Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 74

Rīgā 2001.gada 20.februārī (prot. Nr. 8, 10.§)

Prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.panta pirmo daļu

un likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 3.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka būtiskās prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām (tvertnēm, cauruļvadiem, degvielas uzpildes iekārtām un to aprīkojumu), kuru kopējais tvertņu tilpums pārsniedz 2,5 m3 un kuras paredzētas transportlīdzekļu degvielas tvertņu uzpildīšanai, kā arī šo iekārtu tehniskās uzraudzības kārtību, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī apkārtējai videi.

2. Šie noteikumi neattiecas uz tehnoloģiskajām iekārtām gāzes degvielas uzpildes stacijās un naftas bāzēs.

3. Labklājības ministrs iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu inspicēšanas institūciju (turpmāk — inspicēšanas institūcija) pilnvarošanu, kuras veic degvielas uzpildes staciju (turpmāk — stacija) tehnoloģisko iekārtu pārbaudi atbilstoši šo noteikumu prasībām.

4. Lai inspicēšanas institūcija tiktu pilnvarota inspicēt staciju tehnoloģiskās iekārtas, tai jānodrošina šādu minimālo prasību izpilde:

4.1. inspicēšanas institūcijas kompetence atbilst standartā LVS EN 45004 noteiktajiem kritērijiem;

4.2. inspicēšanas institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību.

5. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas novērtējis inspicēšanas institūcijas kompetenci, regulāri pārbauda šo noteikumu 4.1.apakšpunkta izpildi.

6. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka valsts bezpeļņas organizācijai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

7. Valsts bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

II. Vispārīgās prasības staciju

tehnoloģisko iekārtu lietošanai

8. Atļauts lietot tikai tādas stacijas tehnoloģiskās iekārtas, kuras Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.129 "Bīstamo iekārtu reģistrācijas kārtība" noteiktajā kārtībā un izsniegusi lietošanas atļauju.

9. Lai varētu lietot stacijas tehnoloģiskās iekārtas, kā arī veikt attiecīgu tehnisko apkopi, atbilstības novērtēšanu, remontu, periodiskās pārbaudes un pasākumus ārkārtas gadījumos (arī vides aizsardzības pasākumus), stacijas tehnoloģiskajām iekārtām nepieciešama šāda dokumentācija valsts valodā:

9.1. stacijas tehnoloģisko iekārtu shēmas, kurās norādīts tvertņu, cauruļvadu, degvielas uzpildes ierīču, to aprīkojuma un slēgarmatūras izvietojums, kā arī šo shēmu apraksti, kuros norādīti stacijas tehnoloģisko iekārtu pamatiekārtu lietošanas termiņi un tehnoloģisko procesu parametri;

9.2. elektriskā shēma, kurā norādīti elektroenerģijas patērētāji, aparāti un elektrolīnijas izvietojums;

9.3. degvielas tvertņu lietošanas dokumentācija;

9.4. stacijas ekspluatācijas žurnāls;

9.5. inspicēšanas institūcijas izsniegtie protokoli.

10. Ņemot vērā stacijas izgatavošanas un lietošanas apstākļus un tehnoloģisko iekārtu ražotāja norādījumus, stacijas izgatavotājs nosaka pieļaujamo lietošanas termiņu (resursu) stacijas tehnoloģisko iekārtu pamatiekārtām — tvertnēm, cauruļvadiem un degvielas uzpildes iekārtām.

11. Degvielas pārvietošanas un uzglabāšanas tehnoloģisko procesu parametriem (piemēram, spiediens, pārvietošanas ātrums, degvielas līmeņa robežas) nosaka maksimāli pieļaujamās vērtības, un staciju apgādā ar aprīkojumu, lai varētu izpildīt attiecīgās prasības.

12. Stacijas tehnoloģiskās iekārtas aprīko ar iezemēšanas kontūru elektroiekārtām aizsardzībai no statiskās elektrības, kā arī no tiešas un sekundāras zibens iedarbības. Visiem iezemētāju savienojumiem, kas nav brīvi pieejami, jābūt metinātiem. Kontūru noplūdes pretestība nedrīkst pārsniegt šādas vērtības: elektroiekārtām — 4 omi, aizsardzībai no statiskās elektrības — 10 omi un zibens aizsardzībai — 25 omi.

13. Vietas, kur degvielu pieņem no autocisternām, aprīko ar ierīcēm autocisternu sazemēšanai.

14. Elektroiekārtas un elektroinstalācija pēc konstrukcijas, izpildījuma, izvietojuma un tehniskā stāvokļa atbilst normatīvo aktu prasībām. Uz spēka un apgaismes kabeļu slēdžiem skaidri norāda aprīkojumu vai iekārtu, kuru attiecīgais slēdzis iedarbina vai izslēdz.

15. Staciju apgādā ar sakaru līdzekļiem, kā arī ierīko apgaismojumu saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu prasībām.

16. Stacijas valdītājs aptur stacijas tehnoloģisko iekārtu darbību, ja to lietošanas laikā konstatēti lūzumi, deformācija vai citi tehniski defekti, kas rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un apkārtējai videi.

17. Ja inspicēšanas institūcija konstatē un apliecina, ka tehnoloģiskā iekārta neatbilst šo noteikumu un attiecīgajām citu normatīvo aktu prasībām un apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī apkārtējo vidi, un neatbilstība netiek novērsta mēneša laikā, Valsts darba inspekcija anulē tehnoloģisko iekārtu lietošanas atļauju.

III. Drošības prasības staciju tvertnēm

18. Tvertņu konstrukcija nodrošina, lai tvertne izturētu mehāniskās (piemēram, degvielas hidrostatiskais spiediens, virsspiediens, vakuums, kas rodas degvielas pārsūknēšanas laikā temperatūras svārstību dēļ), termiskās un ķīmiskās slodzes un būtu hermētiska pret degvielu un tās tvaikiem, kā arī pret sūces indikatora šķidrumu, ja tvertnei ir dubultsienas. Dalītas tvertnes sadalošās sienas nodrošina katra nodalījuma hermētiskumu.

19. Dubultsienu tvertņu ārējā siena ir stingi savienota ar iekšējo (nesošo) sienu, kas ir aprīkota ar sūces indikatoru.

20. Tvertnes ārējās sienas ir pārklātas ar antikorozijas pārklājumu, kas nodrošina aizsardzību pret koroziju līdz tvertnes lietošanas termiņa beigām.

21. Katra tvertne ir apgādāta ar visu stacijas izgatavošanas projektā paredzēto aprīkojumu.

22. Virs katras apakšzemes tvertnes apkalpes lūkas ir izveidota virsbūves šahta, lai tvertni varētu atvienot no cauruļvadiem, kā arī veikt tās iekšējo apskati un remontu.

23. Tvertņu virsbūves šahtas nedrīkst radīt vai pārnest uz tvertni, tās aprīkojumu un cauruļvadiem slodzes, kas var radīt konstrukciju, aprīkojuma vai antikorozijas pārklājuma bojājumus.

24. Tvertņu virsbūves šahtās nedrīkst atrasties degviela vai tās tvaiki, kuru koncentrācija oksidējošā vidē (gaisā) ir lielāka par minimālo, jo, iedarbojoties aizdedzināšanas avotam, maisījumā ir iespējams sprādziens (turpmāk — apakšējais sprādzienbīstamās koncentrācijas slieksnis), kā arī ūdens, gruži un citi nepiederoši priekšmeti.

25. Tvertnes pieņemšanas cauruļvada izvietojums nodrošina degvielas plūsmu zem degvielas līmeņa tvertnē.

26. Degvielas līmeņa mērīšanas atveres elementi, kuriem iespējams kontakts ar mērlenti vai mērstieni degvielas līmeņa mērīšanas laikā, ir izgatavoti no materiāla, kas nešķiļ dzirksteles.

27. Degvielas līmeņa mērīšanas atvere un degvielas noliešanas cauruļvada atvere ir hermētiski noslēdzama.

28. Tvertnes lūkām un aizbīdņiem, kas izvietoti augstāk par 1,5 m, ir apkalpes laukums, nožogojums un stacionāras kāpnes. Apkalpes laukuma platums nedrīkst būt šaurāks par kāpņu platumu. Apkalpes laukumu un margas izgatavo no nedegoša materiāla.

29. Ja no viena apkalpes laukuma tiek apkalpotas vairākas tvertnes, apkalpes laukuma pretējos galos ir ierīkotas divas kāpnes.

30. Tvertnes ir savienotas ar iezemēšanas kontūru.

31. Tvertnei ir elpošanas (ventilēšanas) sistēma, kas nodrošina gaisa pieplūdi un tvaika un gaisa maisījuma izvadīšanu, kā arī novērš bīstamu vakuuma un virsspiediena veidošanos tvertnē.

