Valsts prezidents Guntis Ulmanis —
tiekoties ar ES un NATO valstu vēstniekiem
vakar, 12. martā, Rīgas pils Baltajā zālē

Ekselences! Dāmas un kungi!

Sveicu Valsts prezidenta pilī kaut vai tāpēc, ka šādā sastāvā esam pirmo reizi un tāpēc, ka mums ir zināms pulcēšanās iemesls.

Tikšanās ar jums notiek pirms manas vizītes uz Briseli. Svarīgi notikumi šajā vizītē ir tikšanās ar Eiropas Savienības, NATO, Rietumeiropas Savienības izpildstruktūrām.

Vizīte uz Briseli ir īpaši simboliska. Latvija ātri sasniedza Eiropas Savienības asociētās valsts statusu, tādējādi iegūstot tiesības iestāties Eiropas Savienībā, un tagad mums ir jāizstrādā visaptveroša iestāšanās stratēģija, lai to optimāli īsā laikā realizētu. Latvija realizē individuālo partnerattiecību programmu ar NATO un vēlas apspriest šajā tikšanās reizē savu attīstības ceļu, lai sasniegtu mērķi un kļūtu nākotnē par NATO dalībvalsti. Kļūstot par vienotās ekonomiskās telpas sastāvdaļu, Latvija tikpat lielu uzmanību pievērš savai piederībai vienotajai drošības telpai Eiropas un transatlantiskajā dimensijā.

Latvijas iestāšanās stratēģijā nosakošās un raksturīgākās ir vairākas tendences. Transformācijas process Latvijā notiek konsekventi, tas ir neatgriezenisks, par ko liecina augstā makroekonomiskā stabilitāte un dziļās izmaiņas tautsaimniecības struktūrā.

Latvijā ir nodrošināta finansu sistēmas stabilitāte, šeit ir zemākā inflācija Baltijas valstīs, veiksmīga naudas reforma un stingra monetārā politika rezultējusies visstabilākajā valūtas sistēmā transformācijas valstīs, stingrā pārraudzībā notiek komercbanku jomas tālākā attīstība.

Latvijā ir garantēta privātīpašuma neaizskaramība, privatizācijas procesā ir nodrošināta atklātība, un jaunās valdības pūliņi vērsti uz to, lai privatizācija Latvijā iegūtu jaunu elpu. Kapitāla piesaiste tām nozarēm, kurās Latvijai, starptautiski raugoties, ir salīdzinošās priekšrocības, strauja un atklāta privatizācija, kā arī Latvijas politisks un ekonomisks atbalsts prioritārajām jomām ļaus Latvijā īsā laikā izveidot jaunu un izlīdzsvarotu tautsaimniecības struktūru.

Tādējādi izvērsta un saprasta struktūrpolitika, kā arī nodokļu sistēmas vienkāršošana un nodokļu iekasēšanas mehānisma darbības uzlabošana, kā arī ES normām atbilstošas robežas kontroles nodrošināšana ir pamatotas prioritātes valdības darbā. Protams, tuvākā laikā radikāli jāuzlabo muitas darbs.

Latvija harmonizē savu likumdošanu tautsaimniecības jomā ar Eiropas Savienības normām, kā to paredz Eiropas Savienības komisijas izstrādātā Baltā grāmata. Izpildot šeit paredzētās konkrētās prasības, Latvija sasniegs tautsaimniecisko savietojamību ar Eiropas Savienību.

Uzskatu, ka Valsts prezidenta funkcijas piepildījums šobrīd augstā mērā saistās ar Latvijas aizvien ciešākām saitēm ar Eiropas Savienību. Arī pārskatāmā nākotnē Latvijas Valsts prezidenta uzdevuma centrā būs reprezentēt valsti, tai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti.

1995.gadā savos politiskajos lēmumos vadījos no šādas sapratnes. Tāpēc aicināju 6.Saeimā ievēlētās partijas izteikt savu principiālo attieksmi par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Izvēloties kandidātu Ministru prezidenta amatam, man viens no svarīgākajiem kritērijiem bija šī cilvēka spēja vadīt reformu procesu Latvijā Eiropas Savienības kontekstā.

