Deputātu jautājumi

Dokuments nr. 525

Finansu ministram A. Kreitusam

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanu” 28. pantu, lai aizsargātu apdrošināto likumīgās intereses apdrošinātāja maksātnespējas vai ļaunprātīgas rīcības rezultātā, valsts apdrošināšanas uzraudzībai un apdrošinātajiem kopīgi bija jāizveido apdrošināto interešu aizsardzības fonds, no kura obligātās apdrošināšanas gadījumā apdrošinātajiem izmaksājami 90% no apdrošināšanas atlīdzības apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā. Ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiska persona, apdrošināšanas atlīdzības izmaksas no šī fonda nav paredzētas.

Ņemot vērā valdības plānoto transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešanu fiziskām un juridiskām personām, lūdzam darīt zināmu Saeimai to, cik lielā mērā ir piepildīts šis apdrošināto interešu aizsardzības fonds (likums “Par apdrošināšanu” pieņemts 1993. gada 12. janvārī) un kāda summa minimāli šajā fondā būtu nepieciešama, lai par 90% nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību izmaksu apdrošināšanas ņēmējiem apdrošināšanas sabiedrības(u) eventuālās maksātnespējas gadījumā. Kad valsts faktiski būs gatava uzņemties likumā paredzēto garantiju došanu apdrošinājuma ņēmējiem, ieviešot obligāto transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu?

Kā Finansu ministrija un Valsts apdrošināšanas uzraudzības pārvalde domā garantēt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas juridiskām personām obligātās transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā, ja izmaksas no apdrošināto interešu aizsardzības fonda tām nav paredzētas.

Lūdzam atbildi uz pieprasījumu motivēt ar konkrētiem skaitļiem un aprēķiniem un pierādīt to (ja tas ir iespējams), ka obligātā transporta līdzekļu apdrošināšana tiešām tiek ieviesta nevis apdrošināšanas sabiedrību eventuālās peļņas, bet gan apdrošināšanas ņēmēju interešu aizsardzības un garantiju nolūkā.

Deputāti: J. Urbanovičs, J. Jurkāns, L. Kuprijanova, A. Ameriks,
A. Tučs, A. Bartaševičs, L. Stašs,
1996. gada 13. martā V. Dozorcevs, J. Rubulis, M. Lujāns.

Dokuments nr. 526

Ministru prezidentam A. Šķēles kungam 

1995. gada 12. aprīlī Saeima pieņēma un 1995. gada 25. aprīlī Valsts prezidents izsludināja likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, saskaņā ar kuru šā likuma subjektiem ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā.

Ņemot vērā šā likuma un starptautisko konvenciju prasības attiecībā uz cilvēka tiesībām, lūdzu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Konkrēti kuras pasaules valstis ir atzinušas pašlaik nepilsoņiem izsniedzamās personas apliecības un uz kurām ārvalstīm šo apliecību uzrādītājiem ir tiesības, ievērojot noteikto kārtību, izbraukt bez citu papildu dokumentu noformēšanas un uzrādīšanas? Kāds ir bijis Ārlietu ministrijas ieguldījums šī likuma izpildē?

2. Kāds skaits nepilsoņa apliecību šobrīd ir izsniegts, kāds ir prognozējamais šo apliecību izsniegšanas apjoms 1996. gada atvaļinājumu periodā un cik šādu apliecību veidlapu ir rezervē?

3. Kāda ir pašreizējā un prognozējamā situācija bijušās PSRS iekšzemes pasu izmantošanā, ceļojot uz NVS valstīm (Ukraina, Baltkrievija u.c.)?

4. Kādi dokumenti ir nepieciešami nepilsonim, piemēram, lai ceļotu uz Franciju, Beļģiju u.c. valstīm, kuras pēc mūsu rīcībā esošām ziņām neatzīst nepilsoņa apliecības?

5. Kad tiks uzsākta starptautiski atzītu nepilsoņu pasu izsniegšana?

6. Ko valdība ir darījusi (pirmkārt tie ministri, kuri bija arī M. Gaiļa valdībā), lai, sākoties vasaras atvaļinājumiem, tūkstošiem cilvēku atkal (kā 1995. gada vasarā) nedzīvotu nemitīgā stresā tādēļ, ka valdība nespēj (negrib) nepilsoņiem garantēt starptautiski pieņemtu pārvietošanās brīvību ārpus savas valsts?

Deputāti: J. Urbanovičs, A. Bartaševičs, A. Tučs,
1996. gada 13. martā L. Stašs, V. Dozorcevs, J. Jurkāns.

 Dokuments nr. 527

Ministru prezidentam A. Šķēlem

Cienītais Šķēles kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāda ir motivācija, pakļaujot privatizācijai rentabli un labi strādājošas aptiekas — v/u “Tērbatas aptieka”, v/u “Pāvila aptieka”, v/u “Kamēlijas aptieka”, v/u “Aptieka Centrs”, v/u “Homeopātiskā aptieka” u.c.?

2. Cik lielus līdzekļus valdība ir plānojusi iegūt šo aptieku privatizācijas rezultātā?

3. Kādas iespējas piedalīties privatizācijā šajās aptiekās strādājošajam personālam paredzējusi valdība?

4. Kādas garantijas paredzētas šajās aptiekās strādājošā personāla darba attiecību turpināšanai un darba samaksas lieluma saglabāšanai?

Saeimas deputāti: O.Kostanda, J.Mauliņš, K.Čerāns, A.Saulītis, I.Liepa,
1996. gada 13. martā A.Rubins, J.Kazāks, J.Strods, O.Grinbergs.

 Dokuments nr. 528

Kultūras ministram O. Spārītim

God. O. Spārīša kungs!

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai ministram zināms 5. Saeimas pieņemto “Kultūras pamatnostādņu” 7.3. punktā noteiktais par Rīgas Kinostudiju?

2. Vai ministram zināms 5. Saeimas 03.11.95. pieņemtais likums “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”?

3. Vai ministrs nesaskata minēto pamatnostādņu un likuma pārkāpumu LR MK 1996. g. 21. februāra rīkojumā nr. 58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”, kurā citu skaitā paredzēts privatizēt arī Rīgas Kinostudiju un Rīgas Dokumentālo filmu studiju?

4. Vai ministram nešķiet, ka līdz ar šo tiks likvidēta latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespēja neatgriezeniski un uz visiem laikiem? Tātad beigs pastāvēt vesela nacionālās kultūras nozare?

Saeimas deputāti: G. Gannusa, O. Dunkers, O. Kostanda,
1996. gada 14. martā M. Rudzītis, A. Saulītis, J. Mauliņš.

 Dokuments nr. 529

Ministru prezidentam A. Šķēlem

Ekonomikas ministram G. Krastam

God. A. Šķēles kungs!

God. G. Krasta kungs!

1. Vai un kā bija pamatoti MK lēmumi par valsts a/s “Latvijas gāze”, valsts a/s “Latvenergo” un valsts a/s “Ventspils nafta” nodošanu privatizācijai, ja valdībā vēl joprojām tikai turpinās diskusijas par valsts lomu stratēģisko enerģētikas objektu kontrolē?

2. Ņemot vērā to, ka uzņēmumi “Latvijas gāze”, “Latvenergo” un “Ventspils nafta” ir Latvijas valsts, nevis tikai valdības īpašums, kādā veidā un ar kādu mehānismu palīdzību valdība garantēs to, ka visu ar šo uzņēmumu privatizāciju saistīto lēmumu pieņemšanā tiek ņemts vērā plašas sabiedrības viedoklis un tās intereses?

3. Kas un kādēļ aizliedza valsts a/s “Latvenergo” valdes locekļiem piedalīties Saeimas frakcijai “Latvijai” atklātajā sēdē par ERAB kredīta Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai ņemšanas lietderīgumu? Vai valdība uzskata, ka tikai tai vienīgajai ir tiesības uz patieso informāciju par šī 76,2 miljoni USD kredīta ņemšanas apstākļiem un nosacījumiem?

4. Vai Jūs uzskatāt, ka ar savu 05.03.96. vēstuli nr. 4—01/114 Jūs esat pienācīgi atbildējuši uz frakcijas “Latvijai” deputātu 29.02.96. uzdoto jautājumu par pētījumiem un aprēķiniem, kas liecina, ka “Latvenergo” spēs atmaksāt no ERAB aizņemto kredītu? Vai valdība savu lēmumu par valsts garantijām šim kredītam arī pieņem uz šādu “aprēķinu” bāzes, kuros parādās tikai atsevišķi voluntāri skaitļi par to, kāda it kā varētu būt ekonomija no kaskādes rekonstrukcijas īstenošanas pa gadiem dažādās pozīcijās, bet neparādās pilnīgi nekāda informācija par to, kāpēc šī ekonomija šajās pozīcijās būs tieši šāda?

5. Kāda ir motivācija tam, ka ievērojama naudas summa “Latvenergo” rekonstrukcijas projekta realizācijā ir paredzēta izmaksāšanai ārzemju konsul-tantiem? Vai valdība šādu līdzekļu tēriņu uzskata par efektīvu un lietderīgu?

Saeimas deputāti: K. Čerāns, G. Gannusa, J. Strods, O. Kostanda,
A. Saulītis, J. Mauliņš, A. Rubins,
1996. gada 13. martā J. Kazāks, I. Liepa, E. Zelgalvis.

 Dokuments nr. 533

Ministru prezidentam A. Šķēles kungam

Ārlietu ministram V. Birkava kungam

Kā zināms, tiek plānots akcīzes nodokļa paaugstinājums naftas produktiem, kas var iespaidot ekonomisko situāciju Latvijā.

Ņemot vērā iepriekš teikto, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem.

1. Kādu iemeslu dēļ aizkavējusies iespēja iepazīties ar līgumu starp LR MK un AMOCO par naftas iegulu izpēti un ieguvi Latvijas teritorijā tekstu, un kur un kad varētu saņemt līguma pilna teksta kopiju.

2. Ja LR MK ir pieejams līguma starp Zviedrijas Karalisti un OPAB teksts, tad kādas ir iespējas iepazīties ar šo dokumentu.

Deputāti: A. Bartaševičs, M. Lujāns, J. Urbanovičs,
1996. gada 12. martā A. Saulītis, G. Gannusa.

 Dokuments nr. 534

Finansu ministram A. Kreitusa kunga

A. God. Kreitusa kungs!

Likuma “Par budžetu un finansu vadību” 15. pants un likuma “Par pašvaldību budžetiem” 18. pants paredz, ka gadījumos, kad līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina izdevumus no valsts budžeta ar noteikumu, ka tie nepārsniedz 1/12 daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Valsts budžeta apropriācija (kods 60) pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 1995. gadā bija sekojoša:

dotācijas — 43,2 milj. Ls,

mērķdotācijas — 9,6 milj. Ls,

kopā — 52,8 milj. Ls.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādu daļu no 1995. gada dotāciju apropriācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam pašvaldības saņēma 1996. gada janvārī un kādu daļu februārī?

2. Kādu daļu no 1995. gada dotāciju apropriācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam pašvaldības saņems 1996. gada martā?

3. Līdzīgi kā 1. un 2. jautājumā sniegt atbildes par apropriācijas daļu no valsts budžeta finansu izlīdzināšanas fondam attiecībā uz mērķdotācijām?

4. Kādi kritēriji un/vai citi nosacījumi ir ņemti vērā, nosakot 1., 2. un 3. jautājumā minēto 1995. gada apropriāciju daļu lielumu, un vai šie kritēriji un/vai nosacījumi ir vienādi visām pašvaldībām?

Ar cieņu, deputāti: J. Bunkšs, J. Lagzdiņš, Dz. Ābiķis, A. Rugāte,
1996. gada 14. martā N. Pēterkops, J. Rubulis, A. Golubovs.

 Dokuments nr. 535

Ministru prezidentam A. Šķēlem

Cienītais Šķēles kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādu uzņēmumu vadīšanai tika veidotas un pārveidotas īpašās padomes? Kāds tam ir pamatojums?

2. Kāds tiesiskais pamats ir šādu uzņēmumu padomju veidošanai un darbībai?

3. Pēc kādiem kritērijiem tika izvirzīti vai apstiprināti šo padomju locekļi? Kādas ir šo padomju locekļu funkcijas, pilnvaras un atbildība?

4. Kāds ir šo padomju locekļu atalgojums?

Saeimas deputāti: O. Kostanda, J. Mauliņš, A. Saulītis, J. Strods,
G. Gannusa, J. Kazāks, A. Rubins, I. Liepa,
1996. gada 14. martā E. Grīnbergs, E. Zelgalvis.

 Dokuments nr. 536

Latvijas Bankas prezidentam E. Repšem

Finansu ministram A. Kreitusam

Cienītais Repšes kungs!

Cienītais Kreitusa kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ko Latvijas Investīciju banka ir darījusi pēdējo 3 gadu laikā Latvijas valsts uzticētās naudas pamatkapitāla veidā efektīvā pārvaldīšanā saskaņā ar likumā “Par Latvijas Investīciju banku” 1. nodaļas 3. pantā izvirzīto LIB darbības pamatmērķi veicināt Latvijas Republikas ekonomisko attīstību?

2. Lūdzam paskaidrot, kā plānots palielināt Latvijas Investīciju bankas statūtu punktā 2.1. paredzēto pamatkapitālu līdz 20 milj. vācu markām 1996. gadā?

3. Lūdzam sniegt atbildi par LR Finansu ministrijas veiktajām un plānotajām darbībām valsts kapitāla daļas pārvaldīšanā Latvijas Investīciju bankas padomē un Latvijas Investīciju bankas darba reorganizācijā, ņemot vērā tās sliktos finansiālās darbības rādītājus pēdējo 3 gadu laikā!

4. Lūdzam sniegt atbildi par Latvijas Bankas darbību Latvijas Investīciju bankas finansiālās darbības uzraudzībā! Vai Latvijas Banka ir atdalīti izvērtējusi Latvijas Investīciju bankas kā kredītiestādes darbību no LIB kā savas ēkas izīrētājas darbības? Kādi ir šā izvērtējuma rezultāti?

Saeimas deputāti: J. Mauliņš, O. Kostanda, K. Čerāns, A. Saulītis,
J. Strods, J. Kazāks, G. Gannusa, I. Liepa,
1996. gada 14. martā E. Zelgalvis, M. Rudzītis.