32. Tvertne ir nodrošināta pret atklātas uguns iekļūšanu tajā. Tvertnes elpošanas cauruļvada galu aprīko ar uguns norobežotāju. Elpošanas (ventilācijas) sistēmas vārstam jābūt izturīgam pret degvielas tvaiku un gaisa maisījuma iedarbību, kā arī ugunsizturīgam.

33. Tvertnes ar bojātiem uguns norobežotājiem un elpošanas vārstiem lietot aizliegts.

34. Elpošanas (ventilācijas) sistēmas vārsts un gaisa pieplūdes atvere atrodas vismaz četrus metrus virs stacijas teritorijas, un tie ir aizsargāti pret lietusūdens iekļūšanu.

35. Gaisa pieplūde un tvaika un gaisa maisījuma izvadīšana atmosfērā, apejot elpošanas vārstu un uguns norobežotāju, ir aizliegta.

36. Aizliegts apvienot vienā elpošanas (ventilēšanas) sistēmā benzīna tvaiku cauruļvadus un dīzeļdegvielas tvaiku cauruļvadus.

37. Degvielas uzpildes ātrumam tvertnē jāatbilst ierīkotā elpošanas vārsta un elpošanas (ventilēšanas) sistēmas caurlaides spējai.

38. Virszemes tvertnes ir aprīkotas ar aizsargvannu vai apvaļņojumu izlijušās degvielas savākšanai. Aizsargvannas vai apvaļņojuma tilpums nedrīkst būt mazāks par tā aptvertās lielākās tvertnes tilpumu.

39. Katrai tvertnei redzamā vietā ir piestiprināta plāksnīte ar šādu informāciju:

39.1. tvertnes ražotāja nosaukums un adrese;

39.2. tvertnes identifikācijas numurs;

39.3. tvertnes izgatavošanas gads;

39.4. tvertnes materiāls;

39.5. tvertnes tilpumietilpība kubikmetros (dalītajām tvertnēm — katra nodalījuma tilpumietilpība);

39.6. tvertnes svars tonnās.

40. Katras tvertnes lietošanas dokumentācijā norāda šādus parametrus:

40.1. tvertnes ģeometriskie izmēri (garums, diametrs, lokšņu biezums un galu izliekuma rādiuss);

40.2. tvertnes antikorozijas pārklājuma materiāls;

40.3. tvertnes pieļaujamais lietošanas termiņš (resurss);

40.4. tvertnes aprīkojums un tā tehniskais raksturojums (arī elpošanas vārsta un elpošanas (ventilēšanas) sistēmas caurlaides spēja);

40.5. tvertnes pārbaudes spiediens (bar);

40.6. maksimāli pieļaujamais virsspiediens un vakuums (bar);

40.7. degvielas līmeņa robežas.

IV. Drošības prasības

staciju cauruļvadiem

41. Stacijas tehnoloģiskajās iekārtās atļauts izmantot cauruļvadus, veidgabalus, armatūru un aprīkojumu no materiāla, kas spēj izturēt stacijas lietošanas laikā radušās mehāniskās, termiskās un ķīmiskās slodzes, kā arī ir hermētiski un izturīgi pret transportējamo degvielu un tās tvaikiem.

42. Cauruļvadu slēgarmatūra, ventiļi un aprīkojums atrodas viegli pieejamās vietās, un to identificē saskaņā ar stacijas tehnoloģisko iekārtu tehnoloģisko shēmu.

43. Cauruļvada izvietojums nodrošina minimālu degvielas noplūdi, ja notikusi cauruļvada dehermetizācija.

44. Aizliegts degvielas cauruļvados izmantot armatūru, aprīkojumu un detaļas, kas izgatavotas no čuguna.

45. Cauruļvadu savienojumi ir neizjaucami, izņemot:

45.1. pievienošanas vietu pie tvertnes;

45.2. pievienošanas vietu pie degvielas uzpildes iekārtas;

45.3. pievienošanas vietu pie autocisternas;

45.4. vietas, kur tie ir viegli pieejami apskatei.

46. Tvertnes uzpildes un tvaiku atsūkšanas cauruļvadu pievienošanas vietas ir izveidotas tā, lai uzpildes šļūtenes nebūtu samaināmas ar degvielas tvaika un gaisa maisījuma šļūtenēm.

