Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
14. marta sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1996., Nr. 49 (534) https://vestnesis.lv/ta/id/39395

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Deputātu jautājumi

Vēl šajā numurā

19.03.1996., Nr. 49 (534)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

14. marta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 48.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es noklausījos šīs iejutīgās runas, notrausu asariņas. Es arī uzzināju šādus tādus jaunumus. Piemēram, visiem iedzimtību nosaka gēni, Mauliņa kungam — molekulas. Bet tas nebūtu varbūt tas galvenais.

Es gribētu faktiski arī atbalstīt daudzas labas asaras. Man ir viens racionāls priekšlikums. Vajadzētu minimālās algas noteikt referendumos. Mēs taču visi šeit esam tautas draugi. Mēs varētu, teiksim, izvirzīt tādu jautājumu: kas ir labāk — minimālā alga 200 lati, vai, teiksim, 38 lati. Pēc tam mēs varētu izvirzīt nākošo referendumu par maksimālajiem nodokļiem — vai tos nevajadzētu vispār atcelt. Kurš būtu pret šādiem priekšlikumiem?

Es esmu drusciņ izbrīnījies par to, jo es pats esmu siļķu ēdājs. Es esmu izbrīnījies par to, ka, teiksim, rīsu ēdāji pēkšņi uztraucas par “mersedesu” braucējiem. Tas mani ļoti aizkustina. Jo, saprotiet, šī nodokļa ideja jau ir tāda — tie, kam ir lielāka mašīna, kura rij vairāk degvielas, dārgāku degvielu, un kas vairāk braukā, teiksim, uz Vāciju, kur ir biežas tiesas prāvas, vai vēl kaut kur, tie arī vairāk maksā. Tagad pēkšņi es dzirdu, ka tauta mirst badā. Frankfurtē tiek publicēts asarains sludinājums, ko Zīgerista partija paraksta, ka vajag cukuru un sāli sūtīt uz Latviju, un ko tur vēl. Un pēkšņi šīs vaimanas par “mersedesu” braucējiem. Saprotiet, degviela kļūs dārgāka. Naudiņa tiks pārdalīta. Pasarg, Dievs, tiks iedots kādam tur ceļu fondam, pasarg, Dievs, tā naudiņa tiks iedota kaut kādām lauku pašvaldībām, kurām, lūk, esot jāfinansē skolu autobusi, lai bērniņi varētu uz skolām aizbraukt. Muļķības! Nauda ir vajadzīga, es vēlreiz atkārtoju, lai varētu braukt “Audi” mašīnās, “mersedesos” un nebūtu jāmaksā un jāfinansē šis pašvaldības fonds.

Nākošais. Ja mēs runājam nopietni, tad, protams, Latvijas saimniecība ir absolūti pārblīvēta ar saimnieciski dzīvotnespējīgām struktūrām. Šeit ļoti kvēlu runu teica lielais, izcilais patriots Staša kungs, bijušais Kirova kolhoza priekšsēdētājs, kurš savu kolhozu krievu laikos apbūvēja ar šiem saimnieciski nespējīgajiem Austrumiem, kuri to vien darīja kā rija par velti šo elektroenerģiju un pārējos energoresursus, kurus saņēma no Krievijas. Tagad, protams, ir jāvaimanā, jo tā ir absolūti neracionāla saimniekošana. Tagad šeit politisko partiju un frakciju vadītājiem vajag pateikt godīgi, ka dzīvot nespējīgās saimnieciskās struktūras uzkritīs dzīvotnespējīgam vadītājam uz galvas. Mēs te nākam un vaimanājam, ka mums nevajag naudas infrastruktūrai, mums nav jābūvē ceļi. Jo, redziet, ceļi, tāpat kā sakari un transports, piesaista ārzemju kapitāla ieguldījumus. Kālab mums ārzemju kapitālieguldījumi? Nav vajadzīgi! Pēc šņabja brauksim ar traktoru vai ar lielo krievu “gaziku”, 35 vai 45 litri uz 100 kilometriem. Divi nevar braukt vienā mašīnā, otram maksāt tos 50 vai 100 procentus par degvielu. Katrs dzen savu mašīnu, pērk šņabi. Viss šis priekšlikums, mīļie cilvēki, 2 santīmi litrā, ir 10 procenti. Par ko jūs vispār runājat? Tas ir vidēji samazinājums 3 tūkstoši kilometru gadā. Tas ir tieši viens brauciens līdz Vācijai un atpakaļ uz tiesas prāvu. Saprotu, varbūt tāpēc arī ir šī panika.

Labi. Apskatīsim nopietni Mauliņa kunga priekšlikumu. Es viņam pilnīgi piekrītu. Pakāpeniski ir jāpaaugstina, Mauliņa kungs, bet tikai par 2 santīmiem mēs esam paaugstinājuši. Tad jūs ierosināt par 1 santīmu, kā es saprotu? Vai par cik. Par pussantīmu? Tātad es jums tūlīt pateikšu. Mums līdz 2000. gadam jāpaaugstina akcīzes nodoklis vidēji apmēram par 20 santīmiem. Šī summa ir jāsadala kaut kur uz četriem pieciem gadiem. Mēs nevaram pielikt, piemēram, kas būtu normāli, uzreiz kādus piecus vai sešus santīmus par litru. Tāpēc arī ir jāliek šis minimālais paaugstinājums. Latvijai nav šo naftas atradņu. Es gribētu pateikt salīdzinoši. Kaut vai Krievijā, kas ražo degvielu, Maskavā pašreiz ir apmēram 44 amerikāņu centi par litru. Viņi ir jau paaugstinājuši. Ar zemāku minimālo algu un ar zemākām pensijām. Es domāju, ka Mauliņa kungs arī to zina. Bet es viņam piekrītu. Šis pielikums būs, un sadalījums arī būs. Tas būs nežēlīgs. Šie 20 santīmi būs jāpieliek nākošajos četros piecos gados. Citas izejas nav. Ja kāds šeit nāk un blefo, ka netiks pielikts, tad acīmredzot viņam būs pašam savas personiskās naftas urbtuves, savs benzīna tanks, kur viņš pārdos par šīm zemajām cenām. Jo nevar būt tā, ka, braucot no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Poliju, kur visur degvielas cena būs ap 40–50 santīmiem litrā, mēs iebrauksim komunistiskajā paradīzē Latvijā, kur, saprotiet, degviela maksās 20 santīmus, protams, ja vien nenotiks brīnums. Un ja neiedos vai varbūt kāda brīnumpartija te nenāks pie varas un nesarunās no Krievijas kaut kādus ļoti lētus kredītresursus un degvielu par velti. Cik šāda subsidēšana maksā, mēs varam paskatīties pašreiz pēc Lietuvas piemēra, kas tur notiek ar pašreizējo lita kursu. Tas ir ļoti dārgs process.

Es domāju, jūs visi ļoti labi šeit zināt, ka šis akcīzes pielikums ir neizbēgams nākošajos gados. Bet mani izbrīna viens — kāpēc jūs te nākat un izliekaties, cik ļoti jūs rūpējaties par tautu. Bet tautai nevajag jūsu “mersedesus”, Zīgerista partijas kungi! Viņa arī uz Vāciju tik bieži nebrauc. Viņa ietaupīs tos 10 procentus.

Par laukiem es gribēju pateikt. Pirmkārt, 80 lati tiek atdoti uz hektāru. Otrkārt, šogad mēs paskaitījām. Kopējās subsīdijas, kas tiks izmaksātas zemniekiem, būs apmēram 40 miljoni. Bet tas ir cits jautājums. Es aicinu jūs balsot par šī likuma nodošanu komisijai. Es piekrītu daudzos jautājumos, ka tur var runāt par sadalījumu. Vai, teiksim, kaut kā mainīt vai nemainīt šo iekšējo sadalījumu. Varbūt vajag vairāk, teiksim, lauku skolām dot, pašvaldībām. Varbūt vajag, teiksim, šo naudu kaut kādā savādākā veidā sadalīt. Tas ir komisijas darbs. Lai komisija izskata.

Bet es gribētu beigt savu necilo uzstāšanos ar to, ka tie, kas balsos pret nodošanu komisijai, lai pasaka saviem vēlētājiem, ka viņi balso pret autobusu satiksmes subsidēšanu. Protams, te kāds var iznākt un teikt, ka četrdesmit gadus veci autobusi ir tāpēc, ka valdība šo jautājumu nav atrisinājusi. Jeb 25 gadus veci autobusi ir tāpēc, ka šī valdība nav atrisinājusi 25 gadu veco autobusu problēmu.

Vēl. Tie, kas balsos pret šī likuma nodošanu komisijai, balsos par nerentablo lauku autobusu līniju slēgšanu. Tās vēl ne visur ir slēgtas. Tie, kas balsos pret šo likumu, balsos par mazo skolu likvidāciju, jo nebūs subsīdiju šo autobusu satiksmei.

Un pats galvenais, protams, par ko te ļoti daži cīnās. Viņi balsos pret Latvijas infrastruktūras uzlabošanu, pret saimniecisko aktivitāti, jo par šo naudu tiks būvēti tilti, cilvēkiem tiks maksātas algas, samazināsies bezdarbs. Tātad atkal kaut kāda kampaņa. Lai nekas nenotiek, lai tikai tiek saglabātas privilēģijas braukt ar šīm efektīgajām, lielajām mašīnām daudz un visos virzienos. Es domāju, ka jūs mani sapratāt. Paldies par uzmanību! Jūs nobalsosiet pareizi. Visu labu!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms es gribu Kiršteina kungam aizrādīt, ka viena daļa no viņa kvēlajā un vāji asprātīgajā, un, kā viņš pats arī atzina, necilajā runā teiktajiem priekšlikumiem ir antikonstitucionāli, jo tie ir pretrunā ar Satversmes 73. pantu, kas saka, ka tautas nobalsošanai nevar nodot budžeta likumus, likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, karaklausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Es lūdzu neizvirzīt šādus antikonstitucionālus priekšlikumus!

Otrkārt. Es gribu vērst Kiršteina kunga uzmanību uz to, ka nav taisnība, ka katram zemniekam tiks atmaksāti 80 lati akcīzes nodokļa par hektāru. Bet tiks atmaksāts tikai akcīzes nodoklis par 80 degvielas litriem uz katru hektāru. Un tā ir būtiska starpība, ko jums, Kiršteina kungs, derēja ievērot, nevis manipulēt ar labskanīgiem, bet nekorektiem skaitļiem.

Godātie deputāti! Man nav nekādu iebildumu pret to, ka man būs jāmaksā papildu akcīzes nodoklis par to degvielu, ko es ieleju savā mašīnā. Mana deputāta alga tiešām atļauj to samaksāt. Bet nepieļaujami ir tas, ka celsies pārtikas cenas, ko vistiešākajā veidā izjutīs tieši nabadzīgākais cilvēks, pensionārs un vēl lauku cilvēks.

Par iešanu uz Eiropu. Mums ir jāiet uz Eiropu, bet ar šo likumprojektu ceļš uz Eiropu ir sākts no nepareizās puses. Vispirms jau kāpēc jāpaceļ nodoklis, ja nevar iekasēt lielu daļu no pašreiz esošā nodokļa, nodrošināt šeit elementāru kārtību! Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepieļaujami, ka valdība steidzas ar savu problēmu uzvelšanu iedzīvotājiem, bet valdība Eiropas virzības kontekstā nebūt nesteidzas ar tādu likumprojektu virzīšanu uz Saeimu, kas veicinātu tirgus ekonomikas normālu funkcionēšanu. Piemēram, likums par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu, kurš, kā izrādās, pat kabinetā ir izstrādāts, bet nav tālāk virzīts uz Saeimu, jo tas ir ticis politiski atzīts par pāragru. Tātad likums, kas ir būtiski vajadzīgs tirgus ekonomikas normālai funkcionēšanai, valdībā tiek politiski atzīts par pāragru. Vēl nav pienācis laiks. Vēl viss nav sadalīts. Es domāju, ka šeit ir skaidri redzams, kāda ir mūsu valdība un kāda ir tās virzība uz Eiropu.

Es gribu teikt beigās: “Kungi, uz Eiropu mums ir jāiet, bet ar pareizām prioritātēm un respektējot tautas intereses!” Paldies! Es aicinu balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

J.Ādamsons (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs šodien izskatām diezgan nopietnu likumprojektu, un tiks pieņemts lēmums, vai tas tiks nodots komisijai tālākai izskatīšanai vai netiks. Var piekrist un var diskutēt, par cik santīmiem palielināt akcīzes nodokli. Bet es domāju, ka viennozīmīgi vismaz lielākajai daļai no tiem, kuri atrodas šajā zālē, ir absolūti skaidrs, ka akcīzes nodoklis ir jāpalielina. Var tik tiešām diskutēt, kādos tempos šī palielināšana notiks. Man arī ir ļoti daudz jautājumu tieši sakarā ar šo likumprojektu. Un arī es šobrīd vēl neesmu saņēmis atbildes. Ņoti žēl, ka mēs lielāko uzmanību pievēršam tieši satiksmes ministram, kurš vienīgais ir iesniedzis anotāciju. Acīmredzot būtu pareizi lūgt uzstāties arī ekonomikas ministru, lai viņš pamato, ko tas dos visas tautsaimniecības attīstībai. Labprāt es dzirdētu šeit arī labklājības ministru — kā tas atsauksies uz tiem pašiem pensionāriem un uz sociālo nodokli.

Bet, tā kā es esmu vairāk kompetents runāt par aizsardzības un iekšlietu problēmām, mani interesē tieši šie aspekti. Pagājušā gada laikā Iekšlietu ministrija izlietoja 1,2 miljonus latu degvielas apmaksai. Ja mēs rēķinām, ka akcīzes nodoklis tiek palielināts par 6 santīmiem, tas nozīmē, ka vidēji vēl jāpalielina budžets uz otro pusgadu apmēram par 1,8 miljoniem latu.. Pagājušogad tika pieņemts lēmums par energotarifu paaugstināšanu. Ko tas nozīmē Iekšlietu ministrijai? Tas nozīmē, ka Iekšlietu ministrijai nav ieplānoti 1,2 miljoni latu energoapgādes apmaksai. Tas tik tiešām nav ieplānots šajā budžetā. Bet, neskatoties uz visu to, acīmredzot jebkurā gadījumā visām mūsu Saeimas komisijām šie jautājumi ir jādiskutē. Es varu tikai izteikt atzinību valdībai, ka tā jau ir iesniegusi šo priekšlikumu, un tomēr es aicinu Saeimu nobalsot par to, lai šis likumprojekts par grozījumiem likumā tiktu nosūtīts visām komisijām. Un noteikti es gribētu, lai šo likumprojektu izskatītu arī Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kā jau es teicu, es aicinu balsot visus par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

O.Grīgs (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Varbūt man, kas pārstāv frakciju, kura sastāv valdībā, it kā nevajadzētu runāt par šo jautājumu, vajadzētu piekrist. Bet, nu, tomēr man izraisīja pārdomas viens Kiršteina kunga skaitlis, ko viņš minēja, proti, ka par 40 miljoniem subsidēs zemniekus. Tad es balsoju ar abām rokām un kājām par šo akcīzes nodokli, ko atmaksās, ja es nekļūdos. Man tas ir fiksēts. Tātad es balsoju par to un aicinu visus arī atbalstīt šādu akcīzes nodokli, ja 40 miljonus subsīdijās izmaksās lauku iedzīvotājiem — zemniekiem. Bet man liekas, ka jūs šoreiz dikti kļūdāties. To vienu nullīti vajadzētu nosvītrot. Tā varbūt vajadzētu. Tik tiešām, ziniet, Krištopana kungs man saka — nu ko tad, Grīgs pārstāv tikai kādus 10 procentus vēlētāju, par ko viņš personīgi iestājas vairāk, un tā neesot visa Latvija. Es domāju gan, ka es kā deputāts par visu Latviju domāju kopumā, domāju par labiem autoceļiem, par labiem autobāņiem, par satiksmi laukos, kur bērnus ved uz skolu ar autobusiem, par autobusu parku atjaunošanu. Šis pārmetums nebūtu īsti vietā. Bet īsi es varētu gandrīz vai pasacīt tā, ka, ņemot vērā to, ka šī ziema ir ļoti barga, it sevišķi lauku cilvēkiem šī ziema ir barga, un smagi apstākļi ir cilvēkiem laukos, tie zemnieki, kas cerēja vēl uz kaut kādu papildu peļņu, uz kaut kādiem ienākumiem pavasarī pirms sējas, un šie papildu ienākumi varēja ienākt tikai no mežu izstrādes, tos nav guvuši, jo šoziem bija ļoti grūta pat baļķu izvešana no meža. Var prognozēt, ka sēja var aizkavēties par kādām divām nedēļām, ja ne vēl vairāk. Tas nozīmē, ka tikai maijā pa īstam varētu sākties sēja. Šajā mirklī, kā ir projektā, ar 1.maiju, pacelt degvielai akcīzes nodokli, es domāju, nepavisam nebūtu cilvēcīgi un taisnīgi.

Es saprotu, jā, ka varbūt vajadzētu šo akcīzes nodokli pacelt, bet to nedaudz atlikt, ņemot vērā tieši šos smagos apstākļus, kādi ir šogad, šajā ziemā.. Vienīgais, kas uzstājās šeit par akcīzes nodokli, bija finansu ministrs, kurš centās ar kaut kādiem skaitļiem to daudzmaz pamatot, izanalizēt un pasniegt deputātiem izpratnei. Bet mani pārsteidz Krištopana kunga uzstāšanās. Ja es skatos šā likumprojekta iesniedzējus, autorus, kā Krištopana kungs apgalvoja, ka valdība iesniedz šo likumprojektu, tad es domāju, ka autors ir tas, kas pirmais parakstās. Un pirmais parakstās Krištopana kungs kā ministrs. Un, ja es skatos 33.punktu mūsu darba kārtībā,— “Par pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem Haimam Koganam, “Lukoil” galvenajam naftas speciālistam, tad tur ir parakstījies Krištopana kungs kā pirmais.

Es negribu, dabiski, saņemt šeit aizrādījumu, bet man zināmas saistības ar to rodas. Es gribētu pajautāt, kāpēc pēkšņi vairs nav degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas? Un vispār tirdzniecībā sāk pietrūkt dīzeļdegviela. Secinājums varētu būt tikai viens — dīzeļdegviela tiek mākslīgi slēpta. Un arī liela daļa kontrabandas dīzeļdegvielas tiek slēpta. Un, ja mēs zinām, ka uz katru cisternu ar dīzeļdegvielu, kas nelegāli ienāk Latvijā, aptuveni tiek pelnīts ap 2000 — 3000 latu, tad var iedomāties, kāda peļņa būs nelegālās degvielas tirgotājiem, ja pacelsies šis akcīzes nodoklis.

Redziet, mēs jau pacēlām akcīzes nodokli arī alkoholam. Bet vai tāpēc nav kontrabandas ceļā ieplūdušā alkohola, vai ar to ir lētāks alkohols? Dabiski, man kā šīs frakcijas pārstāvim, kura ietilpst valdībā, būtu neērti aicināt vispār noraidīt šo likuma labojumu, bet es vēlreiz gribu lūgt, lai apdomātu un nepaceltu šo akcīzes nodokli ar 1.maiju. Tas no manas puses būtu aptuvens lūgums. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu!

Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kā arī papildināt komisiju skaitu, kurām tas nododams. Iebildumu nav deputātiem? Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 31, atturas — 11. Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)

 

Saeimas Prezidijā ir ienācis priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Tagad deputāti ir saņēmuši dokumentus nr.522, nr.523, nr.524, nr.530, nr.531, nr. 532. Lūdzu iekļaut Saeimas 14.marta sēdes darba kārtībā pēc darba kārtības 6.punkta jautājumu “Par sastāva maiņu sekojošās Saeimas deputātu pastāvīgajās delegācijās — Ziemeļatlantijas asamblejā, Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijā”.

