VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 19. marta sēdes

Iekšlietu ministra Daiņa Turlā un valsts ieņēmumu
valsts ministres Aijas Počas atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms runā Dainis Turlais:

— Tātad šodien Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par nepilsoņu personu apliecinošiem dokumentiem. Dažos vārdos atgādināšu šīs problēmas vēsturi. Gribu atgādināt, ka 1993.gada decembrī valdība pieņēma lēmumu par šo dokumentu izgatavošanu un šī uzdevuma veikšanai tika izveidota speciāla darba grupa, par kuras vadītāju iecēla Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Muciņa kungu. Un Iekšlietu ministrijai tika uzticēta atbildība par šo dokumentu izgatavošanu. Ar nožēlu jākonstatē, ka pašlaik, kad sākusi strādāt jaunā valdība, dokumentu nav. Un mēs pilnīgi apzināmies, ka tas var radīt gan zināmu sociālo spriedzi, gan gluži praktiskas grūtības un problēmas Latvijas iedzīvotājiem, ceļojot ārpus mūsu valsts robežām.

Tādēļ arī veikti vairāki pasākumi, lai paātrinātu šo dokumentu izgatavošanu. Viens no šiem pasākumiem ir šodien Ministru kabineta sēdē nolemtais, izveidojot jaunu darba grupu. Par tās vadītāju iecelts Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors Zītara kungs, par viņa vietnieku — Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Mellupas kundze, bet pārraudzīt un kontrolēt šīs grupas darbu un visu uzdevumu izpildi noteiktajos termiņos Ministru kabinets ir pilnvarojis Ministru prezidenta biedru Čevera kungu. Nepieciešamības gadījumos viņš varētu pieņemt lēmumus, lai paātrinātu šo dokumentu izgatavošanu.

Gribu atgādināt, ka ir noslēgts līgums ar kādu Kanādas firmu, kas izgatavos šos dokumentus un arī izveidos sistēmu personu apliecinošo dokumentu kontrolei uz robežas. Bet kas ir jāizdara minētajai darba grupai? Pirmkārt, jāpabeidz šīs pases jeb dokumenta satura izstrādāšana. Iepriekšējās, Muciņa kunga vadītās, darba grupas izstrādātie varianti paredz, ka šajā pasē jeb dokumentā vajadzētu būt pirkstu nospiedumiem, matu krāsai, acu krāsai un vēl daudz kam citam. Visi šie absurdie piedēkļi jāatmet kā nepieņemami un jāizstrādā dokuments, kas varētu kļūt starptautiski atzīts. Citādi mēs varam izstrādāt tādu ceļošanas dokumentu, ar kuru vispār nekur nevar aizceļot, izņemot varbūt kādu iestādi, kur ir īpaša reģistrācija.

Protams, ir viens jautājums, kas šobrīd rada īpašu interesi. Proti, pēc mēneša vai diviem sāksies tūrisma un aktīvas ceļošanas laiks, un ar kādiem dokumentiem tad varēs ceļot tie Latvijas iedzīvotāji, kam nav tiesību uz Latvijas pilsoņa pasi? Pilnīgi skaidrs, ka PSRS iekšzemes pase kā dokuments šogad var kļūt pilnīgi nederīga jebkur, izņemot Latviju. Jo Latvija taču ir vienīgā valsts, kur lieto PSRS pases. Bet izbraukšanai ārpus Latvijas tie ir pilnīgi nederīgi dokumenti. PSRS ārzemju pase jau tagad ir nederīga vairākās valstīs, un acīmredzot šogad tā tiks atzīta par nederīgu arī Krievijā, kas tās īpašniekiem sarežģīs ceļošanu. Turklāt PSRS ārzemju pasu rezerves Iekšlietu ministrijā ir izsīkušas. Tātad nav vairs ko izsniegt.

Vienīgais dokuments, ko var saņemt Latvijas iedzīvotāji, kas nav Latvijas pilsoņi, ir tā sauktā brūnā pase. Tā ir atzīta kā ceļošanas dokuments gan Eiropas, gan daudzās citu kontinentu valstīs, izņemot Spāniju, Itāliju, Franciju, Beniluksa valstīs, Amerikas kontinentā to atzīst Savienotās Valstis. Ārlietu ministrija apņēmusies turpināt darbu šajā virzienā, lai panāktu, ka vismaz šogad šīs pases tiktu atzītas kā ceļošanas dokumenti.

Tāda ir situācija ar šiem dokumentiem, un tāds ir valdības rīkojums attiecībā uz tiem.

Pēc tam informē Aija Poča:

— Viens no būtiskākajiem sēdē izskatītajiem jautājumiem bija grozījumi 1995. gada 8. augustā valdības pieņemtajos likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumos. Ministru kabinets šodien akceptēja šos grozījumus. To rašanās pamatā ir pieredze, ko guvis Valsts ieņēmumu dienests un Finansu ministrijas Nodokļu politikas departaments, strādājot ar nodokļu maksātājiem un šo institūciju darbiniekiem rodoties neskaidrībām ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanu. Šie faktiski būs papildu skaidrojumi, jo, kā zināms, visiem saistošus noteikumus var pieņemt tikai Ministru kabinets.

Ir būtiski grozījumi, kurus ļoti gaida daudzi uzņēmumi. Tas ir jautājums par privatizācijas sertifikātu pielietošanu privatizējamo objektu iegūšanā. Tātad par šīs “papīra peļņas” aplikšanu ar ienākuma nodokli. Tagad noteikts, ka šie darījumi, ja šī starpība tiek iegrāmatota finansu grāmatvedībā kā ieņēmumi, netiek aplikti ar uzņēmuma ienākuma nodokli.

Būtiski ir arī pārejas jautājumi, kas nosaka, ka šī kārtība attiecināma arī uz 1995. taksācijas gada apliekamo ienākumu, tātad piemērojami tiem darījumiem, kas veikti 1995. gadā. Te precīzi noteikts, ka, nosakot maksātāja 1995. gada apliekamo ienākumu, to samazina par ieņēmumiem — no vērtspapīru un nekustamā īpašuma pārdošanas, maiņas vai cita veida darījumiem. Tātad arī darījumi ar vērtspapīriem netiks aplikti ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Tādējādi tiek veicināts vērtspapīru tirgus. Turklāt ļoti būtisks ir papildu ieraksts, kas attieksies arī uz 1995. gadu, un to vēl varēs piemērot uzņēmēji, kas līdz 30. aprīlim, kā noteikts, iesniegs gada pārskatus. Proti, uzņēmuma gada taksācijas apliekamo ienākumu samazina par naudas summu, kas atradusies uzņēmuma norēķinu kontā bankā, ja šī banka ar tiesas lēmumu ir atzīta par bankrotējušu vai ir likvidējama. Izņemot tās summas, kas uzņēmumam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda. Gadījumā, ja uzņēmuma taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina, jo tas jau saņēmis kaut kādu daļu atpakaļ no šīs bankas, jāizdara attiecīgas korekcijas. Bez tam apliekamais ienākums jākoriģē tajā virzienā, ka to nedrīkst samazināt par starpību, ja uzņēmums kaut kādā veidā jau ir saņēmis kompensāciju. Domāju, ka tie ir ļoti būtiski grozījumi, ko gaidījuši visi uzņēmēji.

Valdības sēdē akceptēti tāpat vairāki citi dokumenti, kas attiecas uz finansu lietām. Viens no tiem ir noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu attiecībā uz maksājumiem nerezidentiem. Tie izstrādāti, lai atvieglotu kārtību, kādā veidā rezidenti, tātad Latvijas uzņēmumi, izmaksā ienākumus nerezidentiem atbilstoši konvencijām par nodokļu dubulto nepiemērošanu, kuras mēs esam noslēguši ar vairākām valstīm. Tātad, ja tur ir noteikts, kā jāizmaksā šīs likmes, šajos noteikumos pateikts, kādā veidā var koriģēt, ja gadījumā ir samaksāts vairāk nekā konvencijā paredzēts. Mūsuprāt, tas atvieglos darbību šiem ārzemju uzņēmējiem un nerezidentiem, kas šeit strādā.

Acīmredzot, ļoti būtiski ir arī noteikumi par revīzijas veikšanu pēc protesta virzītāja pieprasījuma. Paslaik bieži vien tiesības sargājošās institūcijas — tiesas, prokuratūra, Iekšlietu ministrijas iestādes — griežas Valsts ieņēmumu dienestā, kur ir īpaša daļa, kas neatkarīgi veic finansiālās un saimnieciskās revīzijas dažādās institūcijās, arī uzņēmumos. Un noteikumi faktiski nosaka šo sadarbības kārtību, proti, kādā veidā iesniedzami pieprasījumi, kā tie noformējami un kādā veidā sniedzamas atbildes. Jo nav jau noslēpums, ka nereti jautājumi ir nepietiekami konkrēti izklāstīti vai tiek pieprasīta informācija, kas attiecīgajā izziņas vai tiesas procesā nav nepieciešama. Tātad šie noteikumi pieņemti, lai visiem būtu skaidrs, ko drīkst prasīt, kādā apjomā un kas ir atbildīgs par to, lai vajadzīgā informācija tiktu iegūta.

Ir apstiprināti arī Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā nosakāma preču un citu priekšmetu atbilstība kombinētās nomenklatūras kodam. Tas ir jautājums, kas saistīts ar muitas darbu. Jo bieži vien, uzņēmējiem deklarējot ievedamās preces, rodas domstarpības par to, vai deklarācijā minētā prece un tajā uzrādītais kods ir atbilstīgi. Ir noteikta tāda kārtība, ka pirmām kārtām saistošs ir Valsts ieņēmumu dienesta vai Muitas departamenta noteiktais nomenklatūras kods. Bet, ja preču pārvadātājs vai kravas īpašnieks uzskata, ka te varētu būt kaut kādas domstarpības, viņam ir tiesības pieprasīt veikt ekspertīzi. Un tad šis jautājums attiecīgi tiek risināts.

Vēl pieņemti noteikumi par valsts nodevu par speciālas licences jeb atļaujas izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem. Ir noteikts, ka tiek izsniegta licence viena darījuma veikšanai gada laikā un nodevas likme par vienreizēju licenci tiek noteikta 10 procentu apmērā. Bet ir būtiski, ka tas tiek attiecināts arī uz lombardiem. Jo, pieņemot jauno redakciju likumam par kredītiestādēm un komercbankām, lombardi it kā bija palikuši ārpusē. Vecais likums par bankām noteica, ka lombardus licencē Latvijas Banka, bet šobrīd tie it kā atstāti bez uzraudzības. Tagad šis jautājums ir nokārtots.

Ministru informācijai sekoja žurnālistu jautājumi.

Jautājums: — Turlā kungs, kad šie dokumenti, par kuriem jūs stāstījāt, būs gatavi?

Dainis Turlais: — Ir sagatavots līgums par šī projekta kreditēšanu. Iespējams, ka to parakstīs jau martā un saskaņā ar līgumu sešu mēnešu laikā pasūtījums tiks izpildīts. Vēl īsti nav izlemts, kā tiks dēvēts jaunais dokuments, ko patlaban nosacīti saucam par pasi. Pie tā vēl strādā darba grupa. Divu nedēļu laikā darba grupai jāinformē Ministru kabinets par jaunā dokumenta projektu.

Jautājums: — Počas kundze, jūs pieminējāt ekspertīzi. Cik ilgā laikā notiek šī ekspertīze, kas to veic, kas to apmaksā?

Aija Poča: — Ekspertīzi apmaksā tās pieprasītājs — vai nu kravas īpašnieks, vai arī muita, izņemot gadījumus, kad ekspertīzē tiek konstatēts, ka muitas iestāde nepareizi veikusi kontroli. Tad ekspertīzes izdevumus sedz muita. Par pārējo ir paredzēti sīkāki skaidrojumi instrukciju krājumā “Jaunā nomenklatūra — 96”, kur būs plašs materiāls un skaidrojumi par to, kas jāsaprot ar katru kodu. Līdz šim muitnieku rīcībā esošais materiāls ir ļoti skops un bieži vien nevar pateikt, vai, piemēram, ar uzrādīto kodu jāsaprot jogurts, kas gatavots uz piena bāzes, vai krējuma jogurts. Kad būs jaunie skaidrojumi, arī muitniekiem būs vieglāk strādāt, jo deklarācijas tiks precīzāk noformētas. Ekspertīzi veic muitas eksperti.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, ja par nepilsoņu pasēm neizdosies panākt vienošanos ar tām valstīm, uz kurām grib doties nepilsoņi, vai tādā gadījumā nepilsoņi nevarēs braukt uz šīm valstīm?

Dainis Turlais: — Protams, ja nekādu savstarpēju vienošanos nevarēs panākt, tad tā tiešām būs. Tas ir divpusējs process, kurā ne visus jautājums var izšķirt Latvijas puse. Mēs risinām sarunas ar visām šajā procesā iesaistītajām valstīm, un mēs gribam atrisināt šo problēmu. Pie tās strādā arī Ārlietu ministrija. Ceram, ka šīs valstis ar izpratni uztvers Latvijas valsts problēmu un atzīs šo dokumentu — kaut uz laiku, piemēram, uz šo gadu — kā derīgu ceļošanas dokumentu. Citas izejas mums nav.

Jautājums: — Vēl viens jautājums Počas kundzei — par uzņēmēju ienākuma nodokļa piemērošanas un aprēķināšanas kārtību. Paredzēts, ka šī kārtība attieksies arī uz privatizācijas sertifikātiem. Kā tiks aprēķināts ienākuma nodoklis, ja uzņēmējs iegūtās akcijas, kuras nopircis par privatizācijas sertifikātiem, pārdos tālāk?

Aija Poča: — Šajā gadījumā tiks piemērotas akciju iegādes cenas. Uzņēmēja ienākuma nodoklis tiks aprēķināts no akciju pārdošanas un iegādes cenu starpības.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 19. marta preses konferencē Valdības namā