Ziemeļjūras un Baltijas jūras sapratnes rokasspiediens

Šodien, 5. martā, Latvijas Republikā no Beļģijas Karalistes oficiālā vizītē ierodas Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande (Luc van den Brande) ar kundzi. Kopā ar Ministru prezidentu Rīgu apmeklē arī Flandrijas uzņēmēju delegācija. Latvija gaida un sveicina augstos un prominentos viesus viņu draudzības misijā. Šodien, 5. martā, Latvijas Republikā no Beļģijas Karalistes oficiālā vizītē ierodas Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande (Luc van den Brande) ar kundzi. Kopā ar Ministru prezidentu Rīgu apmeklē arī Flandrijas uzņēmēju delegācija. Latvija gaida un sveicina augstos un prominentos viesus viņu draudzības misijā.

Augstais viesis šodien tiekas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Andri Šķēli, ārlietu ministru Valdi Birkavu un satiksmes ministru Vili Krištopanu. Pēcpusdienā Flandrijas Ministru prezidents ieradīsies Rīgas Latviešu biedrības namā, kur atklās izstādi par Flandrijas jūras ostām. Pēc tam Luks van den Brande apmeklēs Rīgas komercostu, bet pēcpusdienā Ārzemju mākslas muzejā atklās flāmu mākslinieku gleznu izstādi. Vizītes pirmās dienas noslēgumā paredzēta Flandrijas Ministru prezidenta preses konference.

Flandrijas Ministru prezidenta kundze šodien vispirms apskatīs Vecrīgu, pēc tam apmeklēs Rīgas 1. humanitāro ģimnāziju, piedalīsies izstādes atklāšanā Rīgas Latviešu biedrības namā, ieradīsies mākslas galerijā “Rīga” un piedalīsies flāmu mākslinieku gleznu izstādes atklāšanā Ārzemju mākslas muzejā.

Savukārt flāmu uzņēmēju grupa šodien Finansu ministrijā tiekas ar PHARE programmas pārstāvjiem, ar Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektoru Māri Elertu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Viktoru Kulbergu, Satiksmes ministrijas pārstāvjiem un Rīgas komercskolas prezidentu Juri Krivoju, kā arī pabūs Rīgas komercostā un piedalīsies izstādes atklāšanā par Flandrijas jūras ostām.

Rīt, 6. martā, no rīta Flandrijas Ministru prezidents un viņa vadītā delegācija izlidos uz Lietuvu.

Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande dzimis 1943. gada 13. oktobrī Mečlenā. Viņš studējis jurisprudenci Luvēnas universitātē, ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu, turpat saņēmis arī notāra licenci. Savu profesionālo karjeru Luks van den Brande sācis divdesmit septiņu gadu vecumā, kļūstot par Mečlenas tiesas advokātu. 1977. gadā viņš tika ievēlēts Mečlenas Pārstāvju palātā un bija tās loceklis līdz 1992. gadam. No 1984. līdz 1988. gadam viņš bija kristīgo demokrātu grupas vadītājs Pārstāvju palātā. No 1992. līdz pērnajam gadam Luks van den Brande bija Mečlenas — Turnhoutas rajona senators. 1980. gadā viņš tika ievēlēts Flandrijas parlamentā, un arī pašlaik ir tā deputāts. No 1988. gada maija līdz 1992. gada janvārim bija federālais darba un nodarbinātības ministrs.

No 1992. gada janvāra līdz 1995. gada jūnijam Luks van den Brande bija Flandrijas Ministru prezidents un ekonomikas ministrs, viņa kompetencē atradās arī vidējā un mazā biznesa attīstības, zinātnes politikas, enerģētikas un starptautisko attiecību jautājumi. Kopš pērnā gada Ministru prezidents Luks van den Brande bij arī ārpolitikas, Eiropas lietu un zinātnes un tehnoloģijas ministrs.

Divus gadus (1992. — 1994.) viņš bija arī Eiropas reģionu asamblejas biroja loceklis. 1994. gada decembrī tika ievēlēts par Eiropas reģionu asamblejas viceprezidentu.

Latvijai, atgriežoties Eiropā un integrējoties Eiropas struktūrās, ir svarīgi kontakti ar kontinenta visdažādākajiem reģioniem. Flandrija ir neliela zeme, kas tāpat kā Latvija, atrodas pie jūras, un, ņemot vērā šos apstākļus, var cerēt uz mūsu tautu labu savstarpēju sapratni. Būtisks ir arī aspekts, ka Flandrija ietilpst Beļģijas Karalistē, kas neapšaubāmi ir viena no svarīgākajām valstīm Eiropas un visas pasaules politikā.

Flandrija (franciski — Flandre, flāmu valodā — Vlaanderen) ir vēsturisks novads Ziemeļjūras krastā Eiropas rietumos. To apdzīvo galvenokārt flāmi. Jau I gadsimtā pirms Kristus dzimšanas ķeltu cilšu apdzīvoto Flandriju iekaroja romieši. III gadsimtā pēc Kristus Flandrijā ieceļoja franki un frīzi, bet 5. gadsimtā Flandrija tika pievienota Franku valstij. Gadsimtu gaitā mainījās Flandrijas pakļautība — kopš IX gadsimta Flandrijas grāfiste bija vasaļatkarībā no Francijas. XIV gadsimtā tā tika pievienota Burgundijai, XV gadsimtā — Austrijas Hābsburgu īpašumiem. XVI gadsimtā Flandrija tika pakļauta Spānijas Hābsburgiem, 1579. gadā — Nīderlandei un 1584. gadā Spānijai. Pēc Francijas — Spānijas kara XVII gadsimtā daļa Flandrijas teritorijas tika pievienota Francijai, daļa — Nīderlandei. Kopš neatkarīgas Beļģijas valsts nodibināšanas 1830. gadā liela Flandrijas daļa ietilpst Beļģijā.

Flāmu valoda, kas pieder pie ģermāņu valodu grupas un ir samērā tuva nīderlandiešu valodai, kopš 1939. gada līdzās franču valodai ir Beļģijas valsts valoda.

Flandrijai ir liela nozīme Beļģijas ekonomikā, jo caur Flandrijas senajām jūras tirdzniecības ostām tiek vesta lielākā daļa Beļģijas eksporta un importa preču, kā arī lielākā daļa no tranzītkravu apjoma.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors