Latvijas jaunie zinātnieki — pasaules sadarbības lokos

Eiropas Akadēmijas (Academia Europea) aktivitātes sākam just arī Latvijā. “Latvijas Vēstnesis” 18. janvāra numurā lasītājus informēja, ka seši Latvijas jaunie zinātnieki kļuvuši par tās izsludinātā konkursa laureātiem.

Piektdien, 1. martā, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika konkursa uzvarētāju apbalvošana. Eiropas Akadēmijas Goda diplomus un prēmijas saņēma arī septiņi Igaunijas un pieci Lietuvas zinātnieki.

Eiropas Akadēmijas centrs atrodas Londonā, bet tās prezidents ir Huberts Kurjēns (Hubert Curien) no Parīzes. Viņš arī sveica laureātus, augstu novērtējot viņu pirmos soļus zinātnē.

Svinīgajā sarīkojumā piedalījās Eiropas Akadēmijas viceprezidents Dāvids Magnusons (David Magnusson) no Stokholmas un izpilddirektors Pēteris Koljērs (Peter Colyer) no Londonas, kā arī šīs akadēmijas locekļi un nacionālo zinātņu akadēmiju un universitāšu vadītāji no trim Baltijas valstīm.

Akadēmiķi Huberts Kurjērs un Dāvids Magnusons savus kolēģus un jaunos zinātniekus iepazīstināja ar Eiropas Akadēmijas struktūru, darbību un nākotnes iecerēm, sniedza ieskatu jaunākajos zinātniskajos projektos un rosināja uz plašāku sadarbību. Eiropas Akadēmija, ko nodibināja 1988. gadā, pašlaik apvieno vairāk nekā 1500 pazīstamu zinātnieku no 35 Eiropas valstīm. Akadēmija veicina augsta līmeņa pētījumus visās zinātņu nozarēs, īpaši starpdisciplināros aspektos, sekmē izglītību, kā arī zinātnieku un studentu apmaiņu starp Eiropas akadēmiskajiem centriem.

Tiek organizēti pētījumi un darba apspriedes par aktuālām Eiropas sabiedrības un zinātnes problēmām. Ik ceturksni akadēmija izdod darbības pārskatu “European Review” un reizi gadā — akadēmijas kopsapulces materiālus. Tradicionālas ir arī prēmijas jaunajiem zinātniekiem. Šoreiz konkurss bija izsludināts tieši Baltijas valstīs.

Dabas zinātņu un matemātikas nozarē prēmiju saņēma visjaunākais konkursa dalībnieks LU students Andris Ambainis. Viņš strādā arī LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā un par savu galveno skolotāju uzskata profesoru Rūsiņu Freivaldu.

Konkursa darba temats — “Rekursīvu funkciju induktīvā sintēze”. Tā īsti labi saprotams tas laikam gan ir tikai tiem, kas paši mēģinājuši ielauzties datorzinībās. Apjēgt, kādas problēmas var atrisināt ar datora palīdzību un kādas nevar, ļauj šī paša institūta vadošā pētnieka, docenta un arī 6. Saeimas deputāta Kārļa Čerāna pētījums “Paplašinātu automātu algoritmiskā analīze”.

Pēc paša laureāta pārliecības, šie pētījumi var sekmēt informācijas tehnoloģijas industrijas attīstību. Šai nozarei, kas neprasa lielus dabas resursus un pamatojas galvenokārt uz intelektuālo potenciālu, Latvijā varētu būt labas perspektīvas.

LU Cietvielu fizikas institūta līdzstrādnieks Aleksejs Kuzmins sava darba nosaukumu tulkoja šādi “Pārejas metālu oksīdu cietu vielu un materiālu rentgenabsorbcijas spektroskopija”. Paši darbi, protams, iesniegti angļu valodā, un arī visas sarunas notika šajā starptautiskās saziņas valodā.

Prēmiju dabaszinātnēs izpelnījusies ķīmiķe Vita Ozola no Latvijas Organiskās sintēzes institūta. Viņas konkursa darbs saistīts ar jaunu bioloģiski aktīvu vielu meklējumiem, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas. Viņa apbalvošanas ceremonijā nepiedalījās, jo patlaban ir praksē Lielbritānijā.

Dzīvības zinātnēs paši labākie darbi izstrādāti LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, ko vada Eiropas Akadēmijas loceklis akadēmiķis Elmārs Grēns. Prēmiju saņēma Dace Skrastiņa, kas strādā imunoloģijas nozarē profesoru Gaļinas Borisovas un Paula Pumpēna vadībā. Izmantojot gēnu inženieriju, viņa sintezē jaunus proteīnus, kas varētu tikt izmantoti kā dažādas vakcīnas vai diagnostikas preparāti. Arī otra laureāta Jura Šteinberga interešu lokā ir imunoloģija. Viņš strādā profesora Aleksandra Sīmaņa vadītajā laboratorijā. Konkursa darbs ir saistīts ar antivielu gēnu sintēzi.

Pēc paša laureāta K. Čerāna pārliecības, šie pētījumi var sekmēt informācijas tehnoloģijas industrijas attīstību. Šai nozarei, kas neprasa lielus dabas resursus un pamatojas galvenokārt uz intelektuālo potenciālu, Latvijā varētu būt labas perspektīvas.

LU Cietvielu fizikas institūta līdz-strādnieks Aleksejs Kuzmins sava darba nosaukumu tulkoja šādi “Pārejas metālu oksīdu cietu vielu un materiālu rentgenabsorbcijas spektroskopija”. Paši darbi, protams, iesniegti angļu valodā, un arī visas sarunas notika šajā starptautiskās saziņas valodā.

Prēmiju dabaszinātnēs izpelnījusies ķīmiķe Vita Ozola no Latvijas Organiskās sintēzes institūta. Viņas konkursa darbs saistīts ar jaunu bioloģiski aktīvu vielu meklējumiem, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas. Viņa apbalvošanas ceremonijā nepiedalījās, jo patlaban ir praksē Lielbritānijā.

Dzīvības zinātnēs paši labākie darbi izstrādāti LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, ko vada Eiropas Akadēmijas loceklis akadēmiķis Elmārs Grēns. Prēmiju saņēma Dace Skrastiņa, kas strādā imunoloģijas nozarē profesoru Gaļinas Borisovas un Paula Pumpēna vadībā. Izmantojot gēnu inženieriju, viņa sintezē jaunus proteīnus, kas varētu tikt izmantoti kā dažādas vakcīnas vai diagnostikas preparāti. Arī otra laureāta Jura Šteinberga interešu lokā ir imunoloģija. Viņš strādā profesora Aleksandra Sīmaņa vadītajā laboratorijā. Konkursa darbs ir saistīts ar antivielu gēnu sintēzi.

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore

Eiropas Akadēmijas prēmijas laureāti: Aleksejs Kuzmins, Andris Ambainis, Kārlis Čerāns...

...Juris Šteinbergs un Dace Skrastiņa

Eiropas Akadēmijas viceprezidents Dāvids Magnusons, prezidents Huberts Kurjēns un izpilddirektors Pēteris Koljērs; Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Andrejs Siliņš, Tālis Millers, Jānis Stradiņš un Elmārs Grēns Foto: Arnis Blumbergs, "LV"