Gan parlamentā, gan valdībā Latvijā ir izveidotas struktūras, kuras praktiski nodarbojas ar integrācijas jautājumiem. Turpmākais darbs tanīs jākoncentrē uz vienotu stratēģiju un kopēju sadarbību Latvijas nacionālās integrācijas programmas izstrādē, ko Latvija vēlas prezentēt Florences sammita laikā.

Transformācijas procesā Latvija kļūst par atvērtu valsti. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā veidojas jauna sociālā struktūra atbilstoši mūsdienu Eiropas demokrātijām. Sabiedrības sociālā pārveide ir notikusi mierīgi, toleranti, un tā nav ieguvusi politisku izpausmi. Par spīti daudzajām nelabvēļu balsīm, kuras paredzēja augstu sadursmju iespējamību it kā esošo nacionālo nesaskaņu dēļ, vēlos ar īpašu gandarījumu secināt, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma aizvien vairāk dažādu tautu Latvijas iedzīvotāji sevi identificē ar neatkarību atguvušo Latvijas valsti. Šo tendenci uzskatu par vienu no lielākajiem sasniegumiem mūsu valstī un esmu pārliecināts, ka sabiedrības sociālā integrācija arī turpmāk norisināsies sekmīgi un labvēlīgi visas sabiedrības dinamiskai attīstībai.

* * *

Vienotā ekonomiskā telpa Latvijai vispirmāmkārtām saistās ar Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu reģionu. Baltijas reģiona attīstība šobrīd iezīmē vienu no svarīgākajām tendencēm Eiropas Savienībā. Tā ir reģionalizācija, kura atbilst pārnacionālo ekonomisko interešu savijumam. Sadarbība reģiona ietvaros uzskatāma kā zināms priekšnoteikums integrācijai Eiropas Savienībā, tāpēc kooperāciju Baltijas jūras reģionā saprotam kā vienu no savas politikas prioritātēm.

Baltijas jūras reģions bauda Eiropas Savienības īpašu uzmanību. No maija konferences Visbijā sagaidām to, ka svarīgākajos pamatprincipos varētu tikt akceptēti meti šī reģiona visaptverošas attīstības stratēģijai.

Ekonomiskā sadarbība veido un paaugstina savstarpējo uzticēšanos. Modernie apdraudējumi valstu stabilai atīstībai nav ieslēdzami atsevišķu valstu robežās. Tāpat kā ekonomikas aspektā, tā arī drošības politikas aspektā sadarbība Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu reģionā nav un nevar būt pašpietiekama. Baltijas jūras reģions ir atvērts.

Līdz ar Eiropas līgumu noslēgšanu ar trim Baltijas valstīm Baltijas jūras reģions skaidrāk iezīmējas kā Eiropas Savienības reģions. Šī tendence nostiprināsies, kad trīs Baltijas valstis būs pilntiesīgas dalībvalstis Eiropas Savienībā.

* * *

Ekonomiskā sadarbība un valstu savstarpējā uzticēšanās uzskatāma par nozīmīgiem faktoriem reģiona stabilitātei, bet tā nav alternatīva transatlantiskajām drošības garantijām.

Drošības politikas aspektā Latvijas transformācijas process nozīmē pāreju uz vienoto Eiropas un transatlantisko drošības telpu, kurā drošības politikas sapratni un praktiskās darbības principus nosaka demokrātiskas valstis.

Latvija ļoti atbildīgi uztver savu virzību uz NATO. NATO paplašināšanās ir sinonīms vienotas drošības telpas izveidei. Latvija uzskata, ka katrai valstij ir leģitīmas tiesības meklēt sev adekvātu risinājumu valsts drošības garantēšanai. Neviena valsts nedrīkst veidot savu drošību uz kādas citas valsts drošības rēķina.