47. Uz elpošanas cauruļvadiem aizliegts ierīkot slēgarmatūru.

V. Drošības prasības

degvielas uzpildes iekārtām

48. Degvielas uzpildes iekārta ir uzstādīta saskaņā ar ražotāja norādījumiem un pieslēgta elektrotīklam saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Degvielas uzpildes iekārtas elektroiekārtas un elektroinstalācija atbilst normatīvo aktu prasībām.

49. Degvielas uzpildes iekārta ir verificēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā.

50. Degvielas uzpildes iekārta atrodas uz vismaz 15 cm augsta paaugstinājuma un ir nodrošināta pret transportlīdzekļu uzbraukšanu. Tā ir nokomplektēta saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

51. Degvielas uzpildes iekārtu pienākošo cauruļvadu un elektrokabeļu šahtas ir piepildītas ar smiltīm.

52. Katra degvielas uzpildes iekārta ir apgādāta ar slēdzi, kas atrodas redzamā vietā un ar kuru, ja nepieciešams, var izslēgt degvielas uzpildes iekārtu.

53. Degvielas uzpildes iekārtas ir aprīkotas ar iekārtām, kas automātiski bloķē degvielas padevi šādos gadījumos:

53.1. uzpildāmā transportlīdzekļa degvielas tvertne ir pilnīgi piepildīta;

53.2. degvielas uzpildes iekārtas pistole izkrīt no uzpildāmās transportlīdzekļa degvielas tvertnes atveres;

53.3. degvielas uzpildes iekārtas pistole tiek norauta vai citādi atvienota no uzpildes iekārtas.

54. Katra degvielas uzpildes iekārta ir marķēta ar savu kārtas numuru, un virs katra uzpildes mezgla ir norādīta izsniedzamās degvielas marka.

55. Pie degvielas uzpildes iekārtas labi redzamā vietā ir piestiprināta attiecīgās iekārtas lietošanas instrukcija un šādas norādes valsts valodā:

55.1. "Smēķēšana un atklāta liesma aizliegta!";

55.2. "Nepildīt degvielu nepiemērotos traukos!";

55.3. "Pirms uzpildīt degvielu, izslēgt transportlīdzekļa dzinēju!".

VI. Prasības staciju tehnoloģisko iekārtu uzturēšanai un apkalpošanai

56. Veicot jebkādas darbības ar tvertnēm, cauruļvadiem un degvielas uzpildes iekārtām, jāievēro aizsardzības pasākumi pret statisko elektrību, dzirksteļošanu un degvielas tvaiku ieelpošanu.

57. Pirms degvielas pieņemšanas operatora pienākums ir pārliecināties, vai nav bojātas tvertnes, to aprīkojums, cauruļvadi, degvielas autocisterna un tās cauruļvadi, vai autocisternas korpuss ir pieslēgts iezemētājam un vai cauruļvadi ir savienoti pareizi.

58. Jebkuras pārmaiņas tvertņu, cauruļvadu, armatūras, aprīkojuma un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas elementu izvietojumā atspoguļo stacijas tehnoloģisko iekārtu tehnoloģiskajā shēmā.

59. Stacijas tehnisko inventāru, aprīkojumu un iekārtas uztur un lieto saskaņā ar ražotāja prasībām un norādījumiem.

60. Ja degvielas uzpildes iekārta ir bojāta, to atvieno no elektriskā tīkla un uz tās novieto paziņojumu "Nestrādā!".

61. Stacijas teritorijā izlijušo degvielu un degtspējīgos atkritumus savāc un nogādā īpaši ierīkotās vietās, kur ir nodrošināti attiecīgi vides un cilvēku veselības aizsardzības pasākumi.

62. Aizsalušus degvielas cauruļvadus drīkst atkausēt tikai pēc to atvienošanas no tvertnes un degvielas uzpildes iekārtas, ievērojot visus drošības pasākumus.

63. Remontu, kas saistīts ar metināšanu, izmantojot atklātu uguni, drīkst veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificēts metinātājs, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.

64. Pirms remonta cauruļvadus atbrīvo no degvielas un iztvaicē.

65. Stacijas teritorijā aizliegts:

65.1. iepildīt degvielu no degvielas uzpildes iekārtas stikla traukos un nepiemērotos plastmasas traukos, izņemot speciālos traukus degvielas paraugu ekspertīzes veikšanai;

65.2. smēķēt un rīkoties ar atklātu uguni stacijas tehnoloģisko iekārtu darbināšanas laikā;

65.3. atstāt atvērtas tvertņu apkalpes lūkas, pieņemšanas cauruļvadus un degvielas līmeņa mērīšanas atveres;

65.4. izmantot pašizgatavotas elektroiekārtas;

65.5. izmantot instrumentus vai aprīkojumu, kas rada dzirksteles;

65.6. remontēt degvielas uzpildes iekārtas, neatvienojot tās no elektriskā tīkla;

65.7. ierīkot nezināmas izcelsmes cauruļvadus, armatūru, aprīkojumu, materiālus stacijas montāžas, modernizācijas, rekonstrukcijas vai remonta laikā.

66. Stacijas valdītājs norīko vienu vai vairākas personas, kas ir atbildīgas par stacijas uzturēšanas un apkalpošanas prasību ievērošanu.

67. Automātiskās stacijas, kas darbojas bez apkalpojošā personāla, apgādā ar sakaru līdzekļiem, veic pasākumus, kas nodrošina šo noteikumu 60. un 61.punktā noteikto prasību izpildi, un izvieto uzrakstus ar informāciju par šo noteikumu 65.1. un 65.2.apakšpunktā noteiktajiem aizliegumiem.

VII. Staciju tehnoloģisko

iekārtu pārbaudes

68. Stacijas tehnoloģisko iekārtu atbilstību šo noteikumu prasībām novērtē inspicēšanas institūcija, pamatojoties uz pilnās, daļējās vai ārkārtas pārbaudes rezultātiem un profesionālu spriedumu. Pārbaudes veic pēc stacijas valdītāja uzaicinājuma. Pārbaudes veikšanas un samaksas kārtību nosaka stacijas valdītāja un inspicēšanas institūcijas līgumā. Valsts uzraudzības un kontroles institūcijas savas kompetences ietvaros veic staciju tehnoloģisko iekārtu uzraudzību.

69. Stacijas tehnoloģisko iekārtu pilno pārbaudi veic stacijas izgatavošanas laikā un pēc tehnoloģisko iekārtu izgatavotāja noteiktā lietošanas termiņa (resursa) beigām, bet ne vēlāk kā pēc 12 gadiem, stacijas turpmākās lietošanas laikā — ne retāk kā reizi sešos gados. Tehnoloģiskajām iekārtām, kurām izgatavotājs nav noteicis lietošanas termiņu (resursu), pilno pārbaudi veic ne retāk kā reizi sešos gados. Pilnā pārbaude ietver:

69.1. stacijas teritorijā esošo tehnoloģisko iekārtu un stacijas lietošanas dokumentācijas pārbaudi (stacijas tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma un to izvietojuma atbilstība projekta prasībām un stacijas tehnoloģisko iekārtu tehnoloģisko shēmu novērtēšana);

69.2. tvertņu, to aprīkojuma un cauruļvadu pievienojuma vietu ārējo apskati un tvertņu aprīkojuma darbības funkcionālo pārbaudi; stacijas izgatavošanas laikā — katras tvertnes veseluma un izolācijas pārbaudi; ja pārbaudē konstatēti bojājumi, pārbaudes apjomu pēc bojājumu novēršanas nosaka inspicēšanas institūcija;

69.3. degvielas uzpildes iekārtu apskati un pārbaudi (degvielas uzpildes ierīču komplektācijas, elektroinstalācijas stāvokļa, iekšējo cauruļvadu hermētiskuma un aprīkojuma darbības izvērtējums);

69.4. elpošanas (ventilēšanas) sistēmas apskati un pārbaudi (sistēmas hermētiskuma, elpošanas vārstu darbības un uguns norobežotāju stāvokļa pārbaude);

69.5. iezemēšanas un elektroizolācijas pārbaudi (iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības mērījumi (tvertnēm, degvielas uzpildes iekārtām, to sūkņu dzinējiem, zibens aizsardzības iekārtām), izolācijas pretestības mērījumi (degvielas uzpildes iekārtu sūkņu dzinējiem un palaidējiem, apsildes un apgaismošanas iekārtām, barošanas kabeļiem un iekārtām, kas aizsargā barošanas ķēdes pret īssavienojumu un pārslodzi));

69.6. tvertnes iekšējo apskati;

69.7. tvertnes hidraulisko pārbaudi;

69.8. cauruļvadu hidraulisko pārbaudi, ko var aizstāt ar pneimatisko pārbaudi šādos gadījumos:

69.8.1. cauruļvads visā tā garumā ir vizuāli apskatāms;

69.8.2. cauruļvads ir iztvaicēts, un degvielas tvaiku koncentrācija tajā nepārsniedz 50 procentus no apakšējā sprādzienbīstamās koncentrācijas sliekšņa vai pārbaudē tiek izmantota inerta gāze.

