VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 12.marta sēdes

Finansu ministra Aivara Gunta Kreitusa,
darba lietu valsts ministra Andra Bērziņa
un Ārlietu ministrijas valsts ministra Jura Sinkas
atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms runāja finansu ministrs Aivars Guntis Kreituss:

— Acīmredzot vispirms jautājums, kas interesē visus, ir jautājums par viena miljona ASV dolāru atkārtotu izmantošanu. Tas ir kredīts, kas zemniekiem tika pārāk vēlu iedots. Būtībā tādā veidā, ka nevarēja pagūt tā izmantošanu pietiekami efektīvi iesākt. Nu tad Ministru kabinets piekrita, ka šo kredītu apmaksāšanu varēs pagarināt līdz 1996. gada 31. oktobrim. Un ir tāds kredītu dalījums pa rajoniem — kopā miljons dolāru. Es domāju, ka zemniekiem tas varētu būt iepriecinoši, jo atdošanas termiņš bija 30. aprīlis. Jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē pavasarī, kad zemniekam jāsāk sēt un iepirkt degvielu.

Cits intriģējošs jautājums ir saistīts ar muitas lietām. Beigu beigās pēc diskusijām Finansu ministrijā un ar angļu firmu līdzdalību nonācām pie secinājuma, ka atbilstoši līgumam pirmajos četros mēnešos paredzēti 10 procentu lielāki ienākumi no muitas un citiem trijiem nodokļiem, kas tiek iekasēti uz robežas un kas pagājušajā gadā sasniedza 170 miljonus latu, ka četros mēnešos pēc viņu darba uzsākšanas būs 10 procentu pieaugums. Tātad 17 miljonu. Nu, noapaļosim uz leju, kaut vai līdz 15 miljoniem. Līdz gada beigām 20 procentu, tātad līdz gada beigām valsts no šiem trim nodokļiem papildus varēs iekasēt 30 miljonus. Līdz sava aptuveni divus gadus ilgā darba beigām viņi paredz, ka būs 30–35 procentu uzlabojums no tā nodokļa iekasējuma, kas ir uz robežas.

Šie bija galvenie skaitliskie kritēriji, kāpēc viņu palīdzība tomēr jāpieņem, un šis jautājums valdības sēdē vēl tiek diskutēts.

Papildus mēs vēl paņemam tādu īstermiņa kredītu 250 tūkstošu latu — ar 8 procentiem, lai iespējami drīzāk sāktu darbus.

Tad vēl ir atvesti 150 kompjūteri, lai drīzāk varētu iedarbināt šo sistēmu. Šo darbu izmaksas ir 1,5 miljoni latu, kas sadalīti divu gadu garumā. Sākumā šīs izmaksas bija 3 miljoni, bet mūsu sarunu rezultātā tās samazinājās. Nauda maksājama tikai tad, kad tā parādās papildu ienākumos, — tas ir nopietns panākums. Tātad pirmajos četros mēnešos mēs ceram uz... miljoniem. Tā ka tas darbiņš, ko mēs grasāmies darīt, ir racionāls, turklāt nāks palīgā tie, kas dzīvo tālāk no robežas un strādā kopā ar dāņiem, vāciešiem un zviedriem. Šīs trīs valstis arī piedalās šī projekta īstenošanā.

Par valsts ārējām attiecībām runāja valsts ministrs Juris Sinka:

— Lai Ministru kabinets sekmīgi veiktu tam uzticētos pienākumus, ir nepieciešams zināt visu par oficiālajiem komandējumiem un to izpildi. Amatpersonām, kas no Ministru prezidenta vai Ārlietu ministrijas saņēmušas apstiprinājumu savam komandējumam, piecu dienu laikā jāiesniedz ziņojums Ārlietu ministrijā un vajadzības gadījumā arī citās ministrijās. Tā ir valsts disciplīna. Ja dodas privātos braucienos, tādi ziņojumi, protams, nav nepieciešami, taču Ārlietu ministrijai jāzina arī par jebkura ministra braucienu uz kādu ārvalsti. Jo attiecīgās valsts ārlietu ministrijai vai mūsu vēstniecībai ir jāzina, kur jebkurā diennakts laikā atrodas mūsu valsts ministrs.