Andris Rubins, frakcijas “Latvijai” deputāts!

A.Rubins (TKL). Es iebilstu pret dokumenta nr.524 iekļaušanu, jo tas pēc būtības nav izskatāms. Mums delegācijas vadītāja jau ir, un tā ir Saeimas Prezidija locekle Kušneres kundze. Tāpat 1.punktā es neuzskatu, ka vajadzētu atsaukt Gundaru Valdmani, vienīgi varētu papildināt visu šo komisiju ar Priedkalna kungu tāpēc, ka gan Valdmaņa kungs, gan Priedkalna kungs atbilst kā deputāti, es uzskatu, arī šās komisijas sastāvā. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka es iebilstu pret šā jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir patstāvīgs priekšlikums, ko iesnieguši šeit 11 deputāti, ir viņu paraksti. Viens ir runājis “pret”. Iesniedzēji, “par” neviens nevēlas runāt? “Par”, Kiršteina kungs? Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamie deputāti! Es gribētu iebilst pret tikko teikto, jo šis jautājums jau ir izskatīts, pirmkārt, Starpfrakciju sadarbības padomē. Otrkārt, iebildumi pret to, ka kāds ir vai nav delegācijas vadītājs neko nemaina, jo Saeima jau pieņem lēmumus šādā veidā ... Tas nav likums. Saeimas priekšsēdētājs vai kāds no Prezidija ar vēstuli paziņo, ka ir izdarītas izmaiņas attiecīgajās delegācijās, un šis paziņojums tiek aizsūtīts uz attiecīgās delegācijas sekretariātu. Tāpēc šeit ir principā jānobalso, un nav nekādas vajadzības atlikt. Es aicinu vienkārši nobalsot “par”. Jūs varat ar savu balsojumu izteikt, vai jūs atbalstiet šīs izmaiņas vai neatbalstiet. Tāpēc nav nekādas jēgas atlikt pašreiz. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā kā tas... Es izsaku aizrādījumu Kostandas kungam par to izteicienu saturu, ko viņš lieto attiecībā pret citiem deputātiem. Tā kā tas ir patstāvīgs priekšlikums, ko iesniedz desmit deputāti, un ir celti iebildumu pret tā izskatīšanu, tad Saeimai ir jālemj par tā izskatīšanu nākamajā sēdē vai nodošanu komisijām. Lūdzu, no iesniedzēju puses kādi ir priekšlikumi? Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Rubina kungs piesauca Kārtības ruļļa 135.pantu un teica, ka šis jautājums nav apspriežams pēc būtības. Un 135.pants noteic, ka šāds priekšlikums ir balsojums vispirms. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kungi, jūs jaucat pašlaik lietas. Jūs jaucat priekšlikumus, ko iesniedz pie likumprojektu izskatīšanas, un patstāvīgus priekšlikumus, ko paraksta desmit deputāti. Tas ir 117.pants, un šis jautājums risināms tādā kārtībā, kādu 117.pants nosaka. Tāpēc, lūdzu, vai ir iesniedzējiem priekšlikums par to vai mēs... Vai ir par izskatīšanu nākamajā sēdē vai nodošanu komisijām? Deputātu viedoklis mums būtu jāizšķir tagad. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Man ir priekšlikums izskatīt nākamajā sēdē tādā gadījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par dokumenta nr.524 — patstāvīgā priekšlikuma par papildinājumiem Saeimas lēmumā par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijām Eiropas organizacijās — izskatīšanu nākamajā sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Dokuments nr.524 izskatāms nākamajā sēdē.

Pret citiem dokumentiem, to iekļaušanu darba kārtībā un izskatīšanu iebildumu nav. Tātad iekļaujam pēc darba kārtības 6.punkta.

 

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līgumu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Informācijai — pats līguma teksts ir Saeimas bibliotēkā, deputātus lūdzu ar to iepazīties tur, katram individuāli tas izdalīts netiks, jo teksts ir pāri par 400 lappusēm un praktiski nav iespējams to visiem nokopēt.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Apiņa, Prēdeles, Grīga, Požarnova, Saulīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kā viens no ministriem Sļivkina, piedodiet, Kiršteina kungs stāstīja, ka viņš reizēm Eiropas Savienībā par alus kausiņu parakstot jebkādus papīrus. Un šeit var iestāties tāds moments, ka varbūt, iespējams, atsevišķi deputāti diemžēl arī no opozīcijas parakstījuši kārtējo reizi papīru, to nelasot, nu, kā Kiršteina kungs teica, smejoties un pēc tam nopietni. Nedaudz, protams, varētu parunāt par pašu tekstu, jo, iespējams, lasījumos tas tiks labots, tiks mainīts. Dabiski, kā jebkurš likumprojekts, tas ir talantīgs, bet šeit jau paceļas atkal viens jautājums, tajā skaitā Mauliņa kunga mīļotais jautājums par to, vai konfiscētā prece ir jāiznīcina. Tad šajā likumā jau ierakstīts 11.pantā, ka ir jāiznīcina. Tātad tas ir pirmais jautājums — vai vajag iznīcināt vai nevajag. Gadās, protams, tā kā nesen arī Saeimas kafejnīcā, kur ar Prezidija lēmumu aizliedza smēķēt, kaut arī tur darbojas, cik saprotu, privātstruktūra. Es domāju, mūsu talantīgā darbība var tālāk turpināties. Kāpēc tikai Saeimas ēdnīcā, varētu aizliegt smēķēt arī visās Rīgas ēdnīcās vai kafejnīcās.

Tās būtu tādas sīkas nianses, mēs jau runājam par demokrātiju par tiesībām. Bet tas jau ir sīkums. Un kādēļ es to atgādinu? Tādēļ ka man ļoti patīk 17.pants, atkal tas ir kā no anekdotēm. Es lasu. 17.pants. Smēķēšanas ierobežošana citās vietās. Es varbūt, protams, nemāku pareizi izlasīt, bet te rakstīts — darba vietās un koplietošanas telpās, arī kāpņu telpās, liftos, vestibilos, foajē un tualetēs. Piedodiet, ja šis likums stāsies spēkā, es savas mājas personīgajā mazmājiņā varēšu smēķēt vai nevarēšu? Nē, tas ir vienkārši tas, ka es gribu pasmieties, bet, ja mēs pāriesim pie nākamā jautājuma, kas man vislabāk patīk, tad Mauliņa kungs un pārējie kolēģi ciena to, ka jāekonomē valsts nauda.

Šeit ierakstīts arī pants, ka Ministru kabinetam, es domāju, ka Šķēles kungs jau ir pārdomājis, jāizveido smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija. Ne, nu pats nosaukums ir labs — smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija. Kādu mēs vēl izveidosim komisiju, ja jau būs tāda komisija? Varbūt nākotnē būs arī bulciņu ēšanas aizliegšanas komisija pie Ministru kabineta? Un tādēļ man ir sajūta, ka šeit Kārtības ruļļa 135. panta kārtībā šis jautājums būtu šodien jānovirza no balsošanas pēc būtības, jo par to nevar balsot. Personīgi es nezinu, ka šogad budžetā būtu iekļauts finansējums šādas smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas darbībai. Un varbūt, iespējams, potenciāli varētu, teiksim, Kiršteina kungu vai kādu citu ielikt par valsts ministru smēķēšanas ierobežošanas jautājumos. Un tādēļ es vēlreiz lūdzu 135.panta kārtībā, teiksim, arī Prezidijs to saskatīs, šo jautājumu noņemt vispār no sēdes.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

P.Apinis (LC). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs iesniedzam šodien likumprojektu, kuru jau daudz un nopietni skatīja 5.Saeima. Tas ir jautājums par cilvēku veselību, tas ir jautājums par valsts budžetu, tas ir arī jautājums par sakārtotu finansu sistēmu. Tur nevar skatīties atsevišķi vienu no otra, un tādēļ es uzreiz gribu teikt, ka smēķēšanas ierobežošana ir finansiāls jautājums, jo veselības budžetā noteikti vismaz 20 procenti no visas naudas, ko mēs patērējam, ir saistīti ar slimībām, kuras ir tieši un konkrēti saistītas ar smēķēšanas kaitīgumu. Un smēķēšana neapšaubāmi ir pats lielākais un viskaitīgākais no visiem mūsu nelāgajiem ieradumiem. Es noteikti uzskatu, ka tas ir daudz nozīmīgāks nekā alkoholisms. Bez šaubām, Lujāna kungam ir ļoti daudz labu domu, bet es nekādi nevaru saprast, kāpēc tad, ja Lujāna kungs smēķē Saeimas foajē, Saeimas trepju telpā vai, piedodiet, šajā pašā tualetē, pēc tam būtu kādam citam jāienāk tur iekšā un jāsaņem viņa smēķos gaisā palaistie darvas produkti, kāpēc visiem pārējiem būtu jāsaņem kancerogēni dūmi, kādēļ būtu jāpakļauj citu cilvēku veselība. Un demokrātija ir tā, ka tiesības dzīvot un būt veselam ir katram cilvēkam un nevienam nav tiesību šīs citu cilvēku tiesības uz veselību ierobežot. Es uzskatu, ka tā ir klasiska demokrātija, kas valda lielākajā daļā brīvo pasaules valstu, kur sabiedriskajās koplietošanas telpās, publiskajās vietās un īpaši jau valsts un pašpārvaldes iestādēs smēķēt vispār nav atļauts. Un tas ir pilnīgi loģiski, ka šo projektu ir parakstījuši visu frakciju deputāti, jo es pilnīgi skaidri redzu, ka cilvēku veselība tomēr ir pilnīgi neatkarīga no mūsu savstarpējām politiskajām nesapratnēm. Un man ir liels prieks, ka to atbalstīja kolēģi no frakcijas “Latvijai”, man ir liels prieks, ka to atbalstīja mūsu Universitātes rektora kungs. Es ceru, ka šodien mums izdosies šo likumu pieņemt.

Kādas ir būtiskās atšķirības no tā likumprojekta, kas bija iesniegts 5.Saeimā? Mēs vienkārši esam piemērojušies Eiropas kopienas normām. Eiropas kopienā ir strikti noteiktas normas darvas saturam cigaretēs. Ja pagājušo reizi mums tas bija neskaidrs jautājums, tad tagad mēs pieņemam šīs normas kā pārejas noteikumus. To, kas tur darbojas jau šodien, mēs pieļaujam pārejas noteikumos pēc dažiem gadiem, piemēram. Un šādā veidā šo likumu mēs varētu pieņemt. Es jūs ļoti lūdzu šoreiz balsot par tā nodošanu komisijām, un pēc tam skatīsimies un precizēsim. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Tā kā ir ienācis priekšlikums neizskatīt jautājumu pēc būtības, atbilstoši 135.pantam vispirms ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu likumprojektu “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” neizskatīt pēc būtības! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 60, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tā kā iebildumu pret nodošanu komisijai nav, lēmums pieņemts.

 

Nākamā darba kārtības sadaļa — “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

Lēmuma projekts par Induļa Bērziņa atsaukšanu no Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas Savienībā. Lūdzu zvanu! Balsojums slēgts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 12, atturas — 6. Indulis Bērziņš atsaukts no Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas Savienībā.

Saeimas lēmuma projekts par Edvīna Inkēna apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas Savienībā sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 16, atturas — 10. Edvīns Inkēns apstiprināts par Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas Savienībā sastāvā.

Tagad lūdzu deputātus paņemt dokumentu nr.522. Un lūdzu deputātus balsot par Saeimas deputātu delegācijas Ziemeļatlantijas asamblejā papildināšanu ar deputātu Kārli Jūliju Druvu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 6. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva iekļauts Latvijas Republikas Saeimas delegācijas Ziemeļatlantijas asamblejā sastāvā.

Dokuments nr.523. Šajā lēmuma projektā ir trīs atsevišķi punkti, un par katru ir jābalso atsevišķi. Principā ir lūgums Juridiskajai komisijai, izstrādājot labojumus Kārtības rullī, strikti noteikt, kā iesniedzami šādi dokumenti kas nevarētu būt... Endziņa kungs, jūs runāt gribat? Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu papildināt šo lēmuma projektu vēl ar vienu punktu — par Endziņa atsaukšanu no šīs delegācijas, jo ar šo lēmuma projektu tiek izteikta neuzticība man kā šīs delegācijas līdzšinējam vadītājam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, diemžēl jūs ļoti labi zināt, ka es nevaru to izdarīt un mēs šodien pierakstīt klāt šādu punktu nevaram. Bet tādā gadījumā jūs varat iebilst pret jautājuma izskatīšanu šodien. Endziņa kungs, vai to uzskatīt par iebildumu pret jautājuma izskatīšanu šodien? Jo tas ir patstāvīgs priekšlikums. Ja jūs iebilstat, tad mēs šodien neizskatām. Endziņa kungs, lūdzu tribīnē! (No zāles deputāts A. Endziņš: “Lūdzu, izslēdziet mani, un viss!”)

Anatolijs Gorbunovs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Ja jau radusies neizpratne, tad es iebilstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu priekšlikumu par tālāko virzību, Gorbunova kungs, ja jums ir! Par nākamo sēdi vai komisiju, lai mēs varam balsot.

A.Gorbunovs.Ierosinu izskatīt nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu dokumentu nr. 523 izskatīt nākamajā plenārsēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 4, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Dokuments nr. 530 — par deputāta Martijana Bekasova iekļaušanu Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 16, atturas — 15. Latvijas Republikas Saeima nolemj iekļaut deputātu Martijanu Bekasovu Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā.

Dokuments nr. 531 — Par deputāta Oļega Deņisova iekļaušanu Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 27, atturas — 23. Lēmums nav pieņemts.

Par deputāta Aleksandra Golubova iekļaušanu Starpparlamentārās savienības Latvijas grupas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 24, atturas — 28. Lēmums nav pieņemts.

Dokuments nr. 503 — Par deputāta Vladilena Dozorceva atsaukšanu no Latvijas Republikas pastāvīgās delegācijas Baltijas asamblejā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums slēgts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 10. Vladilens Dozorcevs atsaukts no Latvijas Republikas pastāvīgās delegācijas Baltijas asamblejā.

Dokuments ar tādu pašu numuru — 503... Ā, nē... Jā.... Par deputāta Leonarda Staša ievēlēšanu Latvijas Republikas pastāvīgajā delegācijā Baltijas asamblejā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 12, atturas — 15. Leonards Stašs ievēlēts Latvijas Republikas pastāvīgajā delegācijā Baltijas asamblejā.

Nākamais — lēmuma projekts par dažu Zemgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts — Juridiskās komisijas vārdā!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Ināras Gardas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata. Cienījamajiem deputātiem ir izdalīti nepieciešamie dokumenti — tieslietu ministra vēstule, Gardas kundzes raksturojums, apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, kā arī izziņa par viņas iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija, izskatījusi šos materiālus, kā arī iepazinusies ar pašu kandidāti un uzklausījusi viņu, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Ināru Gardu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana aizklāta! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 13. Latvijas Saeima apstiprina Ināru Gardu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata.

A.Endziņš.Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Intas Laukas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, tāpat vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata. Jums ir izsniegti visi nepieciešamie dokumenti, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Intu Lauku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 9, atturas — 14. Latvijas Saeima apstiprina Intu Lauku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneses amata.

Nākamais — lēmuma projekts par Harija Raščevska apstiprināšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Harija Raščevska apstiprināšanu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi. Jums ir izsniegti arī visi nepieciešamie dokumenti, ir pozitīvs raksturojums. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Hariju Raščevski par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 4, atturas — 10. Harijs Raščevskis apstiprināts par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais, lūdzu!

A.Endziņš.Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Jāņa Tiltiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Cienījamajiem deputātiem ir izsniegti visi nepieciešamie dokumenti, un Juridiskā komisija arī vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt, piedošanu, iecelt Jāni Tiltiņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 10. Jānis Tiltiņš iecelts par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus tagad paņemt dokumentu nr. 520! Tātad Saeimas lēmuma projekts par deputāta Viktora Stikuta ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 8. Deputāts Viktors Stikuts ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Lēmuma projekts par deputāta Žaņa Holšteina ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 5. Žanis Holšteins ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Nākamais. Saeimas lēmuma projekts par deputāta Žaņa Holšteina ievēlēšanu Revīzijas komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 5. Žanis Holšteins ievēlēts Revīzijas komisijā.

Saeimas lēmuma projekts par deputātes Rudītes Leitenas ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 2. Deputāte Rudīte Leitena ievēlēta Saimnieciskajā komisijā.

Lēmuma projekts par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu. Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Neliela informācija par to, kāda ir izveidojusies situācija Radio un televīzijas padomē. Tātad uz šo brīdi Radio un televīzijas padomē ir divas vakances. Paziņojis par savu darbības pārtraukšanu šajā padomē ir Antons Seiksts, un paziņojusi par sava darba pārtraukšanu padomē ir arī Velta Puriņa. Tātad līdz ar to ir divas vakances. Antona Seiksta vietā divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par darbības pārtraukšanu ir izvirzītas četras kandidatūras. Četras kandidatūras, proti, Valters Valge, Juris Putriņš, Jānis Motivāns, Tālivaldis Tālbergs.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Daudiša kungs, ka es jūs pārtraucu! Tikko kā Saeimas Prezidijs saņēma šādu iesniegumu: “Atsaucu savu parakstu par Tālberga kandidatūras izvirzīšanu ievēlēšanai Nacionālajā radio un televīzijas padomē sakarā ar to, ka Tālberga kungs noņem savu kandidatūru šim amatam. Māris Vītols,LZS, KDS, LDP frakcijas deputāts.”

I.Daudišs. Skaidrs, tātad mums ir trīs kandidatūras. Uz to vakanci, kas radusies sakarā ar Veltas Puriņas darbības pārtraukšanu, saskaņā ar likumu arī bija jāiesniedz kandidatūras divu nedēļu laikā, tas ir, līdz vakardienai. Neviena kandidatūra nav iesniegta. Līdz ar to uz šīm divām vakancēm mums ir trīs kandidāti — Valge, Putriņš un Motivāns. Tāpat Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi Saeimas lēmuma projektu par balsošanas kārtību. Šis lēmuma projekts būtu Saeimai jāizskata un jāvienojas, kā šie padomes locekļi tiks ievēlēti. Tātad, tā kā šis lēmuma projekts tika iesniegts jau trīs nedēļas iepriekš, balsošana (proti, 3.punktā) notiek par visiem izvirzītajiem kandidātiem vienlaikus. Vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītroti atstāti divi vai vairāki kandidāti, ir uzskatāmas par nederīgām. Tas šoreiz nebūs precīzi. Mēs nevaram atstāt vairāk kā divus kandidātus. Tātad tekstā jābūt: “kurās neizsvītroti atstāti trīs vai vairāki kandidāti, ir uzskatāmas par nederīgām”. Katrā ziņā šis lēmuma projekts par balsošanas kārtību ir jāapspriež un par to ir jābalso. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vispirms izskatām jautājumu par balsošanas kārtību. Čerāna kungs ir pieteicies runāt par dokumentu nr.390, tas ir, par sastāvu. Tas nav par iesniegto balsošanas kārtību, Čerāna kungs!

Tātad pirmais. Kā jau ziņoja Saeimas sekretārs, ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm. Izvirzītās kandidatūras vēlēšanu zīmē izkārto alfabēta secībā, un tā tālāk. Tātad mums ir jāizšķir jautājums par balsošanu. Balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Man tomēr ir priekšlikums gan šo jautājumu par to, kādā veidā mēs vēlēsim, gan arī par personālsastāvu tagad neizskatīt pēc būtības, jo šodien darba kārtībā vēlāk ir punkts...

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, es atvainojos! Dokumenti ir iesniegti secībā. Tie ir divi dažādi jautājumi. Par katru jautājumu mēs balsojam atsevišķi. Jūs uzstājaties par pirmo. Mēs pašlaik izskatām balsošanas kārtību. Tad, kad mēs izskatīsim personālijas, jūs nāksiet otrreiz tribīnē un izteiksiet savu priekšlikumu neizskatīt pēc būtības. Tātad lūdzu runāt par dokumentu, kuru pašlaik izskatām, par jautājumu — balsošana ar vēlēšanu zīmēm!

K.Čerāns.Tiešām, mans priekšlikums ir vispirms... Es uzturu spēkā savu priekšlikumu neizskatīt šo jautājumu pēc būtības un lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītāja. Varbūt vēl kāds vēlas runāt? Nav vairāk. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par izteikto priekšlikumu — jautājumu par balsošanu ar vēlēšanu zīmēm neizskatīt pēc būtības. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: “Nav… Izsakāmies pēc būtības!”) Gorbunova kungs, citreiz, lūdzu, balsošanas laikā nevar runāt. Bet pēc tam vai pirms tam var nākt tribīnē un izteikties. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: “Paldies!”) Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 55, atturas — 3. Lēmums nav pieņemts.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu, ka balsošana veicama ar vēlēšanu zīmēm! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 16, atturas — 18. (Starpsauciens no zāles: “Atturas astoņi!”) Lēmums pieņemts. Es atvainojos, es esmu kļūdījusies. Atturas — 8.

Tādā gadījumā lūdzu balsu skaitīšanas komisiju, es atgādināšu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu, — Ernests Jurkāns (Demokrātiskā partija “Saimnieks”), Kristiāna Lībane (savienība “Latvijas ceļš”), Jānis Strods Tautas kustība “Latvijai”... Es atvainojos, tie ir tie, ko mēs ievēlējām pirmajā sēdē… Aleksandrs Pētersons (“Tēvzemei un Brīvībai”), Roberts Dilba (Latvijas Vienības partija), Andrejs Naglis (LZS, KDS, LDP), Aristids Lambergs (LNNK un LZP), Leonards Stašs (Tautas saskaņas partija), Aleksandrs Bartaševičs (Latvijas Sociālistiskā partija) — tātad lūdzu balsu skaitīšanas komisiju sākt darbu, vienoties par kārtību, kādā notiks balsošana.

Balsu skaitīšanas komisijai, cik es saprotu... Kristiāna Lībane, lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Tā kā mūsu pašu, tas ir, balsu skaitītāju, demokrātiski ievēlētais priekšnieks Ernests Jurkāns šobrīd nav zālē, tad es uzņemšos šo pienākumu viņa vietā, ja jums... Viņš ir zālē? Tad varbūt viņš nāks tribīnē? Tad nāciet varbūt tribīnē!

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, jūs kā balsu skaitīšanas komisijas sekretāre esat ļoti pareizi uzņēmusies šīs funkcijas, un, lūdzu, veiciet šo darbu līdz galam.

K.Lībane. Paldies! Es tā arī darīšu. Pēc tās informācijas, ko es tikko saņēmu sekretariātā, vēlēšanu zīmes tiek gatavotas… Ir jau gatavas. Tāpēc, es domāju, izmantosim to pašu kārtību, kuru mēs izmantojām, balsojot par Saeimas Prezidiju, tas ir, būs divi zvani. Ar pirmo zvanu jūs, cienījamie deputāti, tiekat aicināti blakus esošajā Prezidija zālē uz balsošanu, un otrais zvans jūs aicinās atpakaļ šajā zālē, tas ir, plenārsēžu zālē, kurā es vai kāds cits balsu skaitītājs jums paziņos rezultātus.

Sēdes vadītāja. Tātad pirms balsošanas es atgādināšu Saeimas deputātiem, ka balsošana notiek par visiem izvirzītajiem kandidātiem vienlaikus. Vēlēšanu zīmes, kurās neizsvītroti atstāti trīs vai vairāki kandidāti, ir uzskatāmas par nederīgām. Neizsvītroti! Lūdzu, pievērsiet tam uzmanību, tas būs rakstīts arī biļetenos.

Vārds Kārlim Čerānam par dokumentu nr.390! Jūs nevēlaties runāt? Paldies! Jūs atsaucat.

Tad, lūdzu, vārds reģistrācijas režīmam! Atvainojos, vārds paziņojumam Andrim Amerikam, Saeimas priekšsēdētājas biedram!

A.Ameriks (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu Latvijas Republikas 6.Saeimā izveidot Latvijas — Taivanas parlamentāro atbalsta grupu. Cienījamie kolēģi! Visus deputātus, kam ir interese par šī jautājuma tālākvirzību, es aicinu tagad Sarkanajā zālē, tur, kur notiek preses konferences, uz īsu sākotnēju sanāksmi. Es vēlreiz atkārtoju — Sarkanajā zālē, kur noris preses konferences.

Sēdes vadītāja. Vārds Jānim Ādamsonam, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam!

J.Ādamsons (LC). Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus lūdzu pusdienas pārtraukumā, pusvienos, sapulcēties komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds Jurim Celmiņam, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam!

J.Celmiņš (DPS). Godātie deputāti! Aicinu Latvijas — Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas deputātus pēcpusdienas starpbrīdī, tas ir, pulksten 15.00, sapulcēties uz īsu sanāksmi blakus, Prezidija apspriežu zālē. Lūdzu ieplānot laiku!

Sēdes vadītāja. Vārds Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputātam!

K.Čerāns (TKL). Es lūdzu deputātus, kas ir izveidojuši informācijas tehnoloģijas grupu, kā arī visus pārējos, kam ir interese tajā darboties, tagad sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu apspriedi, kur mēs norunātu laiku, kad mēs varētu pirmo reizi satikties. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre): Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Indulis Emsis, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns... — Sēdes vadītāja: Balsu skaitīšanas komisijā. J.Kušnere: Jānis Kalviņš, Valdis Krisbergs, Aristids Jēkabs Lambergs, Kristiāna Lībane... — Sēdes vadītāja: Balsu skaitīšanas komisija. J.Kušnere: Andrejs Naglis... — Sēdes vadītāja: Turpat. J.Kušnere: Andrejs Panteļējevs, Anatolijs Tučs, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma vārds Kristiānai Lībanei — balsu skaitīšanas komisijas vārdā!

K.Lībane. Cienījamie kolēģi! Tūlīt atskanēs pirmais zvans, tas zvans, kas aicina jūs uz balsošanu. Es ceru, ka jums tas nesagādās pārāk daudz neērtību — ejot starpbrīdī, iziet cauri Prezidija zālei un veikt savu balsošanas pienākumu un realizēt savas tiesības. Otrais zvans būs pēc starpbrīža. Tas būs zvans, kas liecinās par to, ka viss ir saskaitīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem lūgums papriekšu nobalsot. Pārtraukums līdz pulksten 12.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies! Nevajag. Tagad ir redzams, ka pietiek. Ar vienas minūtes nokavēšanos. Tas nekas. Balsu skaitīšanas komisija ir gatava ziņot. Lūdzu, Kristiāna Lībane!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man balsu skaitītāju vārdā jums nolasīt balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu par balsošanas rezultātiem, ievēlējot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus. 1996.gada 14.martā Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 89 vēlēšanu zīmes.Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 11 vēlēšanu zīmes, no vēlēšanu kastes izņemtas 89 vēlēšanu zīmes, par derīgām atzītas visas 89 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītu zīmju nebija.

Par visiem kandidātiem kopā nodotas 89 balsis. Atsevišķi par Jāni Motivānu nodotas 66 balsis, par Juri Putriņu — 53 balsis, par Valteru Valgi — 26 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem ievēlēti Jānis Motivāns un Juris Putriņš. Tālāk seko visu balsu skaitītāju paraksti. Protokolu es nodošu sekretariātā.

Sēdes vadītāja. Zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsojam par Saeimas lēmuma projektu, ka Jānis Motivāns un Juris Putriņš ievēlēti par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem. Lūdzu rezultātu! Es atvainojos, tehnisku iemeslu dēļ visa mūsu procedūra ir jāsāk visa no gala. Ir tagad balsošanas režīms? Nav. Es saprotu, arī es atvainojos! (Smejas.) Runājot par procedūru, kolēģi, kam ir lielāka pieredze, — kā apstiprina? Nav jāapstiprina balsu skaitīšanas komisijas rezultāti, tie stājas spēkā automātiski, un līdz ar to Jānis Motivāns un Juris Putriņš ir ievēlēti par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem. Ar to arī viņus apsveicam! (Aplausi.) Tā ka šoreiz tehnika sabojājās īstajā reizē un īstajā laikā.

 

Atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā tagad ir izskatāma ceturtā sadaļa — 7.marta sēdes darba kārtībā iekļautie neizskatītie jautājumi.

Pirmais. Likumprojekts, kas mums ir ar nr. 20, “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Trešais lasījums. Oļegs Deņisovs — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā!

O.Deņisovs. Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.477 — “Grozījumi Latvijas Darba likuma kodeksā”. Trešais lasījums. Trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi.

1.pants. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina izteikt 1.pantu šādā redakcijā: 1.pants. “Darbinieku līdztiesība Latvijas Republikā. Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, likumā paredzētā vecuma, reliģijas, politiskas vai citas pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa.” Komisija šādu priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. 15.pantā trešajam lasījumam ir iesniegts priekšlikums. 15.panta teksts arī pieņemts.

Sēdes vadītāja. Tātad Juridiskās komisijas priekšlikums par 15.panta redakciju. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. Juridiskā komisija iesniegusi priekšlikumu 16.pantā. Komisijas sēdē bija arī Juridiskās komisijas pārstāvis. Pēc pārrunāšanas šis priekšlikums tika noraidīts. Juridiskā komisija piekrita tam.

Sēdes vadītāja. Tātad par priekšlikumu izslēgt likumprojekta 2.pantu, nepapildinot kodeksa 16.pantu ar otro daļu.

O.Deņisovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Pieņemts tas, ka šis priekšlikums ir noraidīts.

O.Deņisovs. Juridiskā komisija iesniegusi priekšlikumu likumprojekta 5.pantā. Sēdē kopā ar Juridisko komisiju ...

Sēdes vadītāja. Tātad vēlreiz precizēsim. Tikko kā mēs izskatījām 16.pantu, tagad ...

O.Deņisovs. 16.panta 7.punktā...

Sēdes vadītāja. 7.punktā. Skaidrs.

O.Deņisovs. Sēdē kopā ar Juridiskās komisijas pārstāvi šis priekšlikums tika noraidīts. Juridiskā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! Tā ir šāda 30.panta 7.punkta redakcija, un tad ir sekojošs teksts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es gribu informēt, ko nozīmēs, ja mēs pieņemsim šādu papildinājumu. Līdz šim tātad varēja atbrīvot pēc administrācijas jeb, kā tagad likumu kodeksā rakstīts, pēc darba devēja iniciatīvas darbinieku, ja ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums un tāds spriedums, piemērots tāds sods, kas izslēdz iespēju notiesātajam turpināt darba attiecības. Tad, neprasot atļauju un piekrišanu darba ņēmējam, darbinieku varēja atbrīvot no darba. Tagad tātad tiek ierosināts, ka varētu atbrīvot no darba arī tad, ja viņam piemērots drošības līdzeklis, kas izslēdz iespēju turpināt darbu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja darbinieks tiek apcietināts uz vienu dienu vai divām dienām, vai pat mēnesi un šis drošības līdzeklis tiek atzīts par nepamatotu, darbinieks tiek atbrīvots no ieslodzījuma, drošības līdzeklis tiek mainīts, tādā gadījumā viņu šajā periodā varētu atbrīvot no darba. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nepareizi un šis priekšlikums nebūtu pieņemams. Tas ir bīstams.

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane , frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Jā, patiesi Juridiskā komisija nāca ar šādu priekšlikumu, galvenokārt domājot par otru pusi šajās attiecībās ar darba devēju. Teiksim, ja darba ņēmējs, darbinieks pavada mājas arestā mēnešiem vai pat dažreiz līdz pusgadam ilgi, tad, ziniet, darba devējs arī nav īsti vainīgs, ka darbinieks nenāk darbā. Taču, kā jūs redzat no šīs tabulas, atbildīgā komisija — Sociālo un darba lietu komisija — mūsu priekšlikumu noraidīja. Un Juridiskā komisija pret to pat neiebilst. Tā kā es, atklāti sakot, nezinu, par ko iet runa un ...

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, jūs Juridiskās komisijas vārdā vai kā deputāte? Juridiskās komisijas vārdā — ka jūs piekrītat, ja?

K.Lībane. Jā, mēs piekrītam visam tam, ko ir par labu atzinusi Sociālo un darba lietu komisija, un arī tam, ka tā šo priekšlikumu ir noraidījusi. Es tikai ievadā, lai attaisnotu mūsu komisijas motivāciju, nedaudz jums dažos vārdos paskaidroju, kāpēc tas radās. Bet tas ir noraidīts, un mēs neiebilstam.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. 30.panta 7.punkts. Šis priekšlikums tika noraidīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nebija.

O.Deņisovs. Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu 30.panta 5.punktā. Šis priekšlikums tika pieņemts.

Sēdes vadītāja. Tātad Juridiskās komisijas priekšlikums otrajā daļā saglabāt spēkā esošo panta otrās daļas redakciju. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. 6.punktā Juridiskā komisija iesniegusi priekšlikumu. Komisija pieņēma.

Sēdes vadītāja. Tas ir par numerācijas kārtību. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O. Deņisovs. Juridiskā komisija liek priekšā mainīt 6. punkta numerāciju. Pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs. 8.punktā Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītāja. Tātad izslēgt 35. un 38.pantā skaitli “viens”, (“prim”). Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs.37.pantā Juridiskā komisija iesniegusi priekšlikumu. Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītāja. Jā, par skaitļu numerācijas izslēgšanu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs.38.pantā Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Komisija, izskatot kopā ar Juridisko komisiju, to pieņēma daļēji.

Sēdes vadītāja. Daļēji ir pieņemts, un pants izteikts jaunā redakcijā. Juridiskajai komisijai iebildumu nav, un deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs.49.panta pirmajā daļā ir darba lietu valsts ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija to izskatīja un pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Ja pieņem šo priekšlikumu, tas nozīmē, ka varēs vienoties darba devējs ar darba ņēmēju koplīgumā, ka pirms svētku dienām darba laiks var būt īsāks jebkurā iestādē, organizācijā un uzņēmumā, tajā skaitā arī valsts un pašvaldību uzņēmumā un iestādē, ka tas ir īsāks vairāk nekā par vienu stundu. Manuprāt, nav lietderīgi dot šādas tiesības vienoties valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos strādājošiem ar savu administrāciju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pašvaldību iestāžu darbinieki var vienoties un arī valsts iestāžu darbinieki var vienoties ar darba devēju, ar vadītāju, ka pirms svētku dienām, teiksim, strādā divas stundas. Manuprāt, šādas tiesības varētu dot tikai un vienīgi privātstruktūrām. Privātuzņēmumos tiešām, ja darba devējs ir tik labestīgs, varētu dot šādas tiesības vienoties, bet attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem un iestādēm šeit nevajadzētu būt nekādas šādas anarhijas.

Sēdes vadītāja. Andris Bērziņš — darba lietu valsts ministrs!

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pilnībā jāpiekrīt Lagzdiņa kungam, un es gribu teikt, ka viņa teiktajā nav nekādu pretrunu. Darba likumu kodekss neattiecas uz tiem cilvēkiem, kas ir civildienesta attiecībās, un pamatā civildienesta attiecībās ir visi valsts iestādēs strādājošie. Un ir tātad paredzēts, ka arī pašvaldību iestādēs strādājošie pāriet uz valsts civildienesta attiecībām. No otras puses, šis pamatnosacījums — ja darba koplīgumā tiek noteikts citādāk — pats par sevi rada iespējas vienoties par šādiem principiem. Tie ir normāli, visā pasaulē atzīti principi, un, ja to kāds cits normatīvs akts nereglamentē, tad par to var vienoties. Tas nav tā, ka mēs vienojamies katru konkrētu svētku gadījumā, bet tas ir tā, ka gada sākumā, noslēdzot koplīgumu, tur vienojamies. Es aicinātu deputātus atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — otrreiz!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam ieinteresēti, lai visas valsts un pašvaldību iestādes strādātu pēc vienota darba ritma un nerastos mūsu valsts iedzīvotājiem problēmas pirmssvētku dienās griezties valsts un pašvaldību iestādēs. Ir tāda prakse daudzās pašvaldībās, ka, piemēram, laika periodā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu daudzas iestādes nestrādā, nepieņem iedzīvotājus un faktiski atrodas tādā, nu, neizprotamā režīmā, saņem algu par šo periodu, bet iestādes nestrādā. Un, manuprāt, mēs nedrīkstētu dot tiesības valsts iestādes vadībai kopīgi ar saviem strādājošiem izlemt, ka pirmssvētku dienās viņi strādā divas, trīs vai četras stundas. Jānosaka ar likumu, ka visās valsts un pašvaldību iestādēs pirmssvētku dienās strādā septiņas stundas, kā tas ir līdz šim, jo pretējā gadījumā varētu rasties sarežģījumi. Šeit runāja par civildienesta ierēdņiem. Tādu ir 12,5 tūkstoši, Bērziņa kungs, un jūs vislabāk šajā zālē zināt, ka mūsu valstī ir pāri par 200 tūkstošiem valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos strādājošo. Un civildienesta ierēdņu ir tikai aptuveni 6,5 procenti no visiem strādājošiem. Tādēļ man nav izprotama tā motivācija, kādēļ mēs šeit ieliekam šādu normu, kas radīs problēmas mūsu valsts iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Es negribētu piekrist Lagzdiņa kungam, jo šeit likumprojektā nav teikts, ka pašvaldību un valsts iestāžu vadītāji ir spiesti noslēgt līgumu, kas samazina. Es domāju, ja mēs tik tālu neuzticēsimies pat ministriem, kuri nav ierēdņi, un pašvaldību vadītājiem un ja patiešām kāda pašvaldība, es negribu nevienu rajonu apvainot, šobrīd pieņems lēmumu, ka pirmssvētku dienā tā strādā vienu stundu, acīmredzot tad tur patiešām nav kaut kas kārtībā ar šo vadītāju. Un tad lai citā vietā to viņam ieskaidro, vai viņš vai ministrs slēdz ar saviem darbiniekiem tādu līgumu vai neslēdz. Jo, ja mums būs vēl tik traki, ka mēs nedrīkstēsim uzticēties mūsu vadītājiem un domāsim, ka viņi tagad izdemolēs savu resoru un pašvaldību darbu, es domāju, tas nebūs īpaši loģiski. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andris Bērziņš, darba lietu valsts ministrs!

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Valsts un pašvaldību iestādēs tiešām strādā vesela virkne cilvēku, bet situācija ir atšķirīga. Katram ir savs pārvaldes orgāns. Ja tie ir pašvaldību uzņēmumi, par kuriem runā Lagzdiņa kungs, tad tādā gadījumā ir pašvaldību valdes, kuras cilvēkus pieņem darbā, kuras viņus pilnvaro. Tās var arī nepilnvarot viņus slēgt koplīgumus. Tās var aizliegt viņiem saīsināti strādāt tajās dienās, teiksim, saīsināt darbu priekšsvētku dienās, ja tas saistīts ar kādiem pašvaldībai ļoti nozīmīgiem, teiksim, maksājumu iekasējumiem un tā tālāk. Bet pats šis princips ir pareizs, es domāju, ka šeit nav absolūti nekādas nepieciešamības mainīt šo redakciju. Šī redakcija atļauj no visām pusēm, gan valsts, gan pašvaldību vadītājus ietekmēt, bet tā, protams, paver ļoti plašu ceļu tiem privātuzņēmējiem, kuriem, teiksim, atbilstoši viņu reālajiem darba rezultātiem ir iespēja samazināt darba laiku pirmssvētku dienās. Es vēlreiz aicinātu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

A.Požarnovs (TB). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ja mēs papētām šo tabuliņu, tad otrajā lasījumā pieņemtā redakcija skan šādi: “Pirmssvētku dienās darba laika ilgums ir četras stundas.” Ja gadījumā mēs noraidīsim šobrīd Bērziņa kunga priekšlikumu, tad es saprotu, ka būs spēkā šī redakcija. Ja Lagzdiņa kungs iebilda pret to, ka ar darba līgumu darba laiks varētu tikt pārāk daudz samazināts, tad, noraidot Bērziņa kunga priekšlikumu, mēs direktīvā veidā to samazināsim līdz četrām stundām. Es saprotu, ka šeit izskanēja no Lagzdiņa kunga ļoti jauks priekšlikums, bet būtu ļoti labi to rakstiskā veidā izskatīt, un tad mēs varētu balsot. Bet diemžēl tas nav rakstiskā veidā iesniegts un pašreiz nav tabulā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, mēs patiešām varam izskatīt tikai rakstiskā veidā iesniegtos un apkopotos priekšlikumus. Lagzdiņa kungs, jūs lūdzat balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par darba lietu valsts ministra Andra Bērziņa priekšlikumu — par 49.panta redakciju: darba dienas ilgums pirmssvētku dienās un brīvdienās, un tā tālāk — kā ir teksts tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

O.Deņisovs.Paldies! 62.pantā Juridiskā komisija iesniedz priekšlikumu. Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs.68.pantā par svētku un atceres dienām Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Šis priekšlikums komisijā pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

O.Deņisovs.Likumprojekta 90.pantā Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Tas ir 12.lappusē — saskaņā ar Civillikuma normu noteikumiem un tā tālāk. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. Un 123.panta 2.punktā Juridiskā komisija iesniedza priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs.Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt trešajā lasījumā likumprojektu par grozījumiem Darba likumu Darba kodeksā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 2. Likums “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” pieņemts.

 

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais izskatāmais jautājums ir nr.24 — likumprojekts “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību”. Andrejs Požarnovs — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā!

A.Požarnovs (TB). Ņoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību”, iepriekš es gribētu izteikt sirsnīgu paldies LZS, KDS un LDP frakcijai, Labklājības ministrijai un deputātam Leopoldam Ozoliņam par daudzajiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Un tagad, lūdzu, pa pantiem!

Sēdes vadītāja. Strādājam ar dokumentu nr.478a.

A.Požarnovs.1.pants. 6.punktā ir Labklājības ministrijas priekšlikums izslēgt vārdu “gatavās”. Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu, un pants precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums precizēt 1.panta 9.punktu un prekursoru definīciju izteikt tieši tādā pašā redakcijā kā likumā par prekursoriem. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Juridiskā biroja priekšlikums 2.un 3.pantu apvienot un izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums precizēt 4.panta pirmo un otro teikumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums 4.panta trešo un ceturto teikumu iekļaut 3.panta trešajā daļā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums vārdu “vielas” aizstāt ar vārdiem “aktīvās vielas”. Šis priekšlikums ir noraidīts un pieņemta jauna redakcija, vārdu “vielas” aizstājot ar vārdiem “viena otrajā un viena trešajā sarakstā iekļautā viela vai vairākas šādas vielas”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums 4.panta pirmo rindkopu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums rindkopu “otrais saraksts” izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums 4.panta rindkopu “ceturtais saraksts” izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt 5.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Tāpat atbildīgās komisijas priekšlikums iekļaut 5.panta otro daļu 3.panta otrajā daļā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums precizēt 6.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Juridiskā biroja priekšlikums apvienot trešo un ceturto nodaļu un mainīt 8.panta nosaukumu un nodaļas nosaukumu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums 6.pantu izteikt kā...

Sēdes vadītāja. 7.pantu...

A.Požarnovs.Atvainojos, 7.pantu izteikt kā ceturtās nodaļas 8. pantu un izdarīt labojumus, svītrojot atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums — 7. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “vai kaņepes”. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! LZS, KDS un LDP frakcija, strādādama pie šī likuma, vēlas īpaši aizstāvēt mūsu latviešu kaņepi. Gan tāpēc, ka šis augs ir mūsu tautasdziesmās ne reizi vien skaisti apdziedāts, gan arī tāpēc, ka neviena latviska pavārgrāmata neiztiek bez kaņepēm. Katrā ziņā, runājot par narkotiskām vielām un par tām kaņepēm, kuras aug šeit, Latvijā, būtu pavisam aplami runāt par vienu un to pašu lietu, jo speciālisti ir mums darījuši zināmu, ka Latvijā narkotiskas vielas varētu izdalīt no mūsu Latvijas kaņepēm tikai tādā gadījumā, ja šīs mūsu kaņepes tiktu audzētas īpašos apstākļos — zem plēvēm, zem stikliem. Manā rīcībā ir dokuments, ko ir parakstījuši, manuprāt, Latvijā autoritatīvākie bioloģijas profesori — no Lauksaimniecības akadēmijas Muižarāja, no Universitātes Langenfelds un no Medicīnas institūta docente Eniņa, kā arī Universitātes profesora Kondratoviča atzinums, kurā sacīts tā: “Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem kaņepju ķīmiskais sastāvs ir stipri mainīgs. Mērenajos klimatiskajos apstākļos , kādos atrodas arī Latvija, kaņepēs sintezējas maz sveķveida vielu un tajās pārsvarā ir neaktīvā kannabinolskābe. Veicot mūsu republikas kaņepju mikroskopisko analīzi, konstatēts, ka diedzermatiņi, kuros notiek sveķveida vielu uzkrāšanās, mūsu floras kaņepēm sastopami ļoti reti. Tas atbilst literatūrā minētajiem datiem, ka uz ziemeļiem no 43. platuma grāda kaņepēs sintezējas maz sveķveida vielu un nesintezējas narkotiska rakstura savienojumi. Tā kā Latvija atrodas robežās starp 55. un 58. ziemeļu platuma grādu, tad šejienes klimatiskie apstākļi nav piemēroti, lai izveidotos narkotiska rakstura savienojumi kaņepēs.”

Tātad ņemot vērā visu iepriekš minēto, saka zinātnieki, kurus es minēju, mēs uzskatām, ka aizliegums kultivēt kaņepes Latvijā ir nepamatots un nepareizs.

Gribētu vēl minēt tādu interesantu faktu, ko varbūt daudzi no jums un, jāatzīst, es pati arī, līdz šim nezināju. Proti, netālu no Vidrižiem jau piecus gadus darbojas tehnisko zinātņu doktors Andris Špats, kas izveidojis zinātniski pētniecisku jaunsaimniecību “Gundegas”, kurā cita starpā viņš īpaši ir pievērsies kaņepju audzēšanai un izmantošanai. Un, lūk, izrādās, ka pagājušajos gadsimtos, vēl pavisam nesen, kaņepes ir devušas 20 procentus no eksporta apgrozījuma. Patlaban pasaulē ir milzīgs pieprasījums pēc kaņepju sķiedras kā augstas kvalitātes papīra izgatavošanas izejvielas, kā arī tāda papīra izgatavošanas izejvielas, uz kura var iespiest ūdenszīmes, un cita smalka veida papīra izgatavošanas izejvielas. Tie, kuri ir tehniski cilvēki, zinās, ka ļoti vērtīgas un nepārvērtējamas ir kaņepju virves, kaņepju tauvas.

Šis pats zemnieks, kuru es minēju, cer, ka nākamgad viņš ieņems par kaņepju sēklām vismaz 500—600 latu no hektāra, un viņa viedoklis ir tāds, ka kaņepju šķiedras pārstrādes masa varētu tikt izmantota kā kurināmais, jo viena kilograma kaņepju sadegšanas siltumdeve ir tuva tādam pašam akmeņogļu rādītājam.

Tātad vēl viens fakts, proti, Amerikā no kaņepēm iegūst ļoti vērtīgus, ļoti dārgus, ļoti izcilus audumus.

Viss tas, ko es teicu, saistās vienīgi un tikai ar to, ka es gribētu, lai mēs ar vieglu roku neaizliegtu šīs vērtīgās un neapšaubāmi īpaši latviskās kultūras audzēšanu Latvijā. Cita lieta, ka visos starptautiski atzītos likumos par narkotikām dota iespēja Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus arī kaņepju audzēšanai, proti, ir nevis jāaizliedz, bet jāizstrādā veids, kādā šī audzēšana tiktu kontrolēta — vai kaut kur kāds zemnieks nemēģina šo kultūru audzēt narkotiku iegūšanai. Un būtu jādara, lūk, kas. Zemkopības ministrijai būtu jāsadarbojas ar Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles departamentu un šī lieta jānokārto tādējādi, lai, protams, mēs nekļūtu par jaunu narkotiku ražotājiem, bet arī lai neciestu mūsu latviskā tehniskā kultūra — kaņepes. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim Andrejam Požarnovam!

A.Požarnovs.Godātie kolēģi! Es gribētu informēt jūs par to, ka, kaņepes audzējot īpašos apstākļos, Latvijā arī no tām var iegūt tetrahidrokannabiolu, no kā var iegūt narkotiskās vielas. Nu, respektīvi, šīs kaņepes jāaudzē siltumnīcas apstākļos. No vienas puses, mēs dzirdējām, ka kaņepes būtu jāatļauj Latvijā audzēt, taču es pilnīgi piekrītu arī tam, ka jābūt izstrādātiem šiem normatīvajiem aktiem, kādos apstākļos un kādā veidā tās drīkst audzēt. Un tālākā procedūra ir tāda, ka Zemkopības ministrija vienojas ar Labklājības ministrijas Narkotiku uzraudzības komiteju un izstrādā šos noteikumus, kurus apstiprina Ministru kabinets. Šeit likumā ir teikts, ka ierobežotiem dārzkopības mērķiem paredzēto magoņu un kaņepju audzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja gadījumā mēs pieņemam Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, tad tiek viss nostādīts tieši tādā veidā, kā ieteica Prēdeles kundze, proti, ka likums neatļaus visiem audzēt, bet varēs audzēt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja gadījumā mēs noraidīsim komisijas priekšlikumu, tad mēs nonāksim pretrunā ar starptautiskajām normām un visām tām konvencijām, kurām Latvija pievienojusies. Un šajās konvencijās ir šis princips, ka šīs kultūras drīkst audzēt tad, kad ir izstrādāti noteikumi, kādā veidā tas ir darāms. Es lūgtu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu 7. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “vai kaņepes”! Tas ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 19, atturas — 12. Pieņemts LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums.

