Saldus rajona padomes priekšsēdētājs Zigmunds Fīrers un Saldus pilsētas domes priekšsēdētājs Aidis Herings Foto: Uldis Pūce, "Saldus Zeme"

PAŠVALDĪBĀS. PROBLĒMAS

Starp finansēm un funkcijām

Zigmunds Fīrers, Saldus rajona padomes priekšsēdētājs, un
Aidis Herings, Saldus pilsētas domes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Liekas, ka nekad valstī pašvaldību problēmas nav bijušas tik samilzušas kā patlaban. Gan valdība, gan pašvaldības — abas puses tām meklē risinājumus un kompromisa variantus. Kurš kurā ieklausās uzmanīgāk, kāds ir savstarpējās izpratnes līmenis, vai tiešām viens grib uz otra rēķina atrisināt savas problēmas un vēl daudz kas cits rosināja “Latvijas Vēstneša” žurnālistu pagājušās nedēļas nogalē doties uz Saldu.

Pirmie iespaidi: rajonā galvenie ceļi attīrīti, autobusi kursē, tirgus — ļaužu pilns un cenas pavisam mērenas, Celtnieku ielā vīri, izmantojot celtni, tīra piecstāvu namu jumtus, Lielajā ielā ar mašīnām ved projām sniegu, vienīgi siltais ūdens dzīvokļos tiekot piegādāts reti. Viss liecina, ka dzīve Saldū rit vēl gluži normāli. Arī bezdarba līmeņa rādītāji šeit ir vieni no labākajiem republikā — nav pat trīs procenti.

Un tomēr pēc mūsu sarunas bija jāsecina, ka arī šeit nav drošības par rītdienu. Kāpēc? To mēģinājām uztaustīt šajā sarunā.

— Nu jau vairākus mēnešus ilgst valdības un Pašvaldību savienības sarunas par pašvaldību funkciju nodrošināšanu ar attiecīgu finansējumu. Valsts budžets ir apstiprināts, kāda skaidrība valda jūsu budžetos, konkrēti, Saldus pilsētas un Saldus rajona pašvaldību budžetos?

Aidis Herings: — Mēs vēl neko nevaram spriest par savām finansēm, jo nezinām pašvaldību līdzekļu izlīdzināšanas principus. Mums solīja, ka tuvākajā laikā tie būs skaidri. Tikai tad varēsim sākt veidot savus projektus. Fakts, ka valsts budžetā pašvaldību daļa tika samazināta par 30 miljoniem latu, jau pats par sevi rāda, kas šajā gadā sagaida pašvaldības. Mūs mierina, ka mēs varēšot ar īpašuma nodokli ievērojami kompensēt iztrūkumu pašvaldību budžetos. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā nonāks arī tie līdzekļi, kas radīsies, ja valstī palielinās minimālo algu, jo līdz ar to pieaugs ienākuma nodoklis. Šie līdzekļi ieplūdīs pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Bet pagaidām mums nav skaidrības, kādi būs šo līdzekļu sadales principi, un pašvaldību šokē valdības nostāja un vilcināšanās šajā jautājumā.

Līdz šim pašvaldības funkciju veikšanai mēs finansējumu ieguvām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un zemes nodokļa, kā arī no dažādu nodevu ievākšanas. Taču iepriekšējās valdības nostāja ierobežoja šo nodevu ieplūšanu pašvaldības kasē. Mums tagad sola tirgus nodevas, taču tās nevar uzlabot visu pašvaldību finansiālo stāvokli, jo daudzām pašvaldībām tirgus nemaz nav. Mums tirgus varētu dot nelielu atspaidu, taču ne būtisku pašvaldības budžeta uzlabojumu. Es uzskatu, ka galvenais finansu avots ir ienākuma nodoklis.

Savā laikā mēs Saldū stipri attīstījām tirdzniecību. Tā bija pat mūsu programma. Taču saņēmām smagu triecienu, kad valsts pilnīgi savā pārziņā pārņēma ieņēmumu nodokli. Mēs jutāmies smagi apkrāpti, jo bijām attīstījuši tos principus, kam vajadzēja nodrošināt augļus mūsu budžetā. Tiklīdz mēs — es domāju pašvaldības — mēģinām valdībai ierosināt dalīties ar mums pievienotās vērtības nodoklī, mūs nedzird. Acīmredzot tāpēc, ka tas ir viens no retajiem nodokļiem, kas labi ieplūst valsts kasē. Mums izsaka tādus nenopietnus argumentus kā, piemēram, nodokli grūti savākt, jo tas tiekot iekasēts dažādās vietās. Tad jājautā: vai tiešām mums varētu būt grūti apzināt visas tirdzniecības vietas pilsētā, ja tās ir reģistrētas, ja ir zināms, kur ir kases aparāti un tā tālāk. Bet galvenais, kā jau teicu, ir valdības nevēlēšanās dalīties ar mums šajā nodoklī. Man pat radies iespaids, ka minimālās algas palielināšana līdz šim nav notikusi tieši tādēļ, ka tad pašvaldībām palielinātos ieņēmumi. Šo manu domu apstiprina jau tagad dzirdamās runas, ka minimālās algas palielināšanas gadījumā ir jārada jauna sistēma, lai daļu no pašvaldību iegūtajiem papildu ienākumiem varētu ievirzīt valsts kasē. Man pat ir aizdomas, ka šī sistēma jau ir sagatavota, lai to laistu darbā vienlaicīgi ar minimālās algas palielināšanu. Gribas cerēt, ka man nebūs taisnība.

Ja runājam par mūsu pašvaldības finansiālo situāciju pēdējos trijos gados, tad jāsaka, ka šajā laikā neesam spējuši samaksāt savus parādus. Tie pagājušajā gadā atkal pieauga, un dažādiem uzņēmumiem mēs esam parādā 128 tūkstošus latu. Bet pašreizējā situācijā rodas nopietnas bažas, ka mums arī turpmāk nebūs līdzekļu, lai segtu šos parādus. Man bija nepatīkami klausīties, kad finansu ministrs Aivars Kreituss sacīja, ka ir attaisnojusies “jostas savilkšanas” politika. Var jau būt, ka, virspusēji raugoties, tiešām izskatās, ka, nemaksājot pašvaldībām to, kas tām pienākas (aizkavējās valsts budžeta apstiprināšana), ir samazinājies valsts budžeta deficīts. Taču pašvaldību parādi šajā laikā turpina pieaugt, jo tām trūkst līdzekļu visu maksājumu veikšanai.

Līdzšinējo valdību kļūdaino finansiālo politiku pašvaldību jomā apliecina arī Saldus pilsētas pašvaldības parādi jeb nenomaksātie rēķini uzņēmumiem par dažādu darbu veikšanu. Tā, noslēdzot 1993.gadu, šo parādu summa bija 70 tūkstoši latu, 1994.gadā — 90 tūkstoši, bet pagājušā gada beigās — jau 128 tūkstoši latu. Un valsts iekšējie parādi turpina augt. Stāvokli vēl vairāk saasina elektroenerģijas cenas palielināšana. Trīs reizes! Tagad ir skaidrs, ka mēs vairs nevarēsim nodrošināt lielu apgaismojumu, pilnvērtīgu, higiēnas normām atbilstošu apgaismojumu skolās un bērnudārzos. Janvārī apkures izmaksām vien mūsu pilsētas siltumapgādes uzņēmums patērēja elektroenerģiju par 5 tūkstošiem latu. Tas ir satriecoši daudz, un es nezinu, kā mēs gada beigās savilksim galus kopā. Un, ja valdības līmenī spriež, ka pašvaldībām labi klājas, tad lai neaizmirst, ka mēs 60 procentus no sava budžeta patērējam izglītībai un sociālajai sfērai. Pašreiz mums vairs nav līdzekļu ne infrastruktūras attīstībai, ne pilsētas labiekārtošanai.

