Ministru, amatpersonu atbildes

Dokuments nr.433a

Par banku jautājumiem

Šā gada 20.februāra vēstulē Latvijas Republikas 6.Saeimas 10 deputāti izvirzīja astoņus jautājumus Latvijas Bankas prezidentam. Sniedzam atbildes uz jautājumiem atbilstoši to secībai vēstulē.

1.—2. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas Latvijas Republikas Augstākā padome 1991.gada 3.septembrī pieņēma lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku reorganizāciju”. Minētais lēmums pilnvaroja Latvijas Banku pārņemt bijušās PSRS specializēto valsts banku (Agrorūpniecības, Rūpniecības un celtniecības, Dzīvokļu un sociālās attīstības un Ārējās ekonomiskās darbības republikāniskās komercbankas) Latvijas nodaļas, kā arī PSRS Valsts bankas Latvijas nodaļu. Pamatojoties uz minēto lēmumu, Latvijas Banka ar pavēlēm nr.22-o/k un nr.28-o/k, kas izdotas attiecīgi 1991.gada 2.oktobrī un 10.oktobrī, pārveidoja Latvijas Ārējās ekonomiskās darbības republikānisko komercbanku par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu.

Saskaņā ar notikušo reorganizāciju Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļa 1991.gada oktobrī atvēra jaunu korespondentkontu nr.07350020 Ārējās ekonomiskās darbības bankā Maskavā, kurā tika ieskaitīts arī agrāk atvērtā korespondentkonta nr.07363101 naudas līdzekļu atlikums. Korespondentkonts kalpoja Latvijas rezidentu norēķinu operāciju veikšanai un darbojās līdz 1991.gada 31.decembrim. Ārējās ekonomiskās darbības banka Maskavā 1992.gada 1.janvārī atvēra Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļai jaunu korespondentkontu nr.07352020 valūtas operāciju veikšanai Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļas klientu uzdevumā. PSRS Ārējās ekonomiskās darbības banka 1993.gada 1.jūnijā vienpusēji pārtrauca šī konta operācijas.

PSRS Ārējās ekonomiskās darbības banka un tās Latvijas nodaļa ir salīdzinājušas norēķinus, taču abpusējs nodošanas — pieņemšanas akts nav parakstīts atšķirīgo viedokļu dēļ, kas pastāv jautājumos par to līdzekļu pārskaitīšanu PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankai, ko tā piešķīra Latvijas nodaļas ēkas rekonstrukcijai Rīgā, Doma laukumā 4, un bijušā kopējā īpašuma sadalē.

3. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju” un PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankas Latvijas nodaļas bilances datiem 1991.gada 1.augustā klientu kontos bija uzskaitīti 47 248 020,57 rubļi jeb 26 275 175,49 ASV dolāri (pārrēķinot pēc tajā laikā PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankas noteiktā ASV dolāra kursa).

4. Saskaņā ar PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankas Latvijas nodaļas 1991.gada 1.augusta datiem kopējais juridisko personu skaits bija 467, t.sk. 188 juridiskās personas ar naudas līdzekļu atlikumiem kontos virs 10 000,00 ASV dolāru.

5. Atbilstoši tolaik pastāvošajai kārtībai Latvijas juridiskās un fiziskās personas varēja atvērt kontus arī tieši PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankā Maskavā. Saskaņā ar Latvijas Bankas rīcībā esošajiem datiem 1994.gada 22.jūnijā Ārējās ekonomiskās darbības bankas Maskavā kontos Latvijas uzņēmumiem bija šādi naudas līdzekļu atlikumi.

Naudas līdzekļu atlikums attiecīgajā valūtā Uzņēmumu naudas līdzekļu

atlikumu kopsumma

ASV dolāros 13 593 585,98

Vācijas markās 14 948,88

Somijas markās 8 121,38

Indijas rūpijās 2 545 271,75

Klīrings ar

Somiju (norēķini rubļos) 11 853 121,00

Ēģipti (norēķini Lielbritānijas sterliņu mārciņās) 10 389,30

Kubu (norēķini ASV dolāros) 6 780 593,97

Dienvidslāviju (norēķini ASV dolāros) 413 328,87

Ķīnu (norēķini Šveices frankos) 1 124,27

Norēķiniem pārveduma rubļos ar

Vjetnamu 75 076,17

Ungāriju 238,95

Vācijas Demokrātisko Republiku 1 452 166,09

Čehoslovākiju 43 823,38

Bulgāriju 102 942,59

Rumāniju 83 500,00

Poliju 46 193,60

Par fizisko personu naudas līdzekļu atlikumiem kontos, kuri atvērti tieši Ārējās ekonomiskās darbības bankas iestādēs Maskavā, Latvijas Bankas rīcībā datu nav. Saskaņā ar bijušās PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankas 1993.gada 23.jūlija skaidrojumu nr.1014/1102 Latvijas Bankai tie Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuru konti atvērti tieši Ārējās ekonomiskās darbības bankas iestādēs Maskavā, var saņemt valūtu vai dot rīkojumu pārskaitīt kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu uz jebkuru citu banku.

6. Bijusī Ārējās ekonomiskās darbības bankas Latvijas nodaļa ar klientu kontos uzskaitītajiem līdzekļiem rīkojās saskaņā ar klientu rīkojumiem.

7. Saskaņā ar Latvijas Bankas rīcībā esošajiem datiem 1994.gada 1.janvārī Latvijas uzņēmumu neatmaksāto kredītu kopsumma PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankai Maskavā pārsniedza 48 milj. ASV dolāru. Parādnieku skaitā ir “Rīgas manufaktūra”, mēbeļu kombināts “Rīga”, Daugavpils pievadķēžu rūpnīca, “Ventspils koks”, agrofirma “Ādaži”, kokapstrādes uzņēmums “Baltija”.

Saskaņā ar PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankas norādījumiem tās Latvijas nodaļa kredītus valūtā neizsniedza.

8. Latvijas Banka 1993.gada 23.jūlijā saņēma PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankas skaidrojumu, ka valūtas parāda dzēšana juridiskajām un fiziskajām personām, kuru konti tika atvērti bijušajā Ārējās ekonomiskās darbības bankas Latvijas nodaļā, var notikt pēc Latvijas un Krievijas valdību lēmumu pieņemšanas jautājumos par PSRS ārējo parādu un aktīviem. Šāda lēmuma (vienošanās) pieņemšanas gadījumā PSRS Arējās ekonomiskās darbības banka būtu gatava izskatīt jautājumu par parāda dzēšanu fiziskajām personām. Latvijas Bankas pārstāvji ir vairākkārt tikušies ar bijušās PSRS Arējās ekonomiskās darbības bankas un Krievijas Centrālās bankas vadībām (1994.gada 20.—22.jūnijā, 1994.gada 7.—8.jūlijā, 1994.gada 23.—24.decembrī) jautājumā par iespējām dzēst valūtas parādu Latvijas bankās uzskaitīto valūtas līdzekļu īpašniekiem. Jautājums par valūtas atgūšanu apspriests Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas delegāciju 1994.gada 7.—8.jūlija sēdē un fiksēts tikšanās protokolā, kuru parakstījušas abas puses. Latvijas delegācijas finansu un ekonomisko jautājumu darba grupas sastāvā bija iekļauti Latvijas Bankas pārstāvji, kuri Krievijas puses pārstāvjiem ierosināja izskatīt jautājumus par valūtas līdzekļu izmaksu fiziskajām personām, nesaistot to ar PSRS ārējo parādu un aktīviem, par Latvijas juridisko personu valūtas kontu atbloķēšanu Ārējās ekonomiskās darbības bankā Maskavā, par 1990.—1991.gada un 1992.gada starpbanku norēķinu noregulēšanu, par Latvijas Republikas iedzīvotāju iegādāto mērķa obligāciju kompensāciju. Šo sarunu gaitā atkārtoti guvām apstiprinājumu tam, ka valūtas jautājums risināms Latvijas un Krievijas sarunās.

Latvijas Banka vairākkārt informējusi Latvijas Republikas valdību (1993.gada 7.decembrī, 1994.gada 31.martā, 22.jūlijā, 27.oktobrī, 1995.gada 20.aprīlī) par attiecībās ar PSRS Ārējās ekonomiskās darbības banku izveidojušos situāciju. Latvijas Republikas Ministru kabinets 1995.gada 5.jūlijā ar rīkojumu nr.375 apstiprināja Latvijas — Krievijas starpvaldību komisijas Latvijas pārstāvju kandidatūras. 1995.gada 10.janvārī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu nr.7 tika apstiprināts šīs komisijas jauns Latvijas pārstāvju sastāvs. Apspriežamo jautājumu sarakstā iekļauts arī Latvijas Bankas ierosinātais jautājums “Par juridisko un fizisko personu bloķētajiem valūtas līdzekļiem PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankā un bijušajā PSRS Valsts bankā”. Latvijas — Krievijas starpvaldību komisijas sēde plānota 1996.gada martā Rīgā.

Tā kā minēto kontu atbloķēšana ir saistīta ar Krievijas nostāju jautājumā par bijušās PSRS ārējo parādu un aktīviem, Latvijas Republikas valdībai, lēmumu pieņemot, būtu jārēķinās ar to, kāds ir reālais saistību un prasību apjoms pret bijušo PSRS Ārējās ekonomiskās darbības banku Maskavā. Ja par prasībām uzskatām bijušās PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankas Latvijas nodaļas un bijušās PSRS Valsts bankas Latvijas nodaļas iestādēs bijušās PSRS Ārējās ekonomiskās bankas uzdevumā klientu kontos uzskaitīto līdzekļu kopsummu un par saistībām — Latvijas uzņēmumu tieši PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankā saņemtos kredītus, tad sakaņā ar Latvijas Bankas aptuveniem aprēķiniem Latvijas parāds PSRS Ārējās ekonomiskās darbības bankai pārsniedz 20 milj. ASV dolāru.

E.Repše V.Zariņš

Latvijas Bankas prezidents Latvijas Bankas padomes loceklis

1996.gada 6.martā

 

Dokuments nr.434a

Par “Pareksa” bankas reklāmu

Atbildot uz Jūsu — frakcijas “Latvijai” — 1996.gada 20.februāra jautājumiem par “Parekss” bankas TV reklāmās pārraidītiem videoklipiem, darām Jums zināmu sekojošo:

Atbilstoši LR 1995.gada 24.augusta Radio un televīzijas likuma 25.pantam:

1) par reklāmu atbild reklāmas devējs,

2) par likuma prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas izplatīšanu atbild gan reklāmas devējs, gan raidorganizācija.

Kontroli par Radio un televīzijas likuma ievērošanu veic Nacionālā Radio un televīzijas padome (likuma 46.pants), uzklausot un pārbaudot skatītāju un klausītāju sūdzības, veicot izplatīto programmu satura un kvalitātes izlases veida pārbaudes.

1996.gada 6.martā Izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats

Dokuments nr. 435a

 

Par demogrāfijas jautājumu risināšanu un bezdarba situāciju valstī

Saeimas deputātiem J. Strodam, A.Rubinam, O.Kostandam, E.Grīn-bergam, G.Gannusai, I.Liepam, E.Zelgalvim, K.Čerānam, O.Dunkeram, J.Kazākam

1. Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Labklājības ministrija regulāri izstrādā atbilstošus priekšlikumus. Pēc tās iniciatīvas tika sagatavots un 1995. gadā pieņemts likums “Par sociālo palīdzību”.

Likumā “Par sociālo palīdzību” tika iestrādāta arī norma par tiesībām vienam no vecākiem pēc viņu izvēles saņemt bērna kopšanas pabalstus. Iesniegti priekšlikumi par attiecīgām izmaiņām arī Darba likuma kodeksā.

Pašlaik Labklājības ministrijā tiek izstrādāta “Koncepcija par ģimenes plānošanas sistēmas izveidošanu”, kā arī sagatavots likumprojekts “Par reproduktīvo veselību”.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Demogrāfiskā komisija sagatavoja 1995. gada 19. jūlijā pieņemto Ministru kabineta rīkojumu nr. 391 “Par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu”. Daļa minētā rīkojuma punktu ir izpildīti.

Šajā rīkojumā ietverts un Demogrāfiskās komisijas sēdēs vairākkārt izskatīts jautājums par veselības mācības programmu ieviešanu valsts izglītības iestādēs. Pašlaik veselības mācība tiek pasniegta tikai daļā skolu, jo mācību programmās ietverta fakultatīvi.

1995. gada 1. jūnijā Rīgā notika plaša Ministru kabineta Demogrāfiskās komisijas un Apvienoto Nāciju Attīstības programmas rīkotā konference “Tautas dzīvīgums Latvijā un valsts politika pēc ANO Kairas konferences par iedzīvotājiem un attīstību”.

1995. gada 20. novembrī Rīgā, Saeimā, notika Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas jautājumu komitejas izbraukuma sēde par tematu “Centrālās un Austrumu Eiropas valstu demogrāfiskā aina: attīstību veicinoša vai traucējoša”, kurā ziņojumu par stāvokli Latvijā nolasīja labklājības ministrs.

2. Dzimstība pēdējos gados ir strauji samazinājusies. 1995. gadā jaunpiedzimušo bērnu paaudze bija apmēram par 40% mazāka nekā vecāku paaudze. Summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits sievietei viņas mūžā) nokrities zem 1,3. Dzimstība laukos ir augstāka nekā pilsētās. 1994. gadā visaugstākā dzimstība Latvijā bija Cēsu, Liepājas, Ventspils, Gulbenes, Alūksnes, Saldus rajonos (summārais dzimstības koeficients nedaudz pārsniedza 2,0). Latvijā viszemākā dzimstība ir Daugavpilī, Rīgā, Rēzeknē. Starp rajoniem tā viszemākā ir Rīgas, Daugavpils un Valmieras rajonos.

Neviena no Latvijas tautībām, izņemot čigānus, nenodrošina iedzīvotāju vienkāršo paaudžu nomaiņu. Dzimstība latvietēm ir apmēram 1,5 reizes augstāka nekā krievietēm, kas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka latvieši relatīvi vairāk dzīvo laukos, kur parasti bijusi augstāka dzimstība.

Iedzīvotāju mirstība Latvijā ir augsta, un vidējā mūža ilguma rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Visvairāk negatīvi vidējā mūža ilgumu iespaido daudzie nedabiskās nāves gadījumi — kopā 6,0 tūkstoši 1994. gadā. Nelaimes gadījumos galvenokārt iet bojā vīrieši spēka gados. Vismaz puse no nelaimes gadījumiem ir saistīti ar alkoholismu. Ekonomiski attīstītajās valstīs mirstība nelaimes gadījumos caurmērā ir 4 reizes mazāka nekā Latvijā.

Iedzīvotāju mirstība laukos ir augstāka nekā pilsētās, īpaši starp vīriešiem. Visumā Latvijas teritorijā krasa atšķirība mirstības intensitātes ziņā nepastāv. Tāpat nav arī būtisku atšķirību starp tautībām.

Jāatzīmē, ka 1995. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iedzīvotāju mirstība ir nedaudz samazinājusies: 1994. gadā — 41,8 tūkstoši mirušo, 1995. gadā — 40,1 tūkstotis.

3. 1995. gadā ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību uz pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu tika nosūtīti 6339 bezdarbnieki un algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos tika iesaistīti 14034 bezdarbnieki, katrs no tiem vidēji nostrādāja 3,6 mēnešus (minēto rādītāju sadalījums pa atsevišķām pilsētām un rajoniem pielikumā nr. 1).

Bezdarba līmenis (procentos) Latvijas Republikas pilsētās un rajonos 1996. gada 1. februārī bija:

Bezdarba Bezdarba

līmenis*) līmenis**)

Pilsētas

1. Rīga 2,9 2,9

2. Daugavpils 8,8 9,0

3. Jelgava 6,3 6,5

4. Jūrmala 3,4 4,5

5. Liepāja 7,6 8,1

6. Rēzekne 13,3 14,7

7. Ventspils 2,1 2,2

Rajoni

8. Aizkraukles 6,4 10,2

9. Alūksnes 7,2 10,0

10. Balvu 16,5 21,5

11. Bauskas 3,5 4,6

12. Cēsu 4,1 5,2

13. Daugavpils 8,9 14,5

14. Dobeles 7,9 9,2

15. Gulbenes 6,2 8,1

16. Jēkabpils 14,1 17,5

Bezdarba Bezdarba

līmenis*) līmenis**)

17. Jelgavas 5,0 7,3

18. Krāslavas 16,8 23,2

19. Kuldīgas 3,5 5,2

20. Liepājas 6,8 10,6

21. Limbažu 4,1 5,1

22. Ludzas 11,8 13,8

23. Madonas 11,7 12,9

24. Ogres 2,9 4,0

25. Preiļu 19,6 22,6

26. Rēzeknes 21,6 27,2

27. Rīgas 3,3 4,6

28. Saldus 2,0 2,4

29. Talsu 3,7 4,6

30. Tukuma 3,3 4,5

31. Valkas 3,6 4,4

32. Valmieras 5,4 6,4

33. Ventspils 3,8 4,8

Kopā valstī 5,8 6,6

*) Bezdarba līmenis =

(Bezdarbnieku skaits x 100) / (Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā) **) Bezdarba līmenis =

(Bezdarbnieku skaits x 100) / (Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits)

Bezdarba līmeni (bezdarbnieku skaits pret iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā) Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) vietējās nodaļās pa pagastiem uzskaita katru mēnesi, jo tas ir nepieciešams bezdarbnieku pabalstu saņemšanas termiņu pagarinājumu piešķiršanai atsevišķām teritorijām. 2. pielikumā bezdarba līmeni raksturojošie dati Latvijas pagastos ir norādīti pēc stāvokļa uz 1995. gada 15. novembri.

 

Pielikumā:

1) Dati par aktīvajiem darba tirgus pasākumiem 1995. gadā — 1 lapa

2) Dati par bezdarba līmeni Latvijas Republikas pagastos — 12 lapas

1996. gada 5. martā Labklājības ministrs V.Makarovs

Pielikums nr. 1

Dati par Nodarbinātības valsts dienesta veiktajiem

aktīvajiem pasākumiem 1995. gadā Latvijas Republikā

Iekārt. t.sk. Nosūtīti Nosūtīti alg.

darbā bezdarbn. uz apmāc. pagaidu sabiedr. darbā

Rīga 8250 7228 2561 1903

Daugavpils 650 642 256 184

Jelgava 487 413 240 68

Jūrmala 457 433 114 49

Liepāja 284 284 194 226

Rēzekne 401 387 63 402

Ventspils 165 158 102 24

Rajoni:

Aizkraukles 151 151 100 550

Alūksnes 324 301 105 347

Balvu 534 530 88 1499

Bauskas 182 179 75 266

Cēsu 371 331 167 252

Daugavpils 241 241 43 621

Dobeles 472 458 78 161

Gulbenes 266 257 100 175

Jēkabpils 527 525 101 675

Jelgavas 155 147 87 153

Krāslavas 286 285 29 972

Kuldīgas 173 173 41 628

Liepājas 110 110 58 475

Limbažu 164 160 75 124

Ludzas 147 138 36 177

Madonas 669 667 151 967

Ogres 374 312 247 263

Preiļu 243 242 143 394

Rēzeknes 582 563 129 806

Rīgas 761 711 431 226

Saldus 640 433 54 33

Talsu 197 191 100 535

Tukuma 190 173 52 249

Valkas 162 162 77 174

Valmieras 612 586 220 338

Ventspils 45 45 22 118

Kopā 19272 17616 6339 14034

 

Pielikums nr. 2

Bezdarba līmenis (procentos)

Latvijas Republikas rajonu pagastos

Daugavpils rajons

1. Ambeļu pagasts 10,9

2. Bebrenes pagasts 6,6

3. Biķernieku pagasts 12,9

4. Demenes pagasts 8,1

5. Dubnas pagasts 6,3

6. Dvietes pagasts 10,0

7. Eglaines pagasts 11,1

8. Kalupes pagasts 5,8

9. Kalkūnes pagasts 7,6

10. Lauceses pagasts 9,3

11. Līdumnieku pagasts 17,8

12. Līksnas pagasts 9,1

13. Maļinovas pagasts 11,3

14. Medumu pagasts 6,1

15. Naujenes pagasts 8,4

16. Nīcgales pagasts 8,3

17. Pilskalnes pagasts 9,2

18. Salienas pagasts 8,2

19. Skrundalienas pagasts 7,0

20. Sventes pagasts 12,9

21. Šederes pagasts 8,1

22. Tabores pagasts 9,5

23. Vaboles pagasts 9,4

24. Vecsalienas pagasts 11,6

25. Višķu pagasts 5,2

 

 

Balvu rajons

1. Baltinavas pagasts 30,9

2. Balvu pagasts 10,7

3. Bērzkalnes pagasts 19,7

4. Bērzpils pagasts 18,3

5. Briežuciema pagasts 23,6

6. Krišjāņu pagasts 23,5

7. Kubuļu pagasts 12,8

8. Kupravas pagasts 19,8

9. Lazdukalna pagasts 28,8

10. Lazdulejas pagasts 41,2

11. Medņevas pagasts 23,6

12. Rugāju pagasts 14,4

13. Susāju pagasts 20,0

14. Šķilbēnu pagasts 20,8

15. Tilžas pagasts 23,7

16. Vectilžas pagasts 30,0

17. Vecumu pagasts 26,9

18. Vīksnas pagasts 14,7

19. Žīguru pagasts 3,8

 

 

Bauskas rajons

1. Bārbeles pagasts 1,1

2. Brunavas pagasts 5,3

3. Ceraukstes pagasts 3,1

4. Codes pagasts 2,4

5. Dāviņu pagasts 4,3

6. Gailīšu pagasts 4,2

7. Iecavas pagasts 0,9

8. Čslīces pagasts 3,7

9. Mežotnes pagasts 6,4

10. Rundāles pagasts 4,4

11. Skaistkalnes pagasts 2,5

12. Stelpes pagasts 1,7

13. Svitenes pagasts 2,2

14. Vecsaules pagasts 5,7

15. Vecumnieku pagasts 1,2

16. Viesturu pagasts 1,6

 

 

Cēsu rajons

1. Amatas pagasts 3,7

2. Drabešu pagasts 2,8

3. Drustu pagasts 1,0

4. Dzērbenes pagasts 3,5

5. Inešu pagasts 2,9

6. Jaunpiebalgas pagasts 2,0

7. Kaives pagasts 2,6

8. Līgatnes pagasts 7,6

9. Liepas pagasts 7,0

10. Mārsēnu pagasts 3,3

11. Mores pagasts —

12. Nītaures pagasts 0,5

13. Priekuļu pagasts 2,1

14. Raiskuma pagasts 1,9

15. Raunas pagasts 2,4

16. Skujienas pagasts 2,2

17. Stalbes pagasts 0,7

18. Straupes pagasts 2,8

19. Taurenes pagasts 6,7

20. Vaives pagasts 3,1

21. Vecpiebalgas pagasts 1,5

22. Veselavas pagasts 1,7

23. Zaubes pagasts 2,5

24. Zosēnu pagasts 1,0

 

 

Dobeles rajons

1. Annenieku pagasts 3,6

2. Augstkalnes pagasts 0,3

3. Auru pagasts 9,3

4. Bērzes pagasts 3,5

5. Bikstu pagasts 8,2

6. Bukaišu pagasts 9,0

7. Bēnes pagasts 6,8

8. Dobeles pagasts 11,4

9. Krimūnas pagasts 5,8

10. Lielauces pagasts 9,8

11. Čles pagasts 8,8

12. Naudītes pagasts 6,6

13. Penkules pagasts 2,4

14. Tērvetes pagasts 1,6

15. Ukru pagasts 18,4

16. Zebrenes pagasts 7,6

17. Jaunbērzes pagasts 1,3

18. Vītiņu pagasts 7,4

 

 

Gulbenes rajons

1. Beļavas pagasts 8,4

2. Daukstu pagasts 6,5

3. Druvienas pagasts 3,2

4. Galgauskas pagasts 8,1

5. Jaungulbenes pagasts 4,1

6. Lejasciema pagasts 6,1

7. Litenes pagasts 6,7

8. Lizuma pagasts 3,2

9. Līgo pagasts 9,4

10. Rankas pagasts 1,5

11. Stāmerienas pagasts 9,8

12. Stradu pagasts 7,0

13. Tirzas pagasts 7,5

 

 

Jēkabpils rajons

1. Asares pagasts 15,9

2. Atašienes pagasts 18,5

3. Ābeļu pagasts 8,4

4. Dignājas pagasts 10,2

5. Dunavas pagasts 8,5

6. Elkšņu pagasts 25,7

7. Gārsenes pagasts 3,1

8. Kalna pagasts 13,8

9. Krustpils pagasts 7,4

10. Kūku pagasts 9,8

11. Leimaņu pagasts 30,5

12. Mežāres pagasts 28,5

13. Rites pagasts 12,5

14. Rubeņu pagasts 19,2

15. Salas pagasts 8,2

16. Saukas pagasts 4,7

17. Sēlpils pagasts 6,3

18. Variešu pagasts 6,7

19. Vīpes pagasts 11,5

20. Zasas pagasts 16,4

 

 

Krāslavas rajons

1. Andzeļu pagasts 11,8

2. Andrupenes pagasts 32,6

3. Asūnes pagasts 23,3

4. Aulejas pagasts 16,3

5. Bērziņu pagasts 30,1

6. Grāveru pagasts 39,1

7. Dagdas pagasts 14,3

8. Indras pagasts 27,8

9. Konstantinovas pagasts 5,6

10. Kalniešu pagasts 27,2

11. Izvaltas pagasts 12,7

12. Kaplavas pagasts 33,9

13. Kastulinas pagasts 16,0

14. Kepovas pagasts 31,0

15. Kombuļu pagasts 20,6

16. Krāslavas pagasts 26,5

17. Piedrujas pagasts 29,0

18. Robežnieku pagasts 34,0

19. Svariņu pagasts 41,7

20. Skaistas pagasts 17,7

21. Ūdrišu pagasts 15,1

22. Škeltovas pagasts 27,9

23. Šķaunes pagasts 22,9

24. Ezernieku pagasts 12,4

 

 

Kuldīgas rajons

1. Alsungas pagasts 3,1

2. Ēdoles pagasts 1,5

3. Gudenieku pagasts 4,6

4. Kabiles pagasts 4,7

5. Kurmāles pagasts 4,3

6. Laidu pagasts 5,5

7. Nīkrāces pagasts 13,3

8. Padures pagasts 9,8

9. Pelču pagasts 2,6

10. Raņķu pagasts 3,4

11. Rendas pagasts 2,7

12. Rudbāžu pagasts 0,9

13. Rumbas pagasts 2,2

14. Skrundas pagasts 4,3

15. Snēpeles pagasts 4,4

16. Turlavas pagasts 4,9

17. Vārmes pagasts 2,8

18. Čvandes pagasts 5,3

 

 

Limbažu rajons

1. Lēdurgas pagasts 4,1

2. Umurgas pagasts 5,2

3. Katvaru pagasts 2,9

4. Viļķenes pagasts 2,8

5. Salacas pagasts 1,0

6. Liepupes pagasts 3,2

7. Limbažu pagasts 3,3

8. Skultes pagasts 1,5

9. Pāles pagasts 11,2

10. Vidrižu pagasts 1,5

11. Braslavas pagasts 8,5

12. Brīvzemnieku pagasts 6,0

 

 

Ludzas rajons

1. Blontu pagasts —

2. Briģu pagasts 7,3

3. Ciblas pagasts 1,7

4. Cirmas pagasts 0,7

5. Goliševas pagasts 17,4

6. Isnaudas pagasts —

7. Istras pagasts 1,5

8. Ņauderu pagasts 2,1

9. Līdumnieku pagasts —

10. Malnavas pagasts 14,5

11. Mežvidu pagasts 11,8

12. Mērdzenes pagasts 6,8

13. Miglinieku pagasts 27,4

14. Nautrēnu pagasts 3,2

15. Nirzas pagasts 0,3

16. Nukšu pagasts 0,3

17. Pasienes pagasts 18,0

18. Pildas pagasts 1,8

19. Pureņu pagasts 2,0

20. Pušmucovas pagasts 0,3

21. Rundēnu pagasts 2,1

22. Salnavas pagasts 6,2

23. Zaļesjes pagasts 6,2

24. Zvirgzdenes pagasts —

 

 

Madonas rajons

1. Aronas pagasts 19,5

2. Barkavas pagasts 14,9

3. Bērzaunes pagasts 10,7

4. Dzelzavas pagasts 6,4

5. Indrānu pagasts 17,7

6. Jumurdas pagasts 3,8

7. Kalsnavas pagasts 4,7

8. Lazdonas pagasts 11,8

9. Liezēres pagasts 8,6

10. Ņaudonas pagasts 26,2

11. Mārcienas pagasts 14,3

12. Mētrienas pagasts 32,4

13. Murmastienes pagasts 29,0

14. Ošupes pagasts 27,7

15. Praulienas pagasts 16,9

16. Sarkaņu pagasts 9,4

17. Sausnējas pagasts 16,3

18. Varakļānu pagasts 5,4

19. Vestienas pagasts 11,0

 

Ogres rajons

1. Birzgales pagasts 1,1

2. Jumpravas pagasts 3,5

3. Krapes pagasts 3,9

4. Ķeipenes pagasts 0,3

5. Lēdmanes pagasts 14,7

6. Lauberes pagasts 1,4

7. Madlienas pagasts 0,9

8. Mazozolu pagasts 4,0

9. Meņģeles pagasts 0,4

10. Ogresgala pagasts 1,3

11. Rembates pagasts 3,7

12. Suntažu pagasts 1,4

13. Taurupes pagasts 3,1

14. Tīnūžu pagasts 1,7

 

 

Preiļu rajons

1. Aglonas pagasts 8,7

2. Aizkalnes pagasts 17,7

3. Galēnu pagasts 12,0

4. Jersikas pagasts 27,6

5. Pelēču pagasts 19,2

6. Preiļu pagasts 12,8

7. Sutru pagasts 28,0

8. Riebiņu pagasts 8,7

9. Rožkalnu pagasts 15,4

10. Rožupes pagasts 26,3

11. Rudzātu pagasts 11,0

12. Rušonas pagasts 14,8

13. Saunas pagasts 9,9

14. Siljāņu pagasts 29,0

15. Stabulnieku pagasts 14,8

16. Turku pagasts 40,0

17. Sīļukalna pagasts 22,0

18. Upmalas pagasts 11,3

19. Vārkavas pagasts 14,1

 

 

Rīgas rajons

1. Ādažu pagasts 1,5

2. Allažu pagasts 5,1

3. Babītes pagasts 0,8

4. Daugmales pagasts 0,2

5. Inčukalna pagasts 2,8

6. Garkalnes pagasts 1,2

7. Mālpils pagasts 4,3

8. Mārupes pagasts 0,7

9. Ķekavas pagasts 1,2

10. Ropažu pagasts 0,9

11. Salas pagasts 0,3

12. Sējas pagasts 1,7

13. Stopiņu pagasts 1,6

14. Carnikavas pagasts 1,2

15. Olaines pagasts 2,0

16. Siguldas pagasts 2,7

17. Krimuldas pagasts 3,9

 

 

Saldus rajons

1. Blīdenes pagasts 0,9

2. Gaiķu pagasts 2,1

3. Ezeres pagasts 3,3

4. Jaunauces pagasts 1,5

5. Jaunlutriņu pagasts 1,4

6. Kursīšu pagasts 0,8

7. Lutriņu pagasts 1,1

8. Novadnieku pagasts 1,5

9. Nīgrandes pagasts 0,2

10. Pampāļu pagasts 0,2

11. Rubas pagasts 0,2

12. Remtes pagasts 1,0

13. Saldus pagasts 1,8

14. Šķēdes pagasts 1,0

15. Vadakstes pagasts 8,5

16. Zaņas pagasts 1,3

17. Zirņu pagasts 0,7

18. Zvārdes pagasts 0,5

 

 

Talsu rajons

1. Valdemārpils lauku teritorija 3,6

2. Abavas pagasts 13,1

3. Balgales pagasts 1,6

4. Dundagas pagasts 5,9

5. Ģibuļu pagasts 2,7

6. Čves pagasts 12,9

7. Kolkas pagasts 0,3

8. Kūļciema pagasts 1,1

9. Laidzes pagasts 4,9

10. Laucienes pagasts 2,8

11. Lībagu pagasts 3,8

12. Lubes pagasts 4,4

13. Mērsraga pagasts 1,6

14. Rojas pagasts 1,7

15. Strazdes pagasts 1,2

16. Valdgales pagasts 6,3

17. Vandzenes pagasts 2,5

18. Virbu pagasts 7,9

 

 

Tukuma rajons

1. Cēres pagasts 3,2

2. Degoles pagasts 3,2

3. Džūkstes pagasts 2,6

4. Engures pagasts 0,7

5. Irlavas pagasts 1,2

6. Jaunpils pagasts 0,8

7. Jaunsātu pagasts 4,5

8. Kandavas pagasts 4,9

9. Lapmežciema pagasts 0,3

10. Lestenes pagasts 2,1

11. Matkules pagasts 7,5

12. Pūres pagasts 1,5

13. Sēmes pagasts 1,1

14. Slampes pagasts 1,2

15. Smārdes pagasts 1,1

16. Tumes pagasts 1,1

17. Vānes pagasts 3,5

18. Viesatu pagasts 11,0

19. Zantes pagasts 16,2

20. Zemītes pagasts 13,3

21. Zentenes pagasts 2,6

 

 

Valkas rajons

1. Valkas pagasts 4,3

2. Jērcēnu pagasts 2,7

3. Kārķu pagasts 5,1

4. Trikātas pagasts 2,5

5. Vijciema pagasts 4,0

6. Zvārtavas pagasts 7,6

7. Ērģemes pagasts 2,1

8. Ēveles pagasts 5,0

9. Plāņu pagasts 2,1

10. Bilskas pagasts 4,2

11. Grundzāles pagasts 6,4

12. Blomes pagasts 7,0

13. Launkalnes pagasts 1,4

14. Palsmanes pagasts 0,8

15. Smiltenes pagasts 1,0

16. Brantu pagasts 0,6

17. Variņu pagasts 0,7

 

 

Valmieras rajons

1. Bērzaines pagasts 10,8

2. Brenguļu pagasts 5,6

3. Burtnieku pagasts 2,2

4. Dikļu pagasts 6,1

5. Ipiķu pagasts 4,3

6. Jeru pagasts 3,9

7. Kauguru pagasts 5,7

8. Kocēnu pagasts 5,6

9. Ķoņu pagasts 4,8

10. Lodes pagasts 8,6

11. Matīšu pagasts 5,1

12. Naukšēnu pagasts 0,9

13. Ramatas pagasts 4,8

14. Rencēnu pagasts 3,3

15. Sēļu pagasts 16,5

16. Skaņkalnes pagasts 5,9

17. Vaidavas pagasts 5,9

18. Valmieras pagasts 4,8

19. Vecates pagasts 11,0

20. Vilpulkas pagasts 4,7

21. Zilākalna pagasts 6,8

 

 

Alūksnes rajons

1. Alsviķu pagasts 7,3

2. Annas pagasts 9,9

3. Gaujienas pagasts 1,2

4. Jaunalūksnes pagasts 8,9

5. Jaunannas pagasts 12,6

6. Jaunlaicenes pagasts 6,6

7. Ilzenes pagasts 4,2

8. Kalncempju pagasts 17,3

9. Liepnas pagasts 7,3

10. Malienas pagasts 2,7

11. Mārkalnes pagasts 13,8

12. Mālupes pagasts 1,1

13. Pededzes pagasts 33,9

14. Trapenes pagasts 1,4

15. Veclaicenes pagasts 11,1

16. Virešu pagasts 0,4

17. Zeltiņu pagasts 3,6

18. Ziemeru pagasts 6,0

 

 

Aizkraukles rajons

1. Aiviekstes pagasts 10,5

2. Aizkraukles 4,1

3. Bebru pagasts 7,2

4. Daudzeses pagasts 8,8

5. Iršu pagasts 5,8

6. Klintaines pagasts 10,1

7. Kokneses pagasts 7,9

8. Kurmenes pagasts 5,2

9. Mazzalves pagasts 0,7

10. Neretas pagasts 14,0

11. Pilskalnes pagasts 19,4

12. Seces pagasts 12,4

13. Sērenes pagasts 7,3

14. Staburaga pagasts 5,8

15. Sunākstes pagasts 24,6

16. Valles pagasts 8,4

17. Vietalvas pagasts 13,8

18. Zalves pagasts 13,0

19. Skrīveru pagasts 3,2

 

 

Ventspils rajons

1. Popes pagasts 0,5

2. Ugāles pagasts 6,8

3. Ziru pagasts 5,2

4. Vārves pagasts 1,8

5. Puzes pagasts 6,0

6. Tārgales pagasts 1,7

7. Zlēku pagasts 4,8

8. Ances pagasts 3,4

9. Usmas pagasts 4,7

10. Užavas pagasts 5,9

11. Jūrkalnes pagasts 8,4

 

Rēzeknes rajons

1. Audriņu pagasts 25,9

2. Bērzgales pagasts 14,4

3. Čornajas pagasts 30,2

4. Dekšāres pagasts 29,9

5. Dricānu pagasts 19,2

6. Feimaņu pagasts 26,5

7. Gaigalavas pagasts 18,0

8. Griškānu pagasts 14,4

9. Ilzeskalna pagasts 24,1

10. Kantinieku pagasts 38,5

11. Kaunatas pagasts 15,8

12. Lendžu pagasts 25,9

13. Lūznavas pagasts 10,2

14. Maltas pagasts 17,4

15. Mākoņkalna pagasts 16,6

16. Nagļu pagasts 19,0

17. Ozolaines pagasts 20,5

18. Ozolmuižas pagasts 28,6

19. Pušas pagasts 23,5

20. Rikavas pagasts 15,6

21. Sakstagala pagasts 20,1

22. Silmalas pagasts 21,7

23. Sokolku pagasts 33,2

24. Stolerovas pagasts 28,7

25. Strūžānu pagasts 17,3

26. Verēmu pagasts 17,6

27. Viļānu pagasts 18,0

 

Liepājas rajons

1. Aizputes pagasts 10,9

2. Bārtas pagasts 8,5

3. Bunkas pagasts 17,2

4. Ciravas pagasts 1,1

5. Dunalkas pagasts 4,8

6. Dunikas pagasts 11,2

7. Embūtes pagasts 19,9

8. Gramzdas pagasts 8,8

9. Grobiņas pagasts 4,1

10. Gaviezes pagasts 6,0

11. Kalētu pagasts 7,3

12. Kalvenes pagasts 3,1

13. Kazdangas pagasts 7,3

14. Lažas pagasts 6,2

15. Medzes pagasts 2,0

16. Nīcas pagasts 6,3

17. Otaņķu pagasts 5,9

18. Priekules pagasts 9,5

19. Rucavas pagasts 5,7

20. Sakas pagasts 2,7

21. Tadaiķu pagasts 7,9

22. Vaiņodes pagasts 9,1

23. Vecpils pagasts 2,0

24. Virgas pagasts 5,1

25. Vērgales pagasts 5,5

 

Jelgavas rajons

1. Cenu pagasts 7,7

2. Elejas pagasts 5,0

3. Glūdas pagasts 6,0

4. Jaunsvirlaukas pagasts 4,1

5. Lielplatones pagasts 1,4

6. Līvbērzes pagasts 2,2

7. Ozolnieku pagasts 3,1

8. Platones pagasts 3,2

9. Sesavas pagasts 4,4

10. Sidrabenes pagasts 1,5

11. Svētes pagasts 3,1

12. Valgundes pagasts 2,5

13. Vilces pagasts 3,7

14. Vircavas pagasts 7,6

15. Zaļenieku pagasts 2,2

Dokuments nr.437a

 

Par Nacionālās operas

rekonstrukcijas nodrošinājumam ieķīlātajiem namiem

 

Atbildot uz jūsu — frakcijas “Latvijai” — 1996. gada 21. februāra pieprasījumu nr.869, daru zināmu, ka Ministru kabinets 1995. gada 28. jūlijā pieņēma rīkojumu nr.424 “Par kredītu Latvijas Nacionālajai operai”, kurš paredzēja Valsts īpašuma fondam saziņā ar Kultūras ministriju garantēt Latvijas Nacionālās operas celtniecībai paredzēto kredītu 1,9 miljonu latu apmērā ar Valsts īpašuma fonda valdījumā esošo nekustamo īpašumu.

Izpildot minēto Ministru kabineta rīkojumu, ir ieķīlāti sekojoši Rīgā esošie nekustamie īpašumi (ēkas, būves):

— Akciju sabiedrībā “Multibanka”:

1. Brīvības ielā 38;

2. Vaļņu ielā 9,

par kopējo aizdevuma summu Ls 270 000 (divi simti septiņdesmit tūkstoši latu), aizdevuma gada procentu likme sastāda 30% gadā, aizdevuma līguma termiņš — līdz 1996. gada 25. septembrim.

— Baltijas Tranzītu bankā:

3. 13. janvāra ielā 3

aizdevuma summa sastāda Ls 250 000 (divi simti piecdesmit tūkstoši latu, aizdevuma gada procentu likme sastāda 30% gadā, aizdevuma līguma termiņš — līdz 1996. gada 27. februārim.

— DRIG Auslandinvestitions GmbH

4. Smilšu ielā 18;

5. Šķūņu ielā 19;

6. Šķūņu ielā 12/14;

7. Kr.Barona ielā 20/22,

kur aizdevuma kopējā summa sastāda Ls 240 000 (divi simti četrdesmit tūkstoši latu), aizdevuma gada procentu likme sastāda 15% gadā, aizdevuma līguma termiņš līdz 1996. gada 21. februārim.

Lai nodrošinātu Rīgas pils restaurācijas darbus, Ministru kabinets ar 1995. gada 10. jūnija rīkojumu nr.316 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Mazajā Pils ielā” atļāva Valsts īpašuma fondam ieķīlāt Latvijas Unibankā Finansu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu:

8. Mazā Pils ielā 3, — aizdevuma summa sastāda Ls 102 900 (simtu divi tūkstoši deviņi simti latu), aizdevuma gada procentu likme sastāda 38,25% gadā, aizdevuma līguma termiņš — 1996. gada 28. jūnijs.

Valsts nekustamo īpašumu atsavināšana uz laiku ir apturēta, lai sakārtotu likumdošanu, kura paredz, ka zeme un ēkas, kas uz tās atrodas, ir vienots vesels īpašums un to varētu pārdot kopā.

Laika periodā no 1995. gada decembra līdz 1996. gada janvārim, pamatojoties uz Ministru kabineta 1995. gada 30. maija rīkojumu nr.285 “Par valsts mantas atsavināšanu”, 1995. gada 7. jūnija rīkojumu nr.304 “Par ēku, Rīgā, Baznīcas ielā 26a”, 1995. gada 7. novembra rīkojumu nr.660 “Par valsts mantas atsavināšanu”, saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” apstiprinātajām nosacītajām cenām ir pārdoti sekojoši valsts nekustamie īpašumi Rīgā:

— Kaļķu ielā 20 par summu — Ls 202 000;

— Nēģu ielā 17 par summu — Ls 125 900;

— Teātra ielā 6 par summu — Ls 524 000;

— Brīvības ielā 78 par summu — Ls 120 000;

— Gaiziņa ielā 5 par summu — Ls 90 400;

— Baznīcas ielā 26a par summu — Ls 216 000;

— Gaiziņa ielā 3 par summu — Ls 42 500.

Valsts īpašuma fonds 1995. gada 10. jūlijā noslēdza līgumu ar Latvijas Vērtētāju asociāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu novērtēšanu, kura attiecīgi uzdod veikt atsavināmo ēku novērtējumu licencētām auditorfirmām “Invest Rīga”, “Nekustamā īpašuma aģentūra”, “ANNO”, kuras nosaka atsavināmo ēku vērtību un saskaņā ar Latvijas Civillikuma 876. pantu apstiprina (ja tādi ir) nomnieku derīgos izdevumus, kas palielinājuši ēkas vērtību.

Pēc tam vērtējumi tiek iesniegti Privatizācijas aģentūrā, kuras valdes sēdē tiek apstiprinātas atsavināmo ēku nosacītās izsoles sākuma cenas.

Valsts īpašuma fonds saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” veic šo ēku atsavināšanu.

Nepieciešamība ieķīlāt ēkas Rīgā saistīta ar banku krīzi Latvijā 1995. gadā, jo Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkcijas naudas resursi bija zuduši bankā “Baltija” un radās kritiska situācija, ka Latvijas Nacionālās operas celtniecība var tikt pārtraukta, tāpēc bija nepieciešami naudas līdzekļi, kurus novirzīt Nacionālās operas celtniecības pabeigšanai.

1995. gada 28. jūlija Ministru kabineta rīkojuma nr.424 “Par kredītu Latvijas Nacionālajai operai” 3. punkts nosaka, ka Finansu ministrijai jāparedz 1996. gada valsts budžeta projektā papildu līdzekļus Latvijas Nacionālās operas celtniecības darbu veikšanai, lai segtu augstākminētos aizdevumus.

Tas nozīmē, ka aizdevums tiks atgriezts naudā un nekādā gadījumā ieķīlātie nekustamie īpašumi nepāries aizdevēju īpašumā, tātad valstij nav radies kaitējums, ieķīlājot šos nekustamos īpašumus.

1996. gada 6. martā Finansu ministrs A.G.Kreituss

Dokuments nr.454a

 

Par dabas stihijas radītām ārkārtas situācijām

Uz deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, M.Rudzīša, G.Gannusas un J.Stroda jautājumu

Uz Jūsu 1996.gada 26.februāra deputātu jautājumu sniedzu sekojošas atbildes, saglabājot to numerāciju jautājumu uzdošanas secībā.

1. Kādas valsts institūcijas Latvijā ir atbildīgas par iespējamo dabas kataklizmu — pavasara plūdu — izraisīto seku novēršanu?

Ar Ministru prezidenta 1996.gada 25.janvāra rīkojumu nr.26 ir izveidota Ārkārtējās situācijas valsts operatīvā komisija 1996.gada pavasara plūdu periodam, un es, Ministru prezidenta biedrs, esmu iecelts par šīs komisijas priekšsēdētāju.

Ārkārtējās situācijas valsts operatīvās komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir LR Civilās aizsardzības centra direktors Ludis Pauliņš. Komisijā iekļauti plūdu iespējami visvairāk apdraudēto teritoriju — Ogres pilsētas un rajona, Jēkabpils rajona, Aizkraukles rajona, Preiļu rajona, Jelgavas rajona, Rīgas rajona, Ventspils rajona — pašvaldību pārstāvji, kā arī plūdu postījumu novēršanas pasākumos un glābšanas darbos iesaistītās valsts institūcijas (Aizsardzības spēku un Zemessardzes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes, valsts akciju sabiedrības “Latvenergo”, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas) atbildīgas amatpersonas. Pilns komisijas locekļu un tās pienākumu uzskaitījums ir Ministru prezidenta rīkojuma nr.26 tekstā.

Komisijas sēdes ir notikušas š.g. 31.janvārī un 28.februārī, nākamā sēde paredzēta 13.martā. Sabiedrība tiek informēta par komisijas sēdēs lemto ar masu informācijas līdzekļu palīdzību. Komisijas sēdes notiks visā iespējamā plūdu perioda laikā, bet, plūdiem sākoties, tiks organizētas komisijas locekļu diennakts dežūras.

2. Ja tādas institūcijas pastāv, tad kāds ir prognozējamo un plānojamo pasākumu plāns?

Valsts operatīvā komisija ir izstrādājusi valsts operatīvo ārkārtējās reaģēšanas pasākumu plānu palīdzības sniegšanai attiecīgajām pašvaldībām.

Šajā plānā ir paredzēti:

— preventīvie un glābšanas pasākumi;

— nepieciešamie cilvēku, materiāltehniskie un finansu resursi;

— šo resursu iesaistīšanas un izmantošanas kārtība.

Ir apzinātas iespējamo plūdu visvairāk apdraudētās teritorijas. Tajās tiek plānoti iedzīvotāju apziņošanas, savlaicīgas evakuācijas, glābšanas un plūdu izraisīto seku likvidēšanas pasākumi.

Šajos darbos ir iesaistīti pašvaldību dienesti, Zemessardze un Aizsardzības spēku struktūras, policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, jūras glābšanas dienests.

Savas kompetences ietvaros darbojas arī vides aizsardzības un vides veselības dienesti, kā arī hidrometeoroloģijas dienests. Tiek plānoti lidmašīnu un helihopteru lidojumi plūdu vietu un ledus sastrēgumu apzināšanai un apsekošanai, kuģu izmantošana ledus laušanai lielākajās upēs. VAS “Latvenergo” nodrošinās optimālo Daugavas HES kaskādes darbības režīmu plūdu periodā. Ir paredzēta savlaicīga ledus spridzināšana, iesaistot Zemessardzes, NBS un Civilās aizsardzības centra sapierus.

Izstrādāta pamata un alternatīvo sakaru shēma, citi nepieciešamie pasākumi, izmantojot gan valsts un pašvaldību iestāžu, gan privāto uzņēmumu pakalpojumus.

3. No kādiem avotiem un kādos apjomos tiek paredzēta augstāk minētā plāna finansēšana?

Patlaban preventīvo un glābšanas pasākumu finansēšanai valsts operatīvā komisija ir pieprasījusi Finansu ministrijai Ls 55 000, un nauda visdrīzākajā laikā nonāks komisijas rīcībā.

Nepieciešamības gadījumā tiks pieprasīti papildu līdzekļi. Šī nauda tiks operatīvi izmaksāta no tiem neparedzētiem gadījumiem domātajiem līdzekļiem, kas Finansu ministrijai ir ieplānoti valsts 1996.gada budžetā.

1996.gada 6.martā Ziedonis Čevers, Ministru prezidenta biedrs

Iespējamā sadarbība

ar Latvijas Jūras administrācijas Meklēšanas un glābšanas dienestu cilvēku evakuācijai plūdu gadījumā.

No Latvijas Jūras administrācijas Meklēšanas un glābšanas dienesta rīcībā esošas tehnikas cilvēku evakuācijai plūdu gadījumā var tikt iesaistītas sekojošas tehniskās vienības:

No Salacgrīvas ostas (tel.40 415760) glābšanas grupa, kuras sastāvā ir smagā mašīna IFA (visurgājējs), valsts reģ.nr.AS 7898, un divi cilvēki hidrotermotērpos ar glābšanas vestēm, ar gumijas glābšanas laivu “Bombard C—2” pieciem cilvēkiem, nokomplektētu ar glābšanas riņķi, auklu, 5 termoizolējošiem maisiem cietušo ķermeņa temperatūras saglabāšanai un signālraķetēm, var izbraukt 1,5 st. pēc signāla saņemšanas. Laivā ir pārnēsājamā rokas stacija sakariem ar automašīnu.

No Rojas ostas (tel.32 69315) glābšanas grupa ar automašīnu IFA, valsts reģ.nr.AS 7897, aprīkojums tāds pats kā Salacgrīvas grupai, un tā var izbraukt uz norādīto vietu 1,5 st. pēc signāla saņemšanas.

No Rīgas (dienesta Koordinācijas centra avārijas tel.7323103, tel/fakss 7320100, mob.tel.9353050) pirmā automašīna IFA, valsts reģ.nr. AS 7895 aprīkota ar gumijas laivām C—2 un C—3, neskaitot iepriekšminēto aprīkojumu, arī ar ūdenslīdēju tērpiem un baloniem, var izbraukt uz norādīto rajonu 15 min. pēc signāla saņemšanas. Otrā automašīna IFA, valsts reģ.nr. AS 7896, aprīkota arī ar ūdenslīdēju aprīkojumu, var izbraukt uz norādīto rajonu 1,5 st. pēc izsaukuma saņemšanas.

Finansēšana

Sagatavošanās, reaģēšanas un atgūšanās īstermiņa pasākumi tiek finansēti no pašvaldību un valsts budžeta līdzekļiem.

Beidzoties pavasaras plūdu periodam, pašvaldības vadītājs apstiprina izlietoto finansu līdzekļu tāmi un iesniedz to izskatīšanai un apstiprināšanai Valsts operatīvajai ārkārtējai plūdu komisijai.

Valsts operatīvā ārkārtējā plūdu komisija nepieciešamības gadījumā noteiktā kārtībā pieprasa Finansu ministrijas līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Ledus sastrēgumu likvidēšanas plāns

Nr. Upes nosaukums Veicamie pasākumi Izpildītājs Nepieciešamā tehnika Sprāgstvielu daudz. Piezīmes

p.k. un plūdu draudu zona un kam tā pieder un atrašanās vieta

1. Gauja Ādažu un Carnikavas terit.           2. Daugava no Zeļķu tilta līdz Jēkabpils pilsētai un Dignājai                     Posmā no Aiviekstes upes līdz karjeram un HES ūdens- krātuvē         Preiļu rajona teritorijā         3. Lielupe Jelgavas raj. pie Kalnciema, Staļģenes Pie Mežotnes Posmā no Rīgas jūras līča līdz Jelgavai         4. Ogre Ogres pilsētas teritorijā             5. Bārta pie ietekas Liepājas ezerā un pa upes gultni uz augšu 6. Venta posmā no Skrundas līdz Kuldīgai Pie Zūrām un Zlēkām No jūras cauri Ventspils pils.teritorijai   7. Iespējamās plūdu apdraudētās teritorijas: 7.1. Tilta rajonā pār Salacu (Salacgrīvā); 7.2. Valmieras raj.tilti — Dzelzs, Cēsu ielas, Apvedceļa, Krācītes; 7.3. Valkas raj. — Strenču MRS kokzāģētavas teritorijā; 7.4. Alūksnes raj.tilti — Gaujas, Melnupes; 7.5. Cēsu raj.tilti — Gaujas krogs, Melnbārži, Rāmnieki, Mago- nes, Cēsis, Jaunpiebalga; 7.6. Daugavpils pils.teritorijā; 7.7. Posmā pie tilta pār Gauju Murjāņos; 7.8. Braslas tilts uz Valmieras šos.; 7.9. Gauja Siguldā posmā no tilta līdz Turaidai 8. Spridzināšanas darbu veikšana plānā neparedzētās upēs	Savlaicīga ledus spridzi-nāšana pie tiltiem Spridzināšana sastrēgumu veidošanās vietās Upes gultnes izlūkošana Ledus spridzināšana Ledus spridzināšana sastrē-gumu veidošanās vietās Ledus spridzināšana                   Upes izlūkošana, ledus uzlau-šana HES ūdenskrātuvē ar ūdens līmeņa regulēšanu Pļaviņu HES Ledus spridzināšana HES ūdenskrātuvē pie karjera   Ledus spridzināšana sastrē-gumu veidošanās vietās Upes gultnes izlūkošana nepieciešamības gadījumā Ledus spridzināšana Ledus spridzināšana sastrē-gumu veidošanās vietās Ledus spridzināšana sastrē-gumu veidošanās vietās Ledus uzlaušana no Rīgas jūras līča līdz dzelzceļa tiltam Ledus uzlaušana no Jūrmalas līdz Jelgavai Ledus spridzināšana Ledus uzlaušana Rīgas HES ūdenskrātuvē, izmainot HES darba režīmu Ledus spridzināšana Rīgas HES ūdenskrātuvē pie Ogres ietekas Daugavā un Ogres upē Ogres upes gultnes izlūkošana sastrēgumu veidošanās laikā Savlaicīga ledus spridzi-nāšana pie tiltiem Ledus spridzināšana sastrē-gumu veidošanās vietās Savlaicīga ledus spridzi-nāšana pie tiltiem Ledus spridzināšana sastrē-gumu veidošanās vietās Savlaicīga ledus uzlaušana pie Ventas ietekas jūrā Ledus spridzināšana     Ledus spridzināšana Ledus spridzināšana Ledus spridzināšana Ledus spridzināšana Ledus spridzināšana   Ledus spridzināšana Ledus spridzināšana Ledus spridzināšana Ledus spridzināšana	LR CAC atmīnētāji LR CAC atmīnētāji Vietējās pašvaldības, CAC atmīnētāji Nepieciešamības gadī-jumā 19.ZS bataljons NBS speciālā sapieru vienība Nepieciešamības gadī-jumā 56.ZS bataljons                 “Latvenergo” dispečer-dienests, saskaņojot ar plūdu komisiju (dispeče-ra tel.328386 un 328286) NBS speciālā sapieru vienība Nepieciešamības gad. 55.ZS bataljons NBS speciālā sapieru vienība Pašvaldību un NBS pārstāvji Nepiec.gad. 35.ZS bataljons 52.ZS bataljons 53.ZS bataljons A/s “Jūras līcis”       Nepiec.gad.18., 52. ZS bataljons “Latvenergo” dispečer-dienests, saskaņojot ar Ogres pašv. vadītāju 54.ZS bataljons   Vietējās pašvaldības pārstāvji 47.ZS bataljons 47.ZS bataljons 45.ZS bataljons 46.ZS bataljons Ventspils osta Nepieciešamības gadī-jumā 46.ZS bataljons   21.ZS bataljons 22.ZS bataljons 23.ZS bataljons 24.ZS bataljons 27.ZS bataljons   34.ZS bataljons 19.ZS bataljons 19.ZS bataljons 19.ZS bataljons LR CAC atmīnētāji	1 helikopters, firma “Akote” 1 helikopters, firma “Akote” ZS autotransports 1—2 helikopteri, NBS Gaisa spēki ZS autotransports                           1 helikopters, NBS Gaisa spēki ZS autotransports 1-2 helikopteri, NBS Gaisa spēki 1 helikopters 1AN-2 NBS Gaisa spēki ZS autotransports 1 helikopters, firma “Akote”,ZS autotransp. ZS autotransports 2 kuģīši — velkoņi a/s “Jūras līcis”, atrodas Jūrmalā 2 kuģīši — velkoņi ZS autotransports       1 helikopters NBS Gaisa spēki ZS autotransports 1 helikopters NBS 1 AN—2 ZS ZS autotransp. 1 helikopters, firma “Akote”,ZS autotransp. ZS autotransports ZS autotransp. 1 heli-kopters, firma “Akote” 1 kuģis velkonis no Ventspils ostas ZS autotransports     ZS autotransports ZS autotransports ZS autotransports ZS autotransports ZS autotransports   ZS autotransports ZS autotransports ZS autotransports ZS autotransports 1 helikopters NBS Gaisa spēki	Sprāgstviela 1t glabājas Sužos Sprāgstviela 1t glabājas Sužos   Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS, Jēkabpils ZS rīcībā esošā sprāgstviela — rezervē — 1t                       Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS   Sprāgstviela no NBS   Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS           Sprāgstviela no NBS       Sprāgstviela pietie-koši atrodas Ogres ZS rīcībā   Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS     Sprāgstviela no NBS     Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS   Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no NBS Sprāgstviela no CAC Sužos	Nepieciešama degviela Gaisa spēku rīcībā ir 2 heli-kopteri MI—2 un 1 lidmašīna AN—2. Nepārtrauktais lido-juma ilgums MI—2 bez deg-vielas papilduzpildes 3 stundas S=500km. AN—2 6—7 stun-das S=1500km. Degvielas uzpildes mašīna 7,5t. Lido-jumus var veikt gaišā dienas laikā; ekipāžu apkalpos MI-2, maks. SV pārvadājuma svars 300 kg. MI-2 vienas stun-das izmaksa - Ls 100, AN-2 vie-nas stundas izmaksa - Ls 120 Ūdens līmeņa izmaiņu veikt, saskaņojot ar Jēkabpils un Aizkraukles pašvaldībām     Nepieciešama degviela         Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela Galv.inženieris J.Arnicāns, tel.753139 Dispečers, tel.751125   Nepieciešama degviela       Nepieciešama degviela       Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela     Nepieciešama degviela     Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela   Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela Nepieciešama degviela
Materiāli tehniskais nodrošinājums Nr. Tehnika un Kam pieder Tehnikas un materiālo vērtību Atbildīgā persona un telefons Piezīmes p.k. materiālās vērtības veids un atrašanās vieta
1. Helikopteri un lidmašīnas         2. Kuģis — ledlauzis 3. Kuģi — velkoņi               4. Automašīnas — visurgājēji 5. Piepūšamās laivas 6. Ūdens sūkņi         7. Amfībijas 8. Gumijas zābaki 9. Ūdens novades caurules 10. Pārvietojamās elektrostacijas	NBS Aviācijas un pret-gaisa aizsardzības spēki Zemessardze Firma “Akote”     Zvejas osta   Mangaļu kuģu remonta rūpnīca A/s “Jūras līcis” Rīgas tirdzniecības osta Jūras glābšanas dienests Jūras glābšanas dienests SIA “Intershelf” Ūdens apgādes un kanalizācijas pārvalde A/s “Rīgas dīzelis” SIA “Intershelf” Rūpnīca “Kvadrāts” Firma “Nidija” A/s “Rīgas dīzelis”	2 helikopteri MI—2 2 AN—2 (lidmašīnas) aerodroms Lielvārdē 2 AN—2, aerodroms Spilvē, 4 lidma-šīnas “Vilga”, (Cēsis, Rēzekne, Limbaži) 4 helikopteri MI—2 aerodroms “Rīga” Ledlauzis “Varma” Rīgas jūras līcī Jūras velkonis ar iegrimi līdz 4m   Neliels velkonis ledus uzlaušanai 2 nelieli velkoņi 4 buksieri — ledlauži Andrejostā 1 — Rojā 1 — Salacgrīvā 4 piepūšamās laivas (desmitvietīgas) 1 sūknis 250 m3/st. 1 sūknis 160 m3/st. Liepājā 1 sūknis uz traktora T—54 motora bāzes — 500 m3/st., 1 sūknis 250 m3/st. Sūkņi 40; 60; 100 m3/st. Amfībija Liepājā sieviešu — Ls 3; vīriešu — Ls 3,12 zvejnieku — Ls 5,70; bikšu zābaki — Ls 35 40; 110; 160 mm (PVC) caurules Pārvietojamās elektrostacijas 10; 80; 20 kw	Komandieris K.Kīns tel.7323241 7323096 L.Melnis tel.611975 S.Požarskijs tel.d.7207600, m.7247716 Ostas kapteinis tel.329235 A.Mihailovs, dispečers, tel.341129; Malkovskis, ostas flotes priekšnieks tel.349180 Znotiņš tel.d.349508, m.345534 galv.inženieris J.Arnicāns tel.753139;dispečers tel.751175 Priekšnieks V.Arhipovs tel.329350;dispečers tel.329354 A.Bernāns, tel.320012 un 320100; dež.323103 A.Bernāns, tel.320012 un 320100; dež.323103 J.Jūrmalis tel.25541 Kanašauskis tel.383887, 383890 tel.383937; 381626 391603; 381781 J.Jūrmalis, tel.25541 Daļas vadītājs tel.253936 tel.7551228; 7552643 tel.381626; 391603; 391781		Par degvielu maksā pasūtītājs   Par degvielu maksā pasūtītājs Maksa Ls 167 stundā Uzlauž ledu Rīgas jūras līcī. Nepieciešams dziļums no 4m     Maksa Ls 100 stundā darbojas Lielupes grīvas teritorijā Maksa Ls 270 stundā Var pārvarēt dziļumu līdz 1m.     Sūkņi ar elektromotoru     Sūkņi pārdošanā Cena pēc vienošanās Vajadzīga vēstule ar pieprasījumu, uzrādot izmērus Caurules pārdošanā gabalos 2; 3; 5 m Elektrostacijas pārdošanā

 

Dokuments nr. 460a

Par kompensācijām Otrā pasaules kara upuriem

Atbildot uz 6. Saeimas deputātu pieprasījumu nr. 460:

II pasaules kara un okupācijas laikā nodarīto zaudējumu novērtēšana un aprēķināšana ir visai sarežģīts un ilgstošs process, kas saistīts ar zinātniski pārbaudītu metožu izmantošanu. Aprēķināšanā ir jāņem vērā daudzi apstākļi un faktori, kas būtiski var ietekmēt galīgos rezultātus. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka zaudējumu novērtēšana un aprēķināšana nav LR Ārlietu ministrijas uzdevums. Ārlietu ministrija var izmantot iegūtos rezultātus par II pasaules kara un okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem, lai ievadītu attiecīgas sarunas ar Krieviju kā PSRS mantinieci, Vāciju un citām valstīm par noteiktu kompensāciju izmaksām. Ārlietu ministrijai šī jautājuma risināšanā ir koordinējoša starpnieka loma, lai aizstāvētu un argumentētu Latvijas pozīciju sarunās ar ārvalstīm par kompensāciju izmaksām sakarā ar II pasaules karā un okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem. Nodarīto zaudējumu aprēķināšana atsevišķiem LR pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem notiek, balstoties uz konkrētiem LR pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju iesniegumiem.

Starpvalstu sarunās ar Krieviju Latvija ir pieprasījusi kompensācijas par okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem Latvijas Republikai. Krievijas puse šajā sakarā savukārt izvirzīja prasības attiecībā pret Latviju (konkrēti kompensācijas par okupācijas laikā uzceltajiem objektiem, materiāli tehniskajām bāzēm, rūpnīcām, citu nekustamo īpašumu). Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunās šīs abas pozīcijas bija būtisks šķērslis, lai sekmīgā gultnē turpinātu sarunas par Krievijas Federācijas bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas. Tāpēc abas puses panāca kompromisa vienošanos, ka minētais jautājums par kompensāciju izmaksām tiks risināts atsevišķās sarunās pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas. Pēc Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas izveidošanas Ārlietu ministrija plāno šo jautājumu iekļaut abu valstu vicepremjeru tikšanās darba kārtībā. Konkrēta Latvijas pozīcija šajās sarunās, risinot attiecīgos sociālos un humanitāros jautājumus, ir atkarīga no LR Labklājības ministrijas sniegtajiem un izstrādātajiem priekšlikumiem. LR Ārlietu ministrija sarunās ar Krieviju dienas kārtībā ir iekļāvusi to jautājumu risināšanu, kas minēti likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”.

