LATVIJAS BANKAS ZIŅAS

Konvertējamo valūtu kursi

Latvijas Banka 18.03.96. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:

Valūta Ls

1 ATS (Austrijas šiliņš) 0,0528

1 AUD (Austrālijas dolārs) 0,423

1 BEF (Beļģijas franks) 0,0181

1 CAD (Kanādas dolārs) 0,399

1 CHF (Šveices franks) 0,460

1 DEM (Vācijas marka) 0,371

1 DKK (Dānijas krona) 0,0960

1 ECU (Eiropas norēķ. vien.) 0,686

1 EEK (Igaunijas krona) 0,0464

100 ESP (100 Spānijas pesetas) 0,442

1 FIM (Somijas marka) 0,119

1 FRF (Francijas franks) 0,1083

1 GBP (Lielbritānijas 0,834

sterliņu mārciņa)

100 ITL (100 Itālijas liras) 0,0349

100 JPY (100 Japānas jena) 0,517

1 KGS (Kirgīzijas soms) 0,0516

1 LTL (Lietuvas lits) 0,137

1 NLG (Nīderlandes guldenis) 0,332

1 NOK (Norvēģijas krona) 0,0852

1 SDR (SVF norēķ. vien.) 0,7997

1 SEK (Zviedrijas krona) 0,0805

1 USD (ASV dolārs) 0,546

1 trojas unce XAU (zelts) 216,26

Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Valūtas operāciju pārvaldes Darījumu un investīciju daļas vadītāja D.Brunere

Konvertējamo valūtu pirkšanas-pārdošanas kursi

Latvijas Banka 15.03.96. plkst. 8:30 pērk un pārdod šādas valūtas bezskaidrā naudā bankām un to nodaļām pēc šādiem kursiem latos:

Valūta pērk pārdod

1 DEM Ls 0,3675 Ls 0,3749

10 FRF 1,0720 1,0937

1 GBP 0,8257 0,8424

100 JPY 0,5115 0,5218

1 USD 0,5410 0,5519

Latvijas Banka 15.03.96. pārdod bankām un to nodaļām un privātpersonām skaidras naudas ASV dolārus pēc kursa: 1 USD = Ls 0,563.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Valūtas operāciju pārvaldes Darījumu un investīciju daļas vadītāja D.Brunere

Konvertējamo valūtu kursi

Latvijas Banka 19.01.96. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:

Valūta Ls

1 ATS (Austrijas šiliņš) 0,0528

1 AUD (Austrālijas dolārs) 0,422

1 BEF (Beļģijas franks) 0,0181

1 CAD (Kanādas dolārs) 0,400

1 CHF (Šveices franks) 0,461

1 DEM (Vācijas marka) 0,371

1 DKK (Dānijas krona) 0,0961

1 ECU (Eiropas norēķ. vien.) 0,687

1 EEK (Igaunijas krona) 0,0464

100 ESP (100 Spānijas pesetas) 0,441

1 FIM (Somijas marka) 0,119

1 FRF (Francijas franks) 0,1084

1 GBP (Lielbritānijas 0,835

sterliņu mārciņa)

100 ITL (100 Itālijas liras) 0,0350

100 JPY (100 Japānas jena) 0,517

1 KGS (Kirgīzijas soms) 0,0515

1 LTL (Lietuvas lits) 0,137

1 NLG (Nīderlandes guldenis) 0,332

1 NOK (Norvēģijas krona) 0,0853

1 SDR (SVF norēķ. vien.) 0,7997

1 SEK (Zviedrijas krona) 0,0811

1 USD (ASV dolārs) 0,546

1 trojas unce XAU (zelts) 216,52

Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Valūtas operāciju pārvaldes Darījumu un investīciju daļas vadītāja D.Brunere

Konvertējamo valūtu pirkšanas-pārdošanas kursi

Latvijas Banka 18.01.96. plkst. 8:30 pērk un pārdod šādas valūtas bezskaidrā naudā bankām un to nodaļām pēc šādiem kursiem latos:

Valūta pērk pārdod

1 DEM Ls 0,3675 Ls 0,3750

10 FRF 1,0728 1,0945

1 GBP 0,8265 0,8432

100 JPY 0,5114 0,5217

1 USD 0,5408 0,5517

Latvijas Banka 18.01.96. pārdod bankām un to nodaļām un privātpersonām skaidras naudas ASV dolārus pēc kursa: 1 USD = Ls 0,563.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Valūtas operāciju pārvaldes Darījumu un investīciju daļas vadītāja D.Brunere

Komercbanku termiņa noguldījumu pieņemšana

1995. gada 25. martā Latvijas Banka pieņem banku termiņa noguldījumus:

 

Atmaksas datums: Noguldījuma termiņš: Gada procentu likme:

25.04.96. 31 diena 16%

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Monetārās politikas pārvaldes Vērtspapīru daļas vaditājs U.Paukšens

Valsts parādzīmju likmes

Latvijas Banka 19.03.96. pērk un pārdod ierobežotu daudzumu valsts parādzīmju ar šādām likmēm:

Parādzīmju Emisijas Nr. Parādzīmju Pirkšanas diskonta Pārdošanas diskonta

termiņš dzēšanas datums gada likme gada likme

1 mēnesis 108. 22.03.96. 21.5% 20.5%

109. 29.03.96. 21.5% 20.5%

110. 04.04.96. 21.5% 20.5%

111. 12.04.96. 21.5% 20.5%

3 mēneši 201. 04.04.96. 21.5% 20.5%

202. 12.04.96. 21.5% 20.5%

203. 19.04.96. 23.0% 22.0%

204. 26.04.96. 23.0% 22.0%

205. 03.05.96. 23.0% 22.0%

206. 10.05.96. 23.0% 22.0%

207. 17.05.96. 24.0% 23.0%

208. 24.05.96. 24.0% 23.0%

209. 31.05.96. 24.0% 23.0%

210. 07.06.96. 24.0% 23.0%

211. 14.06.96. 25.5% 24.5%

266. 22.03.96. 21.5% 20.5%

267. 29.03.96. 21.5% 20.5%

6 mēneši 301. 05.07.96. 25.5% 24.5%

302. 12.07.96. 27.0% 26.0%

303. 19.07.96. 27.0% 26.0%

304. 26.07.96. 27.0% 26.0%

305. 02.08.96. 27.0% 26.0%

306. 09.08.96. 28.0% 27.0%

307. 16.08.96. 28.0% 27.0%

308. 23.08.96. 28.0% 27.0%

309. 31.08.96. 28.0% 27.0%

310. 06.09.96. 28.5% 27.5%

311. 13.09.96. 28.5% 27.5%

323. 22.03.96. 21.5% 20.5%

324. 29.03.96. 21.5% 20.5%

325. 04.04.96. 21.5% 20.5%

326. 12.04.96. 21.5% 20.5%

327. 19.04.96. 23.0% 22.0%

328. 26.04.96. 23.0% 22.0%

329. 03.05.96. 23.0% 22.0%

330. 10.05.96. 23.0% 22.0%

331. 17.05.96. 24.0% 23.0%

332. 24.05.96. 24.0% 23.0%

333. 31.05.96. 24.0% 23.0%

334. 07.06.96. 24.0% 23.0%

335. 14.06.96. 25.5% 24.5%

336. 21.06.96. 25.5% 24.5%

337. 28.06.96. 25.5% 24.5%

Parādzīmju cena tiek aprēķināta atkarībā no dienu skaita līdz dzēšanas datumam.

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks I.Rimšēvičs
Monetārās politikas pārvaldes Vērtspapīru daļas vadītājs U.Paukšens

Latvijas Bankas bilance

par 1996. gada 29.februāri

Aktīvi 456,325

Ārzemju aktīvi 394,124

Zelts un konvert. valūta 393,336

Nekonvertējamā valūta 788

Vietējie kredīti 49,284

Citi aktīvi 12,917

 

Pasīvi 456,325

Ārzemju pasīvi 159,706

Konvertējamā valūta 159,169

Nekonvertējamā valūta 249

Depozīti latos 288

Lats apgrozībā 221,693

Vietējie depozīti 48,051

t.sk. visu banku depozīti

Centrālajā bankā latos 36,359

 

Kapitāls 13,195

 

Citi pasīvi 13,680

Ārzemju valūta (konvertējamā un nekonvertējamā) pārvērtēta pēc Latvijas Bankas noteiktajiem dienas konvertējamās un nedēļas nekonvertējamās valūtas kursiem.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Latvijas Bankas galvenā grāmatvede A.Sileniece

Skaidrojumi Latvijas Bankas 1996.gada 29.februāra bilancei

 

Galvenās izmaiņas Latvijas Bankas aktīvos un pasīvos, salīdzinot 1996.gada 31.janvāra un 29.februāra bilances, un to cēloņi.

• Vietējo kredītu pieaugums par 4,6 miljoniem latu jeb 10,3%, palielinoties bankām izsniegto kredītu apjomam. Kreditēšana galvenokārt paplašinājusies, bankām izmantojot REPO darījumus, t.i., valsts parādzīmju pārdošanu ar atpirkšanu.

• Ārvalstu aktīvu — zelta un konvertējamās valūtas — pieaugums par 2,2 miljoniem latu jeb 0,6%, mēneša laikā Latvijas Bankai ASV dolārus vairāk pērkot nekā pārdodot.