70. Stacijas lietošanas laikā valdītājs nodrošina, ka inspicēšanas institūcija ne retāk kā reizi gadā veic stacijas tehnoloģisko iekārtu daļējo pārbaudi, kas ietver:

70.1. stacijas teritorijas un stacijas lietošanas dokumentācijas pārbaudi;

70.2. tvertņu, to aprīkojuma un cauruļvadu pievienojuma vietu ārējo apskati un tvertņu aprīkojuma darbības pārbaudi;

70.3. degvielas uzpildes iekārtu apskati un pārbaudi;

70.4. elpošanas (ventilēšanas) sistēmas apskati un pārbaudi;

70.5. iezemēšanas un izolācijas pārbaudi (iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības un izolācijas pretestības mērījumi).

71. Stacijas tehnoloģisko iekārtu ārkārtas pārbaudi veic pēc stacijas tehnoloģisko iekārtu remonta, rekonstrukcijas vai modernizācijas (pirms stacijas darbības atsākšanas).

72. Lai atvieglotu stacijas tehnoloģisko iekārtu atbilstības novērtēšanu ārkārtas pārbaudes laikā, pirms stacijas tehnoloģisko iekārtu remontdarbu uzsākšanas, kas saistīti ar dehermetizācijas novēršanu, modernizāciju vai rekonstrukciju, kura saistīta ar izmaiņām tehnoloģiskajā shēmā, stacijas valdītājs saskaņo ar inspicēšanas institūciju attiecīgo darbu izpildes tehnoloģiju un kārtību.

73. Par veikto pārbaudi inspicēšanas institūcija sastāda pārbaudes protokolu divos eksemplāros un izdara ierakstu stacijas ekspluatācijas žurnālā. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz stacijas valdītājam, otru uzglabā ne mazāk kā 10 gadus pēc pārbaudes dienas.

74. Ja stacijas tehnoloģiskā iekārta atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija izsniedz pārbaudes zīmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Zīmi izvieto stacijā labi redzamā vietā.

75. Ja stacijas tehnoloģiskā iekārta neatbilst šo noteikumu prasībām un apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai apkārtējo vidi, inspicēšanas institūcija nekavējoties brīdina stacijas valdītāju, paziņo par neatbilstību un vienas dienas laikā izsūta pārbaudes protokola kopiju Valsts darba inspekcijai, kā arī Vides valsts inspekcijai, ja apdraudēta vide, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēts paaugstināts ugunsbīstamības stāvoklis.

76. Ja inspicēšanas institūcija konstatē stacijas tehnoloģisko iekārtu neatbilstību šo noteikumu prasībām, stacijas valdītāja pienākums ir mēneša laikā novērst neatbilstību un pieaicināt inspicēšanas institūciju veikt atkārtotu pārbaudi. Ja neatbilstība šo noteikumu prasībām rada tiešus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai vai apkārtējai videi, stacijas valdītāja pienākums ir nekavējoties (pirms nav noticis nelaimes gadījums vai vides piesārņojums) novērst neatbilstību vai apturēt tehnoloģisko iekārtu darbību.

77. Ja stacijas tehnoloģiskā iekārta pēc atkārtotās pārbaudes neatbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija par to nekavējoties brīdina stacijas valdītāju, paziņo par neatbilstību un vienas dienas laikā izsūta pārbaudes protokola kopiju Valsts darba inspekcijai, kā arī Vides valsts inspekcijai, ja apdraudēta vide, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēts paaugstināts ugunsbīstamības stāvoklis.

78. Pirms tvertnes iekšējās apskates un hidrauliskās pārbaudes valdītājs atbrīvo tvertni no degvielas, atvieno no cauruļvadiem un attīra no degvielas produktu nogulsnēm. Degvielas tvaiku koncentrācija tvertnē nedrīkst pārsniegt 50 procentus no apakšējā sprādzienbīstamās koncentrācijas sliekšņa, un skābekļa koncentrācija tvertnē nedrīkst būt mazāka par 20 tilpuma procentiem.

