Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Valsts ekonomisko interešu aizstāvībai" - ministru prezidenta Andra Šķēles runa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1996., Nr. 49 (534) https://vestnesis.lv/ta/id/39359

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna

Vēl šajā numurā

19.03.1996., Nr. 49 (534)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts ekonomisko interešu aizstāvībai
Ministru prezidenta Andra Šķēles runa

Ministru kungi! Vēstnieki! Dāmas un kungi!

Konsekventa virzība uz brīvā tirgus iedzīvināšanu, ārvalstu investīciju piesaistīšanu un tautsaimniecībai labvēlīgas vides radīšanu Latvijā ir prioritātes, un tās ir definētas manis vadītās valdības deklarācijā. Šo uzdevumu kontekstā valsts ārlietu resora sekmīgam un tautsaimniecību attīstošam darbam ir jo īpaša nozīme.

Svarīgi apzināties, ka liberālā, brīvā tirgus ekonomikas attīstība, proti, valsts lomas mazināšana tautsaimniecībā, nekādā veidā nav attiecināma uz Ārlietu ministriju un ārlietu resoru. Tieši otrādi. Ārlietu resoram un diplomātiem šādos apstākļos ir jākļūst par visaktīvākajiem valsts ekonomikas interešu aizstāvjiem un tieši par sadarbības veicinātājiem. Valsts ekonomisko interešu aizstāvībai tagad jākļūst par valsts diplomātisko misiju darba vadmotīvu.

Viena no Latvijas ekonomisko interešu prioritārajām jomām starptautiskajā līmenī ir un būs kravas tranzīts, importa un eksporta kravu plūsmu apkalpošana — kā jau minēja ārlietu ministrs — starp Austrumiem un Rietumiem. Šajā gandrīz vai jumtveidīgajā, vairākas nozares apvienojošā sfērā īpaši izceļas naftas un naftas produktu tranzīts, kas Latvijai ir un arī nākotnē būs viens no galvenajiem valsts ienākumu avotiem.

Starptautiskā konkurence naftas tranzīta jomā ir saasinājusies, un tur saduras Latvijas un citu valstu intereses, lai nostiprinātu Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju un mēs spētu saglabāt esošās pozīcijas, nerunājot par to stiprināšanu, mums visiem jāveic milzīgs darbs. Mums jākoncentrē visi spēki, lai izturētu šajā nežēlīgajā cīņā, kurā iesaistītas ne tikai pasaules lielvalstis, bet ļoti aktīvi iesaistījušies arī mūsu kaimiņi. Tās ir divas Baltijas valstis — Lietuva un Igaunija. Un tā ir arī Somija, kas ar plašu valsts atbalstu aktīvi visā pasaulē reklamē sevi ar Krievijas vārdu. Bet kā lai mēs reklamējam sevi? Kaut mums ir daudz lielākas iespējas. Visas minētās valstis visaugstākajā līmenī strādā, lai galvenā tranzīta plūsma ietu caur tām. Latvijas politiķu un diplomātu darbs šajā jomā līdz šim nav bijis pietiekošs. Naftas tirgus un Krievijas eksporta apjoma analīze liecina, ka cīņa par naftas tranzītu vēl tikai priekšā, un tā būs nikna un nesaudzīga. Bez Latvijas diplomātiskā korpusa noteiktas un enerģiskas rīcības nebūs iespējams panākt Latvijas konkurētspējīgu līdzdalību starptautiskajā tranzīta pakalpojumu tirgū. Latvijas sekmīgu iesaistīšanos konkurences cīņā galvenokārt noteiks tādi faktori kā politiskās attiecības starp valstīm, tranzīta koridora tehniskā un ekonomiskā konkurences spēja.

Es nedomāju, ka man šodien būtu jums jāpiedāvā mūsu tautsaimniecības infrastruktūras iespēju analīze, bet šīs iespējas mums, protams, jāzina. Šajās divās dienās jūs dzirdēsit pietiekami daudz. Šādās tikšanās reizēs jums būtu jāiegūst pietiekami daudz argumentācijas, kāpēc, piemēram, desmitā multimodālā transporta koridora ideja ir dzīvotspējīgāka un izdevīgāka nekā devītā koridora atzaru izbūve uz naftas tranzīta ostām. It sevišķi, ja ņemam vērā paziņojumu, ko sniegusi Baltkrievija un Krievija par lielas starptautiskas maģistrāles būvi cauri Polijas teritorijai. Kā zināms, Polija šo paziņojumu noprotestēja. Mums būtu jāiegūst informācija, lai jebkurā situācijā mēs spētu uzskatāmi un efektīvi argumentēt Latvijas transporta priekšrocības un Eiropas vajadzības, lai Latvijas infrastruktūra strādātu Eiropas transporta tīklos. Tagad starptautiskās kravas tiek novirzītas turp, kur ir augstāka infrastruktūra un suprastruktūras kvalitāte, saprātīgi tarifi, ātri pārkraušanas laiki, kvalitatīvi transporta sakari ar svarīgākajiem iekšzemes rūpnieciskajiem un tirdzniecības centriem, kā arī tiek nodrošināts augsts kravu pārvadājumu drošības līmenis.

Tas nozīmē, ka jums jābūt gataviem popularizēt Latvijas priekšrocības un prast tās veiksmīgi salīdzināt ar konkurentu piedāvājumu, izceļot viņu vājās vietas. Mums jāpanāk, ka par vēstnieku nevar strādāt cilvēks, kurš neorientējas šajos jautājumos. Un es ceru, ka šī tikšanās ir pirmais solis orientēšanās virzienā. Par vēstnieku nevar strādāt cilvēks, kurš nepazīst svarīgāko tautsaimniecības nozaru vadītājus, valsts administratīvā personāla augstāko līmeni, lielāko uzņēmumu vadītājus. Solis uz to, lai maksimāli nodrošinātu Latvijas diplomātiskā korpusa atbalstu mūsu valsts ekonomisko interešu aizstāvībai un realizācijai, tas ir būtisks jautājums.

Čpaši nozīmīga šajā kontekstā ir mūsu misiju pārstāvju palīdzība Latvijas uzņēmējiem, viņu lietišķajiem sakariem valstīs, kurās jūs pārstāvat Latviju. Svarīga ir augsta ranga diplomāta klātbūtne visos Latvijai nozīmīgos uzņēmēju kontaktos ar partneriem, investoriem, kreditoriem, politiķiem un presi. Jūsu klātbūtnei Latvijas uzņēmēju pasākumos jūsu misijas pārstāvētajās valstīs ir arī ļoti liela psiholoģiska nozīme. Jebkurām sarunām, jebkuram uzņēmējam tādās reizēs tiek piešķirts pavisam cits statuss, ja sarunu partneris redz, ka sarunā piedalās diplomāts, kas gatavs autoritatīvi apliecināt savas valsts politisko aprindu atbalstu investīciju ieplūšanai Latvijā, mūsu garantijām investīciju atmaksai, straujākai valsts ekonomiskās attīstības priekšnoteikumu nodrošināšanai. Ja šo nepieciešamību izrāda liels Latvijas valsts uzņēmums vai ietekmīgs uzņēmējs, kas maksā Latvijas valstij lielus nodokļus, viņam ir tiesības lūgt jūsu atbalstu, bet jūsu pienākums — viņiem nodrošināt vispusīgu palīdzību.

Latvijas diplomātiskajam korpusam vajadzētu uzturēt tiešus un nepastarpinātus sakarus, kontaktus ar Latvijas uzņēmumu vadītājiem, privātuzņēmējiem un vietējo firmu konsultantiem. Palīdzību, ko var sniegt goda konsuls, vēstnieks, viņa padomnieks un citi dažāda ranga Latvijas doplomāti, kuri izrāda atsaucību, iniciatīvu un spēju orientēties konkrētos apstākļos un ir gatavi kompetenti informēt par Latvijas valsti un tās likumdošanu un dažāda statusa valsts varas garantijām uzņēmējdarbības attīstībai un investīcijām, mēs nevaram novērtēt par zemu.

Es zinu lieliskus piemērus nesenā pagātnē, kad starptautisku konferenču, Latvijas uzņēmumu prezentāciju un darījumu sarunu organizēšanā vistiešāko līdzdalību ir ņēmis visaugstākā ranga Latvijas diplomātiskais pārstāvis konkrētajā valstī. Atsauksmes no uzņēmējiem bijušas ļoti, ļoti atzinīgas.

Atsevišķas diplomātiskās misijas šajā ziņā darbojas ļoti labi, bet ir tādas, par kurām var teikt, ka tur netiek veikts pietiekami nopietns darbs. Es nevēlos par tām izvērsti runāt. Acīmredzot ārlietu ministrs ir apņēmies kontrolēt un gādāt, lai turpmāk Latvijas pozitīvais tēls tiktu daudz efektīvāk pausts pasaulei.

Tas ir mūsu visu uzdevums — aktīvi strādāt pie tā, lai pārliecinātu ārvalstu sabiedrību un uzņēmējus par Latvijā notiekošo reformu neatgriezeniskumu, Latvijas nemainīgo kursu uz atvērtu, eiropeisku valsti, kā arī par rūpēm, kas nodrošinās jebkura investora mantas un ieguldījuma aizsargātību. Mums jāmāk izcelt priekšrocības, atklāti runājot par mūsu problēmām un neizdarībām. Labai gribai vienmēr jākļūst par mūsu darba galveno vadītājspēku. Jums jādara viss, lai pārliecinātu savas mītņu zemes sabiedrību, ka Latvijā viņiem jau pavērušās jaunas kvalitātes investēšanas iespējas un ar katru dienu tās kļūst aizvien pilnvērtīgākas un pievilcīgākas. Taču, ja izliksimies neredzam savus trūkumus, mēģināsim tos slēpt, kā daži piedāvā darīt, mēs tikai demonstrēsim savu vājumu un izraisīsim citos neuzticību. Arī es kā valdības vadītājs esmu iesaistījies konfliktu risināšanas sarunās un esmu gatavs to darīt arī turpmāk, ja vien tas paaugstina mūsu valsts autoritāti.

Mums ir pietiekami daudz priekšrocību, mums ir sasniegumi, mums nav jākaunas par sevi, nav jāpazemojas, nespējot atzīt savus trūkumus. Latvijas investīciju tirgus jau šobrīd ir spējīgs konkurēt vismaz Baltijas reģionā. Ostu tranzīta sektorā tas ir pat īpaši labvēlīgs. Mums ir neatlaidīgi jāstrādā, lai popularizētu mūsu iespējas un mūs neuzskatītu par nedrošu un nepievilcīgu valsti, kas nav gatava lielu investīciju piesaistīšanai. Gan valdība, gan Birkava kungs un Krištopana kungs, gan arī es turpmāk ar interesi sekosim, kādas ir jūsu un visu uzņēmēju aktivitātes, kāds ir jūsu vērtējums par to, cik veiksmīgi tās attīstās, un kādi ir jūsu konkrētie ieteikumi.

Ārlietu ministrijai un mūsu diplomātisko misiju speciālistiem biežāk jādod savi atzinumi, operatīvā informācija gan par to, kā jāstrādā mums, valdībai, lai uzlabotu konkrēto tranzīta situāciju, gan to, kas ir tas pozitīvais un kas jāmācās no mūsu konkurentiem. Iespēju robežās mani padomnieki seko jūsu ziņojumiem, kas saistās ar šo sfēru valstī, kurā jūs pārstāvat Latviju. Čpaši varētu uzsvērt to materiālu nozīmīgumu, ko regulāri un kompetenti gatavo mūsu pārstāvji Vācijā, Beniluksa valstīs, Lietuvā un citur. Taču ir vairāki “baltie plankumi”, no kuriem nesaņemam kvalitatīvu ekonomisko informāciju.

