Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar nr. 472

Par Aleksandra Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz š. g. 27. februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Aleksandra Šostaka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas
1996. gada 27. februārī priekšsēdētājs A. Požarnovs

Saeimas lēmuma projekts

“Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā sakarā ar īpašiem nopelniem Latvijas labā”

Pamatojoties uz LR Pilsonības likuma 13.panta 5.punktu, Latvijas Republikas Saeima nolemj:

par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt Latvijas Republikas pilsonību Aleksandram Šostakam.

Latvijas Republikas Saeimas deputāti: A.Panteļējevs, K.Lībane, A.Endziņš,
K.Čerāns, I.Bišers, A.Tomašūns, A.Seiksts, J.Zaķis, E.Inkēns, Ģ.V.Kristovskis, 1996.gada 22.februārī

Latvijas Republikas Saeimai
Aleksandra Šostaka,
personas kods 0512XX-XXXXX,

iesniegums

Lūdzu piešķirt man Latvijas Republikas pilsonību. Apsolu būt uzticīgs Latvijas Republikai un godprātīgi pildīt tās Satversmi un likumus.

1996.gada 9.februārī A.Šostaks

Autobiogrāfija

Es, Aleksandrs Šostaks, esmu dzimis 1948.gada 5.decembrī Rīgā. Mans tēvs — Pēteris Šostaks dzimis 1909.gadā Ukrainā (Konotopā) un māte — Gaļina Šostaka (Siņeļnikova) dzimusi 1921.gadā Krievijā (Kostromā), iebrauca Latvijā 1947.gadā. Abi strādāja par pasniedzējiem: tēvs — teorētiskās elektrotehnikas pasniedzējs, bet māte — vācu valodas skolotāja. Pašlaik abi ir pensijā. Visu laiku es dzīvoju kopā ar vecākiem.

1956.gadā iestājos Rīgas 28. septiņgadīgajā skolā; no 1960.gada līdz 1963.gadam mācījos Rīgas 23.vidusskolā, bet, sākot ar 1963.gada septembri, mācījos Rīgas 1.vidusskolā (pašlaik — Rīgas 1.ģimnāzija), kuru absolvēju 1966.gadā.

Pēc vidusskolas beigšanas 1966.gada augustā iestājos Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē Matemātikas nodaļā, kuru absolvējot 1971.gadā, iestājos Latvijas Universitātes aspirantūrā (virziens — ģeometrija un topoloģija). 1975.gada februārī Lumumbas Maskavas universitātē aizstāvēja kandidāta disertāciju “Kompaktības klases un šeipi” (1992.gadā ar Latvijas Republikas Zinātnes padomes lēmumu šī disertācija nostrificēta kā doktora disertācija). 1992.gada novembrī Latvijas Universitātes Matemātikas padomes sēdē aizstāvēju habilitētā doktora disertāciju “Fazitopoloģisku telpu teorijas pamati”. 1978./1979. mācību gadā paaugstināju kvalifikāciju Zagrebas universitātē (Horvātijā) pie profesora S.Mardešiča.

Kopš 1974.gada strādāju Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedrā — sākumā kā asistents, vēlāk kā vecākais pasniedzējs, docents, bet, sākot ar 1993.gada jūniju, — kā profesors. 1993.gada septembrī — decembrī strādāju kā viesprofesors Rodes universitātē Dienvidāfrikas Republikā.

Jau studiju laikā sāku nopietni interesēties par teorētiskās matemātikas jautājumiem, un kopš 1970.gada aktīvi nodarbojos ar pētījumiem matemātikas jomā, galvenokārt topoloģijas jomā. Man ir aptuveni simt zinātniskās publikācijas par dažādiem topoloģijas jautājumiem. Esmu vairāku desmitu zinātnisku konferenču dalībnieks un vairāku matemātikas konferenču organizators vai orgkomitejas loceklis.

Laikā no 1988. līdz 1992.gadam aktīvi piedalījos Latvijas Tautas frontes, Latvijas Universitātes un LU Fizikas un matemātikas fakultātes grupu darbā. 1989. un 1990.gadā esmu bijis LTF Rīgas Centra rajona nodaļas domes loceklis.

Aleksandrs Šostaks

Aleksandra Šostaka dzīves,

darba un sabiedriski politiskās darbības apraksts

Aleksandrs Šostaks dzimis 1948.gadā Rīgā, 1971.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļu, bet 1974.gadā — LVU aspirantūru. Pēc aspirantūras beigšanas strādā LU (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātē.

Mācību darbs

Kopš 1974.gada lasa lekcijas latviešu valodā LU Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas un Datorzinātņu nodaļu studentiem topoloģijā, matemātiskajā analīzē, funkcionālanalīzē un citos matemātikas priekšmetos. No visiem Latvijas skolu matemātikas skolotājiem, kuri absolvējuši Latvijas Universitāti pēc 1977.gada, vairums klausījušies vismaz vienu mācību kursu pie A.Šostaka. Daudzi studenti A.Šostaka vadībā izstrādājuši kursa un diplomdarbus. A.Šostaks aktīvi piesaista studentus zinātniskajam darbam.