Pārņemot NATO valstu vērtību sistēmu drošības politikas jomā, šo valstu un NATO kā organizācijas pieredzi un iepazīstoties ar drošības struktūru uzbūves un praktiskās darbības principiem nacionālās valsts ietvaros, Latvija sasniedz to līmeni, kurš raksturīgs demokrātiskajām valstīm, kuras jau šodien veido vienotu drošības telpu.

Latvija uzskata par savu atbildību sniegt ieguldījumu stabilitātes un drošības zonas attīstības veicināšanā. Vērtējot šo procesu, jāatsakās no pagātnes stereotipiem. To mēs arī darīsim.

Latvija augstu vērtē iespēju gūt plašu un daudzveidīgu pieredzi programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, kā arī ar pilnu atbildību uztver savu iesaistītību IFOR spēkos bijušajā Dienvidslāvijā. Ņoti nozīmīgi ir valdības pēdējie lēmumi, kuri noregulē šo Latvijas piedalīšanos un tās finansēšanas mehānismu. Latvija uzskata, ka mūsdienu pasaulē Latvijas kā nelielas valsts pastāvēšana nevar tikt saistīta ar neitralitātes statusu, it īpaši ņemot vērā pagātnes mācības un mūsdienu ģeopolitisko situāciju.

* * *

Runājot par drošību visā Eiropā, jāapzinās arī potenciālais Krievijas ieguldījums. NATO ir piedāvājusi Krievijai īpašas sadarbības modeli. Latvija atbalsta šo partnerību un uzskata, ka šīm attiecībām jābūt pietiekami atklātām un transparentām.

Mēs vēlamies kaimiņattiecības ar Krieviju kā ar kaimiņvalsti eiropeiskā izpratnē. Tām ir jābūt balstītām uz vienlīdzības, savstarpējas cieņas un sapratnes, demokrātiskas sadarbības un līgumu izpildes principiem.

Attiecības ar Krieviju Latvijai ir īpaši nozīmīgas arī Eiropas Savienības kontekstā. Eiropas Savienība vēlas intensificēt ekonomikas un tirdzniecības attiecības ar Krieviju. Latvijai kā perspektīvai Eiropas Savienības robežvalstij ar Krieviju tas nozīmē to, ka liela daļa no šīm attiecībām norisināsies caur Latviju un ar Latvijas palīdzību. Domājot par savu lomu Eiropas Savienības dialogā ar Krieviju, Latvija uzmanīgi vēro un analizē transformācijas procesu Krievijā, jo saprot, ka, šim transformācijas procesam sekmējoties, ekonomiskās saites starp Krieviju un Eiropas Savienību paplašināsies un dažādosies.

Latvija uztur atklātu politisku dialogu ar Krieviju dažādos līmeņos, kaut gan tas bieži vien nav vienkārši, jo pagātnes mantojums nav viegli pārvarams un mūsdienu laika izaicinājumi valstu attiecību attīstībai prasa lielu savstarpējo toleranci un politisko pragmatismu.

* * *

Pragmatisms ir viens no tiem elementiem, kuri ir pamatā mūsu integrācijai Eiropas Saveinībā. Mēs apzināmies tos kritērijus, kuri formulēti noslēguma dokumentos Eiropas Savienības Padomes tikšanās reizē Kopenhāgenā, kā arī asociēto valstu iestāšanās stratēģiju, kuru akceptēja Eiropas Savienības Padome Madridē. Šie Eiropas Savienības augstie standarti — arī Eiropas monetārās savienības kritēriji — ir orientieri Latvijai likumdošanas aktu izstrādei un mūsu attīstības programmēšanai.

Tā kā Latvijas integrācija Eiropas Savienībā pirmām kārtām nozīmē tautsaimniecisko sistēmu savietojamības sasniegšanu, tad juridiskās apziņas līmenim Latvijas sabiedrībā un juridiskajai ētikai saimnieciskajā darbībā pilnībā jābalstās tajos principos, kuri piemīt modernai liberālai, bet arī sociāli un ekoloģiski atbildīgai tirgus ekonomikai.

