KOPSKATI

Latvijas arhīvi 1995.gadā

No arhīvu darba kopuma kā prioritārie virzieni 1995.gadam bija juridisko un fizisko personu pieprasījumu izpilde, dokumentu komplektēšana, tajā skaitā no privatizējamām un likvidējamām iestādēm, un dokumentu saglabāšana.

Gada laikā galvenajos darba uzdevumos veicamie apjomi izrādījās lielāki nekā plānotie, un līdz ar to ne visi palīguzdevumi tika veikti plānotajos apjomos (sk.1.pielikumu). Netika saņemts arī plānotais finansējums, tiešo darbu kavēja arhīvu pārcelšanās uz jaunajām telpām.

Lai sekmētu Nacionālā arhīva fonda uzkrāšanu, saglabāšanu un izmantošanu, ģenerāldirekcija (VAĢ) iesniedza priekšlikumus likumprojektu papildināšanai (par informācijas atklātību, elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, Saeimas vēlēšanu likumam par pašvaldībām) un grozījumiem (par komercbanku darbības noteikumiem, par valsts nozīmes datu pārraides tīkla veidošanu), kā arī citiem normatīviem ( par dokumentu sastādīšanu un noformēšanu, par VDK dokumentu izmantošanu). Iesniegtie priekšlikumi tika pieņemti Saeimas vēlēšanu likumā, Latvijas APK un Kriminālkodeksā. Ir uzkrāts materiāls priekšlikumu sagatavošanai grozījumiem likumā “Par arhīviem”. Neskatoties uz vairākkārtēju dokumentu iesniegšanu, nav apstiprināta Arhīvu padome.

Likumos noteikto uzdevumu izpildes nodrošināšanai, iestāžu un valsts arhīvu darba vienotas metodikas pēctecības sekmēšanai VAĢ sastādīja normatīvi metodiskos dokumentus un organizēja to ieviešanu (sk. 2.pielikumu). Ar Valsts statistikas komiteju saskaņotas valsts arhīva pases un arhīva pases (iestādes) veidlapas, kas ļaus nodrošināt Nacionālā arhīva fonda pirmatnējo uzskaiti un uz šo datu pamata prognozēt arhīvu darba attīstību. Ir apstiprināta un tiražēta “Instrukcija par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu”.

Fizisku un juridisku personu pieprasījumu izpilde

Gada laikā valsts arhīvi ir sastādījuši 114 100 izziņu, no kurām 34,6% ir bezmaksas izziņas (sk. 3., 4. un 5.pielikumu). Sastādīto izziņu kopskaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies. Uz 1996.gadu arhīvos ir palicis 42,0 tūkstošu liels neaizpildīto pieprasījumu uzkrājums, no kuriem 40,7 tūkstoši ir Latvijas Valsts vēstures arhīvā (LVVA). Galvenais iemesls, kāpēc neizdodas būtiski samazināt neizpildīto pieprasījumu uzkrājumu, ir tas, ka pieaug pieprasījumu skaits ar neprecīziem vai nepilnīgiem pamatdatiem. Šādu pieprasījumu izpilde ir darbietilpīga, jo ir jāizmanto vairāku fondu dokumenti un kļūst daudzkārt sarežģītāks datu meklēšanas process. Daudzkārt pieprasījumu izpildei bija nepieciešama arī papildsarakste ar pieprasītāju. 1995.gada pēdējā ceturksnī sakarā ar likumdošanā noteikto termiņu tuvošanos (īpašumtiesību apliecinošu dokumentu iesniegšanai) ir pieaugusi pieprasījumu plūsma. Līdz 10,2 tūkstošiem LVVA ir palielinājusies arī no bijušās PSRS saņemto pieprasījumu skaits par ievešanu Latvijā Otrā pasaules kara laikā, kuru izpildi arhīvs ierobežoja sakarā ar īpašumtiesības apliecinošo arhīva izziņu sagatavošanas intensificēšanu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu zonālajos valsts arhīvos (ZVA) līdz 2,0 tūkstošiem pieaudzis neizpildīdo pieprasījumu uzkrājums par darba stāžu (tajā skaitā no ārvalstīm), jo izziņu apjoms tika plānots iepriekšējā gada līmenī un nevarēja tikt izpildīts sakarā ar neatliekamo komplektēšanas un fondu pārvietošanas darbu.

Gada laikā VAĢ kopīgi ar arhīviem centās novērst pieprasījumu uzkrāšanos, griežoties ar priekšlikumiem Tieslietu un Finansu ministrijās un Saeimas komisijās. Saņemts Tieslietu ministrijas atbalsts VAĢ pārstrādātā valsts arhīvu maksas pakalpojumu cenrāža ieviešanai un tikai 1996.gada sākumā — grozījumiem likumos, kas noteiktu pieprasījumu iesniegšanas galīgos termiņus. Tomēr nav rasts risinājums papildu budžeta līdzekļu un telpu ierādīšanas jautājumos.

LVVA pilnveidota pieprasījumu izpildes organizācija arhīva daļās, pārskatītas un paaugstinātas izziņu sastādīšanas normas. VAĢ organizēja sadarbību ar Centrālo un pagastu zemes komisijām nepieciešamo izziņu sagatavošanas koordinēšanai, kas parādīja zemes komisiju vājo ieinteresētību jautājuma risināšanā, jo atsaucās tikai 87 pagastu zemes komisijas.

VAĢ ir izstrādājusi organizatoriski metodiskus dokumentus par arhīva izziņu sagatavošanu, kas nepieciešamas naturalizācijas procesā, tādējādi nodrošinot sadarbību starp arhīviem un naturalizācijas nodaļām.

Sadarbībā ar Ārlietu ministrijas konsulāro departamentu VAĢ pārstrādāja norādījumus par ārvalstīs izmantojamo dokumentu sagatavošanu nosūtīšanai uz ārvalstīm (sk. 2.pielikumu). VAĢ sagatavojusi nosūtīšanai 500 izziņas no ZVA.

Saeimas Prezidijam un Ārlietu ministrijai iesniegta informācija par dokumentiem, kas jāatgūst no Krievijas, tai skaitā arī lai varētu izpildīt komunistiskā režīma represijās cietušo pieprasījumus.

Sakarā ar to, ka arhīvos (visvairāk LVVA) veidojas sagatavoto un neizņemto (neapmaksāto) izziņu uzkrājums, ar 1996.gadu tiks ieviesta pieprasījumu izpildes priekšapmaksa. Diemžēl sagatavotās izziņas neizņem ne tikai fiziskās personas, bet arī zemes komisijas, pašvaldības un citas juridiskas personas. Papildu darbu arhīvam rada arī tas, ka tiek atkārtoti pieprasītas nozaudētās izziņas.

Latvijas Nacionālā arhīva fonda dokumentu komplektēšana

Valsts arhīvu glabāšanā 1995.gadā pieņemtas 152,4 tūkstoši pastāvīgi glabājamo vienību, 449,2 tūkstoši personālsastāva, 9,4 tūkstoši audiovizuālo glabājamo vienību un 7,1 tūkstotis personālizcelsmes dokumentu (sk. 6. un 7.pielikumu).

Lai nodrošinātu sistemātisku informācijas saņemšanu par privatizējamām un likvidējamām iestādēm, VAĢ noslēdza sadarbības vienošanos ar Privatizācijas aģentūru. Ir pieņemti valsts glabāšanā 586 likvidējamo un privatizējamo valsts un pašvaldības īpašuma objektu dokumenti ar 316,7 tūkstoš lietām, kas sastāda 50% no kopējā pieņemto lietu skaita. Problēmas rada zinātniski tehniskās dokumentācijas pieņemšana no likvidējamām un privatizējamām iestādēm, jo Latvijas Valsts arhīvam (LVA) trūkst telpas šo dokumentu pieņemšanai un novietošanai, jo tie ir lielformāta dokumenti.

LVA ir saņēmis no ārpus Latvijas esošā kultūras mantojuma Filadelfijas brīvo latvju biedrības priekšsēdētāja R.Līduma un rakstnieka G.Salnā arhīvus pieņēmis 11 Latvijas politisko organizāciju fondus un 1949.gadā deportēto pilsoņu lietas.

LVVA un Zviedrijas valsts arhīva sadarbības līguma ietvaros LVVA 1995.gadā sāka saņemt no Zviedrijas Livonikas mikrofilmas.

Dokumentu saglabāšanas kontrole juridisko personu arhīvos

Valsts arhīviem jāveic regulārs uzraudzības darbs juridisko personu arhīvos, lai sagatavotu dokumentus nodošanai valsts glabāšanā. Arhīvu uzskaitē kā pastāvīgi komplektēšanas avoti ir 2256 juridiskās personas un 1967 valsts un pašvaldību institūcijas uzņēmumi, kuros valsts arhīvi veic uzraudzību tikai par personālsastāva dokumentu saglabāšanu.

Veicot Latvijas Nacionālā arhīva fonda uzraudzību, valsts arhīvi pārbaudīja 519 (23%) juridisko personu dokumentu saglabāšanu (uzlikti 27 administratīvie sodi, ierosināta 1 disciplinārlieta), saskaņoja 545 (24%) juridiskām personām lietu nomenklatūras. Valsts arhīvu ekspertu komisijās ir izskatīti 1183 (52%) juridisko personu pastāvīgi glabājamo lietu apraksti ar 75,6 tūkstošiem lietu (sk. 8. un 9.pielikumu).

Lai nodrošinātu juridisko personu arhīvu fondu saglabāšanu, valsts arhīvi uz līgumsaistību pamata veica 148 juridisko personu dokumentu sakārtošanu, aprakstot un noformējot 29,2 tūkstošus lietu.

Latvijas Nacionālā arhīva fonda saglabāšanas nodrošināšanai VAĢ ir izstrādājusi metodiskos un normatīvos dokumentus un veikusi organizatorisku darbu ar ministrijām lietu paraugnomenklatūru izstrādē to sistēmas iestādēm, kā arī sniegusi metodisko palīdzību šajā darbā. Saskaņotas 10 paraugnomenklatūras (sk. 2.pielikumu).

Valsts administrācijas skolā (VAS) ir sertificēti 5 VAĢ darbinieki kā pasniedzēji, kas veic ierēdņu kandidātu apmācību 2. mācību priekšmeta bloka “Vadīšanas pamati” ietvaros par lietvedību un arhīva darba organizāciju. Ir izstrādāts un iesniegts VAS ierēdņu eksāmenu jautājumu saraksta projekts dotajai tēmai.

Sakarā ar lielajiem komplektējamo lietu apjomiem un pārcelšanos uz citām telpām, arhīvi nav nodrošinājuši nepieciešamo dokumentu aprakstīšanas un nomenklatūras saskaņošanas līmeni juridisko personu arhīvos.

Dokumentu saglabāšana valsts arhīvos

Valsts arhīvos uz 01.01.96. pēc uzskaites datiem glabājas 10,3 miljoni pastāvīgi glabājamo, personālsastāva zinātnes un tehnikas dokumentācijas un 314,9 tūkstoši audiovizuālo dokumentu glabāšanas vienību (sk. 10.pielikumu). Gada laikā iekartonētas 763,7 tūkstoši lietas, veikta lietu atputekļošana. Foto negatīvu saglabāšanai laboratorijā izgatavotas 11 tūkstoši speciālu aplokšņu.

Laboratorijā pēc apmācības kursa Brēmenes arhīvā ir uzsākta zīmogu restaurācija (restaurēti 69 zīmogi). Tāpat veikta 14,6 tūkstoši unikālu dokumentu lapu restaurācija un 135 tūkstoši lapu iesiešana.

Pirmo reizi četri laboratorijas restauratori piedalījās ar saviem darbiem Latvijas restauratoru darbu izstādē Mencendorfa namā un guva atzinību.

Nav veikti plānotie grafikas un liela izmēra dokumentu restaurācijas darbi, jo, pat organizējot darbu divās maiņās, laboratorijai trūkst darba telpu lielāka apjoma dokumentu izklāšanai.

Kinofotodokumentu arhīvā 1995.gadā strādāja ekspertu grupas no Vācijas un Maskavas, izpētot kinodokumentu saglabāšanas problēmas. Ieteikumu realizācijai nepieciešami budžeta līdzekļi.

Pildot līgumsaistības ar Zviedrijas valsts arhīvu, LVVA ir veikta 56 600 dokumentu lapu mikrofilmēšana.

LVVA ēkai veikta jumta rekonstrukcija ar pārseguma maiņu.

Budžeta līdzekļu trūkuma dēļ ļoti lēni notiek remontdarbi telpās, kur paredzēta laboratorijas izvietošana.

Dokumentu pieņemšanai aprīkotas glabātavas Daugavpils, Valmieras un Siguldas zonālajos valsts arhīvos, bet arvien vēl neatrisināts ir jautājums par telpu paplašināšanu LVA, kas var paralizēt dokumentu komplektēšanas darbu.

Atbrīvojot telpas likumīgajiem īpašniekiem, tika pārvietoti Daugavpils, Siguldas, Alūksnes zonālie arhīvi, Tukuma, Valmieras zonālo arhīvu daļas. Lai ietaupītu budžeta līdzekļus, tika apvienotas Ventspils ZVA daļas. Jaunās telpās iekārtota un pārvesta daļa no Rīgas un Jūrmalas pilsētu personālsastāva dokumentu arhīva.

Dokumentu uzskaite un zinātniskās uzziņu sistēmas veidošana

Valsts arhīvos gada laikā tika nodrošināta tekošā fondu dokumentu uzskaite. Veikta 1570 fondu un 530 rādītāja kartīšu papildināšana, pārbaudīšana un ievietošana Latvijas Nacionālā arhīva fonda centrālajā katalogā sakarā ar izmaiņām fondu sastāvā 1994.gadā. Turpinājās kataloga papildināšana ar bijušās LKP arhīva fondu un Rīgas un Jūrmalas pilsētu personālsastāva dokumentu arhīva fondu kartītēm, taču informācijas ievadīšana par šiem dokumentu kompleksiem vēl nav pabeigta.

1995.gadā darbu uzsāka valsts arhīvu kompjuterizācijas komisija. Tā izskatīja jautājumus, kas saistīti ar vienotu automatizētās valsts arhīvu informācijas sistēmas izveidi. Akceptēts sistēmas koncepcijas projekts un tā realizācijai 1996.gadā nolemts LVA izveidot speciālu struktūrdaļu. Koncepcijas pamatā tika izmantota LVA pieredze arhīva fondu datoruzskaites izveidē, Starptautiskā arhīvu dokumentu aprakstīšanas standarta apgūšana un aprobēšana. Ar koncepcijas projektu LVA speciālisti iepazīstināja arī starptautisko semināru dalībniekus Igaunijā, Polijā, Lietuvā. Programmas pārliktas ORACLE vidē.

Lielākos apjomus dokumentu aprakstīšanā un aprakstu pilnveidošanā (lai sagatavotu dokumentus tūlītējai izmantošanai) likvidēto iestāžu personālsastāva dokumentiem ir veicis Rīgas un Jūrmalas pilsētu personālsastāva dokumentu arhīvs un ZVA personālsastāva dokumentu daļas.

LVA turpināja bijušās LKP dokumentu, personu fondu, politiski represēto personu dokumentu un lietvedības dokumentu aprakstīšanu. Dokumentu sakārtošanai valsts arhīvi nevarēja atvēlēt pietiekošu laika budžetu. Nesakārtoto dokumentu kopapjomi turpināja pieaugt un uz 01.01.1996. sasniedza 122,6 tūkstošus lietu un 228 864 nosacītu glabāšanas vienību atbiru (nesistematizētu dokumentu).

Lietu aprakstu pārstrāde un pilnveidošana, dokumentu tematiskā izstrāde bija vērsta uz informācijas meklēšanas atvieglošanu izziņu darbā. LVVA turpināja veidot fondu dokumentu rādītāju datu banku un sagatavoja dokumentu rādītāju Daugavpils — Ilūkstes Zemesgrāmatu nodaļas fondam.

Zonālie valsts arhīvi pēc VAĢ izstrādātas metodikas sagatavoja personu rādītājus saimniecību uzskaites grāmatām. LVA un zonālajos valsts arhīvos kataloģizēti padomju izpildkomiteju dokumenti par objektu apsaimniekošanas vēsturi, kurus izmanto arhīva izziņu sastādīšanai.

Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes ZVA sakarā ar arhīvu fondu pārvietošanu jaunās telpās un speciālistu nomaiņu nav izpildījuši darbu plānotajos apjomos. Kinofotofonodokumentu arhīvā netika veikta plānotā fonodokumentu aprakstīšana un kataloģizācija.

VAĢ sagatavoja informāciju zemes komisijām par arhīvu dokumentu glabāšanas vietām un apskatu 1996.gadā Pekinā paredzētajam Starptautiskajam arhīvu kongresam par Latvijas Valsts arhīvu un citu ievērojamāko dokumentu glabātavu darbību un fondiem. Apzinātas Latvijas muzejos glabāšanā esošās 42 baznīcu grāmatas, kas nepieciešamas LVVA un Dzimtsarakstu departamenta arhīva darbam.

Tika strādāts pie trim arhīva dokumentu rokasgrāmatām (sk.11.pielikumu).

Dokumentu popularizēšana

LVA un LVVA sagatavoja 9 dokumentu krājumus, no kuriem 3 ir izdoti. Dokumentu krājumu izdošana tika sponsorēta. Krājumu izdošana finansiāli neatmaksājas, tomēr tā ir nepieciešama, lai sabiedrība varētu iepazīties ar savas vēstures avotiem.

Turpinās žurnāla “Latvijas Arhīvi” izdošana, taču budžeta līdzekļu trūkuma dēļ izdoti tikai trīs numuri plānoto četru vietā. Sagatavotas publikācijas presē, dokumenti izmantoti radio un televīzijas raidījumos. Dokumenti eksponēti izstādēs, ko sagatavojuši paši arhīvi vai sadarbībā ar muzejiem (sk.11., 12. un 13.pielikumu).

Arhīvu lasītavās strādājuši pētnieki no Latvijas un ārvalstīm.

Valsts arhīvu darba kontrole

Veikta Rēzeknes ZVA darba kompleksā pārbaude un iestāžu uzraudzības darba pārbaudes astoņos ZVA un Kinofonofotodokumentu valsts arhīvā, dokumentu uzskaites un komplektēšanas darba pārbaude ZVA, tai skaitā no privatizējamām un likvidējamām iestādēm. Pārbaužu rezultātā sastādīti akti, izziņas, pārbaužu rezultāti apspriesti ģenerāldirekcijā. LVVA un ZVA pārbaudīta izziņu apmaksas kārtības ievērošana.

Ir pārbaudītas 36 fizisko un juridisko personu sūdzības, kas saņemtas VAĢ. Konstatēts, ka 13 gadījumos sūdzības bijušas pamatotas un to izskatīšanas gaitā kļūdas izlabotas. Pārbaužu rezultāti apspriesti ģenerāldirekcijā un kopā ar arhīvu vadību, uzlikts viens disciplinārsods.

Personāls

Neskatoties uz pieaugušajiem darba apjomiem, valsts arhīvu sistēmā štata vienību skaits palicis iepriekšējais – 822, no kurām gada laikā vidēji 44 bijušas vakantas (sk.14.pielikumu). Rēzeknes ZVA mainījās direktore.

Ierēdņu kandidātu atestāciju nokārtojuši un iecelti amatos 280 darbinieki, 271 no tiem izgājis apmācības Valsts administrācijas skolā.

Atalgojums no gada sākuma tika saņemts tikai 137 ierēdņu kandidātiem, gada otrajā pusē VAĢ rada iespēju atalgojuma starpību izmaksāt no iekšējām rezervēm.

Uz 1995.gada sākumu arhīvu sistēmas iestāžu apstiprinātais budžets bija Ls 2 089 560, bet ar 1995.gada oktobri precizētais — Ls 1 718 139, kas sastādīja 82,2% no sākotnējā. Faktiski atvērti asignējumi vēl par Ls 16 212 mazāk, tātad kopējais budžeta atvērums bija Ls 1 701 927. Tāpēc arhīvu sistēmas iestādes ir palikušas parādā Ls 63 432 par pasta un telefona pakalpojumiem, telpu īri, apkuri, apsardzi u.c. Pietrūka Ls 120 000 arhīvu glabātavu aprīkojumam, materiālu iegādei un remontiem.

Divu gadu pieredze rāda, ka vienas arhīva lietas uzturēšanai nepieciešami Ls 0,13 (bez algas fonda), bet 1995.gadā iznāca tikai Ls 0,09 (sk.15.pielikumu).

Par veiktajiem maksas pakalpojumiem arhīvu sistēma ir saņēmusi Ls 413 685, tai skaitā Ls 69 170 no Privatizācijas aģentūras (LVVA Ls 278 165, LVA Ls 42 296, pārējie arhīvi Ls 24 054). Iegūtie līdzekļi izmantoti darba algām, piemaksām, arhīvu aprīkojuma iegādei, remontiem un komunālajiem maksājumiem.

Arhīvu sistēmas iestāžu darbinieki ir stažējušies Zviedrijas arhīvos, noticis pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju un veikta fondu izpēte Polijas arhīvos. Arhīvu darbinieki ir uzstājušies ar referātiem starptautiskās konferencēs Tallinā, Viļņā, Pērnavā, Varšavā, Maskavā, Glazgovā, piedalījušies Starptautiskās arhīvu padomes apaļā galda konferencē. Šos braucienus finansējuši Zviedrijas valsts arhīvs, ASV vēstniecība, konferenču rīkotājvalstis.

Organizētas apmācības restauratoriem, personālsastāva dokumentu daļu vadītājiem. LVA veic jaunpieņemto darbinieku apmācību pēc speciāla plāna. Ievadītas sarunas ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti par arhīvu speciālistu sagatavošanu. Tam nepieciešams izstrādāt mācību programmu un atrast finansējumu.

Ģenerāldirektora vietniece strādāja darba grupā, kurai bija uzdota Ministru kabineta noteikumu izstrāde par dokumentu sastādīšanas noteikumiem.

Nenotika plānotās seminārnodarbības ZVA fondu glabātājiem dokumentu fiziskās saglabāšanas jautājumos.

Arhīvu sistēmas iestāžu sanāksmē 14.02.1996., izvērtējot 1995.gada darba rezultātus, tika atzīts, ka arhīvi ir strādājuši plānoto uzdevumu izpildei, iespēju robežās veicot arī citus arhīviem nepieciešamos darbus.

1996.gadā galvenie uzdevumi būs fizisku un juridisku personu pieprasījumu izpilde likumdošanas aktos noteiktajos termiņos un dokumentu komplektēšana, tai skaitā no privatizējamām un likvidējamām iestādēm, nepalielinot sistēmā strādājošo skaitu un iekļaujoties piešķirtā valsts budžeta ietvaros.

