Alberts Kauls, zemkopības
ministrs:
Domāsim kompleksi!
Jūs esat vieni no tiem, tā saliņa, no kuras sākās Latvijas attīstība. Jūs esat puslīdz stabilizējuši nozari. Un tagad jums paliek par šauru, jādomā, kā iet tālāk. Tiem cilvēkiem — produkcijas ražotājiem, zemniekiem, paju sabiedrībām — iet ļoti grūti. Cienījamie piensaimnieki, būtu lūgums pārdomāt, kā viņiem uzlabot dzīvi, kā palīdzēt. Mūsu pienākums — organizēt zemnieku darbu tā, lai viņi dzīvotu pārtikuši. Jūsu kooperatīvi varētu padomāt, kā zemniekus apgādāt ar visu to, kas nepieciešams piena ražošanai, teliņu kopšanai utt. Vārdu sakot, daudz plašāk nodarboties ar apgādi nekā līdz šim. Tā, protams, būs papildu nasta, bet šodien bez tā mūsu lauki neatdzīvosies. Zemkopības ministrija arī uzsākusi pārkārtošanos.
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt tautu ar pārtikas produktiem. Bet jūs spējat vairāk. Diemžēl mūsu patērētājs nespēj nopirkt un tā rezultātā rodas pārprodukcija. Salīdzinot ar to, kas ir vajadzīgs, jūs ražojat apmēram par 30 — 40 procentiem mazāk. Domājot par jūsu attīstību, mēs cenšamies iziet uz dažādiem tirgiem. Uz Rietumiem jūs jau ejat, šis darbs tiek pilnveidots, bet mums ir jāapgūst Austrumu tirgus. Patlaban sākam sadarbību, notiek sarunas, par konkrētiem rezultātiem uzzināsit tuvākajā laikā, bet jūsu produkcijai Maskavā būs noiets. Jūsu produkciju pazīst Maskavā, Sanktpēterburgā, Tālajos Austrumos un visā Krievijā. Un mums ir jāizmanto iespēja piegādāt tur, kur nav problēmu ar reklāmas nepieciešamību.
Finanses — tā ir viena no problēmām. Naudas nav ne valstī, ne ministrijā. Liekas, ka tik nabadzīga, cik tā ir šodien, ministrija diez vai kādreiz ir bijusi. Tas liek domāt, ka izeja jāmeklē mums pašiem. Nākotnē lauksaimnieku atbalsta banka būtu Hipotēku un zemes banka, “Laukkredīts”. Tās būtu tās iestādes, caur kurām mēs kārtotu finansu lietas un nākotnē izveidotu filiāļu tīklu visā Latvijā. Tas būtu pamats jūsu attīstībai, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai un arī investīcijām.
Tiek domāts par krājaizdevu sabiedrību veidošanu laukos. Pirmās divas, arī trešā būs Cēsīs, ceram šogad vienu izveidot arī Daugavpilī un vienu Kurzemes pusē. Un kopīgi darīsim visu, lai šī sistēma attīstītos visā Latvijā.
Domājot par nākotni, lūdzu jūs padomāt par to struktūru, kādai jābūt starp Zemkopības ministriju un ražotāju. Veicot šo reorganizāciju, ir paredzēts, ka Zemkopības ministrija norobežosies no saimnieciskās darbības un patiesi pildīs savas valstiskās funkcijas, kas saistītas ar likumdošanas sakārtošanu, ar perspektīvo attīstību. Jādomā par starpposmu, kas sekmētu tālāku izaugsmi.
Tuvojoties pavasara sējai, ceram uz jūsu atbalstu. Piegādājot degvielu un cerot, ka jūs palīdzēsit to nogādāt zemniekiem. Meklēsim katru iespēju, lai palīdzētu zemniekiem apsēt vairāk un labāk nekā iepriekšējā gadā.
Mēs iestājamies par to, lai zemnieku saimniecības pārāk nenomāktu nodokļi. Esam aprēķinājuši, ka, ja tie palielināsies, tad katra hektāra apstrāde nesīs 21 latu lielu zaudējumu.
Arī mēs esam pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Jo gala rezultātā nodoklis degvielai ietekmēs piena produkcijas un maizes cenu. Šodien, lai cilvēks normāli izdzīvotu, pārtikas produktu iegādei jāiztērē 30 lati, bet, pieaugot nodokļiem, ar 30 latiem būs par maz. Redzat, cik daudz problēmu ir jums un cik daudz problēmu ir visai mūsu tautai.
Tika izteikta kritika par subsīdijām. Mūsu lauki saņem subsīdijas apmēram 5 dolārus uz hektāru. Bet Norvēģijā — 4000 dolāru, Eiropas Savienībā — 800 dolāru uz hektāru. Tās ir subsīdijas. Bet tas, kas notiek mūsu mājās, ir ārpus katras kritikas.
Ja izveidosim savu finansu sistēmu, tad varēsim daudz palīdzēt paši sev. Lai jūs saprastu, ka tās nav ierēdņu vēlmes, pirmajā pusgadā varam sadalīt 4 miljonus latu. Kam dot priekšroku — tiešajiem ražotājiem vai pārstrādātājiem. Cik varēsim, tik centīsimies samaksāt vecos parādus, lai šogad atbrīvotu jūs no tiem nodokļiem, pie kuru veidošanās jūs neesat vainīgi.
Ir jau grūti, bet tas, kas bijis iespējams, ir paveikts, sagaidot jauno sējas sezonu. Satraukumam par to nebūtu vietas.
Lai jūsu turpmākajā darbā ir vairāk radošu pieeju un jūs kompleksi domātu par piensaimniecības attīstību. Jūs piekritīsit, ka Kārļa Ulmaņa uzsāktā kooperācija trīsdesmitajos gados ir bijis pamats lauksaimniecības uzplaukumam. Un tam ir jābūt izmaiņu pamatā patlaban. Ja mēs pareizi izpratīsim kooperācijas nozīmi, pieņemsim to kā savas turpmākās dzīves vadmotīvu, tad sapratīsim, kāda tai ir nozīme.
Mūsu zemnieks ir vakardienas strādnieks, nevis tas zemnieks vairākās paaudzēs, kāds Latvijas laukos bija trīsdesmitajos gados. Tagad daudzi ir apņēmības pilni doties uz laukiem. Tad mācīsim viņus! Veidosim to jauno saimniekošanas sistēmu, ko jūs jau esat aizsākuši un kura šodien vēl Latvijas laukos nav iesakņojusies. Patiesi vēlu jums panākumus dzīvē un darbā!