Latvijas integrācija Eiropas Savienībā nozīmē tādu tautsaimniecisko projektu favorizāciju, kuriem ir pārreģionāla nozīme un kuri tādējādi un tāpēc garantē darbavietas ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī nodrošina vai veido jaunas darbavietas iesaistītajām Eiropas Savienības valstīm.

Visam Baltijas jūras reģionam svarīga ir infrastruktūras sistēmas tālākā attīstība. Tādā veidā tiek savienoti atsevišķi reģioni, kuri agrāk nepazina nedz savstarpējās saiknes starp cilvēkiem, nedz ekonomiskās saites. Pārreģionālas nozīmes tautsaimnieciskie objekti ir droša adrese investīciju izvietošanai. Latvija uzskata, ka vislabākās iespējas investēt Latvijā saistās tieši ar infrastruktūras un tranzīta jomām — tās ir Latvijas ostas, transporta līnijas un transporta mezgli.

Izvēlētā prioritāte infrastruktūrai jau devusi jūtamus augļus: nozīmīgais investīciju projekts Latvijas telekomunikācijā ir būtiski veicinājis Latvijas iekļaušanos pasaules globālajā telekomunikāciju tīklā. Statistika viennozīmīgi uzrāda strauji pieaugošu Latvijas telekomunikāciju jomas izmantošanas intensitāti. Tas pats sakāms par transporta infrastruktūru — Rīgas lidostā aizvien straujāk pieaug pasažieru plūsma. Šo pozitīvo tendenci tikai nostiprinās nesen notikusī atklātā Latvijas aviosabiedrības privatizācija. Ārzemju kapitāls un uzņēmuma vadības zināšanas padarīs šo uzņēmumu par pilnībā konkurētspējīgu. Tas būs svarīgs priekšnoteikums, lai Rīgu izveidotu arī par vienu no nozīmīgākajiem gaisa transporta mezgliem Ziemeļaustrumeiropā.

Protams, ka gandarījums būtu bijis lielāks un patiess, ja mēs būtu uzreiz bijuši spējīgi izveidot vienu vienotu aviosabiedrību Baltijas telpā, kura taču ir visai neliela. Tas būtu bijis gan īsti stratēģiski pareizs lēmums ar perspektīvu,

Vakar, 12. martā, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis rīkoja pieņemšanu Eiropas Savienības un NATO valstu vēstniekiem, kuri akreditēti Latvijā. Pēc Latvijas Valsts prezidenta runas atbildes runu teica Itālijas vēstnieks Latvijā Uberto Pestaloca. Viņš novēlēja Latvijai ātri integrēties Eiropā un izteica cerību, ka atlikušie priekšnoteikumi, kas Latvijai jāizpilda, lai iestātos Eiropas Savienībā, tiks izpildīti pēc iespējas drīzāk. Valsts prezidenta preses dienests

Uzskatu, ka Valsts prezidenta funkcijas piepildījums šobrīd augstā mērā saistās ar Latvijas aizvien ciešākām saitēm ar Eiropas Savienību. Arī pārskatāmā nākotnē Latvijas Valsts prezidenta uzdevuma centrā būs reprezentēt valsti, tai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti.

1995.gadā savos politiskajos lēmumos vadījos no šādas sapratnes. Tāpēc aicināju 6.Saeimā ievēlētās partijas izteikt savu principiālo attieksmi par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Izvēloties kandidātu Ministru prezidenta amatam, man viens no svarīgākajiem kritērijiem bija šī cilvēka spēja vadīt reformu procesu Latvijā Eiropas Savienības kontekstā.

Gan parlamentā, gan valdībā Latvijā ir izveidotas struktūras, kuras praktiski nodarbojas ar integrācijas jautājumiem. Turpmākais darbs tanīs jākoncentrē uz vienotu stratēģiju un kopēju sadarbību Latvijas nacionālās integrācijas programmas izstrādē, ko Latvija vēlas prezentēt Florences sammita laikā.

Transformācijas procesā Latvija kļūst par atvērtu valsti. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā veidojas jauna sociālā struktūra atbilstoši mūsdienu Eiropas demokrātijām. Sabiedrības sociālā pārveide ir notikusi mierīgi, toleranti, un tā nav ieguvusi politisku izpausmi. Par spīti daudzajām nelabvēļu balsīm, kuras paredzēja augstu sadursmju iespējamību it kā esošo nacionālo nesaskaņu dēļ, vēlos ar īpašu gandarījumu secināt, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma aizvien vairāk dažādu tautu Latvijas iedzīvotāji sevi identificē ar neatkarību atguvušo Latvijas valsti. Šo tendenci uzskatu par vienu no lielākajiem sasniegumiem mūsu valstī un esmu pārliecināts, ka sabiedrības sociālā integrācija arī turpmāk norisināsies sekmīgi un labvēlīgi visas sabiedrības dinamiskai attīstībai.

Vienotā ekonomiskā telpa Latvijai vispirmāmkārtām saistās ar Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu reģionu. Baltijas reģiona attīstība šobrīd iezīmē vienu no svarīgākajām tendencēm Eiropas Savienībā. Tā ir reģionalizācija, kura atbilst pārnacionālo ekonomisko interešu savijumam. Sadarbība reģiona ietvaros uzskatāma kā zināms priekšnoteikums integrācijai Eiropas Savienībā, tāpēc kooperāciju Baltijas jūras reģionā saprotam kā vienu no savas politikas prioritātēm.

Baltijas jūras reģions bauda Eiropas Savienības īpašu uzmanību. No maija konferences Visbijā sagaidām to, ka svarīgākajos pamatprincipos varētu tikt akceptēti meti šī reģiona visaptverošas attīstības stratēģijai.

Ekonomiskā sadarbība veido un paaugstina savstarpējo uzticēšanos. Modernie apdraudējumi valstu stabilai atīstībai nav ieslēdzami atsevišķu valstu robežās. Tāpat kā ekonomikas aspektā, tā arī drošības politikas aspektā sadarbība Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu reģionā nav un nevar būt pašpietiekama. Baltijas jūras reģions ir atvērts.

Līdz ar Eiropas līgumu noslēgšanu ar trim Baltijas valstīm Baltijas jūras reģions skaidrāk iezīmējas kā Eiropas Savienības reģions. Šī tendence nostiprināsies, kad trīs Baltijas valstis būs pilntiesīgas dalībvalstis Eiropas Savienībā.

Ekonomiskā sadarbība un valstu savstarpējā uzticēšanās uzskatāma par nozīmīgiem faktoriem reģiona stabilitātei, bet tā nav alternatīva transatlantiskajām drošības garantijām.

Drošības politikas aspektā Latvijas transformācijas process nozīmē pāreju uz vienoto Eiropas un transatlantisko drošības telpu, kurā drošības politikas sapratni un praktiskās darbības principus nosaka demokrātiskas valstis.

Latvija ļoti atbildīgi uztver savu virzību uz NATO. NATO paplašināšanās ir sinonīms vienotas drošības telpas izveidei. Latvija uzskata, ka katrai valstij ir leģitīmas tiesības meklēt sev adekvātu risinājumu valsts drošības garantēšanai. Neviena valsts nedrīkst veidot savu drošību uz kādas citas valsts drošības rēķina.

Pārņemot NATO valstu vērtību sistēmu drošības politikas jomā, šo valstu un NATO kā organizācijas pieredzi un iepazīstoties ar drošības struktūru uzbūves un praktiskās darbības principiem nacionālās valsts ietvaros, Latvija sasniedz to līmeni, kurš raksturīgs demokrātiskajām valstīm, kuras jau šodien veido vienotu drošības telpu.

Latvija uzskata par savu atbildību sniegt ieguldījumu stabilitātes un drošības zonas attīstības veicināšanā. Vērtējot šo procesu, jāatsakās no pagātnes stereotipiem. To mēs arī darīsim.