Zigmunds Fīrers:— Nesen lielo pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāji tikās ar Ministru prezidentu Andri Šķēli. Sākumā radās iespaids, ka par pašvaldību tiek spriests kā par pašsaprotamu lietu: ja reiz cilvēki kaut kur dzīvo, tad arī pašvaldībai tur jābūt, un ja tā tas ir, tad pašvaldības kaut kā pašas izdzīvos. Taču pēc stundas viņš nonāca pie secinājuma, ka pašvaldībās arī ir cilvēki, kas kaut ko apjēdz, un šādas tikšanās ir nepieciešams rīkot katru mēnesi. Līdzšinējā attieksme pret mums ir bijusi tāda, ka gan jau mēs kaut kā izdzīvosim. Valsts budžeta deficīts samazinājies — ak, kāds prieks! Kur tad tas palika? Dotācijas netika pārskaitītas ne rajoniem, ne pagastiem — un tā, lūk, uz mūsu rēķina samazināja budžeta deficītu. Bet nekur jau tas nav pazudis! Mūsu iekšējie parādi turpina krāties.

— Viena no lielākajām problēmām šobrīd ir tā, ka valsts uzticējusi pašvaldībām veselu virkni jaunu funkciju, bet nav garantējusi tām finansiālo nodrošinājumu. Kāds ir jūsu risinājums šādā situācijā?

Zigmunds Fīrers:– Pastāv ļoti vienkārša shēma. Ar likumu ir noteikts, kādas funkcijas pilda pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldības. Gadu gaitā jau ir radusies pieredze, cik daudz līdzekļu vajadzīgs šo funkciju veikšanai. Protams, var strīdēties par līdzekļu daudzumu, ekonomiskā izlietojuma efektivitāti un tamlīdzīgi. Taču līdzšinējie apjomi bija optimāli. Ja tos tagad samazina — mūsu rajonam būs apmēram par 270 — 300 tūkstošiem latu mazāk —, tad valdībai godīgi jāpaziņo, kuras funkcijas pašvaldībām jāpārtrauc pildīt, kuras var veikt samazinātā apjomā. Likumā par valsts budžetu ir noteikts, ka veselības aizsardzībai jāparedz 21 lats uz cilvēku. Ar to pašu pietiek, lai mūsu rajona budžets būtu izsmelts. Kā nodrošināt pansionāta, bērnudārza, mākslas un mūzikas skolu, bibliotēkas un muzeja darbību? Un kultūras joma? Tautsaimniecība? Ja reiz valstī ir tāda krīze, tad Saeimai vajag nolemt, ka uz gadu pašvaldības pārtrauc veikt tās vai citas funkcijas.

Aidis Herings: — Bet funkcijas nāk klāt! Ar šā gada 1.martu jāorganizē bāriņtiesu darbība. Mēs esam gatavi to veikt, tikai par kādiem līdzekļiem? Jau tagad es nezinu, vai varēšu nodrošināt algu izmaksu budžeta iestādēs strādājošajiem. Turklāt sakarā ar “Latvijas gāzes” un “Latvenergo” gaidāmo privatizāciju viņu prasības pret mums arī kļūst aizvien stingrākas: maksājiet, vai arī mēs jūs atslēgsim. Un tā tas ir dabīgi. Bet no kā mēs maksāsim? Taupīt? Tad tas jārisina visas valsts mērogā. Nu, kaut vai piemēram, skolu darbu pārorientēt uz vasaru, kad telpas nav jāapkurina, nav jātērē elektrība apgaismojumam. Varbūt ir vēl citas iespējas taupīt.

— Kā jūs vērtējat likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā”? Tas jau ir briedis visai ilgi.

Zigmunds Fīrers:— Tur jau tā lieta, ka mēs par to vēl neko nezinām. Nekādu kritēriju nav, varbūt ir, bet mums tos nedara zināmums. Laikam jau tāpēc, ka baidās, ka mēs protestēsim. Visi saprot, ka finansējums būs mazāks nekā pagājušajā gadā. Runā, ka tas varētu būt pat par 20 procentiem mazāks, bet skaidri mēs neviens to nezinām. Oficiāli nekas vēl nav galīgi pateikts. Es domāju, ka šīs lietas vajadzētu risināt vīrišķīgi atklāti, un, ja vajadzēs, mēs visi pratīsim savilkt jostas.

Aidis Herings: — Budžeta ciparus analizējot, redzam, ka budžeta deficīta samazināšana valstī notiek uz pašvaldību rēķina, jo valdība savos izdevumos neko būtisku nav samazinājusi. Budžeta deficīts plānots 59 miljonu latu apjomā, pagājušajā gadā bija 90 miljoni. Tātad tieši šeit parādās tie 32 miljoni, kas mums šogad noņemti, jo pašvaldību budžetu samazināja no 52 miljoniem pagājušajā gadā uz 20 miljoniem šogad. Tai pašā laikā redzam, ka visu ministriju budžeti palielinās. Te atklājas valdības attieksme. Čpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Ernests Jurkāns mēģina mūs mierināt, stāstot, ka mainīsies īpašuma nodokļa iekasēšanas principi un šis nodoklis kļūs par vienu no galvenajiem pašvaldību nodokļiem, tiesa, tas vairāk ietekmēs pilsētu un pagastu budžetus. Tas ir solījums, bet tās vēl nav garantijas. Diemžēl iepriekšējo gadu pieredze liek būt uzmanīgiem pret jebkuriem valdības solījumiem.

— Kā jūs vērtējat solījumu, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ieskaitīs 20 procentus no virsplāna ienākumiem valdības pasludinātajās prioritātēs?

Zigmunds Fīrers:— Mūs, protams, interesē šie 20 procenti. Taču, analizējot ienākumus janvārī un februārī, jāsecina, ka nekāda plāna pārsnieguma nav. Cerēt jau var, bet tas, kā saka, ir ar pirkstu ūdenī rakstīts solījums.

Sāpīgākais, ka no pašvaldību budžeta apcirpšanas un finansu izlīdzināšanas fonda samazināšanas visvairāk cieš Latvijas lauki. Pilsētas spēj sevi nodrošināt, bet lauki ne. To apliecināja pagājušā gada nogale, kad tika nolemts samazināt pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Tieši lauku rajoni nesaņēma naudu. Rīga, Liepāja, Ventspils, Daugavpils — visas lielās pilsētas, kas maksā dotācijas izlīdzināšanas fondā, — savu daļu naudas saņēma. Cieš lauki.

Kāds ir jaunais pašvaldību finansu izlīdzināšanas projekts, vēl nevaru neko spriest, jo to saņēmu tikai vakar, bet viens jau ir skaidrs uzreiz — tas viss risinās ar šausmīgu aizkavēšanos un neļauj mums sākt normālu darbu.

— Joprojām aktuāla ir administratīvi teritoriālā reforma. Nule Latvijas Pašvaldību savienībā notika rajonu padomju priekšsēdētāju apspriede, kurā analizēja šīs reformas dažādos projektus. Kāda ir jūsu nostādne šajā jautājumā?

Aidis Herings: — Es uzskatu — un šim viedoklim piekrīt daudzi pašvaldību vadītāji —, ka mums nevajag kopēt kaut kādus modeļus no citurienes. Jo Latvija ir Latvija, un tai ir sava specifika, kas nav ņemta vērā nevienā citur izstrādātā modelī. Ja mums mēģina iestāstīt, ka atsevišķām pašvaldībām ir mazas potenciālās iespējas tāpēc, ka tām ir maza teritorija, kas savukārt nepaver iespējas iegūt lielus ieņēmumus, tad tāda nostādne, manuprāt, nav nekas vairāk kā rupja “blefošana”. Ir taču elementāri saprotams, ka teritoriju apvienošana naudu nerada. Tāpat skaidrs, ka cilvēki tiks attālināti no pagastu centriem. Šis risinājums būtu tāda pati kļūda kā savā laikā, kad Latvijā veidoja lielos kolhozus. Sākās lielā braukāšana no nomalēm uz centru, degvielas, enerģijas, sakaru līdzekļu tērēšana.

Ja runā, ka varēs ietaupīt līdzekļus uz pašvaldību darbinieku skaita samazinājuma rēķina, tad tas, zināt, nav to vērts.