• Galvenokārt iepriekš minēto izmaiņu rezultātā bilances pasīvā par 3,8 miljoniem latu jeb 1,8% palielinājās apgrozībā esošo latu apjoms un par 4,0 miljoniem latu jeb 12,4% — banku depozīti centrālajā bankā.

• Mainoties ārvalstu konvertējamās valūtas pārvērtēšanas konta lielumam, par 2,4 miljoniem latu samazinājies kapitāla apjoms.

1996.gada 18.martā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes

Analīzes daļas vadītājs Vilnis Purviņš

Par izmaiņām kredītiestāžu

normatīvajos dokumentos

Latvijas Bankas padome 1996. gada 15. martā apstiprināja “Kredītiestāžu darbības licenču (atļauju) izsniegšanas nolikumu” un “Nolikumu par kredītiestāžu statūtu, akcionāru, pamatkapitāla, vadītāju, galvenā grāmatveža, juridiskās adreses, nosaukuma maiņu un kredītiestāžu apvienošanos un sadalīšanos”. Vienlaikus spēku zaudēja 1994. gada 20. decembrī apstiprinātais “Kredītiestāžu darbības licenču izsniegšanas un atsaukšanas nolikums” un “Nolikums par kredītiestāžu statūtu, akcionāru u.c. maiņu”.

Minētie nolikumi nosaka kārtību, kādā veicama kredītiestāžu licencēšana, kā arī būtiskas izmaiņas to darbībā, organizācijā vai īpašnieku sastāvā. Nolikumi ir pārstrādāti, lai pilnīgotu šo kārtību, pastiprinātu kredītiestāžu uzraudzību un saskaņotu minētos procesus ar “Kredītiestāžu likumu”. Galvenās izmaiņas un papildinājumi jaunajos nolikumos, salīdzinot ar iepriekšējiem, ir šādas.

1) Tie neattiecas uz lombardu darbību (saskaņā ar “Kredītiestāžu likumu” lombardi netiek uzskatīti par kredītiestādēm).

2) Tajos ir paredzēti līdz šim normatīvajos dokumentos neiekļauti nosacījumi, kurus Latvijas Banka ņems vērā, lemjot par atļaujas sniegšanu kredītiestādēm apvienoties vai sadalīties. Ar kredītiestāžu apvienošanos, pirmkārt, tiek saprasta jaunas kredītiestādes izveidošana uz divu kredītiestāžu bāzes, saņemot jaunu licenci banku operāciju veikšanai. Apvienošanās var notikt arī, vienai kredītiestādei pievienojot otru. Šinī gadījumā netiek izveidota jauna kredītiestāde, un pievienotā kredītiestāde zaudē savu licenci. Galvenie kritēriji, pēc kuriem Latvijas Banka vērtēs apvienošanās iespējas, ir kredītiestāžu ekonomiskie rādītāji (pēc jaunizveidojamās bankas konsolidētās bilances) un līgums par apvienošanos, kam jāietver apvienošanās veids, metode (atbilstoša Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem) un citi nosacījumi. Ar sadalīšanos tiek saprasta divu jaunu kredītiestāžu izveide no vienas pastāvošas, saņemot licences banku operāciju veikšanai. Arī šai gadījumā Latvijas Banka vērtēs jaunizveidojamo kredītiestāžu bilances un sadalīšanās līgumu.

3) Paredzēti stingrāki kritēriji ārvalstu bankām, kuras ieplānojušas atvērt Latvijā filiāli vai pārstāvniecību. Ārvalstu bankas finansiālā stāvokļa stabilitāte tiek novērtēta saskaņā ar starptautisko finansu reitinga aģentūru sniegtajiem reitingiem.

4) Kredītiestādēm nebūs jāsaskaņo ar Latvijas Banku to telpu atbilstība banku operāciju veikšanai, atstājot telpu stāvokļa novērtēšanu pašu kredītiestāžu kompetencē.

5) Mainīta kārtība un laiks, kādā izskatāmi Latvijas Bankai adresētie iesniegumi nolikumos regulēto jautājumu risināšanai. No viena uz trim mēnešiem pagarināts licences saņemšanai paredzētā iesnieguma izskatīšanas laiks. No viena gada uz trim mēnešiem saīsināts laiks, pēc kura kredītiestāde var atkārtoti vērsties Latvijas Bankā ar iesniegumu licences saņemšanai, ja vienu reizi licences izsniegšana tai jau ir atteikta. Iesniegumus par licences (atļaujas) sniegšanu gan ārvalstu kredītiestāžu filiāļu un pārstāvniecību atvēršanai Latvijas Republikā, gan Latvijas kredītiestāžu filiāļu un pārstāvniecību atvēršanai ārvalstīs saskaņā ar jauno nolikumu izskatīs Latvijas Bankas padome (iepriekš - valde).

1996. gada 15. martā Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš