6. marta ārkārtas sēde

Nr. 43/44(528/529) 2. bloks

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Latvijas Republikas 1996.gada 6.marta ārkārtas sēdi pasludinu par atklātu. Un, kā jau ārkārtas sēdi, to atklāsim ar ārkārtas notikumu un sveiksim mūsu kolēģi Andri Ameriku dzimšanas dienā! (Aplausi, ovācijas.)

Tā, sākam izskatīt izsludinātās ārkārtas sēdes darba kārtību. Pirmā — Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes atbilde uz Saeimas deputātu Čepāņa, Tenisa, Sausnīša, Kaksīša un Ķezbera jautājumu par banku darbību ar kredītiem saistītajos jautājumos. Vārds Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem!

 

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents). Godātie klātesošie! Latvijas Bankas atbilde uz jūsu jautājumiem ir iesniegta rakstiski, tā ir pavairota un izdalīta jums. Pie rakstveidā sniegtās atbildes man šobrīd nekas nebūtu piebilstams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies!

Nākamais... Repšes kungs, neejiet prom! Nākamais — Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes atbilde uz Saeimas deputātu Stroda, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Čerāna, Zelgalvja, Kazāka, Gannusas, Rudzīša un Saulīša jautājumiem par “Vņešekonombankas” Rīgas nodaļu.

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents). Arī te, godātie kolēģi, ir līdzīga situācija. Atbilde iesniegta rakstveidā šodien. Es ticu, ka tā ir pavairota un jums priekšā. Pie rakstiski sagatavotās atbildes man nekas piebilstams nav.

Sēdes vadītāja. Ierosinājumu atklāt debates nav. Paldies!

 

E.Repše. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja, Rudzīša, Kazāka, Saulīša, Rubina un Liepas jautājumiem par ticīgo cilvēku jūtas aizskarošu sižetu demonstrēšanu “Parekss” bankas reklāmas videoklipos Latvijas televīzijā. Māris Grīnblats — Ministru kabineta vārdā!

 

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie Saeimas deputāti! Atbilde rakstiskā veidā ir iesniegta, bet šajā gadījumā valdība norāda uz to, ka minētais priekšmets, kas interesē deputātus, tātad jautājums, ir faktiski adresējams Latvijas Nacionālajai radio un televīzijas padomei, lai tā pēc savas kompetences atbilstoši likuma pantam to tālāk izskata, ja tur ir kādi pārkāpumi. Man tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais. Labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Stroda, Rubina, Kostandas, Grīnberga, Gannusas, Liepas, Zelgalvja, Čerāna, Dunkera un Kazāka jautājumiem par demogrāfisko situāciju Latvijā. Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs!

 

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Labklājības ministrija ir savlaicīgi sagatavojusi atbildi, dokuments ir pavairots un izdalīts deputātiem ar numuru 435a. Papildus gribētu piemetināt — ja deputātiem ir vēlēšanās turpināt iepazīšanos ar valsts izstrādāto nodarbinātības politiku, nodarbinātības pasākumiem, kas ir veikti 1995.gadā un 1996.gadā, mēs esam gatavi sniegt papildu informāciju pēc deputātu pieprasījuma. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

 

Ministru prezidenta Andra Šķēles un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Saulīša, Stroda, Kostandas, Čerāna, Gannusas, Mauliņa, Grinberga, Grīnberga, Rubina un Liepas jautājumiem par investīciju ieguldījumu programmu Latgales novadā. Indulis Emsis — Ministru kabineta vārdā!

 

I.Emsis (vides valsts ministrs). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sniegta dokumentā nr.436a. Šeit es nepakavēšos pie šiem skaitļiem un investīciju programmām. Es varu tikai piebilst, ka Latgales novads ir prioritāte numur viens investīciju programmā, kas arī šajā dokumentā ir redzams. Paldies!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies!

 

Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Kazāka, Stroda, Gannusas un Rudzīša jautājumiem par valsts īpašumā bijušo vai esošo Rīgas namu pārdošanu vai ieķīlāšanu 1995.gadā. Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle!

A.Šķēle (Ministru prezidents). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiskā veidā. To parakstījis finansu ministrs Kreitusa kungs. Ja ir papildu jautājumi, varam atbildēt detalizētāk.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

 

Ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Dobeļa, Lamberga, Tabūna, Seiles un Eniņa jautājumu par Energoapgādes regulēšanas padomes veikumu energoapgādes apmaksas tarifu aprēķināšanas metodikas izstrādāšanā, par tarifu apstiprināšanas kārtību un sabiedrības informēšanu par to. Vilis Krištopans — Ministru kabineta vārdā!

 

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pamatojoties uz Ministru prezidenta rīkojumu, Krasta kunga prombūtnes laikā es izpildu ekonomikas ministra vietu. Jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi — dokuments nr.450a, un Ekonomikas ministrijai nekas nav piebilstams. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

 

Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Lujāna, Bartaševiča, Rudzīša, Gannusas un Stroda jautājumu par iespējamās dabas kataklizmas — pavasara plūdu — izraisīto seku novēršanu Latvijā. Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers!

 

Z.Čevers (Ministru prezidenta biedrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Uz cienījamo deputātu pieprasījumu dota rakstiskā veidā atbilde, bet es gribētu atsevišķi, vēl pie atsevišķiem momentiem detalizētāk pakavēties un dot papildu izklāstu.