Zigmunds Fīrers:— Nu, kāda sekretāres alga varbūt ietaupīsies. Vakar Liepājā, Kurzemes un Zemgales pašvaldību padomju priekšsēdētāju sanāksmē, mēs šo jautājumu pārrunājām. Piemēram, tika runāts par diviem pagastiem, kas ļoti vēlas apvienoties, jo vienam no tiem nav ne skolas, ne ambulances, šajā gadījumā apvienošanās tiešām dos kaut kādu jaušamu labumu. Turpretim Saldus rajonā tādas vajadzības nav nevienam pagastam. Vienīgi varbūt var diskutēt par Zvārdes pagastu, kurā ir ļoti maz iedzīvotāju. Taču neaizmirsīsim, ka tas ir ļoti īpatnējs pagasts. Iedzīvotāji no tā tika izsūtīti, jo krievi tur iekārtoja kara aviācijas poligodu. Tagad cilvēki sāk atgriezties.

Aidis Herings: — Te vajadzētu izpausties valdības attieksmei, jo tas jau ir politisks jautājums. Taču nejūt valdības atbalstu. Ja runā par Skrundu, kur Krievija par zināmas teritorijas nomu maksā, tad man šķiet, ka daļa šo līdzekļu būtu jāizmanto krievu armijas sagandētās Zvārdes teritorijas atjaunošanā.

Zigmunds Fīrers:— Un nevis Vides un reģionālās attīstības ministrijas kabinetu remontam un modernizācijai. Vismaz sagādāt tik daudz līdzekļu, lai Zvārdes pagastā varētu izbūvēt normālu ceļu. Nupat mums Vides un reģionālās attīstības ministrija atteica līdzekļus šāda ceļa būvei, jo tas neesot ekonomiski izdevīgi. Tas ir absurds. Par ekonomisko izdevīgumu varēs runāt tikai tad, kad iedzīvotāji būs atgriezušies savās dzimtajās vietās. Bet patlaban līdz tām nevar nokļūt, jo nav pat galvenā ceļa uz turieni. Vispirms jānodrošina galvenā maģistrāle, atzari un tikai pēc tam pieprasīsim ekonomisko pamatojumu un atmaksāšanos.

Ja uz papīra parēķina, tad, protams, ir tā, ka pagastam ar mazu iedzīvotāju skaitu pārvaldes aparāta uzturēšana iznāk pārāk dārgi. Mēs spriežam par to pašu Zvārdi, jo tur ir tikai 300 iedzīvotāju. Taču tas ir lielākais pagasts Saldus rajonā, un to iespējams apvienot vienīgi ar Novadnieku pagastu, kas ir otrs lielākais rajonā. Kopā abi veidotu milzīgu teritoriju. Savukārt Zvārdes vārdu mēs nedrīkstam zaudēt. Tam ir politiska un psiholoģiska nozīme. Ja Zvārdes vārds pazudīs no Latvijas kartes, tad ministrijās no darba kārtības izzudīs visi jautājumi, kas saistās ar Zvārdes pagasta atjaunošanas problēmām.

Aidis Herings: — Diemžēl iepriekšējo gadu pieredze mums ir iemācījusi saprast, ka reformas var notikt arī bez pašvaldību viedokļa ievērošanas.

— Kā jūs vērtējat pašvaldību reformu gaitu vispār? Vai reformu īstenošanā nav jaušams apsīkums?

Zigmunds Fīrers:— Reformas aizvien prasa finansu līdzekļus, atdeve parādās stipri vēlāk. Vai šobrīd, kad valsts budžets ir tik nabadzīgs, tās ir vajadzīgas, ļoti grūti pateikt. Jau ilgāku laiku rit diskusijas par rajonu pašvaldību posmu — vai tas visā pašvaldību sistēmā ir vajadzīgs. Kāds tas vajadzīgs? Vai no apakšas ievēlēts, vai pagastu un pilsētu deputātu ievēlēts. Vai arī tāds kā Igaunijā, kad to ieceļ no augšas — no ministrijas.

Aidis Herings: — Mēs katrā ziņā esam par to, ka rajona posms pašvaldību sistēmā ir vajadzīgs. Līdzšinējā funkciju sadale starp rajonu un pilsētu ir normāla un atbilstoša katras pārvaldes formas specifikai. Protams, ir daudz neatrisinātu vai slikti risinātu jautājumu. Viens no tiem ir Ministru kabineta un ministriju plašās tiesības ieviest savas korekcijas pašvaldību darbā, kas savukārt rada daudzas, grūti pārvaramas domstarpības. Tas viss būtu sakārtojams precīzas un korektas likumdošanas ceļā, arī nosakot funkciju sadali starp rajona un pilsētu pašvaldībām, jo ir vesela virkne funkciju, piemēram, pansionātu un bērnudārzu uzturēšana, veselības aizsardzība, transports, ko vienai pašvaldībai grūti veikt. Tāpēc es varu droši apgalvot: ja rajona pašvaldības posmu likvidētu, mēs būtu spiesti izveidot līdzīgu institūciju. Pastāv vēl otrs variants, proti, izveidot (kā Rīgā) vienu vienīgu pašvaldību, bet pagastos darbotos tās iecelti darbinieki. Ko tas nozīmētu? Tās būtu demokrātijas beigas Latvijā, jo cilvēkam, aizstāvot savas tiesības, vairs nebūtu pie kā griezties. Turpretim pagasta “vecis”, ko ievēlējuši pagasta iedzīvotāji, jūtas līdzatbildīgs visās pagasta norisēs, un cilvēki var cerēt uz viņa atbalstu strīdos ar “centru”. Savukārt tad, ja iedzīvotājam rodas problēmas ar pagasta padomi, viņš var griezties pēc palīdzības rajonā. Bet, ja runā par reformu gaitu vispār, tad liekas, ka pēc zināma atslābuma pagājušajā gadā pašvaldību reforma ieguvusi jaunu spēku.

— Jaunums ir arī Valsts kontroles tiesības un pienākums organizēt pašvaldību finansu izlietojuma pārbaudes. Kā jūs vērtējat šo faktu?

Aidis Herings: — Mums, protams, ir jāatbild par savu saimniecisko darbību. Taču, manuprāt, nepārdomāti izmantojot finansu kontroles sviras, visu zinošie un visu varošie ierēdņi viegli var iznīcināt pašvaldību pamatprincipus. Ja uzrodas viens “gudrais”, kas apstrīd un noliedz pašvaldībā realizēto finansu politiku, tad šādai kontrolei nav jēgas, jo iedzīvotāji ievēl pašvaldību politisku motīvu vadīti, un vēlēšanās uzvarējušai partijai ir jāpilda savi solījumi vairāk vai mazāk līdzekļu atvēlēt kādai sfērai (sociālai aprūpei, kultūrai, infrastruktūrai utt.). Ja Valsts kontrole to visu sāks ietekmēt un grozīt pēc sava prāta, tad pašvaldības zaudēs savu demokrātiskās institūcijas jēgu.

Zigmunds Fīrers:— Parasti jau paziņo: jūs te nerīkojaties valstiski, vai pat: jūs rīkojaties pretvalstiski! Tādus slēdzienus neviens no malas nav tiesīgs dot. Ik pēc trim gadiem notiek pašvaldību vēlēšanas, tad tauta arī novērtē, vai pašvaldības darbs bijis pareizs vai ne.

Aidis Herings: — Mēs esam par to, ka jāpastiprina mūsu darba kontrole. Taču galvenais uzsvars liekams uz revīzijas komisiju tiesību nostiprināšanu un paplašināšanu. Proti, palielināt pašvaldību “caurspīdīgumu” budžeta veidošanā un izlietošanā, jo mūsu līdzšinējā pieredze šajā jautājumā ir maza. Šī sfēra vienkārši ir jādemokratizē. Runas par to, ka Valsts kontrole iejauksies tikai atsevišķās mūsu finansiālās darbības jomās, īpašu uzticību neizraisa, jo pieredze rāda pilnīgi pretējo.

Zigmunds Fīrers:— No otras puses — pašvaldības veic valsts funkcijas savās teritorijās. Ja Valsts kontrole pārbaudīs, kā nauda izlietota un cik likumīgi tas darīts, tad nav iebildumu. Turpretim, ja kontrolieri sāks iejaukties pašvaldību politiskajos lēmumos par finansu līdzekļu izmantošanas mērķiem, tad pašvaldības tiešām zaudēs savu pamatjēgu. Mūsu pieredze liecina, ka neviena finansu kontrole līdz šim nav spējusi nošķirt naudas izlietošanas politiskos mērķus no tā, kā tā izlietota. Tāpēc šo jaunumu mēs uzņemam ar bažām.

— Kādu problēmu atrisinājumi, jūsuprāt, turpmāk varētu uzlabot iedzīvotāju stāvokli jūsu pašvaldību pārvaldītajās teritorijās?

Aidis Herings: — Es galvenokārt runāšu par Saldu, lai gan situācija pilsētā stipri ietekmē cilvēku materiālo stāvokli arī laukos, kur ražošana ir sabrukusi un iedzīvotājiem nav darba. Jau kopš paša sākuma mēs centāmies veicināt cilvēku privāto iniciatīvu un tirdzniecības attīstību pilsētā. Tas deva daudz darbavietu gan celtniekiem, gan pārdevējiem, gan pakalpojumu jomā strādājošajiem. Mazā biznesa attīstība bija noteicošā, lai pilsētā saglabātos zems bezdarba līmenis un daļa laucinieku atrastu sev darbu tieši šeit, pilsētā. Mazā biznesa attīstība ir radījusi arī plašu, saimnieciski ļoti aktīvu cilvēku slāni, kas tiek galā ar savām problēmām un palīdz citiem. Tas, ka mūsu pilsētā cenas ir vienas no zemākajām valstī, ir viņu savstarpējās konkurences rezultāts. Taču šobrīd valstī pirktspēja katastrofāli krītas, un tas mūs satrauc, jo var sākt samazināties cilvēku nodarbinātība un pieaugt bezdarbs. Un tāpēc straujāk jāpaplašina ražošana. Par to domājam ne tikai mēs, bet arī jau pieminētais saimnieciski aktīvo iedzīvotāju slānis. Mēs visi gaidām valdības ieinteresētību šajā jautājumā, kas izpaustos ekonomiskas aktivitātes nostiprinošu likumu pieņemšanā. Gribu uzsvērt, ka cilvēki ir gatavi iesaistīties aktīvā saimnieciskā darbībā. Līdz šim mūsu pilsētas uzņēmumi bija orientēti uz lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi un pakalpojumu jomu. Taču tie visi jau ir pārveidoti, sadalīti, privatizēti. Šo uzņēmumu ražošanas bāzi vajadzētu saglabāt priekšdienām, taču mēs ne vienmēr varam sniegt vajadzīgo atbalstu.

Zigmunds Fīrers:— Saldus novads jau izsenis ir lauksaimnieciskās ražošanas rajons. Rūpnieciskās ražošanas centrs bija Brocēni, kur ražoja un turpina ražot cementu. Mums ir augstas kvalitātes kaļķakmens, taču cementfabrikas iekārta un tehnoloģija ir ļoti novecojusi, un tāpēc tai bija grūti konkurēt ar izstrādājumiem, ko ražo citur, piemēram, Akmenē — Lietuvā, Kundā — Igaunijā. Taču esam atraduši betona ražotājfirmu Vācijā, kurai vajadzīgs labs cements. Šī firma labprāt kļūtu par Brocēnu fabrikas akcionāru un ieguldītu 12 miljonus marku tās rekonstrukcijā (ir pat veiktas daļējas iemaksas), bet to kavē akciju sabiedrības “Brocēni” milzīgie parādi “Latvijas gāzei”, “Latvenergo” un valsts budžetam. Šajā gadījumā mēs gaidām lielu palīdzību no valsts. Pirms nedēļas es nodevu vēstuli Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, kurā lūdzam valdību pievērst uzmanību stāvoklim šajā akciju sabiedrībā un nokārtot savstarpējo parādu lietas, lai vācu partneri būtu ar mieru uzsākt rūpnīcas modernizēšanu. Brocēnu cements spēj konkurēt Eiropas tirgū — tas ir sertificēts trīs valstīs. Turklāt tā pašizmaksu varētu ievērojami samazināt, ja cementa transportēšanai pielāgotu Liepājas ostu. Tā ir neaizsalstoša osta un atrodas tuvāk Eiropai nekā Rīga. Šobrīd cementa eksports apstājies tieši tāpēc, ka Rīgas līcis ir aizsalis un ledlaužu izmantošana ievērojami sadārdzina mūsu cementu. Protams, Liepājas ostā būtu jāuzbūvē termināls, pievedceļi, bunkuri un piestātnes. Taču tas viss ātri atmaksātos. Gribu pateikt, ka Liepājas pašvaldība, salīdzinot ar ventspilniekiem, ir ļoti kūtra savas ostas attīstīšanā. Tur taču paveras milzīgas iespējas! Un vienlaikus Liepājas ostas mazspēja aizkavē ne vien Lejaskurzemes, bet arī visas valsts ekonomisko attīstību.

Aidis Herings: — Ir vēl viens svarīgs faktors, kas kavē ne tikai mūsu novada attīstību, bet, es domāju, traucē normāli dzīvot visiem. Tās ir monopolcenas kurināmajam. Viens uzņēmums nosaka kurināmā cenu, un mēs neko nevaram iebilst, jo kurināmā jomā nav konkurences. Valdībai šis jautājums ir jāatrisina ātri un efektīvi, citādi tie pāris “monopolisti” pašvaldības “izģērbs” plikas. Mūsu pilsētā galvenokārt ir gāzes apkure. Tas ir labi, jo šāda apkures sistēma ir racionāla un maz kaitē videi, tomēr tā ir ļoti dārga. Taču, kad gribam izveidot programmas vietējā kurināmā izmantošanai, sastopamies ar tādiem šķēršļiem, kas liek domāt, ka ir kāds, kas nav ieinteresēts lēta kurināmā izmantošanā. Kur ir valstiskais risinājums?

Zigmunds Fīrers:— Ir vajadzīga konkurence, lai darbotos tirgus principi arī kurināmā iegādes jomā, tad šis jautājums atrisināsies. Kad es sanāksmē priekšniekiem jautāju, kāpēc Latvija ir tā valsts, kas gāzi no Krievijas iepērk par visaugstākajām cenām, neviens nevarēja atbildēt. Cik liels daudzums no Inčukalna krātuvē esošās gāzes ir jau atpirkts no Krievijas? Neviens to mums nesaka. Kas tur notiek, ir liela neskaidrība, bet kamēr ieviesīs kārtību, mēs maksāsim par kurināmo milzīgu cenu vai arī mūsu cilvēki dzīvokļos sals un dzīvos necilvēciskos apstākļos. Ar vietējo kurināmo bez lētuma saistās vēl viens ļoti svarīgs ekonomisks efekts, proti, tā sagatavošana un izmantošana nodrošina naudas apgrozību pašvaldības teritorijā — vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju vidū. Diemžēl šā efekta radīto ekonomisko ieguvumu neviens negrib aprēķināt.

Aidis Herings: — Uz vietējā kurināmā izmantošanu mums vajadzēja pāriet jau deviņdesmito gadu sākumā. Tad ne tikai pašvaldības, bet arī valsts jau būtu atrisinājusi daudzus iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumus. Bet pašlaik visa mūsu pašvaldības saimniecība atrodas inertā stāvoklī. Ilgi tas tā nevar turpināties. Ir vajadzīgi kādi papildu impulsi, lai mēs celtos. Citādi nogrimsim.

Dzīve Saldus novadā rit tālāk. Varbūt pat labāk nekā citur. Jau šomēnes, 16.martā, saldenieki atzīmēs sava izcilā novadnieka vecmeistara Jaņa Rozentāla 130. gadadienu. Augustā svētki pašai pilsētai — 140 gadu kopš tās dibināšanas. Un — kaut šobrīd grūti — šos svētkus saldenieki pratīs godam nosvinēt. Tāpat kā prot godam cīnīties ar pašreizējām grūtībām.

Vairis Ozols,
"LV" iekšpolitikas redaktors