PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI, PROGRAMMAS

Abavas programma:
viedokļu saskaņošana turpinās

Februāra beigās uz kārtējo apspriedi sanāca Abavas programmas vadības padome, kuras līdzpriekšsēdētāji ir vides valsts ministrs un kultūras ministrs. Līdz ar jaunās valdības sastādīšanu pēc 6.Saeimas vēlēšanām Jāni Dripi tagad nomainījis Ojārs Spārītis. Vadības padomē iekļauts arī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe.

Par Abavas programmas attīstību stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Dr.habil.geogr. Aija Melluma:

Abavas ieleja ir viens no Latvijas apvidiem, kas uzskatāms par nacionāli nozīmīgu. To var dažādi skaidrot, taču pats būtiskākais ir tas, ka šajā vietā izcilā veidā atklājas gadsimtiem ilgā dabas un cilvēka mijiedarbība, kuras rezultāts ir šodien vērojamās ainavas, to dažādība un skaistums.

Kopš 1957.g. Abavas ieleja posmā no Kandavas līdz Rendai atrodas valsts aizsardzībā. 1977.g. aizsargājamo ielejas posmu pagarināja no Rendas līdz ietekai Ventā un visai Abavas ielejai noteica kompleksā dabas lieguma statusu. Jāpiezīmē, ka dabas lieguma teritorijā neietilpa Sabiles un Kandavas pilsētas.

Jau 80–to gadu sākumā kļuva skaidrs, ka noteiktā aizsardzības kategorija neatļauj pilnībā realizēt visus Abavas ielejas aizsardzības mērķus, jo tā vairāk tika orientēta tieši uz dabas elementu saglabāšanu. Taču plašajā Abavas ielejā vienlīdz nozīmīga ir kultūrvēstures pieminekļu un objektu aizsardzība, visa ainavu veseluma saglabāšana, kā arī cilvēka darbības saskaņošana ar aizsardzības mērķiem. Turklāt šī vieta izsenis ir tūrisma un atpūtas objekts, un ir zināms, ka nekontrolēta rīcība šajā sfērā var novest pie ainavu degradācijas. Ievērojot minētos apsvērumus, jau 80–to gadu sākumā tika ierosināts Abavas ieleju vismaz posmā no Kandavas līdz Rendai pārveidot par dabas parku. Tomēr šis priekšlikums netika realizēts un saglabājies kā fakts publikācijās un tolaik izstrādātajos Latvijas aizsargājamo dabas teritoriju tīkla attīstības plānos.

Interese par Abavas ielejas aizsardzību atjaunojās 90–to gadu sākumā, it sevišķi pēc tam, kad tēlnieks O.Feldbergs sāka veidot savu Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju un uzsāka darbību pēc viņa iniciatīvas radītā sabiedriskā programma “Abava”. Jāpiezīmē, ka šajā laikā notika arī vairāki Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas organizēti pasākumi, un tādējādi tika radīti priekšnoteikumi kultūras mantojuma aizsardzībai.

1994.g. Abavas ielejas aizsardzības problēmas nonāk Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamenta interešu sfērā, un gada beigās notiek vienošanās par kopēja projekta izstrādi. Jāpiezīmē, ka sākotnējās sarunās par Abavas ielejas aizsardzības iespējām gan pieminētā departamenta vadītājs H.M.Balesters (J.M.Ballester), gan eksperti runāja par reģionālā dabas parka veidošanas iespējām šajā teritorijā, jo tāda prakse ir arī vairākās Rietumeiropas valstīs.

Projekts tika nosaukts kā “Abavas ielejas aizsardzības un attīstības programma” (jeb saīsināti “Abavas programma”), un pēc sākotnējās vienošanās par to atbildību uzņēmās Valsts kultūras pieminekļu inspekcija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

1995.g. tika izveidota projekta vadības padome, kuras līdzpriekšsēdētāji ir LR kultūras ministrs un LR vides aizsardzības un reģionālās attīstības valsts ministrs. Tajā ir arī vairāku citu ministriju darbinieki, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un O.Feldbergs kā sabiedriskas organizācijas pārstāvis.

Vienlaikus izveidota arī projekta koordinācijas padome. Tajā darbojas Abavas ielejai piegulošo pagastu un pilsētu pašvaldību vadītāji un piekritīgo ministriju pārstāvji. Par projekta koordinatori pēc uzvaras izsludinātajā konkursā strādā S.Lipska. Rēķinoties ar ieplānotajiem darbiem, projekta izstrādei tika pieaicināti eksperti un konsultanti, kas aizvadītajā gadā, neraugoties uz finansiālajām grūtībām, paveica nozīmīgu darbu Abavas ielejas dabas un kultūras mantojuma izpētē.

Izveidota tāda vadības un organizatoriskā darba struktūra, kas projekta izstrādes procesu varētu padarīt pēc iespējas atklātu, iesaistot tajā visus interesentus un it sevišķi — vietējos iedzīvotājus.

Ko Abavas programmai devis aizvadītais gads? Pirmkārt, pietiekamu pamatojumu dabas parka izveidošanai pašreizējā dabas lieguma vietā, jo dabas parks ir daudzfunkcionāla aizsargājama teritorija, kurā vienlīdz liels īpatsvars ir dabas un kultūrvēstures objektu aizsardzībai, visas ainavas aizsardzībai. Tas atļauj saskaņot un līdzsvarot attīstības un aizsardzības mērķus.

Otrkārt, radies pilnīgāks priekšstats par attīstības plānošanu.

Abavas programma attiecas uz visiem pagastiem un pilsētām, kas robežojas ar Abavas ieleju. Optimālā variantā savi attīstības plāni nepieciešami katrai pašvaldībai (kaut arī to robežās ietilpst tikai kāds Abavas ielejas posms), kā arī Abavas ielejai (perspektīvajās dabas parka robežās) kopumā.

Treškārt, pieaugusi sabiedrības interese un informētība par Abavas ieleju, kā arī vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās Abavas programmā ar savu konkrēto rīcību.

Ceturtkārt, radusies pārliecība, ka nobriedusi nepieciešamība pēc Abavas programmas strukturēšanas, rēķinoties gan ar dažādām interesēm, kas ar to saistās, gan ar rīcības iespējām, kādas paver pati Abavas ieleja ar savu daudzveidību.

Pašreiz izveidojusies tāda situācija, ka Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija un sabiedriskā programma “Abava” piedāvā citu pieeju Abavas ielejas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai. Proti, veidot īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju — rezervātu “Abavas ieleja”, izmantojot iespējas, ko dod LR likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Teritorijas robežas aptuveni sakrīt ar jau pastāvošo dabas liegumu, taču tajā iekļautas arī Sabile un Kandava. Tā kā nav iespējams iepazīties ar sabiedriskās programmas “Abava” izstrādāto koncepciju, grūti spriest, vai piedāvātais projekts atrisinās arī citus Abavas ielejas dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas mērķus, saskaņojot tos ar attīstības iespējām.

Minētais projekts kā oficiāls dokuments pašreiz atrodas apspriešanā. Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs J.Dambis par to informēja arī Abavas programmas vadības padomi februāra beigās notikušajā sēdē. Tās lēmums bija turpināt viedokļu saskaņošanu.

Var teikt, ka darbs turpinās, meklējot labāko variantu, kā Abavas ielejā un piegulošajos apvidos nodrošināt dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, vienlaikus radot attīstības iespējas pagastos un pilsētās. Kopumā šī situācija ir apliecinājums tam, ka nepieciešams labāk saskaņot dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas un aizsardzības tiesiskos jautājumus, sevišķi attiecībā uz teritoriālajām aizsardzības formām.