"Valsts ekonomisko interešu aizstāvībai jākļūst par valsts diplomātisko misiju vadmotīvu”

Vakar, Latvijas diplomātu sanāksmes reizē

Vakar, 18.martā, viesnīcas “Rīdzene” konferenču zālē sākās Latvijas Republikas diplomātisko misiju vadītāju sanāksme par tranzīta politiku. Kopā ar diplomātiem piedalās Latvijas valdības locekļi, ministriju un vadošo uzņēmumu pārstāvji.

Atklājot, Valdis Birkavs teica:

“Ministri, Jūsu ekselences, dāmas un kungi! Tā laikam ir pirmā šāda veida sanāksme, taču esmu pārliecināts, ka ne pēdējā. Piecarpus gadus Latvijas valsts diplomātija ir intensīvi strādājusi, lai nostiprinātu valsts neatkarību un valsts drošību. Piecarpus gadus mēs esam cīnījušies par savu vietu pasaulē, nodarbojušies ar jautājumiem par iestāšanos dažādās starptautiskās organizācijās, pūlējušies un arī panākuši, lai no Latvijas tiktu izvests Krievijas karaspēks. Bet nu ir jauna situācija un jauni uzdevumi. Taču tas nenozīmē, ka valsts drošību nobīdām otrajā plānā, tas nebūt nenozīmē, ka mēs savu starptautisko darbību dažādās pasaules organizācijās uzskatām par otršķirīgu. Tomēr, lai izkļūtu no situācijas, kāda ir izveidojusies valsts ekonomikā, lai piešķirtu dinamisku attīstību mūsu ekonomiskajām struktūrām, Latvijas diplomātijai daudz lielāka uzmanība jāpievērš ekonomikas jautājumiem. Es pat teiktu — mums ir jāmaina diplomātu mentalitāte. Es redzu pie mūsu galda Latvijas valsts pirmās ģenerācijas diplomātus, kuri ir strādājuši, lai nostiprinātu Latvijas valstisko neatkarību, un es domāju, ka viņi tikpat enerģiski strādās, lai nostiprinātu Latvijas ekonomiku. Neuzskatu, ka būtu maz padarīts ekonomikas nostiprināšanā. Un tomēr līdz šim tas ir bijis otrā plāna uzdevums. Galds, pie kura mēs sēžam, ir ar baltu svītru vidū, it kā tāds tranzīta ceļš. Šī baltā lente ir ļoti simboliska. Ja mēs to noņemsim, pavērsies sprauga starp diviem galdiem — sprauga starp Rietumiem un Austrumiem, kas ar tranzīta ceļu tiek pārsegta. Tas ir lielais Latvijas attīstības ceļš, vismaz viens no attīstības ceļiem. Ceru, ka šodien aizsāktās sarunas, kas šeit risināsies visas dienas garumā, bet rīt — arī visas dienas garumā — Ventspilī, atstās paliekošas pēdas Latvijas diplomātijas darbībā, bet — pats galvenais — Latvijas ekonomikā.”

Pēc tam sekoja Ministru prezidenta Andra Šķēles runa “Tranzīta veicināšana — viens no Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumiem” (skat. atsevišķi).

Ministru prezidents atbildēja uz jautājumiem, kurus uzdeva diplomātisko misiju vadītāji, pauzdami arī savu viedokli par likumdošanas nesakārtotību Latvijā, par efektīvas koordinācijas radīšanas nepieciešamību tranzītpolitikas un transporta jautājumu risināšanā, par informatīvā materiāla trūkumu vēstniecībās. “Mums nav nekā, izņemot brošūru par Ventspils ostu, un to pašu saņēmām pirms diviem mēnešiem,” situāciju raksturoja Juris Kanels, LR vēstnieks Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā. Viņš pauda neizpratni, ka ieilgusi Latvijas ostu koncepcijas izstrādāšana, jo bez šīs koncepcijas ir grūti spriest par Latvijas valsts tranzītpolitiku.

Savukārt pēc LR vēstnieka Krievijā Jāņa Petera domām, lai varētu tranzīta jomā konkurēt ar Somiju, ir būtiski ar Krieviju noslēgt līgumu par Latvijas — Krievijas robežu. “Somija ir mūsu labākais draugs,” piebilda Jānis Peters, “bet niknākais konkurents. Somi ar Krieviju runā ļoti pašapzinīgi, jo aiz viņiem ir Eiropas Savienība, savukārt Krievijai ir jārēķinās arī ar oficiāli nospraustajām šo valstu robežām, un viņu sarunām ir cits līmenis nekā Krievijai ar mums. Robežu nospraušana ar Krieviju ir principa lieta, kas jārisina forsētos tempos.”

Anna Žīgure, LR vēstniece Somijā, satraukti jautāja, kad beidzot tiks ieviesta kārtība uz Latvijas robežas un tiks ierobežota mūsu muitnieku milzīgā varaskāre un naudaskāre. Uz to Andris Šķēle atbildēja ļoti īsi: “Šogad. Un tas tika darīts ļoti nežēlīgi!”

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans sniedza pārskatu par tranzīta politiku. Viņš aicināja diplomātus prast uzsvērt Latvijas kā tranzītvalsts plusus, savukārt akcentējot, ka tie mīnusi, kas patlaban vēl vērojami Latvijā — noziedzība, likumdošanas nepilnības, attiecības ar kaimiņvalstīm, drīzumā tiks novērsti. Vilis Krištopans analizēja ostu un dzelzceļa stāvokli un nozīmi kravu tranzīta jomā. Runājot par autoceļu attīstību, tika analizēta projekta “Via Baltica” nozīme un īpaši uzsvērta jaunā, tā sauktā desmitā multimodālā transporta koridora izveidošanas nepieciešamība. Tika uzsvērts, ka līdztekus rietumu — austrumu virziena transporta koridoru attīstīšanai vairāk uzmanības jāpievērš arī virzienam dienvidi — ziemeļi. “Transporta pārvadājumi 1991.gadā mūsu valsts ekonomikā deva 7 procentus kopprodukta, 1994.gadā — 19 procentus, bet par 1995.gadu galīgie skaitļi vēl nav gatavi, aplēses rāda, ka tas varētu būt pat 25 procenti.”

Sanāksmē ziņojumus nolasīja arī Iveta Sers, Ārlietu ministrijas Daudzpusējo attiecību departamenta direktore, Kalvis Vītoliņš, šī departamenta vecākais referents, Jadviga Bērziņa, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietniece, Juris Krivojs, Rīgas tirdzniecības ostas prezidents. Pirmā darba diena noslēdzās ar plašām diskusijām un dažādu viedokļu salīdzināšanu.

Šodien sanāksmes dalībnieki izbrauca uz Ventspili, kur pēc sagaidīšanas un brokastīm Ventspils Domē paredzēts noklausīties Domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga uzrunu “Tranzīta biznesa stāvoklis Latvijā un tā attīstības problēmas”. Pēc tam notiks iepazīšanās ar Ventspils ostu un tranzīta biznesa uzņēmumiem, tajā skaitā ar kravu termināliem SIA “New Venta”, a/s “Kālija parks”, valsts a/s “Ventspils nafta”, “Naftas parks” un citiem.

Vairis Ozols,
“LV” iekšpolitikas redaktors

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Somijā Anna Žīgure un Ministru prezidents Andris Šķēle

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā Jānis Peters un satiksmes ministrs Vilis Krištopans

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Latvijas Republikas pārstāvniecībā pie Eiropas Savienības Juris Kanels, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijā Gvido Zemribo, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igaunijā Andris Piebalgs un Tirdzniecības ostas prezidents Juris Krivojs; Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Vācijā Andris Ķesteris, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Baltkrievijā Jānis Lovniks, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā Mārtiņš Perts un ārkārtējā un pilnvarota vēstniece Somijā Anna Žīgure Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"