INFORMĀCIJA

Dialogam starp baznīcu un valsti jāved uz sadarbību

Pārrunas par baznīcas un valsts attiecībām, kas 14. martā notika Rīgas Kongresu namā, ievadīja Pasaules luterāņu federācijas konferences ietvaros sarīkoto pasākumu virkni.

Pasaules luterāņu federācija (PLF) apvieno ap 56 miljoniem luterticīgo kristiešu 68 valstīs un ir otra lielākā konfesionālā struktūra pasaulē pēc Romas katoļu Baznīcas. Tā dibināta 1947. gadā Lundā (Zviedrija). Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca federācijas locekle ir kopš 1963. gada. Viens no 50 PLF padomes locekļiem ir arhibīskaps Jānis Vanags, bet pavisam PLF sekretariātā Ženēvā strādā 94 divdesmit četru tautību cilvēki. Pašreizējais PLF ģenerālsekretārs ir Dr. Išmaels Noko (Zimbabve), kas šajā amatā nomainīja Dr. Gunnaru Stolsetu (Norvēģija). Abas promenentās personas viesojušās arī Rīgā.

Luterāņu federācijas darbības lokā ir ekumenisko attiecību kopšana, teoloģijas studijas un humānās palīdzības organizēšana. PLF sniedz arī atbalstu cilvēktiesību sfērā, misijas darbā un saimnieciskās darbības projektos.

PLF Eiropas sekretariāts ik gadus rīko koordinācijas konferences. Tās jau notikušas Viļņā, Tallinā un Sanktpēterburgā. Tagad — Rīgā. Tajā piedalās PLF Eiropas lietu sekretārs, baznīcu un baznīcas organizāciju vadītāji no Skandināvijas valstīm, Vācijas un ASV, kā arī no Igaunijas, Lietuvas un Krievijas. Konference veltīta lielākoties baznīcu darbībai sociālajā laukā.

14. un 15. martā notika simpozijs “Baznīca un sabiedrība Krievijā un Baltijas valstīs”. Tā ietvaros risinājās arī pasākums Kongresu pilī. Par to, ko Latvijas valsts sagaida no Baznīcas un savukārt Baznīca — no valsts, referēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un arhibīskaps Jānis Vanags. Sarunu turpināja Igaunijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jans Kīvits un mācītājs Valds Aušra, kas konferencē pavada Lietuvas arhibīskapu Jonu Kalvanu. Pasākumā piedalījās Saeimas deputāti, valdības locekļi un pašvaldību vadītāji, augstskolu mācībspēki un inteliģences pārstāvji.

Ar replikām, rosinošiem jautājumiem un saviem priekšlikumiem sarunu par baznīcas, valsts un sabiedrības savstarpējām attiecībām un dialogu turpināja Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats, Saeimas deputāti Antons Seiksts, Ģirts Kristovskis, Kārlis Čerāns un Jānis Jurkāns, mācītāji Juris Cālītis un Guntis Kalme. Papildinot divpadsmit bērnu tēva Marģera Martinsona domu par svētdienas skolu svētīgo darbu, arhibīskaps Jānis Vanags atzīmēja, ka patlaban luteriskajās svētdienas skolās vien mācās ap 10 tūkstošiem bērnu.

Lakonisku atbildi uz daudzkārt piesaukto jautājumu, kādam jābūt Baznīcas un valsts dialogam, deva Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Ivans. Šim dialogam jāved uz sadarbību! Negaidot ne īpašus likumus, ne rīkojumus, Jelgavas pašvaldība sadarbojas ar visām tradicionālajām konfesijām, it sevišķi bērnu un visas sabiedrības izglītošanā un audzināšanā un labdarības laukā. “Baznīca ir tikpat trūcīga kā valsts un pašvaldība, bet, liekot kopā prātus un sirdis, mēs tomēr varam kaut ko labu izdarīt!”

16. martā notika ekumeniska informācijas sēde, kurā Latvijas Romas katoļu, Baptistu, Pareizticīgo, Vecticībnieku, Metodistu un Armēņu apustuliskās Baznīcas pārstāvji sniedza pārskatu par savu Baznīcu.

Svētdien viesi piedalījās dievkalpojumā Saldus Sv. Jāņa baznīcā un viesojās Sv. Gregora Kristīgās kalpošanas skolā.

Pirmdien, 18. martā, sākās 7. Pasaules luterāņu federācijas koordinācijas sēdes. Baltijas un Krievijas luterāņu Baznīcu vadītāji informēja federāciju par aktualitātēm savās Baznīcās. Konference beidzas šodien, 20. martā.

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore