Saeimas ziņas

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

 Otrdien, 5.martā, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma atbalstīt 1.lasījumam Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Valstiski svarīgās informācijas aizsardzības likums”. Kā komisijas deputātus informēja Nacionālās drošības padomes sekretārs G.Zaļkalns, likumprojekts paredz noteikt vienotu kārtību speciālās informācijas saņemšanai, izmantošanai un uzglabāšanai valsts institūcijās. G.Zaļkalns norādīja, ka likumu par valstiski svarīgas informācijas aizsardzību nepieciešams pieņemt tādēļ, lai saskaņotu mūsu valsts likumdošanu ar vairāku Eiropas valstu standartiem.

Jānis Kudiņš, Saeimas preses dienests

Nacionālās drošības komisijā

Trešdien, 6. martā, Saeimas Nacionālās drošības komisija sāka izskatīt Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Valstiski svarīgās informācijas aizsardzības likums”. Kā informēja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, deputāti nolēma komisijas balsojumu par šo likumprojektu atlikt uz nākamo sēdi, pirms tam to apspriežot frakcijās.

Nacionālās drošības komisijas deputāti apsprieda arī Latvijas Nacionālās drošības padomes sekretariāta iesniegto projektu “Krīzes situāciju kontroles koncepcija”. Deputāti vienojās izstrādāt priekšlikumus projektam un turpināt tā apspriešanu turpmākajās komisijas sēdēs.

Jānis Kudiņš, Saeimas preses dienests

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Otrdien, 5. martā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikās ar Britu padomes ekspertiem P. Miltonu un P. Klarku un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra direktoru J. Dzelmi, lai apspriestu augstskolu akreditācijas problēmas. Viesi pastāstīja par augstākās izglītības novērtēšanas sistēmu Lielbritānijā. Patlaban Lielbritānijā ir 96 augstskolas un 56 koledžas, un, kā atzina Britu padomes eksperti, ir izstrādāta laba novērtēšanas un salīdzināšanas sistēma. Proti, novērtēšanu koordinē Fondu padome. Tā notiek tieši, piedaloties lekcijās un nodarbībās, un ne biežāk kā piecos gados. Novērtētāju vidū ir citu augstskolu, profesionālo savienību pārstāvji un zinātnieki. Atbildot uz jautājumu par augstskolu finansēšanu, viesi pastāstīja, ka Lielbritānijā augstāko izglītību finansē valsts. P. Miltons un P. Klarks uzsvēra, ka Latvijai pašai jāizvērtē citu valstu pieredze šajā jomā un tad jāizstrādā sava augstskolu akreditācijas sistēma, bet ārvalstu ekspertu atzinums par mācību programmu būtu lietderīgs tad, ja Latvijā kādā nozarē ir tikai viens speciālists. Gan komisijas deputātu, gan Britu padomes ekspertu viedoklis bija vienāds, ka nākotnē būtu nepieciešama vienota akreditācijas sistēma Baltijā.

Lauma Koļesņikova, Saeimas preses dienests

Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisijā

Otrdien, 5. martā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti izskatīja un akceptēja Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””.

Kā informēja Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs, noteikumi ļauj valsts uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību privatizēt kopā ar zemi, ja vien zemesgabals atrodas valsts vai pašvaldības īpašumā, tādējādi izveidojot vienu nekustamo īpašumu. Ja valsts īpašuma objekti privatizēti bez zemes, tad īpašniekiem ir paredzētas pirmpirkuma tiesības. Tā kā daudzi uzņēmumi ir parādā budžetam un citiem uzņēmumiem, noteikumi paredz šo parādu kapitalizāciju. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tam piekrīt gan privatizējamais uzņēmums, gan kreditors, parādu iespējams aizstāt ar akcijām vai kapitāla daļām. Lai paātrinātu privatizācijas procesa gaitu, tiek paredzēta arī reorganizācijas metode privatizācijā, kuras rezultātā valsts vai pašvaldības statūtsabiedrību var apvienot ar statūtsabiedrību ar privātu kapitālu. Bez tam vienā objektā atļauts pielietot vairākas privatizācijas metodes.

Komisija akceptēja 1. lasījumam Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Grozījumi paredz samazināt nokavējuma naudas likmi par privatizācijas fondos pārskaitāmo maksājumu nokavējumu līdz 0,1 procentam par katru nokavēto maksājuma dienu. Deputāti tāpat izskatīja un akceptēja 1. lasījumam Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” un “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Grozījumi nosaka, ka valsts īpašuma objektu, kuri privatizēti bez zemes, ēku un būvju īpašniekiem ir tā zemesgabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas šīs ēkas un būves.

Juris Zalāns, Saeimas preses dienests

Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Otrdien, 5.martā, Aizsardzības un iekšlietu komisija turpināja darbu pie alternatīvo likumprojektu paketes “Grozījumi likumā “Latvijas Krimināl-kodekss””, “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”” un “Grozījumi likumā “Operatīvās darbības likums”” un vienojās, ka darba grupa iesniegs likumprojektu paketes galīgo variantu pēc nedēļas.

Trešdien, 6.martā, komisija apsprieda likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un nolēma to konceptuāli neatbalstīt, kā arī lūgt Saeimu to noraidīt.

Vēl deputāti uzklausīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra v.i. N.Vecgailes informāciju par Latvijas Kriminālkodeksa, Latvijas Kriminālprocesa kodeksa un Latvijas Sodu izpildes kodeksa projektu izstrādes gaitu. Noklausoties pieaicinātos Tieslietu ministrijas speciālistus A.Niedri un V.Jākobsoni, tika konstatēts, ka ne LR Tieslietu ministrijas, ne LR Iekšlietu ministrijas darba plānā nav ietverta Latvijas Sodu izpildes kodeksa projekta izstrādāšana. Šo likumprojektu izstrādi un iesniegšanu Tieslietu ministrijas plānotajos termiņos LR Ministru kabinetā, kā arī izskatīšanu LR Saeimā var aizkavēt fakts, ka Tieslietu ministrijas budžetā nav atvēlēti līdzekļi likumdošanas darbam. Komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam A.Šķēlem, kurā lūgt Ministru kabinetā izskatīt jautājumu par līdzekļu piešķiršanu Latvijas Kriminālkodeksa, Latvijas Kriminālprocesa kodeksa un Latvijas Sodu izpildes kodeksa likumprojektu darba grupu finansēšanai, kā arī noteikt, kura ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā Latvijas Sodu izpildes kodeksa projektu.

Margita Markevica, Saeimas preses dienests

Saeimā piektdien, 8. martā

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”.

11.30 Ziemeļvalstu informācijas biroja rīkotā ziemeļvalstu žurnālistu tikšanās ar 6. Saeimas deputātiem.

Saeimas preses dienests