Par valsts kalpotāju institūta ieviešanu valsts civildienestā

Koncepcija izstrādāta Valsts kancelejas Valdības reformu departamentā

un iesniegta Ministru kabineta principiālam akceptam. Koncepcijas projekta pirmais variants

I. Problēmas nostādne

Latvijā, ieviešot 1994.gada 21.aprīļa likumu “Par valsts civildienestu”, ir izveidots vienots valsts civildienests, bet tā tālāko attīstību kavē virkne problēmu. Respektīvi, ierēdņu amatu lokā sākotnēji tika iekļauta virkne valsts pārvaldē nodarbināto tehnisko darbinieku amatu, augsti kvalificētiem ierēdņu kandidātiem zūd motivācija strādāt valsts civildienestā, dažkārt valsts civiliestādēs vadītāja amatos ir iecelti jauni un teorētiski labi sagatavoti speciālisti, kuriem nav pieredzes un prasmes strādāt par vadītāju (menedžmentā), bet kuru apmācībai trūkst līdzekļu.

Lai izpētītu stāvokli valsts civildienestā un izstrādātu priekšlikumus tā sakārtošanai, 1996.gada 10.janvārī ar Ministru prezidenta rīkojumu nr.17 tika izveidota darba grupa. Darba grupa izpētīja pirmskara Latvijas un ārvalstu civildienestu sistēmas un to darbību.

II. Piedāvātais risinājuma modelis

Darba grupa iesaka:

1. Valsts civildienestā paredzēt ierēdņu un valsts kalpotāju amatus. Nepieciešams grozīt likuma “Par valsts civildienestu” 3.panta 4.punktu, t.i., ierēdņu amati ir valsts civiliestādes vadītāja; valsts civiliestādes vadītāja vietnieka; valsts civiliestādes struktūrvienības vadītāja (departamentu direktori un patstāvīgo nodaļu vai daļu vadītāji), ja viņa pakļautībā ir citi ierēdņi; amati, kuri saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību lēmumiem attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dot tiesības pieņemt valstiskas nozīmes lēmumus, kas ir saistoši noteiktam personu lokam.

Pārējie amati valsts civildienestā būs valsts kalpotāju amati.

2. Ierēdņu amatā personu drīkstēs iecelt tikai, ja viņa valsts civildienestā kalpojusi vismaz 5 gadus un nokārtojusi ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu. Ierēdņiem atbilstoši likumam “Par valsts civildienestu” saglabājas paredzētie ierobežojumi un sociālās garantijas.

Valsts kalpotāja amatā personu drīkstēs iecelt tikai tad, ja viņa atbilst likuma “Par valsts civildienestu” 6.panta prasībām un nokārtojusi valsts kalpotāja rakstveida atestāciju. Valsts kalpotājiem saglabājas likumā “Par valsts civildienestu” ierēdņu kandidātiem paredzētās sociālās garantijas, bet nav tik augsts ierobežojumu līmenis.

3. Ierēdņiem tiks izvirzītas paaugstinātas prasības obligātās izglītības prasībai (likuma 6.panta 2.punkts). Respektīvi, nepieciešama augstākā izglītība, kā arī augstākajos ierēdņu amatos (valsts sekretāri, ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vadītāji u.c.) speciālās zināšanas valsts pārvaldes jomā (Valsts administrācijas skolas apstiprināto mācību programmu ietvaros).

4. Valsts civildienests tiks dalīts trijos līmeņos:

A — ierēdņi;

B — valsts kalpotāji ministrijās un to pakļautībā un pārraudzībā

esošajās valsts civiliestādēs;

C — valsts kalpotāji pašvaldībās.

Šis dalījums vienkāršos likumā “Par valsts civildienestu” ierēdņu dalījumu 12 kategorijās. Tas atļaus elastīgāk pārvaldīt valsts civildienestā nodarbināto personu kopumu, izveidos skaidri saprotamu karjeras veidošanas modeli, kā arī, ieviešot valsts civildienestu, mazinās spriedzi pašvaldībās.

III. Risinājuma varianti

Šobrīd Latvijā ierēdņa kandidātu statusu ieguvušas 11830 personas. Šīs personas 2—4 gadu laikā pēc atestācijas nokārtošanas un iecelšanas ierēdņu amatos saglabā ierēdņa kandidātu statusu. Mainoties viņu amatu nosaukumam (ierēdņa amats vai valsts kalpotāja amats), šīs personas pārejas posmā nezaudēs tiesības kalpot esošajā ierēdņa amatā (pēc grozījumu pieņemšanas ierēdņu amatu sarakstā — valsts kalpotāja amatā) un pretendēt uz vakantajiem ierēdņu amatiem. Nākotnē personai pēc iecelšanas valsts kalpotāja amatā būs jānostrādā vismaz 5 gadi, lai varētu pretendēt uz ierēdņu amatiem.

Ņoti būtiski ir noteikt līmeni jeb robežšķirtni, kur “saduras” zemākais ierēdņa amata nosaukums un augstākais valsts kalpotāja amata nosaukums.