No tās pieredzes, ko apkopojušas daudzas valsts un pašvaldību institūcijas, varētu izdarīt atsevišķus secinājumus. Visaugstākais plūdu risks ir sekojošās teritorijās. Daugavā pēc Pļaviņu HES uzcelšanas ir pastāvīgi plūdu draudi pie Jēkabpils, Aizkraukles un Preiļu rajonos, kur ārkārtējas situācijas bijušas 1981., 1983., 1989. un 1994.gadā. Daugavas gultnes piepildīšanās ar vižņiem iespējama no Pļaviņām līdz Jekabpilij un Līvāniem. Šobrīd notiek vižņu pētīšanas process Daugavā. Gaujā ledus sastrēgumi parasti veidojas pie Carnikavas, pie Ādažiem, kamēr jūras piekrastes ledus nav aizskalots. Lielākās teritorijas applūdušas 1987. un 1989.gadā. Lielupē 1994. un 1995.gadā ievērojami ledus sastrēgumi un plūdi izveidojās Jelgavas rajonā pie Staļģenes un Mežotnes, kā arī Jelgavas pilsētas teritorijā. Ogres grīvā sistemātiski ledus sastrēgumi veidojas pēc Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanas. Plūdi apdraud daļu Ogres pilsētas un rajona teritorijas. Sakarā ar Rīgas HES projektā paredzēto aizsardzības pasākumu neizpildīšanu plūdu riskam pakļauta ierobežota dzīvojamās apbūves zona Ogrē. 1995.gadā vien pēc pašvaldības aprēķiniem plūdu seku likvidēšanai bija nepieciešami 50 tūkstoši latu. Mazāka apjoma ledus sastrēgumu un plūdu risks ir arī citās Latvijas upēs. Čpaši tiek pētīts šis jautājums šobrīd attiecībā uz Daugavpili un Daugavpils rajonu. Ir notikušas arī vairākas plūdu komisijas sēdes. Pirmajā komisijas sēdē tika izskatīti sekojoši dienas kārtības jautājumi: pašvaldību ziņojumi par gatavību pavasara plūdiem un glābšanas darbiem; valsts institūciju ziņojumi.

Slēdziens. Pašvaldības aktīvi un mērķtiecīgi gatavojas iespējamiem pavasara plūdiem, saņemot ļoti lielu praktisku palīdzību no Zemessardzes. Pašvaldību vadītājiem nedēļas laikā bija jāiesniedz Civilās aizsardzības centram sava rajona pasākumu plāns iespējamo pavasara plūdu gadījumā kā papildinājums izstrādātajam valsts plānam un pasākumiem materiāltehniskajam nodrošinājumam, atsevišķi uzskaitot nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus, kuru nav pašvaldību rīcībā, bet kuri būtu nepieciešami.

Otrajā sēdē, kas notika 28.februārī, dienas kārtībā izskatīja šādus jautājumus:

Pirmais. Hidrometeoroloģiskā prognoze pavasara plūdu periodam. Čss secinājums — plūdu maksimums gaidāms aprīļa sākumā un vidū. Marta vidējās temperatūras būs zem normas, liela dienas un nakts temperatūras starpība ar salu līdz —10o, liels nokrišņu daudzums mēneša beigās.

Otrais punkts. Ūdens līmeņa regulēšana Daugavas HES kaskādē. Secinājums. Pamatojoties uz pašvaldību vadītāju ziņojumiem par tiešiem plūdu draudiem, lēmumu par ūdens līmeņa regulēšanu pieņems “Latvenergo” speciālisti.

Trešais jautājums. NBS struktūru iesaistīšana reaģēšanas pasākumos. Jāizmanto visas iespējamās rezerves, NBS sapieru spēki savlaicīgi tiks izvietoti visās apdraudētajās vietās.

Ceturtais. Satiksmes ministrijas izstrādātie jautājumi — tiltu, maģistrāļu un apvedceļu drošība. Drošības garantijas ar ekspertu slēdzienu ir, atsevišķos gadījumos notiek vēl ekspertīzes.

Piektais jautājums. Daugavas HES kaskādes dambju drošība. Galvenie kaskādes dambji celti ar pietiekošu drošības rezervi, to bojājumi ir maz ticami. Taču “Latvenergo” speciālisti plūdu periodā veiks īpašus novērojumus.

Sakaru līdzekļi. Pamata un alternatīvo sakaru shēma. Tika izstrādāta atsevišķa apziņošanas sakaru shēma, un pamatā tie būs publiskie telefoni. Bez vidus sakariem paredzēti Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes radiosakari, mobilie telefoni un peidžeri. Izstrādāta sakaru shēma.

Rajonu pašvaldību ziņojumi. Pašvaldību galvenās problēmas. Nepietiekamā daudzumā ir glābšanas līdzekļi — laivas, spectērpi, gumijas zābaki un tā tālāk, ūdenssūkņi un autonomās elektrostacijas. Vietējas nozīmes aizsargdambji celti bez pietiekoša tehniskā pamatojuma un fiziski tie ir novecojuši. Piemēram, Daugavpils aizsargdambis celts 1841.gadā. Esošās polderu sistēmas ir novecojušas un netiek aprūpētas. Glābšanas un citu tehnisko līdzekļu iegādei nepieciešamais finansējums ieslēgts komisijas finansu pieprasījuma pamatojumā. Pēdējās divas problēmas prasa ilgtermiņa risinājumu, izpildes tehnisko dokumentāciju un kapitālieguldījumus. Pie tā šobrīd strādā plūdu komisija.

Finansu jautājumi. Preventīvo un glābšanas pasākumu finansēšanai Finansu ministrijai pašlaik ir pieprasīti 55 tūkstoši latu. Atkarībā no plūdu faktiskā apjoma tiks pieprasīti papildu līdzekļi, kas saistībā ar pašvaldību un valsts institūciju pieprasījumu ir apzināti un pašlaik tiek gatavoti izskatīšanai komisijā, lai pēc tam tos iesniegtu Finansu ministrijai. Naudas summas, kas nepieciešamas visiem pasākumiem, tiks operatīvi saņemtas no valsts budžetā ieplānotajiem Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Šobrīd apzinātas ir materiāltehniskās rezerves ledus spridzināšanai. NBS noliktavās ir 12 870 kilogramu trotila, vairāk nekā 4000 metru degauklas, 18 tūkstoši detalizējošo auklu, kā arī cits spridzināšanas darbiem nepieciešamais inventārs. Ledus laušanai var izmantot 12 velkoņus un vienu ledlauzi, no tiem Lielupē var darboties seši. Es domāju, ka man nav nepieciešams uzskaitīt visu šo velkoņu nosaukumus, kā arī to atrašanās vietas.