79. Tvertnes iekšējās apskates laikā inspicēšanas institūcija pārbauda, vai nav bojājumu, kas ietekmē tvertnes konstrukcijas stiprību (piemēram, korozija, plaisas):

79.1. ja konstatētas plaisas, tvertne tiek atzīta par nederīgu lietošanai;

79.2. ja konstatēta korozija vai citi defekti, inspicēšanas institūcija izvērtē to ietekmi uz konstrukcijas spēju izturēt tai paredzētās slodzes. Ja konstatēto defektu dēļ tvertnes konstrukcija nespēj izturēt tai paredzētās slodzes, hidraulisko pārbaudi neveic un tvertne tiek atzīta par nederīgu lietošanai.

80. Tvertnes hidrauliskās pārbaude bez iepriekšējas iekšējās apskates ir aizliegta.

81. Tvertnes hidraulisko pārbaudi veic saskaņā ar ražotāja norādījumiem, bet, ja to nav, tvertnē 10 minūtes uztur spiedienu, kas ir vienāds ar koeficienta 1,25 un darba spiediena reizinājumu, bet nav mazāks par 1,3 bar; pēc tam spiedienu tvertnē samazina līdz spiedienam, kas vienāds ar darba spiedienu, bet nav mazāks par 1,1 bar, un uztur šādu spiedienu 60 minūtes. Spiediena noteikšanai izmanto vismaz divus manometrus, kas kalibrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

82. Dubultsienu tvertnēm iekšējā apskate un hidrauliskā pārbaude pirms lietošanas termiņa (resursa) beigām nav nepieciešama, ja vien noplūdes indikācijas sistēma nav konstatējusi dehermetizāciju.

83. Pirms cauruļvada pārbaudes valdītājs to atbrīvo no degvielas un atvieno no tehnoloģisko iekārtu sistēmas.

84. Cauruļvadu hidraulisko pārbaudi veic saskaņā ar stacijas izgatavotāja norādījumiem, bet, ja to nav, cauruļvadā 10 minūtes uztur spiedienu, kas ir vienāds ar koeficienta 1,25 un darba spiediena reizinājumu, bet nav mazāks par 2,0 bar, pēc tam spiedienu cauruļvadā samazina līdz spiedienam, kas vienāds ar darba spiedienu, bet nav mazāks par 1,1 bar, un uztur šādu spiedienu 60 minūtes. Spiediena noteikšanai izmanto vismaz divus manometrus, kas kalibrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

85. Tvertnes un cauruļvadi ir izturējuši hidraulisko pārbaudi, ja pārbaudes laikā nav konstatēts spiediena kritums. Cauruļvads ir izturējis pneimatisko pārbaudi, ja pārbaudes laikā nav konstatēta noplūde, pārbaudot cauruļvadu visā tā garumā ar noplūdes indikatoršķīdumu.

86. Dubultsienu cauruļvadiem hidrauliskā pārbaude pirms lietošanas termiņa (resursa) beigām nav nepieciešama, ja vien nav konstatēta cauruļvada dehermetizācija.

87. Stacijas tvertnes un metāla cauruļvadus, kuriem beidzies ražotāja noteiktais lietošanas termiņš (resurss), turpmāk var izmantot, ja inspicēšanas institūcija tos novērtē par atbilstošiem, lai izturētu tiem paredzētās slodzes. Hidraulisko pārbaudi šādām tvertnēm un cauruļvadiem turpmāk veic ne retāk kā reizi trijos gados.

88. Nemetāla cauruļvadi, kuriem beidzies stacijas izgatavotāja noteiktais lietošanas termiņš (resurss), tiek atzīti par lietošanai nederīgiem.

89. Ja tvertne vai cauruļvads ir dehermetizējies, stacijas tehnoloģiskās iekārtas tiek atzītas par nederīgām lietošanai. Stacijas tehnoloģisko iekārtu turpmāka lietošana pieļaujama, ja bojātās iekārtas ir norobežotas un neietekmē stacijas darbību, ko apliecina inspicēšanas institūcija pēc ārkārtas pārbaudes.

90. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministra vietā —

īpašu uzdevumu ministrs

valsts reformu lietās J.KRŪMIŅŠ

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.