VĒSTNIECĪBU ZIŅAS

Par Francijas prezidenta paziņojumiem par nacionālās aizsardzības reformu

Ceturtdien, 1996. gada 22. februārī, Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks iepazīstināja ar lēmumiem, kas tikko kā pieņemti Francijas aizsardzības reformas ietvaros.

Šīs reformas īstenošanā obligāti jārēķinās ar sekojošo:

— ar to, ka Francijai jāievēro tās starptautiskās saistības ANO un NATO ietvaros, kā arī aizsardzības līgumi; ar Francijas apņemšanos kopīgi ar Vāciju un citiem partneriem attīstīt ticamu Eiropas aizsardzības sistēmu;

— ar starptautiskās situācijas evolūciju un draudu mazināšanos;

— ar Francijas nepieciešamību krīzes gadījumā būt spējīgai nosūtīt ārpus valsts robežām nozīmīgu militārspēku.

No šī brīža līdz 2002. gadam tiks īstenoti šādi lēmumi:

1. Francijas kodolbruņojuma samazināšana.

Kodolbrīdinājuma spēku kā Francijas stratēģiskā pīlāra un garantijas pret jebkuriem draudiem, vērstiem pret Francijas vitālām interesēm, saglabāšana.

Pēdējās kodolizmēģinājumu sērijas panākums, garantijas, ko tā ir devusi Francijai ar drošiem un ticamiem kodolbrīdinājuma spēkiem, jaunais stratēģiskais konteksts ļauj no šī brīža Francijai vienpusēji samazināt tās kodolarsenālu:

— likvidēt vienu no mūsu kodolspēku sastāvdaļām, kas ir “zeme — zeme” klases raķetes(18 nesējraķešu demontāža Albionas Plato);

— pēc vienošanās ar kancleru Kolu tuvās darbības raķetes “Hadčs” pilnīgi izņemt no sistēmas;

— slēgt Klusā okeāna kodolizmēģinājumu centru;

— pārtraukt izejvielu ražošanu kodolrūpniecībai militāriem mērķiem un izmantot tikai to, kas ir saražots jau iepriekš. Francija ir pirmā no kodollielvalstīm, kas pieņēmusi tādu lēmumu.

Šie vienpusējie pasākumi apliecina Francijas gribu saglabāt tās minimālās spējas, nodrošinot savu kodolbrīdinājuma spēku ticamību pašreizējā stratēģiskajā kontekstā. Tie ilustrē Francijas saistības, ko tā uzņēmusies atbruņošanās jomā, un iekļaujas vispārējā kodolarsenālu samazināšanas procesā, kas ir viens no mērķiem, kuru apstiprinājusi TNP līguma pagarināšanas konference Ņujorkā 1995. gada maijā.

2. Klasisko bruņoto spēku adaptācija divām prioritātēm — krīžu novēršanai un spējai nosūtīt bruņotos spēkus ārpus valsts teritorijas.

Lai sasniegtu šos divus mērķus, izvēle ir izdarīta par labu armiju samazināšanai līdz 1/3 un to profesionālizācijai.

3. Obligātā karadienesta sistēmas reforma.

Sešu gadu laikā tiks mainīta karadienesta pašreizējā forma, kad 80 procenti jauno franču dien armijā. Atjaunotā nacionālā dienesta sistēma varētu tikt organizēta, ievērojot trīs prioritātes: drošības garantēšanu, solidaritāti un humānismu. Ja izvēle izdarīta, lai izbeigtu obligāto un vispārējo iesaukumu, jaunā sistēma balstītos uz brīvprātības principa. Tas būs temats plašām debatēm parlamentā, kuras sāksies pirms vasaras iestāšanās.

Francijas Republikas vēstniecība