NO MINISTRIJAS REDZESPUNKTA

Lai sakārtotu veselības aprūpi un budžeta līdzekļus

Trešdien, 13. martā, Labklājības ministrijā notika preses konference, kurā žurnālistus bija saaicinājis veselības valsts ministrs Juris Vinķelis, lai ar masu mēdiju starpniecību informētu iedzīvotājus par nule pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, veselības aprūpes finansējumu 1996. gadā un par diviem veselības apdrošināšanas koncepciju projektiem.

Preses konferencē piedalījās arī Veselības departamenta direktors Egīls Einārs Jurševics, Stratēģijas un attīstības departamenta direktore Agrita Groza un citi.

Kā pastāstīja Juris Viņķelis, Ministru kabinets apstiprinājis trīs jaunus noteikumus par humānās palīdzības sūtījumiem, proti: kas ir tiesīgs tos saņemt, kādā kārtībā tā notiek un kādas ir humānās palīdzības saņēmēja tiesības un pienākumi.

Ministrs sacīja: “Visiem, kas ir saistīti ar humānās palīdzības kravu sūtīšanu un saņemšanu, svarīgi zināt, ka turpmāk kravu visā tās pārvadājuma laikā pavadīs drošības sertifikāts vai arī ražotāja deklarācija, ja sūtījumā ir šādas iekārtas: medicīniskie, ķirurģiskie, stomatoloģiskie un veterinārie instrumenti, ieskaitot sintogrāfisko aparatūru, elektriski medicīnisko aparatūru un ierīces redzes asuma noteikšanai, kā arī elektrodiagnosticēšanas aparatūra. Tika panākta vienošanās, ka noteikumu punktu par drošības sertifikāta un ražotāja deklarācijas iekļaušanu nepieciešamo dokumentu sarakstā atliks uz trim mēnešiem, lai humānās palīdzības saņēmēji varētu informēt sūtītājus par jaunajiem noteikumiem.

Būtiski pieminēt, ka turpmāk kravu saņēmēji būs pilnībā atbildīgi par sūtījumu, arī par visu nodokļu likumdošanas noteikumu ievērošanu un izpildīšanu. Ja, piemēram, humānās palīdzības sūtījums netiks izmantots tiem mērķiem, kam tas bijis paredzēts, tad Valsts ieņēmumu dienests būs tiesīgs visu sūtījumu aplikt ar nodokļiem pilnā apjomā.”

Runājot par obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju, Juris Viņķelis informēja, ka ir izstrādāti divi projekti, un iepazīstināja žurnālistus ar to būtību. “Labklājības ministrija iestājas par slimokasu variantu, lai visā valstī tiktu veidota vienota veselības aprūpes politika. Pacientu iemaksu centralizēta savākšana ar sekojošu pārdali, kas atbilst apdrošināto skaitam, izlīdzinās veselības aprūpes kvalitātes līmeni.”

Veselības departamenta direktors Egīls Einārs Jurševics informēja, ka abi projekti paredz veselības apdrošināšanu ieviest pakāpeniski. Plānots, ka pirmajā posmā veselības apdrošināšanai tiks pakļauta tā saucamā bāzes programma, kuru finansē pašvaldības, bet valsts programmas psihiatrijā, narkoloģijā, tuberkulozes ārstēšanā un citas vēl tiks finansētas no valsts budžeta. Taču arī šīs programmas pakāpeniski tiks iekļautas veselības apdrošināšanas sistēmā. “Mūsu sabiedrība tiešām ir nopietni slima. Visos nozīmīgākajos tautas veselības rādītājos Latvija Baltijas valstu vidū ir pēdējā. Viens tāds rādītājs, kas raksturo tautas patieso ekonomisko stāvokli, ir zīdaiņu mirstība. Pagājušajā gadā tā sasniedza 19 promiles. Tas ir ļoti augsts rādītājs — jau tuvu kritiskajai robežai. Skandināvijas valstīs šis rādītājs ir 6–8 promiles. Mēs uzskatām, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana valstī stabilizēs sabiedrības un tās locekļu veselību un uzlabos arī demogrāfisko stāvokli valstī.”

Par veselības aprūpes budžetu 1996. gadam pastāstīja Agrita Groza. Šogad veselības aprūpei no valsts budžeta paredzēti 41,5 miljoni latu. Nedaudz vairāk par vienu miljonu paredzēts investīcijām. “Viena no šī gada finansējuma īpatnībām,” teica Agrita Groza, “ir tā, ka mainījusies speciālā veselības aizsardzības budžeta nozīme. Pagājušajā gadā tas tika izveidots uz alkohola akcīzes nodokļa bāzes (50 procenti no šī nodokļa), bet šogad šī bāze būs 50 procenti no alkohola akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmumiem. Cik liela būs šī summa, ir grūti prognozēt. Bez tam bāzes programmas nodrošināšanai tiks izmantoti pašvaldību līdzekļi. Budžetā ir dots arī normatīvs — 21 lats uz vienu iedzīvotāju. Šāds normatīvs pastāvēja jau pagājušajā gadā.”

Kā atzīmēja runātāja, ir milzīga atšķirība starp Labklājības ministrijas pieprasīto finansējumu un valsts budžetā paredzēto summu.

Preses konferences rīkotāji iepazīstināja žurnālistus ar veselības aprūpes finansējuma sadali pa medicīnas profiliem un atbildēja uz jautājumiem.

Vairis Ozols,
“LV” iekšpolitikas redaktors

Par 1996. gada valsts budžetu veselības aprūpē

Valdīb. Iestāde, Kopā Štata Darba

funkc. profils, izmaksas vien. algu

klasifik. diagnoze skaits fonds

Veselības aprūpes valsts programmas

un pasūtījumi kopā: 26184970 12529 7406628

Veselības aprūpes valsts programmas: 22541674 11704 6966148

Infekciju, seksuāli transmis. un ādas

lipīgo slimību diagnostikas, ārstēš.

un izplatības ierobežošanas progr. 3654223 328 192658

AIDS izplatības ierobežošanas programma 135000 18 16404

Tuberkulozes un hronisko plaušu slimību

izplatības un ierobežošanas programma 4155819 2435 1400212

Psihiatrija 6353848 5178 2895721

Onkoloģija un hematoloģija 4656552 2114 1210059

Mātes un bērna veselības aprūpes programma 1253610 638 434241

Cukura diabēta programma 826213 64 42030

Alkoholisma, narkomānijas, toksikomā-

nijas ierobežošanas programma 879911 676 520518

Katastrofu medicīnas programma 626498 253 254305

Apdegumu programma 0 0 0

Veselības aprūpes valsts pasūtījums 3643296 825 440480

Veselības aprūpes dienesti 4471704 3037 1716530

Pārējie vesel. aprūp. dienesti,

kas nav klasif. iepriekš 895033 589 479757

Dotācijas veselības aizsardzībai kopā: 9998388 0 0

Dotācijas valsts slimokasei veselības

aprūpes bāzes programmas izpildei: 7500000 0 0

Dotācijas veselības aizsardzībai: 2498388 0 0