Pēc tam runāja darba lietu valsts ministrs Andris Bērziņš:

— Valdība šodien nolēma paaugstināt minimālo darba algu ar 1996. gada 1. aprīli, nosakot to 38 latu apmērā. Tagad nepieciešams līdz 1. aprīlim visos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās noslēgt jaunus darba līgumus, ja iepriekšējie bijuši noslēgti par summu — 28 lati. Tādējādi nodrošinot šo valdības lēmuma izpildi. No uzņēmējsabiedrību vadītājiem esmu vairākkārt dzirdējis — lūk, samazināsim vai pārskatīsim darba slodzes. Citiem vārdiem sakot, ja tagad pārdevējai veikalā pienākas 28 lati mēnesī, tad mēs viņu noformēsim uz 3/4 slodzes, tas ir, it kā viņa strādātu tikai 5 stundas dienā. Tādējādi it kā nekas nemainītos. Protams, teorētiski to var izdarīt. Bet tikai tad, ja visi šie cilvēki aktīvi neiestājas par savām tiesībām un ja uzņēmēji ir negodīgi. Es pieņemu, ka Latvijā vairums uzņēmēju ir godīgi cilvēki un saprot, ka jāpilda saistības pret valsti.

Ministru informācijai sekoja žurnālistu jautājumi.

Jautājums: —Kreitusa kungs, sakiet, lūdzu, kāda summa papildus ienāks pašvaldību budžetos, nosakot minimālo mēnešalgu 38 latu apmērā, kā arī neapliekamo minimumu paaugstinot līdz 25 latiem?

Aivars Guntis Kreituss: — Bija vairāki aprēķini. Galvenais aprēķins bija tāds, lai pašvaldībām nebūtu papildu iztrūkuma. Par kaut kādiem lieliem ienākumiem te nevar būt runas. Gan mūsu, gan Labklājības ministrijas aprēķini rāda, ka mēs drīkstam paaugstināt minimālo mēnešalgu un neapliekamo minimumu, taču es esmu piesardzīgs ar prognozēm. Varu vienīgi teikt, — neloloju lielas ilūzijas, ka ievākums ar sociālo nodokli tāpēc jūtami palielināsies un ka tāpēc būs ievērojami papildu ienākumi pašvaldību budžetos. Aplēses rāda, ka pašvaldības papildus varētu saņemt apmēram 12 miljonus latu. Pēdējā līgumā ierakstījām 16 miljonus. Nu redzēsim, — tā rāda iepriekšējie aprēķini. Galvenais, — mums jāpieņem stingrākas sankcijas pret tiem, kas nemaksā sociālo nodokli. Ja mēs tā nedarīsim, tad, uzsākot nodokļu kapitalizāciju vai to norakstīšanu, palielinās sociālā nodokļa nemaksāšanas gadījumu skaits. Pagājušajā gadā nesamaksātais sociālais nodoklis, pēc pēdējiem aprēķiniem, sasniedz 76 miljonus latu (bez procentiem).

Jautājums: — Sinkas kungs, pastāstiet, lūdzu, par izmaiņām ministriju nolikumos saistībā ar Eiropas Savienības līguma prasībām un Baltās grāmatas rekomendācijām. Kuras amatpersonas noteiks un sekos šo prasību izpildei?

Juris Sinka: — Tas ir nākotnes jautājums. Par to varētu pastāstīt Kiršteina kunga departaments, kas nodarbojas ar Eiropas Savienības noteikumu izpildi.

Andris Bērziņš:— Es varbūt papildināšu. Šajā dokumentā — Valdības preses dienesta informācijā — ir pateikts, ka Eiropas Integrācijas birojam tiek dotas pietiekami lielas tiesības. Eiropas Integrācijas birojam un padomei, kas tiks izveidota, būs tiesības apturēt dokumentu tālāko virzību, ja šo dokumentu sagatavošanas posmā netiks ņemti vērā Eiropas Savienības standarti un prasības. Kas katrā ministrijā būs atbildīgs par šo noteikumu ievērošanu dokumentu sagatavošanas gaitā, tas Ministru kabinetā netika izskatīts.