Pašlaik viņš ir Matemātikas maģistratūras topoloģijas apakšprogrammas vadītājs; sekmīgi gatavo matemātikas maģistrus, kā arī veic doktorandu zinātnisko vadīšanu.

A.Šostaks ir mācību līdzekļu “Topoloģijas elementi” (1. un 2. daļa) līdzautors (kopā ar M.Zanderi). Šīs grāmatas, kuras publicētas attiecīgi 1977. un 1978.gadā, joprojām paliek vienīgā latviešu valodā izdotā mācību literatūra topoloģijas kursam. Kopš 1994.gada A.Šostaks ir LU Valsts eksāmenu komisijas matemātikā priekšsēdētājs vai tā vietnieks.

Profesionālā karjera

1975.gadā Maskavas P.Lumumbas universitātē A.Šostaks aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju “Kompaktības klases un šeipi”.

1992.gadā ar Latvijas Republikas Zinātnes padomes lēmumu šī disertācija nostrificēta kā doktora disertācija un A.Šostakam piešķirts Latvijas Republikas doktora grāds matemātikā.

1992.gada novembrī Latvijas Universitātes Matemātikas padomes sēdē A.Šostaks aizstāvēja habilitētā doktora disertāciju “Fazi-topoloģisku telpu teorijas pamati”. Tā bija pirmā habilitētā doktora disertācija matemātikā, kura aizstāvēta atjaunotā Latvijas Republikā. 1993.gada jūnijā ar LU Senāta lēmumu A.Šostakam piešķirts profesora zinātniskais nosaukums.

Zinātniskais darbs. Zinātnes organizatoriskais darbs

A.Šostaks ir autors vai līdzautors vairāk nekā 100 zinātniskiem rakstiem, kas publicēti gan Latvijā, gan arī citur pasaulē, tai skaitā starptautiski atzītos matemātiskos žurnālos. A.Šostakam ir cieši zinātniskie sakari ar matemātiķiem daudzās valstīs — Vācijā, Spānijā, ASV, Kanādā, Krievijā, Dienvidāfrikas Republikā, Japānā, Čehijā un citur.

Ar zinātniskiem referātiem A.Šostaks ir pārstāvējis Latvijas Universitāti vairāk nekā 30 starptautiskās konferencēs, kā viesprofesors ir lasījis lekcijas 14 valstu 28 universitātēs. Viņš ir vairāku matemātikas konferenču galvenais organizators vai orgkomitejas loceklis, Latvijas Universitātes zinātnisko konferenču topoloģijas sekcijas organizators un vadītājs.

A.Šostaks ir referatīvo žurnālu “Mathematical Reviews” (ASV), “Zentralblatt fūr Mathematik” (Vācija) un $Htathfnbdysq ;ehyfk$ (Krievija) vispārīgās topoloģijas sekcijas referents, žurnālu “Fuzzy Mathematics” (ASV) un “Matematički Vesnik” (Dienvidslāvija) redkolēģijas loceklis. Kopš 1974.gada Latvijas Universitātes Zinātnisko rakstu matemātikas sērijas redkolēģijas loceklis, vairākiem šo žurnālu izlaidumiem bijis atbildīgais redaktors.

A.Šostaks ir viens no Latvijas Matemātikas biedrības (LMB) dibinātājiem (1993.gada janvārī), LMB valdes loceklis — zinātniskais sekretārs.

Sabiedriski politiskā darbība

Čpaši nozīmīga A.Šostaka sabiedriski politiskā darbība bija Latvijas Tautas frontes (LTF) veidošanas un aktīvās darbības laika posmā. 1988.gada septembrī viņš iestājās Latvijas Universitātes LTF atbalsta grupā; Latvijas Tautas frontē iestājās tās dibināšanas brīdī 1988.gadā oktobrī. Aktīvi piedalījās fakultātes un universitātes LTF grupu darbā. 1988.gada rudenī nodibināja kontaktus un organizēja sadarbību starp Latvijas Universitātes LTF grupu un Tartu universitātes Igaunijas Tautas frontes (Rahvarinne) grupu.

Laika posmā no 1988. līdz 1991.gadam bija vairāku Centra (Kirova) rajona LTF nodaļas konferenču delegāts, no 1989. līdz 1990.gadam bija LTF Centra nodaļas domes loceklis, aktīvi piedalījās LPSR Augstākās padomes 1990.gada vēlēšanu kampaņā kā LTF aģitators.

1991.gada janvāra barikāžu laikā kopā ar saviem kolēģiem bija Latvijas neatkarības aizstāvju rindās Doma laukumā.

LU mācību prorektors, profesors J.Krūmiņš