MINISTRU KABINETA ZIŅAS

MK Ekonomikas un finansu komitejā

Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja vakar, 4.martā, izskatīšanai valdības sēdē akceptēja noteikumu projektu par izmaiņām minimālajā darba algā. Tas paredz ar šā gada 1.aprīli noteikt minimālo mēnešalgu 38 lati mēnesī un minimālo stundas tarifa likmi 0,225 lati, izdarot arī grozījumus no budžeta finansējamo iestāžu darbinieku amatu kvalifikācijas kategorijām atbilstošo mēneša amatalgu apmēros. Minimālās mēnešalgas palielinājums no valsts budžeta finansējamās iestādēs veicams valsts un pašvaldību budžetā iedalīto līdzekļu ietvaros.

Komiteja akceptējusi arī projektu par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā mēneša minimuma apmēru. To paredzēts palielināt (ar šā gada 1.jūliju) no 22,5 latiem uz 25 latiem. Darba algas un citas izmaksas par darbu vai cita veida darbību līdz 1.jūlijam, kas izmaksātas pēc šī paaugstinājuma spēkā stāšanās brīža, apliekamas ar nodokli tādos apmēros, kāds bija spēkā līdz 1.jūlijam.

Akceptēts projekts grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, nosakot akcīzes nodokli svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem — 20 santīmi par litru, svinu saturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem — 23 santīmi par litru, dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem — 17 santīmi par litru. Šis akcīzes apmērs stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri. Līdz tam noteikts pārejas periods. Tā, no šā gada 1.maija akcīzes nodokļa likme benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem būtu 10 santīmi par litru, dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem — 6 santīmi par litru. No degvielas realizācijas iegūtos akcīzes nodokļa ieņēmumus plānots sadalīt šādi: 50% valstij, 50% no akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu, kas izlietota dzelzceļa pārvadājumos, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”, pārējais sadalāms starp Valsts autoceļu fondu (73%) un pašvaldību autoceļu fondiem (27%).

Akceptēts arī rīkojuma projekts “Par denacionalizēto uzņēmumu izpērkamās valsts īpašuma daļas pārdošanu”. Tas paredz, ka Valsts īpašuma fonds tiek pilnvarots pārdot denacionalizēto uzņēmumu izpērkamās valsts īpašuma daļas atbilstoši Privatizācijas aģentūras novērtējumam. Iegūtie līdzekļi ieskaitāmi Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

Komiteja piekritusi grozījumiem noteikumos par valsts nodevu par speciālas atļaujas izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem. Tie paredz noteikt licences maksu lombardiem, bet vienreizējam (ne biežāk kā reizi gadā) darījumam ar dārgmetāliem noteikt maksu par licenci 10% apmērā no likmes, kāda parasti tiek noteikta par licences izsniegšanu attiecīgajam uzņēmumam.

Izskatīšanai valdības sēdē akceptēts noteikumu projekts par nodokļu atvieglojumu piemērošanu attiecībā uz maksājumiem nerezidentiem. Tie paredz, ka maksājumi nerezidentiem, kurus izmaksā Latvijas rezidenti un nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, tiek aplikti ar nodokļiem saskaņā ar Latvijas likumiem, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteiktā nodokļu maksāšanas kārtība, kas atšķiras no Latvijas likumos noteiktās. Ja starptautiskais līgums paredz šo maksājumu aplikšanu ar nodokļiem pēc samazinātas likmes vai atbrīvojumu no nodokļu maksāšanas, tad maksājuma saņēmējam jāizsniedz maksājuma izdarītājam īpaša rezidences apliecība trijos eksemplāros, no kuriem viens iesniedzams Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā līdz ar ienākuma nodokļa deklarāciju. Šādas apliecības derīguma termiņš ir 1 gads.

Komiteja akceptējusi priekšlikumu par “Rīgas kino un video nomas valsts bāzes uzņēmuma” likvidācijas pārtraukšanu un uzņēmuma nodošanu privatizācijai.

MK Ārlietu un drošības komitejā

Ministru kabineta Ārlietu un drošības komiteja vakar, 4.martā, akceptēja un steidzamā kārtā nosūtīja izskatīšanai rītdienas valdības sēdē rīkojuma projektu “Par piedalīšanās un finansiālo līgumu ar NATO”. Šāds līgums ir nepieciešams, lai Latvija varētu piedalīties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un Hercegovinā.

Valdības preses dienests