A.Požarnovs.Deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums — papildināt 3. nodaļu... 3. punktu sekojošā redakcijā: “Šā panta 1. un 2. punkta nosacījumi neattiecas uz vietējo kaņepju ziemeļu formu. Komisijas priekšlikums ir šo redakciju noraidīt.

Sēdes vadītāja. Precizēsim! Tā ir jauna trešā apakšsadaļa, ja? Jo ir pirmā un otrā.

A.Požarnovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Tā ir jauna apakšsadaļa, kur būtu šis formulējums.

A.Požarnovs.Ieviest jaunu apakšsadaļu, nosakot tur izņēmumus. Ņemot vērā, ka mēs jau esam nobalsojuši pozitīvi par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu, es atkārtoti aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — ceturtās nodaļas 8. pantā svītrot vārdus “izņemot gadījumus, kas minēti šā likuma 7.pantā”. Komisija šo priekšlikumu pieņēmusi.

Sēdes vadītāja. Jā, laikam te nav tikai fiksēts.

A.Požarnovs. Ja mēs skatāmies tabuliņu, tur ir mainījusies pantu numerācija un šis priekšlikums tagad ir ieguvis numuru 5. Tas ir lapaspuses augšpusē.

Sēdes vadītāja. Paskaidrojiet vēlreiz, jo šeit nav pretī norādes, ka jūs to pieņemat komisijā. Tāpēc es saku.

A.Požarnovs. Jaunā redakcija, komisijas pieņemtā redakcija ir trešajā stabiņā pašā augšpusītē. 5.pants. “Aizliegt audzēt, ražot, importēt, eksportēt, izplatīt, transportēt, glabāt, nodot pret atlīdzību vai bez tās, iegādāties un lietot, kā arī sūtīt caur Latvijas teritoriju pirmajā sarakstā iekļautos augus, vielas un zāles.”

Sēdes vadītāja. Es jūs sapratu, Požarnova kungs! Es tikai jums gribēju teikt, ka šeit nav norādes, ka komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu, šeit, tabuliņā. Jūs sakāt, ka komisijas lēmums ir pieņemt. Šeit nav šīs norādes, ka komisija to ir pieņēmusi. Cik es saprotu, tā ir tehniskas dabas kļūda.

A.Požarnovs.Tehniskas dabas kļūda.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem zināšanai, ka komisija to ir atbalstījusi, pieņēmusi. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.9.pants. Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt vārdus “juridiskās personas” ar vārdiem “fiziskās un juridiskās personas”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — papildināt 9.panta pirmo teikumu ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Tas ir pieņemts, un pants papildināts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.Komisijas priekšlikums — precizēt 10.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Pieņemts, ja? Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 11.pantā izslēgt trešo teikumu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Juridiskā biroja priekšlikums — apvienot 11. un 12.pantu un izteikt tos jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts. Jā, un mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — mainīt redakciju 11.panta pēdējam teikumam, un šeit ir jauna redakcija. Šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts 9.pantā.

Sēdes vadītāja. 9.pantā kā trešais punkts. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 13.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 14.pantā izslēgt atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 15.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 16.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 17.pantā izslēgt vārdus “jebkuram uzņēmumam vai”. Priekšlikums daļēji pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums — mainīt 17.panta pirmā teikuma... Šeit ir dota redakcija. Priekšlikums pieņemts un iestrādāts komisijas variantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 18.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 19.pantā izslēgt vārdus “licencētie uzņēmumi”. Priekšlikums pieņemts un precizēta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Juridiskā biroja priekšlikums — 19.pantu aiz vārda “uzņēmums” papildināt ar vārdu “uzņēmējsabiedrība”. Komisija ir pieņēmusi, un aiz vārda “uzņēmums” iestrādāts. Vārds “uzņēmums” aizstāts ar vārdu “juridiskā persona”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums — 20.pantā precizēt teikuma redakciju. Priekšlikums pieņemts un izdarīti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 22.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.23.pants. Komisijas priekšlikums — izmainīt 23.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Te ir tehniski pazudis iesniedzējs.

A.Požarnovs. Jā, tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir izmainīta 23.panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Atbildīgās komisijas priekšlikums — precizēt 24.pantu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 27.pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 28.pantu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Atbildīgās komisijas priekšlikums — mainīt 29. un 30.pantu vietām un precizēt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Tātad jaunajā redakcijā 23. un 24.pants, lai var izsekot tagad, kā mums sagrupējas.

A.Požarnovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS, LDP frakcijas priekšlikums — izteikt 32.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Tālāk tabuliņā nav uzrādīts, bet tie ir komisijas priekšlikumi. 33.pantā precizēt redakciju un pantu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.34.pants precizēts un izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Bet kaut kas ar numerāciju nav kārtībā, Požarnova kungs! Divi 25.panti un pēc tam 27.pants 14.lapaspusē. 13.lapaspusē ir 25.pants jaunā redakcijā, un 14.lapaspusē ir 25.pants jaunā redakcijā, un pēc tam ir 27.pants.

A.Požarnovs. Ja jūs izlasāt 32. un 33.panta redakciju, tad tas ir atkārtojums, un tādēļ precizētā jaunā redakcija ir šāda: “Aizliegt...

Sēdes vadītāja. Nē, es runāju par numerāciju. Ir divi 25.panti pašreiz. Tur laikam ir tehniska kļūda, un pēc 25. nāk 26.pants, ja?

A.Požarnovs.Tehniska kļūda ir tāda, ka tur, kur ir rakstīts “precizēta panta redakcija”, bija jābūt rakstītam “apvienot 32. un 33.pantu un izteikt jaunā redakcijā”.

Sēdes vadītāja. Nu skaidrs. Tātad tas ir jauns 25.pants kopā, nevis divi 25.panti.

A.Požarnovs. Jā, tas ir 25.pants kopā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.34.pants ir izteikts jaunā redakcijā, un ir mainīta redakcija.

Sēdes vadītāja. Jā, bet tad tas nav 27.pants jaunajā. 26.pants ir pazudis. Vienkārši jaunajā numerācijā ir jābūt kaut kādai secībai. Ja jūs labojat pēc kārtas, tad... Vai arī es kaut ko nesaprotu pašlaik numerācijā.

A.Požarnovs. Šeit, ja mēs skatāmies otrā dokumentā, tad tas ir 27.pants.

Sēdes vadītāja. Nē, sekojot pēc tā, ka 32. un 33.pants ir apvienots, pēc tam 34.pants, kaut kas pa vidu numerācijā ir pazudis. Tā ka numerācija ir jāprecizē, skatot tālāk. Bet pēc būtības pret 34.panta jauno redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.37.pants. Precizēts un izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.38.pants precizēts un izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — ceturtās nodaļas 39.pantā svītrot vārdus “nekomerciālos nolūkos” un otro teikumu. Priekšlikums pieņemts un... Es atvainojos, komisijas priekšlikums ir izslēgt 39.pantu.

Sēdes vadītāja. Vispārībā?

A.Požarnovs.Vispār.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 39.panta svītrošanu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — septītās nodaļas virsrakstā vārdu “mazumtirdzniecība” aizstāt ar vārdu “tirdzniecība”. Komisija ir izstrādājusi jaunu priekšlikumu — vārdu “mazumtirdzniecība” aizstāt ar vārdu “izplatīšana”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.34.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 35.pants ir sen garām vecajā redakcijā!

A.Požarnovs. Es atvainojos, 43.pants!

Sēdes vadītāja. 43.pants 16.lapaspuse. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.44.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums — apvienot 44. un 47.pantu un mainīt redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 47.pantā izslēgt otro teikumu un mainīt redakciju. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — apvienot 45. un 46.pantu un izteikt tekstu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 48.pantu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums — 49.pantā mainīt atsevišķus vārdus. Komisijas priekšlikums ir jauns — šo LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu neatbalstīt, bet vārdus “pie tranzītpacientiem” aizstāt ar vārdiem “fizisko personu rīcībā”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 51.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 52.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 53.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums — mainīt 54.panta pirmā teikuma redakciju. Priekšlikums nav atbalstīts, un komisijas priekšlikums ir iestrādāt Labklājības ministrijas ieteikto jauno redakciju.

Sēdes vadītāja. Frakcijai iebildumu nav. Tātad pieņemts komisijas lēmums par Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu jaunā redakcijā.

A.Požarnovs.56.pants. Labklājības ministrija piedāvā pantu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 57.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 58.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Lūdzu Saeimu nobalsot par likuma “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 66, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

A.Požarnovs.Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 28.martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad līdz 28.martam.

 

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām šodienas darba kārtībā mēs izskatām 25.punktu. Tas ir likumprojekts “Par prekursoriem”, otrais lasījums. Andrejs Požarnovs — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā!

A.Požarnovs (TB). Ņoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija ir izskatījusi...

Sēdes vadītāja. Precizēsim, Požarnova kungs! Dokuments nr.479.

A.Požarnovs.Dokuments nr.479. Komisija ir izskatījusi pārsvarā Labklājības ministrijas un Juridiskā biroja priekšlikumus, un tādēļ, lūdzu, pēc tabuliņas. 1.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums — 1.pantā mainīt atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 1.pantā izslēgt

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!