Upju gultņu izlūkošana. Daugavas, Gaujas, Ventas, Lielupes, kā arī Ogres grīvas izlūkošanai izmantojami 6 helikopteri un 8 lidmašīnas. Šobrīd es nosūtīju manis parakstītu dokumentu Polijas kolēģiem, kas ar tādām problēmām nodarbojas Polijas teritorijā, un mēs bez maksas saņemsim no Polijas vienu helikopteru, kas kopīgi ar mūsu speciālistiem nodarbosies ar šīs problēmas apsekošanu.

Gribu kopsavilkumā pateikt, ka komisija strādā atbilstoši izstrādātajam plānam, tajā ir iekļauti kompetenti valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji, kuri profesionāli veic savus komisijas locekļu pienākumus. Pašvaldības un to dienesti, komunālie un sociālās palīdzības dienesti, pašvaldību policija, neatliekamā medicīniskā palīdzība un tā tālāk ir gatavi strādāt atbilstoši saviem ārkārtējās situācijas plāniem. Praktiski pasākumos iesaistīta visa Zemessardze, kā arī citas NBS struktūras — sapieri, aviatori, saimnieciskie dienesti, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienests, vides veselības un vides aizsardzības dienesti, valsts policija, Satiksmes ministrijas struktūras, valsts un privāto firmu materiāli tehniskais nodrošinājums un speciālisti. Visa papildu informācija par draudiem tiks izziņota caur masu informācijas līdzekļiem. Tas kopumā ir īss kopsavilkums. Ja gadījumā ir jautājumi, es esmu gatavs sniegt atbildi.

Sēdes vadītāja. Prezidijā priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies!

 

Z.Čevers. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Grīnberga, Rudzīša un Grinberga jautājumiem par “Latvenergo” Daugavas HES rekonstrukcijai paņemtā kredīta izman-tošanu. Vilis Krištopans — Ministru kabineta vārdā!

 

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi — dokumentu nr. 462a, un Ekonomikas ministrijai nekas piebilstams pie šīm atbildēm uz jautājumiem nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies!

 

Labklājības ministra Vladimira Makarova un veselības valsts ministra Jura Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu Saulīša, Mauliņa, Gannusas, Čerāna, Stroda, Rubina, Kazāka, Grīnberga, Liepas un Rudzīša jautājumiem par medicīnas darbinieku sertifikācijas padomi. Juris Viņķelis — Ministru kabineta vārdā!

 

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šis ir jau otrais pieprasījums par māsu sertifikāciju. Atbilde uz šo pieprasījumu ir iesniegta Saeimas Prezidijam ar numuru 461a. Varbūt dažus vārdus par šo problēmu es pieliktu klāt. Patiešām es arī esmu tādās domās, ka māsu un vidējā medicīniskā personāla pašpārvalde ir viena no sabiedrības demokratizācijas neatņemamām sastāvdaļām. Šajā jautājumā, es domāju, mēs jau esam iesākuši sarunas ar visām ieinteresētajām pusēm, un es domāju, ka šo dialogu mēs turpināsim. Un es kā valsts ministrs patiešām ļoti labprāt šo problēmu uzticētu profesionālajām organizācijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Mauliņa, Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Stroda. Rudzīša, Kazāka, Dunkera un Rubina jautājumiem par dabas resursu nodokļa izmantošanu. Indulis Emsis — Ministru kabineta vārdā!

 

I.Emsis (vides valsts ministrs). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Tas ir dokuments nr.463a. Šajā atbildē ir detalizēti sniegts izskaidrojums par šā nodokļa piemērošanas kārtību un arī sniegts pamatojums, kāpēc tieši šādi lēmumi ir pieņemti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies!

Zemkopības ministra Alberta Kaula un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Grinberga, Čerāna, Stroda, Kazāka, Saulīša, Mauliņa, Rubina, Grīnberga un Zelgalvja jautājumiem par SIA “Proventus farmi” plānoto cūku fermu kompleksa (33 tūkstoši komerccūku gadā) celtniecību.

Tā kā iesniedzēji ir norādījuši, ka lūdz sniegt tikai rakstisku atbildi, tad rakstiska atbilde ir saņemta par 33 tūkstošiem komerccūku gadā un jautājums nav jāizskata.

 

Ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Valdmaņa, Bāna, Dilbas, Rubuļa un Rubina jautājumiem par Latvijas Republikai nodarītajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā un par valdības rīcību šajā sakarībā. Valdis Birkavs — ārlietu ministrs!

 

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie kolēģi! Arī uz šo pieprasījumu ir dota rakstiska atbilde. Es gribu uzsvērt tikai vienu momentu. Pirmais. Pēc tam, kad ir nodibināta starpvaldību komisija, tikšanās starp abiem starpvaldību komisijas vadītājiem ir paredzēta martā, tātad šis jautājums par kompensāciju no Krievijas ir iekļauts darba kārtībā.

Otrs jautājums, kas ir darba kārtībā, joprojām attiecas uz Vāciju. Tas ir Vācijas valdības piedāvājums 2,5 miljonu DM apmērā, kas jāizmanto nacionālisociālistiskā režīmā cietušo, bijušo geto un koncentrācijas nometnēs ieslodzīto ārstēšanai. Ārlietu ministrijas pozīcija ir tāda ka šī summa ir nepietiekama un neskar visu iedzīvotāju slāni, kuram pienāktos palīdzība, tādēļ faktiski esam iesnieguši priekšlikumus par šīs palīdzības palielināšanu, par tās izmantošanu veselības aizsardzības sistēmā un sociālajā aprūpē. Šie priekšlikumi patlaban tiek analizēti un izvērtēti Vācijas Ārlietu ministrijā un Finansu ministrijā.

Pēdējais, kam es gribu pievērst uzmanību, ir šodien saņemtā vēstule no “Daugavas Vanagiem”. “Daugavas Vanagu” priekšnieks Frišvalda kungs raksta arī Ministru prezidentam par nepieciešamību Latvijā pasteidzināt tā sauktās Baltās grāmatas izdošanu, kurā būtu apkopota arī visa Latvijas, tā sakot, okupācijas vēsture un reālie zaudējumi. Es domāju, ka šis jautājums ir tā vērts, lai to nopietni apspriestu, jo “Daugavas Vanagu” pozīcija ir, ka vajadzētu to izdot taisni valdībai. Katrā ziņā tas prasīs papildu līdzekļus un izpēti, bet priekšlikums kā tāds neapšaubāmi būtu atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. “Pie šī dienas kārtības 13.punkta laipni lūdzam atklāt debates!” Desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Pamatojumu? Vārds Gundaram Valdmanim — piecas minūtes pamatojumam “par”!

 

G.Valdmanis (LVP). Draugi! Lieta ir tāda, ka šis jautājums ir jau ļoti ilgi un smagi tautai sāpējis. Mēs visi ejam zem skaistiem saukļiem — “Tēvzemi un brīvību!”, “Latvijas neatkarības kustību!” un tā tālāk. Ir jau tagad pieci seši gadi aizgājuši no tā laika, kad mēs it kā esam brīva valsts atkal. Mūsu elitārie cilvēki un varoņi tanī piecdesmit gadu laikā ir pilnīgi piemirsti. Es vakar biju pie nacionālajiem Daugavas vanagiem. Tie man stāsta, ka tur, Sibīrijā, kur mira liela daļa no mūsu elitārajiem cilvēkiem, kur bija uztaisīti kapi, ka tur tagad notiek vairākās vietās būvniecība. Bet mēs šai sakarā nekā nedarām. Mums šodien Saeimas Ārlietu komisijā stāstīja, ka mēs esam bijuši uzbrukuma saņēmēji par negodīgām un sliktām lietām, ko mēs darām krievu iedzīvotājiem šeit. Un, ja tas tā ir, tad es ceru, ka mēs tā vairs nedarīsim. Bet kāpēc mēs pasaulei neatgādinām par mūsu traģēdiju? Kāpēc to mēs vienkārši nedarām? Un es prasīju, vai būtu iespēja vienai grupai vai indivīdam no Latvijas izteikt prasību ne tikai Strasbūrā vai Hāgā, bet arī Ženēvā, par to, ka uz viņa vecāku kapiem, vecāku, kuri ir nomocīti, tagad sāk būvdarbus. Viņi teica: “Jā, varētu. Bet, zini, pirms tam ir jāizsmeļ visas vietējās iespējas.” Es jums tagad gribu atgādināt, ka jautājums bija daudz plašāks, nekā Birkava kungs sacīja. Jautājums bija: “Cik lieli ir tie zaudējumi, kā mēs viņus esam konstatējuši?” Beidzamās Saeimas laikā Ilgas Kreituses vadībā tika sagatavota viena grāmata ar diezgan prāvu izdevumu. Tā grāmatiņa vēl man nav pieejama. Par to, ko krievi ir izdarījuši bojāejai šeit. Es šo saucienu “Tas nav mans personīgais” pacēlu Strasbūrā. Man no Igaunijas ir atsūtīta viņu tāme un lūgums pievienoties ar to, ko mēs, latvieši, šeit darīsim. Bet man ir interesanti — vai mēs gribam darīt vai gribam tikai iet ar saukļiem. Mēs negribam atklāt, kas tur notiek. Mēs gribam piemirst. Tāpēc, ka mūsu pirksts tur ir iekšā. Ne mans. Es gaidīšu, kā kāds cits teica, un skatīšos, cik tad no mums domā par tiem mūsu tautas varoņiem un īsti elitārajiem cilvēkiem. Ne tie ir elitāri, kas šeit ir sagrābušies naudu, bet tie, kas nenolieca savu galvu, nenoliecās ceļos, kas ir mūsu tautas varoņi. Es ļoti smagi izsacīšu un es atkārtošu šo jautājumu Birkava kungam nākošajā reizē — cik, kā, kur un kāpēc vēl ne? Es ceru, ka arī citi prasīs šos jautājumus, un es gribēšu dzirdēt, kā jūs attaisnosiet mūsu tautas pilnīgo negribu, ja tā tāda ir. Bet tādas nav. Taču ir mūsu Saeimas pilnīga negriba šo jautājumu celt. Un mūsu valdības, beidzamās trīs četras valdības, negrib šo jautājumu celt. Kāpēc? Es jums pateikšu, kāpēc. Tāpēc ka, ja izmaksātu kompensāciju tiem, kas cieta, un taisnīgu kompensāciju, tad būtu pilnīgi cita elitārā struktūra šeit. Birkava kungs, es runāju uz jums! No visiem, kas šeit ir, jums būtu jābūt tai pieklājībai. Pirmkārt, izlasīt jautājumu un atbildēt uz to pilnīgi. Un, otrkārt, nerunāt par “tad un tad”. Piecdesmit gadus atpakaļ mūsu cilvēki cieta, un piecus gadus mēs gaidām, ka kaut kāds kaut kur kaut ko darīs. Vismaz dos viņiem morālu gandarījumu. Kas jums kaiš? Kas kaiš iepriekšējām valdībām? Un kas kaiš mūsu deputātiem? Ar tiem foršajiem saukļiem... Man ir daži draugi “Tēvzemei un Brīvībai”...