Jautājums: — Vai tas nozīmē, ka jebkuram jaunam likumprojektam, jebkuram rīkojuma un lēmuma projektam ir jāatbilst Eiropas Savienības prasībām?

Juris Sinka: — Tā varētu būt. Taču tas šobrīd attiecas galvenokārt tikai uz saimnieciskiem un ekonomiskiem jautājumiem. Ir zināmi principi un vēlmes, kas jāievēro. Ja padomājam par tādām valstīm kā Grieķija un Portugāle, — ja tās uzņēma par Eiropas Savienības pilntiesīgām loceklēm, tad, manuprāt, jāatzīst, ka tās nebija spējīgas ievērot visas izvirzītās prasības. Taču šo prasību skaits ar katru brīdi pieaug. Par šo jautājumu mēs spriedām Eiropas lietu komisijā un secinājām, ka ir jāizdala galvenās prasības no visu prasību kopuma.

Aivars Guntis Kreituss:— Tikai, lūdzu, neuztveriet šos pasākumus kā kaut kādas lielākas stingrības ieviešanu. Tās visas ir diskutējamas lietas. Zinot, cik ilgstoši un smagi notiek mūsu likumdošanas process un cik tas ir pretrunīgs, mums šie likumprojekti jau sākuma stadijā jāsakārto atbilstoši Eiropas standartiem. Taču ne jau rīt no rīta mēs būsim Eiropas Savienībā, mums ir jāsakārto daudz un dažādas lietas, un ir ļoti tālu no tā, ka šajā procesā kādam tiktu piešķirtas tiesības visu pārskatīt un kontrolēt.

Andris Bērziņš:— Es gribētu piebilst, ka šobrīd galvenais ir mūsu dokumentos ieviest Eiropas standartiem atbilstošu kārtību un laikus paredzēt tos soļus, kas veicami, lai tad, kad Latvija nonāks pie Eiropas Savienības “vārtiem”, mēs būtu gatavi pa tiem ieiet. Jo, kā teica Sinkas kungs, mums ir vajadzīgs laiks, lai sakārtotos, lai Eiropas Savienība mums neuzkristu kā sniegs uz galvas.

Jautājums: —Vai jūs nevarētu mazliet konkretizēt tā saukto slepeno lēmumu projektu. Vai ieradīsies ārzemju muitnieki? Vai tiks apmācīti arī mūsu muitnieki?

Aivars Guntis Kreituss:— Ieradīsies ārzemju speciālistu komanda, kas pati strādās un apmācīs arī mūsējos. Atbilstoši pašreizējam līgumam šī apmācība notiks divus gadus. Mācības nerisināsies klasē, bet gan konkrētos apstākļos uz robežas.

Jautājums: —Sakiet, kādas garantijas tiek dotas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītam, ko pieprasa “Latvenergo”?

Aivars Guntis Kreituss:— Diskusijas par to vēl turpinās.

Jautājums: — Atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma. Ja ārzemju speciālistu darbs uz robežas nedos nekādu jūtamu ienākumu uzlabojumu, vai viņu palīdzība tiks izmantota visu līgumā paredzēto laiku?

Aivars Guntis Kreituss: — Līgumā ir ierakstīts: ja nebūs uzlabojumu muitas darbā, tad tālākās attiecības tiks pārtrauktas. Līgums paredz ienākumu uzlabojuma kontroli pēc četriem, pēc septiņiem mēnešiem un tā tālāk.

Ja uzlabojuma nebūs, līgums tiks lauzts. Turpmāk mēs līgumu papildināsim ar punktu, kas apgrūtinās īstermiņa kredīta atdošanu (kredītu piešķīra viņu puse), ja viņi savus solījumus nepildīs. Reālā darba uzsākšanas termiņš ir 1. maijs.

Valdības preses konferences noslēgumā Ministru prezidenta palīgs Jurģis Liepnieks informēja žurnālistus, ka Ministru kabineta sēdē ticis izskatīts jautājums par Eiropas 24. meistarsacīkstēs vieglatlētikā telpās veiksmīgi startējušo Latvijas sportistu apbalvošanu.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 12. marta preses konferencē Valdības namā