Militārās ziņas

Par Latvijas un Zviedrijas jūras spēku turpmāko sadarbību

Šonedēļ, 13. un 14.martā Rīgā pirmo reizi divu dienu vizītē uzturējās Zviedrijas Karaliskās jūras kara flotes komandieris viceadmirālis Peters Nordbeks. Vizītes pirmajā dienā viņš tikās ar Latvijas Aizsardzības ministrijas vadību, Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Zemessardzes pulkvedi Juri Dalbiņu un Jūras spēku vadību. Ceturtdien, 14.martā, viceadmirālis P.Nordbeks apmeklēja Jūras spēku centrālo rajonu Bolderājā.

Pēc tam notika preses konference, kurā piedalījās viceadmirālis Peters Nordbeks, Latvijas Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gaidis Zeibots (attēlā), Latvijas Jūras spēku komandkapteinis Hermanis Černovs, Zviedrijas Jūras kara flotes kapteinis Stefans Engdāls. Latvijas Jūras spēku komandieris G.Zeibots teica: “Zviedrijas un Latvijas sadarbība aizsardzības jomā aizsākās 1992.gadā. Zviedrija ir deklarējusi, ka viena no tās prioritātēm drošības jomā ir droša un stabila Baltijas jūras reģiona izveide. Zviedru speciālisti par Baltijas drošības atslēgu uzskata Baltijas valstu stabilitāti. Tādēļ Zviedrija ir ieinteresēta palīdzēt Latvijai tās drošības sistēmas izveidē. Kopš 1993.gada šī valsts Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir sniegusi ievērojamu materiālo palīdzību, dāvinot mašīnas, velosipēdus, sakaru un datortehniku, kā arī karavīru sadzīves priekšmetus un apģērbu.

Šīs Ziemeļvalsts speciālisti izdarījuši pētījumus par Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmas izveidi, šie materiāli patlaban tiek izmantoti visās trijās Baltijas valstīs kopējas gaisa telpas izveides plānošanā. Zviedrija ir parakstījusi Ziemeļvalstu, Lielbritānijas un Baltijas valstu savstarpēju līgumu par Baltijas bataljona veidošanu. Programmas ietvaros divi Zviedrijas instruktori palīdz Baltijas virsnieku apmācībās. Turklāt ir zināms, ka pēc Ziemeļvalstu savstarpējās vienošanās Dānija vairāk palīdzēs Lietuvai, Zviedrija — Latvijai, bet Norvēģija un Somija — Igaunijai.

Īpaši laba sadarbība Zviedrijas bruņotajiem spēkiem izveidojusies ar Latvijas Jūras spēkiem, kas no Zviedrijas saņēmuši piecus krasta apsardzes kuterus, tāpat vairāk nekā piecdesmit mūsu valsts Jūras spēku pārstāvji ir mācījušies dažādos kursos Zviedrijā. Kopā ar Zviedrijas speciālistiem izstrādāts jūras novērošanas sistēmas projekts. 1995.gadā Jūrmalciemā uzstādīta Zviedrijas dāvināta radiolokācijas stacija (RLS). 1996.gadā plānots uzstādīt divas RLS, aprīkot komandpunktu Liepājā un samontēt radioreleju sakaru līniju Kurzemes jūrmalā. Darbojas pastāvīga sakaru līnija starp Latvijas jūras spēkiem un Zviedrijas krasta apsardzi.”

Zviedrijas Karaliskās jūras kara flotes komandieris viceadmirālis P.Nordbeks sniedza plašu informāciju par Zviedrijas bruņotajiem spēkiem. Viņš pastāstīja, ka pašreizējā Zviedrijas bruņoto spēku struktūra izveidota 1994.gada 1.jūlijā. Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks ir ģenerālis Ove Viktorins. Kopējais aktīvā karadienestā esošo karavīru skaits ir 48 000, no kuriem 32 000 ir iesaucamie. Mobilizācijas gadījumā kopējais karavīru skaits varētu būt aptuveni 650 000. Zviedrijas zemessardzē pašlaik atrodas 100 000 cilvēku, bet tuvākajā laikā zemessargu skaitu plānots palielināt līdz 125 000. Zviedrijas pilsoņi karadienestā armijā un flotē tiek iesaukti uz 7,5 — 15 mēnešiem, bet Gaisa spēkos uz 8 — 12 mēnešiem. Zviedrijas Karaliskās jūras kara flotes personāla skaits ir 12 920. Tā ietver sevī zemūdenes, vieglos kuģus, mīnu kuģus, amfībijas, flotes aviāciju un krasta artilēriju.

Viceadmirālis sacīja, ka tā viņam ir iepazīšanās vizīte. “Es varu apliecināt, ka redzēju — Latvijas Jūras spēkos dienē daudzi talantīgi cilvēki, kas pašaizliedzīgi pilda savus pienākumus. Man radās vairākas interesantas idejas, piemēram, par turpmāko mācību pilnveidošanu. Varu apliecināt, ka nākotnē Zviedrijas Karaliskajai jūras kara flotei un Latvijas Jūras spēkiem būs laba sadarbība, piemēram, īstenojot programmu “Partnerattiecības mieram”.”

Vēl viceadmirālis P.Nordbeks piebilda, ka Zviedrijā izveidojusies cieša sadarbība starp parlamentu, valdību un bruņotajiem spēkiem. Tieši labā sadarbība veicina ilgtermiņa investīcijas Zviedrijas armijā un militārajā rūpniecībā. “Zviedrijas armija galvenokārt izmanto pašu valstī ražotos ieročus. Tā ir mūsu valsts armijas tradīcija,” sacīja P.Nordbeks.

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”