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks beidzies! Piedodiet, vienkārši ir reglaments, ko nosaka Kārtības rullis. (Starpsaucieni no zāles: “Pagarināsim! Lai runā!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! “Pret” neviens negrib runāt, cik es saprotu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par debašu atklāšanu par dienas kārtības 13.punktu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 20, atturas — 13.

Lūdzu atkārtot balsojumu! Lūdzu balsošanas režīmu vēlreiz. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 26, atturas — 14. Debates atklātas. Tikai debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzu.

Cienītie kolēģi! Ja iet runa par debatēm, Kārtības rullī ir ļoti stingri ierakstīts, ka mēs piesakāmies rakstiski. Valdmaņa kungs, jūs pats ierosināt debates. Jūs pats tagad saņemat atļauju. Ne jūs esat pieteicies, ne arī kāds cits. Tagad, kad es paziņoju, ka debates slēdzam, tad jūs pieceļaties un gribat runāt. Vispārībā pēc kārtības, ja mēs esam konsekventi, pēc āmura sitiena debates zālē vairs nenotiek. Bet, tā kā šodien jūs esat noskaņoti, cik es jūtu, šīs debates turpināt, Saeimas Prezidijs izdara ārkārtas sēdē ārkārtas izņēmumu. Debates atklāj pēc āmura sitiena. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

G.Valdmanis (LVP). Es ar lielu vēlēšanos stāvu un gaidu, kad pieteiksies tie, kas attaisnos mūsu neaktivitāti piecus gadus. Interesanti, ka neviens to negrib attaisnot. Es arī gaidu, kad kāds cits pacelsies kājās un sitīs tāpat kā es.

Atnāciet, lūdzu, kāds un paskaidrojiet, kāpēc mēs, kas esam pazaudējuši tik daudz cilvēku brutālai okupācijai, kāpēc mēs šeit septiņus gadus varam sēdēt un nekā nedarīt! Nu, lūdzu, es jūs aicinu paskaidrot! Ne jūs spējat runāt tad, kad uzaicina jūs uz debatēm, ne es spēju jūs izaicināt tagad. Un jūs iesiet pie tautas un teiksiet, ka jūs par viņu rūpējaties. Jūs iesit pasaulē un teiksit, ka jūs pārstāvat taisnīgo latviešu valsti, un jums nav kauna. Jums kauna laikam nav. Nu, mīļie draugi, paskaidrojiet! Tie, kas bija beidzamajā valdībā. Nāciet, piesakieties, paskaidrojiet, kāpēc tās sāpes, ko visa tauta jūt, jums ir pilnīgi vienaldzīgas! Lūdzu, nāciet! Es gribētu saprast! Es gribētu būt apmierināts, ka tā valdība, ko mēs veidojām ar Augstāko padomi, kura turpinās vēl šodien, ka tā ir gudrāka, prātīgāka, saprotošāka, taisnīgāka, jūtīgāka nekā es viņu saprotu šodien. Nāciet lūdzu, pastāstiet tautai! Varbūt Birkava kungs varētu atnākt atpakaļ un paskaidrot, kāpēc viņš tikai uz daļu no jautājuma it kā atbildēja. Varbūt Kreituses kundze varētu nākt un pastāstīt par to milzu darbu, kuru viņa izdarīja, kuru mēs nevaram redzēt, bet uz kura pamata viņa varēja kritizēt manis izdarīto darbu? Varbūt ārlietu ministrs varētu nākt un pateikt, kāpēc sūtņa Zariņa darbs ir noliedzams? Mēs nevaram prasīt neko... Varbūt viņš varētu mums paskaidrot, kāpēc nacionālie “Daugavas Vanagi” paši strādā un veido prasības pret Vāciju attiecībā uz šiem indivīdiem, bet valdība tur nepalīdz? Varbūt viņš varētu paskaidrot, kāpēc okupācijas laika muzejam iet grūti finansiāli, jo tam nav it nekādā veidā valsts atbalsta. Paskaidrojiet man to! Paskaidrojiet man, kā varētu būt iecelts no Latvijas tautas patriotiem ģenerālprokurors, kurš itin nekā nezina un nekā nevar darīt, tikai apvainot vienu vecu vīru! Paskaidrojiet man, lūdzu! Es ticu, ka tauta gribētu dzirdēt. Nu, puiši, pastāstiet, brašie... Mašīnās brauc pa pasauli, runā Latvijas vārdā, un septiņus gadus tie, kas gaida kaut kādu morālu atbalstu, nekā nesaņem. Bet jūs viņus pārstāvat? Spožos internacionālos forumos... Nu apmieriniet mani, paskaidrojiet... Es saprotu, ka solītās palīdzības represētajiem nav, it kā naudas nav. Tā nauda ir sen aizvesta ar vagoniem uz Krieviju, tā pirktspēja ir uzsūkta ar augstajiem procentiem un izvesta uz Ameriku dolāros, un tautai iet grūti. Ir liela, dziļa nodevība, un neviens negrib pateikt, kāpēc viņš tur ir. Nu, lūdzu, paskaidrojiet.... Vai tad jūs esat mēmi? Kāpēc septiņus gadus var it neko nedarīt?

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Lai mēs šodien tiktu skaidrībā par dažiem jautājumiem un te vienkārši nerunātu pašlaik par to, kurš ir kuru nodevis septiņus gadus, lai gan Latvijas Republika kā neatkarīga valsts septiņus gadus neeksistē diemžēl savā atjaunotajā statusā, tad vajadzētu vienkārši atcerēties, ka darbs attiecībā uz to, ko Latvija ir cietusi divu okupāciju rezultātā, tika sākts vēl tanī laikā, kad bija Ivara Godmaņa valdība. Darba grupu vadīja Ramaņa kungs, un darba grupas rezultāti ir daļēji apkopoti un publicēti, un tie nebūt nav mani sasniegumi un mana grāmata. Un, Valdmaņa kungs, jūs nekad tādu manu grāmatu neieraudzīsit, jo es biju tikai viena maza daļiņa no lielā kolektīva, kas pie šīs problēmas strādāja. Ir iznākuši divi profesora Šneidera vadībā sagatavoti krājumi ar aprēķiniem, cik to bija toreiz iespējams veikt. Šis darbs ir daļēji apstājies, jo mēs nonācām toreiz zināmā strupceļā. Tie ir starptautiskie kritēriji un vērtējumi gan cilvēku dzīvībai, gan genofonda iznīcināšanai, gan valūtas savstarpējai saskaņošanai, lai novērtētu vienu vai otru zaudējumu vai ieguvumu. Tā ka šāds darbs Latvijā ir noticis un ar tā rezultātiem tiem cilvēkiem, kurus tas interesē, bibliotēkās ir iespējams iepazīties. Un tāpēc nevajadzētu noniecināt to, kas ir bijis. Ka šis darbs būtu turpināms, tas nav noliedzams, bet gribu vēlreiz teikt to, uz ko norādīja Birkava kungs, proti, ka tas ir saistīts ar ļoti lieliem materiāliem izdevumiem un ar samērā ilgu laiku, jo tas prasa ļoti precīzu darbu, ja mēs gribam aprēķināt tā precīzi, lai varētu celt pretenzijas.

Un arī nākamais jautājums ir tāds, kas jāizšķir, pirms mēs pieņemam galīgo lēmumu un sākam šos aprēķinus. Kas šobrīd ir svarīgāk — sākt izvirzīt pretenzijas pret Vāciju par to, ko viņa ir Latvijai nodarījusi Otrajā pasaules karā, vai turpināt to ekonomisko sadarbību, kāda ir un ko Vācijas puse piedāvā Latvijai, lai jau sniegtu palīdzību gan tiem cilvēkiem, kas ir cietuši Otrajā pasaules karā, gan arī Latvijas ekonomikai, atbalstot tādu objektu rekonstrukciju un pat celtniecību, kas var arī sniegt palīdzību šiem cilvēkiem. Kā es zinu, ir viens šogad realizējamais projekts — tāds, kur tiek izdalīta Vācijas nauda. Ķemeru sanatorijā paredzēts izveidot rehabilitācijas centru Otrā pasaules kara laikā cietušajiem cilvēkiem, kā arī tiem, kas ir no Otrā pasaules kara sekām cietuši. Tā ka mums ir jāatrisina arī šāds politisks jautājums, un tāpēc varbūt nevajadzētu pagriezt to tik dramatiskā plāksnē, ka šodien izšķiras Latvijas dzīvības un nāves jautājums, bet saprast šī jautājuma sarežģītību no zinātniskās un ekonomiskās puses un tāpat arī veikt politisko novērtējumu — cik šobrīd kādas pretenzijas kur vajadzētu izvirzīt un kāda materiālā palīdzība šodien Latvijas Republikai ir visaktuālākā.

Bet gribu vēlreiz teikt, ka es būtu ļoti lepna, ja es šādu grāmatu būtu izstrādājusi un šādu kolektīvu vadījusi, taču vēlreiz pasaku, ka es esmu strādājusi tikai kā ļoti liela kolektīva viena maza daļiņa, kas ir veikusi savu darbu tieši cilvēku upuru apzināšanā. Bet pasaku iepriekš, ka mēs saskārāmies ar šo jautājumu, cik vērta naudiski ir cilvēka dzīvība.

Sēdes vadītājs. Vārds Oļģertam Dunkeram, frakcija “Latvijai”!

 

O.Dunkers (TKL). Godājamie kolēģi! Es par šo jautājumu runāju otru reizi. Jūs visi zināt, ka nesen pasauli satricināja filma “Šindlera saraksts”. Visa pasaule ieraudzīja tās mokas un pazemojumus, ko izcieta viena tauta Otrā pasaules kara laikā. Un šodien pasaulē diemžēl rodas iespaids, ka vienīgā tauta, kas ir cietusi pazemojumus, mocības, ir ebreju tauta. Ebreju tauta ir ļoti cietusi, bet es domāju, ka ne mazāk ir cietusi mūsu mazā latviešu tauta, un vēl daudz vairāk, jo mēs esam mazāk. Gandrīz viena trešdaļa nācijas ir iznīcināta šajā drausmīgajā tautu slaktiņā. Un šodien mēs varam rakstīt vienu grāmatu un otru, un šīs grāmatas noteikti ir ļoti svarīgas un vajadzīgas. Bet mēs visi zinām, kādu iespaidu uz cilvēkiem atstāj lasītais vārds un kādu iespaidu atstāj tas, ko jūs redzat uz ekrāna savām acīm. Un es vienreiz jau par šo jautājumu šeit runāju. Tad presē uzreiz atskanēja balsis, jo prese vienmēr pareizi atspoguļo to, kas šeit notiek, pēdiņās, ka Dunkers grib izsist naudu savai filmai. Es nedomāju, ka man šī filma būtu jāveido. To varētu nolemt valdība, kas tādu filmu veidos, kas uzņemsies šo milzīgo darbu — parādīt pasaulei , kā ir cietusi un pazemota mūsu mazā tauta, kādus moku ceļus ir izstaigājuši cilvēki, kā ir kasījuši izsūtījumā no zemes ārā saknītes, ēduši koku mizas, miruši badā un domājuši tikai par vienu — kā tikt atpakaļ uz savu dzimteni. Kā ir sargājuši savu Latvijas pasi, iešūdami to vienā drēbju krokā, pēc tam otrā un nezin kur vēl.