Un vēl — par informācijas izplatīšanu valstī, kurā jūs pārstāvat Latviju. Es ceru, ka šodien un rīt, kad apmeklēsit Ventspili un tiksities ar uzņēmējiem, jūs pieprasīsit un saņemsit tik daudz informācijas, publicistikas un reklāmas materiāla kā vēl nekad. Un es personiski vienmēr sniegšu jums palīdzību, ja tāda būs vajadzīga, “nesot” kāda Latvijas uzņēmuma vārdu pasaulē.

Diplomāta pienākums šodien ir ne vien reklamēt savu valsti pasaulē, bet arī vistiešākā nozīmē “lobēt” — “lobēt” un aizstāvēt — savas valsts lielāko uzņēmumu un infrastruktūras objektu intereses. Tās ir ostas, tie ir ceļi, tie ir cauruļvadi, tie ir termināli. Nepieciešamās informācijas iegūšanai šādas darbības nodrošināšanai — es atkārtoju, es vēlreiz uzsveru — jums jāvar un jūs varat, un jums jāiet, un jums jākontaktējas tieši ar lielu uzņēmumu vadību, nodrošinot tiešo, dzīvo saikni un nepastarpinātu informāciju.

Es aicinu diplomātus sekot, lai tranzītpolitikas un Latvijas ekonomisko interešu aizstāvības jomā mēs paaugstinātu arī citu ministriju un valdības darbības kvalitāti. Lai jūs esat tas mūsu instruments, kas ar atpakaļsaikni spēj ietekmēt mūsu darbu.

Ar savu rīkojumu esmu izveidojis darba grupu tranzīta jautājumu risināšanai, būs arī speciāls departaments Satiksmes ministrijā. Būs speciāla padome, kas izstrādās tranzīta attīstības programmu. Tas bija visai dīvaini, ka līdz šim Satiksmes ministrijā nebija atbildīgā par tranzīta politikas attīstību valstī.

Bez tam tiks īstenota aktīva Austrumu politika, kuras mērķis ir nostiprināt politisko un ekonomisko sadarbību ar mūsu austrumu kaimiņiem, jo, esot pa vidu Austrumiem un Rietumiem, mums jāspēj vienmēr pietiekami precīzi strādāt, lai austrumu kaimiņiem nekad nepazustu interese virzīt savu tranzītu caur mūsu valsti. Tiek risinātas aktuālas tirdzniecības un muitas procedūru problēmas. Es domāju, ka šajā sakarā vistuvākajā laikā Baltijas valstu ietvaros Latvija nāks ar precīzi definētu viedokli, ko mēs gribam mainīt savās attiecībās ar saviem kaimiņiem Baltijā. Man pašam ir bijušas vairākas divpusējas sarunas starptautiskā līmenī, lai informētu citu valstu vadītājus, starptautisko institūciju vadītājus un lielos koncernus par naftas koridora priekšrocībām caur Latviju.

Kā jau teicu, tam visam ir vajadzīgs ilgstošs darbs un starptautisks atbalsts. Es un valdība ceram uz to. Valsts ekonomiskajām interesēm — es atkārtoju — būs turpmāk jāieņem vissvarīgākā vieta jūsu darbā, un tās nekādā ziņā nedrīkst nostādīt zemāk par jūsu diplomātiskajā dienestā izvirzītajiem politiskajiem uzdevumiem.

Ceru, ka šādas tikšanās būs arī turpmāk, lai mēs strādātu vēl raitāk. Un domāju, ka tuvākais laiks — gads vai divi —, ja runājam par tranzīta politikas globalizēšanos pasaulē un Baltijas valstīs, ir ļoti būtisks mūsu valstij. Esmu lūdzis ārlietu ministru, domājot par vēstnieku rotāciju un Latvijas vietu pasaules ekonomiskajā kartē, šos minētos momentus izvirzīt kā vienus no galvenākajiem.

Paldies par uzmanību!

Pēc diktofona ieraksta 18. martā “Rīdzenes” konferenču zālē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!