Latvija augstu vērtē iespēju gūt plašu un daudzveidīgu pieredzi programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, kā arī ar pilnu atbildību uztver savu iesaistītību IFOR spēkos bijušajā Dienvidslāvijā. Ņoti nozīmīgi ir valdības pēdējie lēmumi, kuri noregulē šo Latvijas piedalīšanos un tās finansēšanas mehānismu. Latvija uzskata, ka mūsdienu pasaulē Latvijas kā nelielas valsts pastāvēšana nevar tikt saistīta ar neitralitātes statusu, it īpaši ņemot vērā pagātnes mācības un mūsdienu ģeopolitisko situāciju.

Runājot par drošību visā Eiropā, jāapzinās arī potenciālais Krievijas ieguldījums. NATO ir piedāvājusi Krievijai īpašas sadarbības modeli. Latvija atbalsta šo partnerību un uzskata, ka šīm attiecībām jābūt pietiekami atklātām un transparentām.

Mēs vēlamies kaimiņattiecības ar Krieviju kā ar kaimiņvalsti eiropeiskā izpratnē. Tām ir jābūt balstītām uz vienlīdzības, savstarpējas cieņas un sapratnes, demokrātiskas sadarbības un līgumu izpildes principiem.

Attiecības ar Krieviju Latvijai ir īpaši nozīmīgas arī Eiropas Savienības kontekstā. Eiropas Savienība vēlas intensificēt ekonomikas un tirdzniecības attiecības ar Krieviju. Latvijai kā perspektīvai Eiropas Savienības robežvalstij ar Krieviju tas nozīmē to, ka liela daļa no šīm attiecībām norisināsies caur Latviju un ar Latvijas palīdzību. Domājot par savu lomu Eiropas Savienības dialogā ar Krieviju, Latvija uzmanīgi vēro un analizē transformācijas procesu Krievijā, jo saprot, ka, šim transformācijas procesam sekmējoties, ekonomiskās saites starp Krieviju un Eiropas Savienību paplašināsies un dažādosies.

Latvija uztur atklātu politisku dialogu ar Krieviju dažādos līmeņos, kaut gan tas bieži vien nav vienkārši, jo pagātnes mantojums nav viegli pārvarams un mūsdienu laika izaicinājumi valstu attiecību attīstībai prasa lielu savstarpējo toleranci un politisko pragmatismu.

Pragmatisms ir viens no tiem elementiem, kuri ir pamatā mūsu integrācijai Eiropas Saveinībā. Mēs apzināmies tos kritērijus, kuri formulēti noslēguma dokumentos Eiropas Savienības Padomes tikšanās reizē Kopenhāgenā, kā arī asociēto valstu iestāšanās stratēģiju, kuru akceptēja Eiropas Savienības Padome Madridē. Šie Eiropas Savienības augstie standarti — arī Eiropas monetārās savienības kritēriji — ir orientieri Latvijai likumdošanas aktu izstrādei un mūsu attīstības programmēšanai.

Tā kā Latvijas integrācija Eiropas Savienībā pirmām kārtām nozīmē tautsaimniecisko sistēmu savietojamības sasniegšanu, tad juridiskās apziņas līmenim Latvijas sabiedrībā un juridiskajai ētikai saimnieciskajā darbībā pilnībā jābalstās tajos principos, kuri piemīt modernai liberālai, bet arī sociāli un ekoloģiski atbildīgai tirgus ekonomikai.

Latvijas integrācija Eiropas Savienībā nozīmē tādu tautsaimniecisko projektu favorizāciju, kuriem ir pārreģionāla nozīme un kuri tādējādi un tāpēc garantē darbavietas ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī nodrošina vai veido jaunas darbavietas iesaistītajām Eiropas Savienības valstīm.