Un šodien mēs šo pasi gribam izdalīt pa labi un pa kreisi, ierakstot kaut kādu vārdu — pilsonis vai nepilsonis. Latvietim šī pelēkā pase ar Latvijas ģerboni virsū bija vissvētākais, kas vien viņam bija. Tā bija droša caurlaide atpakaļ. Un es domāju, ka šīs mokas ir jāparāda. Mums ir kinoarhīvos pietiekoši daudz materiālu, lai mēs parādītu pasaulei šīs drausmīgās ciešanas, lai mēs, braucot uz Eiropas simpozijiem, kur mēs sakām — redziet, kā mēs tikām, un tā tālāk, varētu parādīt, kaut 10 minūtes vizuāli parādīt, kā tas tiešām bija. Tam būtu nesalīdzināmi lielāks iespaids nekā daudzām runām. Tāpēc es ierosinu, lai mūsu valdība atrastu iespēju uzņemt šādu dokumentālu filmu, izveidotu darba grupu, un tas dotu ļoti ļoti daudz gan mums pašiem, gan arī pasaulei, kura mūs labāk saprastu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi, un ļoti cienījamais deputāt Valdmaņa kungs! Es pilnībā piekrītu jūsu retoriskajiem jautājumiem Birkava kungam, un nebūt es neuzskatu, ka Ārlietu ministrija darījusi visu, lai radītu tā saucamo Latvijas tēlu. Viens no iepriekšējiem Latvijas tēla veidotājiem un Latvijas ārlietu resora vadītājiem braukāja apkārt un šausminājās par kolonizatoru slikto dzīvi Latvijā, par viņu apspiešanu un tā tālāk. Protams, Ārlietu ministrija nav neko darījusi attiecībā uz to, ko Dunkera kungs teica, jo es esmu pats piedzīvojis to, ko viņš pašreiz stāstīja par koku mizu ēšanu un visu pārējo. Un par tām ilgām sirdī, mācoties krievu skolā pirmajā klasē, kad es dzirdēju “zapad” un man tiešām tas asociējās ar Latviju. Un tādēļ es bioloģiski ienīstu tos cilvēkus, kuri mani gribēja bioloģiski iznīcināt, un ne tikai mani, bet visu mūsu tautu. Bet, Valdmaņa kungs, kad jūs šos jautājumus uzdevāt un retoriski jautājāt par darbību, tad man rodas jautājums jums. Tad, kad mēs ierosinājām konkrētu darbību par Latvijas komunistiskās partijas genocīda politikas izmeklēšanu un novērtēšanu, uzdodot šo darbu izdarīt ģenerāl-prokuroram, jūs nez kādēļ balsojāt “pret”. Tas man nav galīgi skaidrs, jo viss tā laikmeta prāts, saprāts un virzošais spēks taču bija komunistiskā partija. Tad jūs stāvējāt klusu, jūs pat balsojāt pret to. Tad kur tā jūsu konsekvence ir? Es pilnībā atbalstu jūsu aicinājumus, bet aicinu no tukšiem aicinājumiem pāriet pie balsojumiem un vienmēr sekot, par ko un kā jūs balsojat. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Sinka, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

J.Sinka (TB). Dāmas un kungi! Ja pasaulē ir kāda valsts un ne persona, nu, juridiskā persona šajā gadījumā, kurai ir piemērota visiem pazīstamā nevainības prezumpcija, tad tā nu tiešām ir Krievija. Un līdz ar šo nevainības pieņemšanu it kā būtu jāpierāda daudz kas, lai varētu viņu apsūdzēt. Bija izdevums “Šie vārdi apsūdz.” Tie bija latvieši — izvestie, nogalinātie. To liecinieku tomēr ir ļoti daudz, tikai nekad, nekad tā otra Nirnberga nav notikusi. Jā, to, ko Kreituses kundze teica, es varu papildināt — 1993.gadā, kad atsākās sarunas ar Krieviju par karaspēka izvešanu, tad tiešām delegācijas locekļu rokās, to starpā es biju kā padomnieks, bet, kā zināms, vēlāk, nākamajā gadā, es no sarunām izstājos, bet mūsu rokās bija dokuments, kur bija aprēķināts šis Krievijas parāds, nu, Padomju Savienības parāds Latvijai. Tās bija milzīgas summas. Un, šķiet, nekādās summās nevarēs aprēķināt to cilvēku dzīvības un dzīves, kas ir gājuši bojā. Jā, kā Dunkera kungs pieminēja, arī mums bija holokausts, mēs zaudējām apmēram trešdaļu savas nācijas. Un, runājot par Vācijas atbildību, jūs droši vien zināsiet, ka kopš apmēram 1958.gada, kas Adenauers panāca savu samierināšanos ar Izraēlas valdību, Izraēla saņēma regulārus maksājumus no Vācijas. Un, ja nemaldos, maksājumi vienā vai otrā veidā vēl turpinās šo baltu dienu. Tā summa, kas ir jau samaksāta Izraēlai, ir laikam ļoti liela... ir milzīga.

Labi, var runāt par to postu, ko Vācijas armija nodarīja Krievijai. Un varbūt nepieminēsim to, ka arī tagad, 1994.gadā, tad pat, kad mūsu zemi, Vāciju atstāja Krievijas armija, nu, teiksim lielā mērā, tad Krievija nekādas kompensācijas Vācijai par nodarītajiem zaudējumiem Austrumvācijai jau nu nemaksāja. Tieši otrādi, Vācija oficiāli samaksāja 15 miljardus DM Krievijai, lai būtu kur izvietot virsniekus un citus karavīrus, viņiem atgriežoties Krievijā. Bet man viens augstāks vācu ierēdnis teica — nu, protams, mēs negribējām tā par to runāt, bet patiesā summa pārsniedz 60 miljardus DM, ko mēs esam samaksājuši Krievijai. Un, varbūt pateicoties šai summai, ne tik vien viss karaspēks izbrauca ārā no Austrumvācijas, bet viena vai otra iemesla dēļ atpakaļ palikušie apmēram 3500 Krievijas pilsoņu tika ar Krievijas pārstāvju palīdzību visi sameklēti, kā man teica, līdz pēdējam. Visiem bija Vācija jāatstāj. Es neesmu nevienam dānim prasījis, bet mūsu Baltijas jūras valstu parlamentārā konference, pagājusī, ceturtā — piektā notiks šeit, Rīgā, šogad septembrī, bet ceturtā pagājušā gada septembrī norisinājās Bonholmā, Dānijas salā, kuru uz laiku okupēja jeb ieņēma, kā nu to formulē, padomju armija 1945.gadā un tur kādu laiku uzturējās. Un, kā es atceros no tā laika rakstiem Anglijas presē, ne visai labprāt gribēja to atstāt. Bet nu beigās nebija nekāda iemesla neatstāt Dānijas teritoriju, tā jau pati bija Vācijas okupēta.

