumiem likumprojektā “Par zemes dzīlēm”. Šā gada martā likumprojekts “Par enerģētiku” tiks nosūtīts ministrijām saskaņošanai un sagaidāms, ka aprīlī tas varētu tikt izskatīts Ministru kabinetā. Darba grupas variantā ir paredzēts, ka enerģētikas sektorā var būt iesaistītas dažādas īpašuma formas un uzņēmējdarbības. Kas attiecas uz valsts svarīgākajiem stratēģiskajiem objektiem, tad likumprojekts paredz, ka valsts kontrolē paliek elektrosistēmu veidojošie elektrotīkli ar spriegumu 110 kV un augstāk, Daugavas HES kaskādes elektrostacijas, kā arī dabasgāzes pazemes krātuvju pazemes daļas.

Par valsts lomu enerģētikas stratēģisko objektu kontrolē turpinās diskusijas un lēmumu pieņems valdība.

4. Visa Inčukalna pazemes gāzes krātuvē esošā gāze dalās 2 daļās: bufera gāze, kas nodrošina krātuves cikliskās ekspluatācijas tehnoloģisko procesu un aktīvā gāze, kuru veido iksezonas iesūknētā gāze. Pēdējā, saskaņā ar gāzes piegādes līgumu, ir Krievijas īpašums un norēķini par šo gāzi ar Krieviju notiek pēc tās izņemšanas un piegādes patērētājiem.

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē nav gāze, kas būtu patērētāju apmaksāta un neuzskaitīta. Galvenajā Inčukalna ieejas un izejas mērmezglā ir uzstādīta jauna “Superflow” mēraparatūra, kura saskaņā ar Latvijas nacionālās standartu komitejas izdoto apliecību nr. 003 “Par daudzkanālu mērkompleksa “Superflow — 11” nr. 0758 metroloģisko atestāciju” veic dabasgāzes patēriņa uzskaiti.

5. Elektriskās enerģijas cenas netika mainītas kopš 1993. gada 1. jūnija. Tajā brīdī, nosakot elektroenerģijas cenas, valdības politika balstījās uz pārejas periodā izstrādātajiem pamatprincipiem, ka rūpniecības un lauksaimniecības ražošanas uzņēmumiem jānosaka paaugstināta maksa, bet budžeta iestādēm, elektrotransportam, kā arī iedzīvotājiem jānosaka pazemināta maksa par saņemto un patērēto elektroenerģiju.

Pašreizējā situācijā iepriekšējie nosacījumi vairs nebija saglabājami. Saskaņā ar LR Ministru kabineta politiku enerģētikas sektorā, kas tika akceptēta MK 1994. gada 13. decembra sēdē, elektroenerģijas cenām jābalstās uz nosa-cījumiem, ka:

— netiks atbalstītas subsīdijas enerģijas ražotājiem un piegādātājiem;

— cenās tiks ietverti inflācijas pieauguma tempi;

— kurināmā cenu pieaugums atspoguļosies enerģijas cenās;

— elektroenerģijas cenām jābalstās uz patiesām izmaksām.

Kopš 1993. gada tāpat ir izmainījusies arī elektroenerģijas patēriņa struktūra. Rūpniecības īpatsvars samazinājies no 41% līdz 37%, bet iedzīvotāju — palielinājies no 15,2% līdz 23,4%. Budžeta iestāžu telpas tiek izīrētas firmām, kuru darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Tirgus ekonomikas apstākļos ir nepieļaujami, ka budžeta iestāžu un iedzīvotāju sektora elektroenerģijas patērētājus subsidē pārējo grupu patērētāji.

Jūtami ir pieaudzis energoietilpīgo ierīču pielietojums individuālajā sektorā. Tas prasa papildus līdzekļus elektrotīklu pārbūvei un rekonstrukcijai.

Ņemot vērā valsts a/s “Latvenergo” ražošanas pamatlīdzekļu augsto nolietojumu, kas sasniedz 56%, nav iespējams ar uzskaitīto nolietojumu nosegt kapitālās izmaksas (rekonstrukcijas, atjaunošanas un modernizācijas darbi). Turklāt ir nepieciešami līdzekļi pamatlīdzekļu iegādei un zinātniski tehniskai attīstībai, kā arī ilgtermiņa kredītu procentu nomaksai, kā rezultātā, lai valsts a/s “Latvenergo” varētu nodrošināt savu saimniecisko darbību, ir nepieciešams uzkrāt līdzekļus. Pamatojoties uz augstākminēto, tika pieņemti LR MK 1995. gada 10. oktobra noteikumi “Par elektroenerģijas pārdošanas cenām”.

Kas attiecas uz gāzes cenu paaugstināšanu, arī šeit par pamatu tika ņemta valdības politika enerģētikas sektorā, kas, kā jau augstāk ir minēts, noteica, ka valdība neatbalstīs subsīdijas enerģijas ražotājiem un piegādātājiem, gāzes iepirkuma cenas Krievijā, atmaksājamie kredītu procenti un, ka patiešām izmaksām jānosaka atbilstošas cenas.

1996. gada 26. februārī Ekonomikas ministrs G. Krasts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!