Lai pozitīvi ietekmētu Krieviju minēto problēmu risināšanā, Latvija ir sekmīgi izmantojusi Eiropas līmeņa organizācijas, tajā skaitā Eiropas Padomi, kā institucionālu mehānismu, lai izvirzītu Krievijai attiecīgas prasības. Šīs prasības Krievijai tika izvirzītas un ir atspoguļotas vairākos apakšpunktos sakarā ar Krievijas Federācijas uzņemšanu Eiropas Padomē. Izvirzītajās prasībās ir runa par to, lai Krievija iesaistītos īpašu repatriācijas un kompensācijas programmu izstrādāšanā un īstenošanā attiecībā uz Baltijas valstīm. Minētajās prasībās ir iekļauts arī jautājums par īpašumu (tajā skaitā arhīvu) atgriešanu EP dalībvalstīm.

Starpvalstu sarunās ar Vāciju par kompensācijām nacionālsociālisma upuriem Latvijas nostāja raksturojama kā kompleksa pieeja. Līdz šim pastāv Vācijas valdības piedāvājums, kuru Latvijas puse gatava pieņemt (t.i. — vienreizējo investīciju 2,5 miljoni vācu marku vērtībā) un izmantot no nacionālsociālistiskā režīma cietušo bijušo GETO un koncentrācijas nometnēs ieslodzīto bezmaksas ārstēšanai. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka Vācijas okupācijas laikā morāli, veselības un materiālie zaudējumi tika nodarīti plašākam Latvijas iedzīvotāju slānim, Latvijas valdība nevarēja piekrist atrisināt kompensāciju jautājumu tikai vienai iedzīvotāju daļai, ja nākotnē nav iespējams atsākt sarunas par tālāku Vācijas līdzdalību mūsu valsts veselības aizsardzības sistēmā un sociālajā aprūpē. Latvijas valdība šajā sakarā ir iesniegusi Vācijai attiecīgus priekšlikumus, kuri pašlaik tiek analizēti un izvērtēti Vācijas Ārlietu un Finansu ministrijās.

Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros ir centusies minētos jautājumus risināt atbilstoši Latvijas interesēm, izmantojot kā līdzekļus dažādas starpvalstu sarunas un starptautiskās institūcijas.

Tajā pat laikā Latvijai šo problēmu risināšana ir jāaplūko kontekstā ar mūsu valsts Ārpolitikas koncepcijā nospraustajiem mērķiem un pamatinteresēm. Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir integrācija Eiropas Savienībā. Ārlietu ministrija īsteno tādu ārpolitisko kursu, kas ir vērsts uz iepriekšminētā stratēģiskā mērķa sasniegšanu. Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā ir atkarīgs no daudziem un dažādiem faktoriem. Lielā mērā integrācija Eiropas Savienībā ir saistāma ar labām divpusējām attiecībām, reģionālo sadarbību, vispārējo stabilitāti un situācijas prognozējamību attiecībā pret Latviju.

Lielāko daļu Eiropas valstu ir skāruši dramatiski vēsturiskie notikumi 20. gadsimtā (abi pasaules kari, starpkaru posms, aukstais karš). No taisnīguma viedokļa raugoties, ļoti daudzas Eiropas valstis ir cietušas šajā laika posmā. Tomēr objektīvi ir jārēķinās ar to, ka savstarpēju pretenziju izvirzīšana var radīt neskaidrību un domstarpības valstu starpā. Tas savukārt ir pretrunā ar Eiropas Savienības politikas pamatprincipiem, ar kuriem Latvijai ir jārēķinās, ja patiesi vēlamies pēc iespējas īsākā laikā sasniegt stratēģisko mērķi. Vēsturiskajiem notikumiem ir liela nozīme valsts politikā, taču to nozīmi nedrīkst arī pārvērtēt. Pretējā gadījumā Latvija var nokļūt situācijā, kad mūsu valsts tēlu nosaka tikai šī pagātnes nasta un pretenzijas attiecībā uz citām pasaules valstīm. Pagātnes traģiskajiem notikumiem ir jākalpo par līdzekli, lai Latvija savu iespēju robežās ietekmētu sev izdevīgas nākotnes perspektīvu veidošanu. Bet mūsu nākotni es saredzu saistībā ar Eiropas Savienību un tās pamatprincipu piemērošanu attiecībā uz Latvijas politiku.

1996. gada 5. martā Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Dokuments nr.461a

Par vidējā medicīnas personāla Sertifikācijas padomi

Saeimas deputātiem A.Saulītim, J.Mauliņam, G.Gannusai, K.Čerānam, J.Strodam, A.Rubinam, J.Kazākam, E.Grīnbergam, I.Liepam, M.Rudzītim

Atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu grupas jautājumiem, informēju:

1. Sertifikācijas padomes sastāvs tika izveidots saskaņā ar 1995.gada 4.jūlija Ministru kabineta noteikumu nr.190 “Noteikumi par praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru, laborantu sertifikāciju” 6.punktu. Noteikumos ir nominētas 34 sertifikācijas komisijas, no kurām 27 komisijas ir māsas profesijā, t.i., 69%. Sertifikācijas padomes sastāvā ir iekļauti:

1.1. Latvijas Māsu asociācijas prezidente — pārstāv māsu intereses no 23 nominētajām sertifikācijas komisijām.

1.2. Četru skaitliski lielāko profesionālo apvienību priekšsēdētāji — ambulatoro medicīnas māsu, pediatrijas medicīnas māsu, psihiatrijas medicīnas māsu, zobārstniecības dienestu.

1.3. Latvijas Feldšeru asociācijas priekšsēdētājs.

1.4. Latvijas Vecmāšu asociācijas priekšsēdētājs.

1.5. Latvijas Laborantu asociācijas priekšsēdētājs.

Tātad profesiju proporcionālais pārstāvniecības princips ir ievērots.

2. Iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos nav minēts, ka Sertifikācijas padomes sastāvā jāiekļauj visas Tieslietu ministrijā reģistrētās profesionālās organizācijas, tāpēc paskaidroju, ka Latvijas feldšerus, tai skaitā Ātrās palīdzības feldšerus, pārstāv Ambulatoro feldšeru priekšsēdētāja, bet fizioterapijas māsu, masieru, traumatoloģisko un ortopēdisko māsu, nefroloģisko un uroloģisko medicīnas māsu apvienības — Latvijas Māsu asociācijas prezidente.

3. Saskaņā ar iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu 6.punktu Sertifikacijas padome darbojas Labklājības ministrijas Veselības departamenta pakļautībā. Lēmumu par Ambulatoro māsu sertifikācijas komisijas darbības pārtraukšanu apstiprinātajā sastāvā pieņēma Sertifikācijas padome (Sertifikācijas padomes protokols nr.11 no 2.02.96.) un Labklājības ministrijas apkārtrakstā tika atspoguļots izraksts no minētā protokola.

J.Karaškēvica ir Labklājības ministrijas Veselības departamenta direktora vietniece. R.Podniece ir Labklājības ministrijas Juridiskās daļas vadītājas vietniece.

1996.gada 5.martā Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs

Dokuments nr.464a

Par SIA “Proventus farmi” saimniecisko darbību

Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātiem

1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atbilstoši LR likumdošanai par uzņēmējdarbību (3. nodaļas 26. pants) nav ministrijas kompetencē saskaņot vai akceptēt gaļas ražošanas programmu.

2. SIA “Proventus farmi” š.g. 14. februārī iesniegusi pirmsprojekta materiālu, lai saņemtu ekoloģisko uzdevumu projektēšanai Vides valsts ekspertīzes pārvaldē. Jautājums par gruntsūdeņu aizsardzību ir viens no ekoloģiskiem noteikumiem, kas jānodrošina, izstrādājot projektu un pielietojamo tehnoloģiju.

3. Projekta tehniskie risinājumi tiks vērtēti Vides valsts ekspertīzes pārvaldes izveidotā ekspertu komisijā, ietekmes uz vidi vērtējums, kā arī nepieciešamā vides kvalitātes uzraudzības sistēma tiek noteikta šīs komisijas apstiprinātā slēdzienā.

Pašreiz projekta piedāvātāji turpina meklēt tehnisko nodrošinājumu variantus, lai izpildītu vides kvalitātes saglabāšanas prasības.

1996. gada 6. martā Vides aizsardzības valsts ministrs I.Emsis

 

Dokuments nr.464b

Par cūkkopības kompleksu Limbažu rajonā

Uz Saeimas frakcijas “Latvijai” 10 deputātu iesniegtajiem jautājumiem par lauksaimniecības problēmām.

Limbažu rajona Lēdurgas pagasta padome ar 1996. gada 3. janvāra rakstu nr.9/4 ir atbalstījusi SIA “Proventus farmi” iniciatīvu cūku fermas celtniecībai pagastā.

Pozitīvu novērtējumu un atbalstu šim projektam 1994. gada jūnijā deva Zemkopības ministrija (ministrs J.Kinna).

Atkārtoti šo projektu atzina par lietderīgu 1995. gada 20. oktobrī ar rakstu nr.5-1625 toreizējais zemkopības ministrs Ā.Ūdris.

Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos iebildumus, Zemkopības ministrijā ir izveidota ekspertu komisija, kura precizēs minētā projekta ietekmi uz cūkkopības attīstību Latvijā un Limbažu rajonā.

Uz otro un trešo jautājumu atbildi sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Zemkopības ministrs,

1996. gada 6. martā Ministru prezidenta biedrs A.Kauls