1996.gada 27.februārī Valsts arhīvu ģenerāldirektors V.Štāls

1.pielikums

Latvijas valsts arhīvu darbības pamatrādītāju izpilde 1995.gadā

Pamatrādītāji Mēra vienība Plāns Izpilde

1. Dokumentu fiziskās saglabāšanas nodrošināšana

1.1. Dokumentu restaurācija

— unikālu lapas 15 000 14 606

— I—III kategorijas lapas 8 000 10 954

— karšu gab./m2 250/125 265/110

— ādas, pergamenta gab. 12 20

1.2. Dokumentu konservācija lapas 57 050 66 309

1.3. Dokumentu iesiešana un iešūšana gl.v. 73 682 37 277

1.4. Sagatavošana konservācijai un

profilaktiskai apstrādei

— drošības fonds gl.v.(rullis) 200 405

1.5. Dokumentu sagatavošana drošības

fonda izveidei

— fotodokumenti gl.v. 1 500 2 773

1.6. Dokumentu kartonēšana gl.v. 523 699 763 731

2. Dokumentu uzskaite, dokumentu zinātniskās uzziņas sistēmas izveidošana un pilnveidošana, dokumentu vērtības ekspertīze valsts arhīvos

2.1. — lietvedības dokumenti gl.v. 144 040 179 112

— fotodokumenti gl.v. 6 930 5 477

— fonodokumenti uzsk.v. 2 500 595

2.2. Dokumentu aprakstīšana

— lietvedības dokumenti lietas 48 118 62 636

— personu dokumenti dok. 5 317 5 800

— kinodokumenti gl.v. 100 142

— fotodokumenti gl.v. 3 500 5 047

— fonodokumenti uzsk.v. 10 000 3 943

2.3. Dokumentu aprakstu pārstrādes un pilnveidošana

— lietvedības un personu dokumenti gl.v. 85 189 90 589

— fotodokumenti gl.v. 2 000 1 850

— fonodokumenti uzsk.v. 4 000 1 150

2.4. Dokumentu kataloģizācija

— lietvedības un personu

dokumenti kartiņas/lietas 23 005/1 231 22 280/993

— kinodokumenti uzsk.v. 100 100

— fotodokumenti gl.v. 3 500 5 092

— fonodokumenti uzsk.v. 10 000 4 417

2.5. Automatizētās informācijas

sistēmas (AIS) veidošana dok./tēmu sk. 200/1 200/1

2.6. Uzziņu rokasgrāmatu

sagatavošana rokasgr.*/rokasgr.** 2/0 2/0

3. Dokumentu pieņemšana valsts glabāšanā, dokumentu sakārtošana un glabāšanas kontrole iestāžu arhīvos

3.1. Dokumentu pieņemšana

3.1.1. no iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem

— lietvedības dokumentācija iest.sk./gl.v. 1 424/643 244 1 829/663 899

— zinātnes un tehnikas

dokumentācija iest.sk./gl.v. 6/995 6/4 261

— kinodokumenti iest.sk./gl.v. /145 /2 102

— fotodokumenti gl.v. 2 000 3 792

— fonodokumenti gl.v. 100 3 231

— videodokumenti gl.v. 20 20

3.1.2. no personām dok. 5 000 7 154

3.2. Dokumentu sakārtošana iestādēs,

organizācijās un uzņēmumos

3.2.1. Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu

iesniegto dokumentu aprakstu

apstiprināšana EPK

— lietvedības dokumentācija iest.sk./gl.v. 828/50 160 1 178/75 615

— zinātnes un tehnikas

dokumentācija iest.sk./gl.v. 6/1 348 5/1 133

3.2.2. Dokumentu sakārtošana iestādēs,

organizācijās un uzņēmumos

uz līgumsaistībām

— lietvedības dokumentācija iest.sk./gl.v. 151/13 160 146/12 865

— personālsastāva gl.v. 7 810 15 514

— zinātnes un tehnikas

dokumentācija iest.sk./gl.v. 2/800 2/812

— dokumentu sagatavošana

nodošanai valsts glabāšanā iest.sk./gl.v. 39/10 069 30/11 235

3.2. Iestāžu arhīvu kontrole iest.sk. 534 519

4. Dokumentu izmantošana un publikācijas

4.1. Sagatavošana

— dokumentu krājumi krāj.*/krāj.** 8/4 8/3

— dokumentu izstādes izstādes 7 8

— radio un televīzijas raidījumi raidījumi 16 43

— publikācijas presē publikācijas 63 145

4.2. Pieprasījumu izpilde

— tematiskie (vēstures izpētei) izziņas 588 602

— sociāli tiesiska rakstura izziņas 104 395 114 103

4.3. Darbs arhīva lasītavā

4.3.1. — lasītāji no Latvijas lasītāju sk. 1 527 1 728

— lasītāji no ārvalstīm lasītāju sk. 95 155

4.3.2. — izmantoto lietu skaits gl.v. 15 000 59 140

* gada laikā strādāts pie sagatavošanas

** sagatavots un izdots

Ģenerāldirektora vietniece T.Mazure

 

2.pielikums

1995.gadā izstrādāto metodisko un normatīvo dokumentu saraksts

1. Instrukcija par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu (apstiprināta un izdota).

2. Grāmatvedības dokumentu glabāšanas termiņu saraksts (apstiprināts un izdots).

3. Arhīva pase (juridiskas personas arhīva lietu uzskaites forma).

4. Juridisko personu uzskaites kartīte.

5. Norādījumi par zvērinātu notāru darbībā izveidojušos dokumentu saglabāšanu un uzskaiti.

6. Zonālo valsts arhīvu lietu paraugnomenklatūra.

7. Valsts arhīva pases forma.

8. Norādījumi par ārvalstīs izmantojamo arhīva izziņu, dokumentu norakstu, izrakstu un kopiju sagatavošanu un nosūtīšanu (kopā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju).

9. Norādījumi valsts arhīviem par dokumentu saglabāšanu likvidējamos un reorganizējamos (privatizējamos) valsts un pašvaldību uzņēmumos.

10. Metodiskie norādījumi par lietu esamības un fiziskā stāvokļa pārbaudes organizēšanu, pazaudēto lietu meklēšanu un rezultātu noformēšanu Latvijas Valsts arhīva dokumentu saglabāšanas daļā.

11. Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņas pieprasījuma formas sakarā ar iedzīvotāju naturalizāciju (5 formas).

Sniegta metodiska palīdzība sekojošu lietu paraugnomenklatūru izstrādē un dokumentu glabāšanas termiņu noteikšanā:

1. Nodarbinātības valsts dienesta centra lietu paraugnomenklatūra (saskaņota).

2. Nodarbinātības valsts dienesta rajona nodaļas (biroja) lietu paraugnomenklatūra (saskaņota).

3. Pilsētu un rajonu vides aizsardzības centru lietu paraugnomenklatūra (saskaņota).

4. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības lietu paraugnomenklatūra (saskaņota).

5. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas iestāžu darbībā izveidojušos tipveida dokumentu saraksts ar dokumentu glabāšanas termiņiem (saskaņots).

6. Naturalizācijas pārvaldes reģionālās nodaļas lietu paraugnomenklatūra (saskaņota).

7. Valsts zemes dienesta sistēmas iestāžu lietu paraugnomenklatūra (projekts).

8. Valsts zemes dienesta tehniskās dokumentācijas glabāšanas termiņu saraksts Centrālā arhīvā (projekts).

9. Valsts zemes dienesta tehniskās dokumentācijas glabāšanas termiņu saraksts pilsētu nodaļu arhīvos (projekts).

10. Valsts zemes dienesta tehniskās dokumentācijas glabāšanas termiņu saraksts rajonu nodaļu arhīvos (projekts).

Ģenerāldirektora vietniece T.Mazure

6.pielikums

Latvijas valsts arhīvos pieņemto pastāvīgi glabājamo lietu skaits 1991.–1995.gados

 

7.pielikums

Personālsastāva dokumentu pieņemšana

zonālo valsts arhīvu daļās un

Rīgas un Jūrmalas personālsastāva

dokumentu arhīvā 1995.gadā

8.pielikums

Valsts un pašvaldību iestāžu arhīvu kompleksās pārbaudes un saskaņotās lietu nomenklatūras

9.pielikums

Valsts arhīvu uzskaitē esošo valsts un pašvaldību institūciju skaits un Ekspertu komisijās apstiprinātie lietu apraksti 1995.gadā

10.pielikums

Glabāšanas vienību skaita pieaugums Latvijas valsts arhīvos no 1991. līdz 1995. gadam

11.pielikums

Arhīvu zinātniskie izdevumi 1995.gadā

1. Dokumentu krājumi

1.1. Publicētie krājumi

“Izpostītā zeme” I daļa. PSRS okupācijas armijas

Latvijas kultūrvidei nodarītie zaudējumi (1940—1989) LVA

“Tauta. Zeme. Valsts” LNNK 5 gadi LVA

“Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri” Biogrāfiska vārdnīca LVVA

1.2. Izdošanai sagatavotie krājumi

“Izpostītā zeme” II daļa. PSRS okupācijas armijas

Latvijas laukiem nodarītie zaudējumi (1940—1989) LVA

“Atmodas laiks arhīva dokumentos” (1987—1991) LVA

“Krišjāņa Valdemāra sarakste” I sējums LVVA

1.3. Izdošanai gatavojamie krājumi

“Skolu jaunatne nacionālajā cīņā 1940.—1941.gados” LVA

“Nacionālo minoritāšu kultūras autonomija

Latvijas Republikā”. (1918—1940) LVA

“Politiskā situācija Latvijā LKP slepeno

dokumentu atspoguļojumā” (1944 — 1964) LVA

2. Rokasgrāmatas

2.1. Izdošanai sagatavotās rokasgrāmatas

“Daugavpils un Ilūkstes apriņķu īpašumu un īpašnieku rādītājs” LVVA

“Latvijas Valsts arhīva fondu īsa rokasgrāmata” LVA

2.2. Izdošanai gatavojamās rokasgrāmatas

“Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma

rokasgrāmata” (1940—1941 un 1944—1991) VAĢ

“Valsts varas un pārvaldes iestāžu vēsture” (1986—1990) LVA

Daļas vadītāja vietniece M.Āboltiņa

 

12.pielikums

Valsts arhīvu dokumentu un darba popularizēšana 1995.gadā

Tēma Publikācijas Radio un TV

presē raidījumos

1. Latvijas Republikas izveidošanās un vēsture (1918—1940) 10 7

2. Latvijas attiecības ar ārvalstīm 1920.—1940.gados 7

3. Latvijas bruņoto spēku vēsture 9 6

4. Otrais pasaules karš Latvijas teritorijā

un nacionālo partizānu kustība 22

5. Padomju vara Latvijā un masveida represijas 12 8

6. Kultūras vēsture 46 13

7. Novadu vēsture 6

8. Arhīvu darbs Latvijā un ārvalstīs 18 4

9. Fotodokumentu publikācijas no LVKFFDA fondiem 2

10. Informatīvie materiāli par zonālo valsts arhīvu darbu

un fondiem vietējos masu informācijas līdzekļos 13 5

Kopā 145 43

Daļas vadītāja vietniece M.Āboltiņa

 

13.pielikums

Valsts arhīvu veidotās izstādes 1995.gadā

“Latvijas brīvības cīņas” (1918—1920) Latvijas Valsts vēstures arhīvs

3.11.1995. — 30.05.1996.

“Kurzemes literatūras Latvijas Valsts vēstures arhīvs

un mākslas biedrībai 180” 15.12.1995. — 15.01.1996.

“PSRS VDK arhīvu mantojums Latvijas Valsts arhīvs

Baltijas valstīs” 28.11.1995. — 22.12.1995.

“Jēkabam Bīnem 100” Latvijas Valsts arhīvs

10.03.1995. — 20.04.1995.

“Ludolfam Libertam 100” Latvijas Valsts arhīvs

07.07.1995. — 09.08.1995.

“Vēlēšanas Latvijā” Latvijas Valsts kinofotofonodoku-

mentu arhīvs 1995.gada septembris

“7.un 8.novembris Latvijā” Latvijas Valsts kinofotofonodoku-

mentu arhīvs 1995.gada novembris

“Otrais pasaules karš” Latvijas Valsts kinofotofonodoku-

mentu arhīvs 1995.gada maijs

Daļas vadītāja vietniece M.Āboltiņa

15.pielikums

Valsts arhīvu sistēmas

budžeta projekta izdevumu analīze 1996.gadam,

salīdzinot ar 1993.— 1995.gadu

 

1993 1994 1995 1996 Pieaugums,

salīdzinot ar

1995.g. 1994.g.

Kopējie izdevumi

arhīvu uzturēšanai

(no pamatbudžeta) 1543769 1822417 1701745 2032080 119% 111%

Kopējie izdevumi

arhīvu uzturēšanai,

ieskaitot speciālo

budžetu 1738869 2093755 2045430 2349580 115% 112%

tajā skaitā: algām, 303832 515629 753108 829427 110% 161%

arhīvu uzturēšanai

ar komunālajiem

maksājumiem 1239937 1306788 948637 1202653 127% 92%

Strādājošo skaits 822 822 822 822 0% 0%

Vidējā alga uz vienu

strādājošo mēnesī 30,8 52,3 76,35 84,09 110% 161%

Glabājamo

lietu skaits 9430000 10016000 10700000 11590000 108% 116%

Kopējās izmaksas

vienas lietas

glabāšanai gadā

(santīmos) 18,4 20,8 19,1 20,2 106% 97%

Kopējās izmaksas

vienas lietas

glabāšanai gadā,

neieskaitot darba

algas (santīmos) 13 13 9 10 111% 77%

Valsts arhīva ģenerāldirektors V.Štāls