Visam Baltijas jūras reģionam svarīga ir infrastruktūras sistēmas tālākā attīstība. Tādā veidā tiek savienoti atsevišķi reģioni, kuri agrāk nepazina nedz savstarpējās saiknes starp cilvēkiem, nedz ekonomiskās saites. Pārreģionālas nozīmes tautsaimnieciskie objekti ir droša adrese investīciju izvietošanai. Latvija uzskata, ka vislabākās iespējas investēt Latvijā saistās tieši ar infrastruktūras un tranzīta jomām — tās ir Latvijas ostas, transporta līnijas un transporta mezgli.

Izvēlētā prioritāte infrastruktūrai jau devusi jūtamus augļus: nozīmīgais investīciju projekts Latvijas telekomunikācijā ir būtiski veicinājis Latvijas iekļaušanos pasaules globālajā telekomunikāciju tīklā. Statistika viennozīmīgi uzrāda strauji pieaugošu Latvijas telekomunikāciju jomas izmantošanas intensitāti. Tas pats sakāms par transporta infrastruktūru — Rīgas lidostā aizvien straujāk pieaug pasažieru plūsma. Šo pozitīvo tendenci tikai nostiprinās nesen notikusī atklātā Latvijas aviosabiedrības privatizācija. Ārzemju kapitāls un uzņēmuma vadības zināšanas padarīs šo uzņēmumu par pilnībā konkurētspējīgu. Tas būs svarīgs priekšnoteikums, lai Rīgu izveidotu arī par vienu no nozīmīgākajiem gaisa transporta mezgliem Ziemeļaustrumeiropā.

Protams, ka gandarījums būtu bijis lielāks un patiess, ja mēs būtu uzreiz bijuši spējīgi izveidot vienu vienotu aviosabiedrību Baltijas telpā, kura taču ir visai neliela. Tas būtu bijis gan īsti stratēģiski pareizs lēmums ar perspektīvu, gan apliecinājums tam, ka Baltijas valstis spēj domāt par sevīm kā par vienotu ekonomisku telpu.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas stratēģiskais mērķis izsakāms vārdos — kļūt par modernu un eiropeisku Latviju, kas garantētu gan valsts neatkarību, gan šīs valsts iedzīvotāju drošību un labklājību. To mēs saistām ar Eiropas Savienību, kuras nākotni vienā jēdzienā var izteikt tā, ka Eiropas Savienībai jāsaglabā sevi kā vienu no pasaules ekonomiskā un politiskā spēka un kultūras daudzveidības gravitācijas centriem.

Tagadējās Eiropas Savienības valstīs ir ļoti asas diskusijas par pareizajām atbildēm globālai konkurencei un globāliem izaicinājumiem ekonomikas, politikas, drošības politikas aspektos, kas spiež Eiropas Savienību būtiski izmainīt savas pastāvēšanas modusu. Latvija uzskata, ka nākamajam Eiropas Savienības funkcionēšanas modelim ir jābūt balstītam uz līdztiesīgiem visu dalībvalstu savstarpējās sadarbības principiem ekonomikas, drošības un ārpolitikas, aizsardzības un valstu iekšējās drošības politikas jomās.

Tāpat kā NATO 1990–tajos gados pierādīja savu jauniegūto identitāti, arī Eiropas Savienības valstu pieredzējušajiem politiķiem noteikti izdosies atrast adekvātus risinājumus un jaunu identitāti Eiropas Savienībai.

Eiropas Savienības paplašināšanās uz austrumiem un dienvidiem ir viena no adekvātajām atbildēm uz laikmeta prasībām. Starpvaldību konferences iekšēji demokrātiski sakārtotajā Eiropas Savienībā Latvija ir gatava kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti. Tās ir manas pārdomas, pirms došanās uz Briseli. Paldies par uzmanību!

Latvija saskata sevi Eiropas kopīgajā vidē

Attēlos priekšplānā: Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Knuts Torasens, Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Reinhards Holubeks, Grieķijas ārkārtējais un pilvarotais vēstnieks Emanuels Kalpadakis, Francijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Žanna Debenē, Itālijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Uberto Pestaloca, Somijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hanu Hemeleinens, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins, Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Berziņš, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdetājs Anatolijs Gorbunovs.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"