Bet, kamēr es tur biju tajā konferencē, iznāca laiciņš arī pastaigāt pa Renni, galveno pilsētiņu. Un tur tāds muzejs ir. Tajā muzejā varēja redzēt uzņēmumus, kur ir sabumbotas mājas. Un starp tām tur varēja redzēt uniformā vērmahta karavīrus kaut ko tur palīdzam kādam iedzīvotājam. Es dabūju zināt, protams, ka tur nekādas pretestības padomju armijai nebija, bet tā sabumboja tāpat, uz labu laimi, gan jau būs... Tur nebija nekādas pretestības, tā ieņēma Bonholmu, bet mājas sabumboja. Es tikai tā domāju — varbūt, droši vien gāja bojā kādi cilvēki. Tātad viņus uzskatīja par atbrīvotājiem, bet atbrīvotāji savādā kārtā tur izdarīja postu. Es gandrīz uzdrošinos apgalvot, ka diez vai Padomju Savienība vai Krievija būs Dānijai atmaksājusi par to nodarīto postu, jo tā taču bija atbrīvošana, vai ne. Un atbrīvotājiem taču nav nekas jāmaksā. Te ir vairāki aspekti... šī jautājuma aspekti. Mēs prasām atbildību, mēs prasām atbildību arī viens no otra par to, ko mēs esam darījuši vai nu čekas paspārnē vai citādi. Tur mēs bieži vien esam, diezgan prasīgi, bet maz mēs prasām no Krievijas. Arī es cienu Valdmaņa kungu, viņa pārliecību, viņa teikto, bet tajā pašā laikā man tā kā mazas šaubiņas ir, vai viņa partijas vadītājs Maskavas apciemojuma laikā būs pieminējis šo lielo, lielo parādu, kas mums pienākas no Krievijas. Tajās pašās sarunās tiešām Latvijas delegācijai toreiz, 1993.gadā, pietika dūšas prasīt par Skrundas uzturēšanu 100 miljonu dolāru gadā. Tagad atceros, ka toreiz krievu delegācijas vadītājs šausminājās par tādu prasību. Bet tā bija tomēr tik skaidri izteikta, ka viņš teica — nē, nu man jākonsultējas Maskavā. Ja mēs būtu pavilkuši garumā, kas zina, var būt, ka lielāku summu būtu dabūjuši. Bet es tomēr šaubos. Un beigās mums ir jāsamierinās ar tiem diviem miljoniem, kas ne vienmēr tiek tik ātri samaksāti.

Te ir vismaz divas mērauklas visā Rietumu pasaulē, arī nesenajā Eiropas Padomes sesijā, kurā Krieviju uzņēma par locekli Eiropas Padomē, to vietu Krievija dabūja “uz krīta”, uz kredīta, jo visādi tādi priekšnoteikumi sākumā bija. Bet par ko tie pārvērtās?. Nu, mēs dosim iespēju te darboties kā pilntiesīgiem, bet ceram, ka jūs darīsiet to un to. Jūs pārtrauksiet karu Čečenijā. Bet, kā zināms, šinī brīdī, kad es runāju, tas turpinās. Asinsizliešana turpinās. Jūs nedraudēsiet Baltijas valstīm, jūs nedarīsiet to un to. Un atbilde ir: “Nu tā jau ir, nu, protams, “žizņ sama pokazivajet koje čto drugoje”. “Kaut kas tā kā citādi. Ne vienmēr izdodas. Un tā tas turpinās. Bet vispār pasaules skatījumā Krievija ir saņēmusi un vēl saņem ārkārtīgi lielu daudzumu labas gribas. Bet vai kādā jaukā dienā nevarētu sagaidīt, ka viņa atbildēs ar labu gribu arī pret Latviju, Igauniju, Lietuvu un daudziem citiem? Somiju, jā, un Japānu? Tas paliek jautājums. Var jau pasmieties, bet man šķiet, ka šis vēl joprojām ir ļoti aktuāls jautājums un tā pasaules “Daugavas Vanagu” ideja par Balto grāmatu nemaz nav peļama. Bet, protams, šī Baltā grāmata būs domāta starptautiskiem forumiem, starptautiskiem kuluāriem, nevis tikai šeit, lai to novietotu bibliotēkā uz plaukta. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Tagad debates slēdzam pavisam. Lūdzu reģistrācijas režīmu, jo dienas kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties!

Pirms Saeimas sekretārs Imants Daudišs nolasa reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojuma Pēterim Apinim, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam!

 

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! 21.martā ārstam un rakstniekam Miervaldim Birzem aprit 75 gadi, un 20.martā Latvijas Ārstu biedrībā pulksten 16.00 notiks šī ievērojamā latviešu rakstnieka un ārsta sveikšana. Es ceru, ka zināma daļa no jums savos kalendāros vienkārši atzīmēs šo datumu un šo laiku. Andrej, tu nebiji, tādēļ es atļāvos pats to paziņot. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies Jānis Bunkšs, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Guntis Eniņš, Oskars Grīgs, Juris Kaksītis, Pauls Kļaviņš, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs... ir, Anta Rugāte, Jānis Strods, Pēteris Tabūns, Andris Tomašūns, Juris Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. 6.marta ārkārtas plenārsēdi slēdzam.