Darba grupa ir izstrādājusi divus risinājuma veidus. Tie ir:

1. zemākie ierēdņu amati ir ministriju nodaļu vadītāji, viņu vietnieki, kā arī ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts iestāžu sektoru vadītāji un viņu vietnieki (skaits — 3308 ierēdņu amati);

2. zemākie ierēdņu amati ir ministrijas departamentu direktori, viņu vietnieki, ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts iestāžu daļu vadītāji un viņu vietnieku (skaits — 2341 ierēdņu amats).

Darba grupa piedāvā akceptēt 1.variantu, jo 2.varianta pieņemšana izraisīs ministriju un citu valsts civiliestāžu satruktūrvienību nosaukumu maiņu (nodaļas pārveidos par departamentiem, sektorus — daļās u.tml.), kas praktiski izrais^s izdevumu papielināšanos valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai.

IV. Koncepcijas finansiālais pamatojums

Pamatojoties uz ierēdņu kandidātu apmācībai un atestācijai izlietotajiem līdzekļiem, kā arī paredzamo darba samaksas fonda pieaugumu pēc ierēdņu statusa iegūšanas, Valsts civildienesta pārvalde (VCP) ir veikusi aprēķinus par iespējamām izmaksām, kas saistītas ar ierēdņa statusa iegūšanu.

Šobrīd Latvijā atestēti 11830 ierēdņu kandidāti, kas ir iecelti attiecīgi ierēdņu amatos. 2—4 gadu laikā pēc iecelšanas amatā ierēdņu kandidāti var kārtot ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu. Atbilstoši likuma “Par valsts civildienestu” normām ir nepieciešams papildu finansējums vai paaugstināta darba samaksa (vidēji 20%) un pabalsti (60%).

Papildus no valsts budžeta pirmajā gadā būs nepieciešami Ls 9801178, tajā skaitā:

darba samaksai — Ls 6619908 (67,5%)

sociālajam nodoklim (37%) — Ls 2449365 (25%)(7,3%)

ierēdņu atestācijai — Ls 19105 (0,2%)

Nākamajos gados papildus no valsts budžeta būs nepieciešami Ls 9782073 gadā.

Aplūkojam 2 risinājumu variantus:

1. Tiek samazināts ierēdņu amatu skaits līdz 3308 ierēdņu amatiem.

No valsts budžeta papildus pirmajā gadā būs nepieciešami Ls 2461150, tajā skaitā:

darba samaksai — Ls 1644780 (66,8%)

sociālajam nodoklim (37%) — Ls 608568 (24,7%)

ierēdņu apmācībai — Ls 201480 (8,2%)

ierēdņu atestācijai — Ls 6322 (0,3%)

Nākamajos gados no valsts budžeta papildus būs nepieciešami Ls 2454828 gadā.

Ietaupījums,salīdzinot ar esošo ierēdņu amatu skaitu, pirmajā gadā būs Ls 730020, bet nākamajos gados — Ls 7327245 gadā.

2. Valsts civildienestā paliek 2341 ierēdņa amats.

No valsts budžeta pirmajā gadā papildus būs nepieciešami Ls 1807588, tajā skaitā:

darba samaksai — Ls 1211136 (67%)

sociālajam nodoklim (37%) — Ls 448120 (24,8%)

ierēdņu apmācībai — Ls 143460 (7,9%)

ierēdņu atestācijai — Ls 4872 (0,3%)

Nākamajos gados no valsts budžeta papildus būs nepieciešami Ls 1802716 gadā.

Ietaupījums,salīdzinot ar esošo ierēdņu amatu skaitu, pirmajā gadā būs Ls 7993590, nākamajos gados — Ls 7979357 gadā.

Aprēķini ir veikti, pieņemot, ka paredzētais skaits ierēdņa kandidātu ierēdņa statusu katrā variantā iegūst 1.janvārī.

Pirmajā gadā no budžeta būs nepieciešami līdzekļi ierēdņu apmācībai, atestācijai un darba samaksas fonda palielināšanai. Nākamajos gados šī summa samazināsies par atestācijas izmaksām.

Vislielākais pieaugums ir izmaksas darba samaksas palielinājumam, jo saskaņā ar likumu “Par valsts civildienestu” ierēdņa kandidāts saņem 80% no attiecīgās ierēdņa mēnešalgas.

Aprēķini par ierēdņu apmācībai nepieciešamajām izmaksām ir veikti, ņemot vērā Valsts administrācijas skolas (VAS) datus. Respektīvi, pašreiz 1 augstākā līmeņa ierēdņa kandidāta apmācībai nedēļā (5 darba dienas) tiek izlietoti 25 lati. Šajā summā nav iekļauta vieslektoru darba apmaksa, ko sedz starptautiskās organizācijas (donori). 1 zemākā līmeņa ierēdņa kandidāta apmācībai nedēļā līdz šim ir izlietoti 30 lati. Sākot ar 1996.gada marta mēnesi, zemākā līmeņa 1 ierēdņa kandidāta apmācības izmaksās Ls 20 nedēļā.