14. marta sēde
Stenogramma
Turpinājums. Sākums "LV" nr. 48., 49.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.Požarnovs. Ja jūs izlasāt 32. un 33.panta redakciju, tad tas ir atkārtojums, un tādēļ precizētā jaunā redakcija ir šāda: “Aizliegt...

Sēdes vadītāja. Nē, es runāju par numerāciju. Ir divi 25.panti pašreiz. Tur laikam ir tehniska kļūda, un pēc 25. nāk 26.pants, ja?

A.Požarnovs.Tehniska kļūda ir tāda, ka tur, kur ir rakstīts “precizēta panta redakcija”, bija jābūt rakstītam “apvienot 32. un 33.pantu un izteikt jaunā redakcijā”.

Sēdes vadītāja. Nu skaidrs. Tātad tas ir jauns 25.pants kopā, nevis divi 25.panti.

A.Požarnovs. Jā, tas ir 25.pants kopā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.34.pants ir izteikts jaunā redakcijā, un ir mainīta redakcija.

Sēdes vadītāja. Jā, bet tad tas nav 27.pants jaunajā. 26.pants ir pazudis. Vienkārši jaunajā numerācijā ir jābūt kaut kādai secībai. Ja jūs labojat pēc kārtas, tad... Vai arī es kaut ko nesaprotu pašlaik numerācijā.

A.Požarnovs. Šeit, ja mēs skatāmies otrā dokumentā, tad tas ir 27.pants.

Sēdes vadītāja. Nē, sekojot pēc tā, ka 32. un 33.pants ir apvienots, pēc tam 34.pants, kaut kas pa vidu numerācijā ir pazudis. Tā ka numerācija ir jāprecizē, skatot tālāk. Bet pēc būtības pret 34.panta jauno redakciju deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.37.pants. Precizēts un izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.38.pants precizēts un izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — ceturtās nodaļas 39.pantā svītrot vārdus “nekomerciālos nolūkos” un otro teikumu. Priekšlikums pieņemts un... Es atvainojos, komisijas priekšlikums ir izslēgt 39.pantu.

Sēdes vadītāja. Vispārībā?

A.Požarnovs.Vispār.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 39.panta svītrošanu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — septītās nodaļas virsrakstā vārdu “mazumtirdzniecība” aizstāt ar vārdu “tirdzniecība”. Komisija ir izstrādājusi jaunu priekšlikumu — vārdu “mazumtirdzniecība” aizstāt ar vārdu “izplatīšana”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs.34.pants. Precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 35.pants ir sen garām vecajā redakcijā!

A.Požarnovs. Es atvainojos, 43.pants!

Sēdes vadītāja. 43.pants 16.lapaspuse. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.44.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums — apvienot 44. un 47.pantu un mainīt redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 47.pantā izslēgt otro teikumu un mainīt redakciju. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — apvienot 45. un 46.pantu un izteikt tekstu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 48.pantu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums — 49.pantā mainīt atsevišķus vārdus. Komisijas priekšlikums ir jauns — šo LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu neatbalstīt, bet vārdus “pie tranzītpacientiem” aizstāt ar vārdiem “fizisko personu rīcībā”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 51.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 52.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 53.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums — mainīt 54.panta pirmā teikuma redakciju. Priekšlikums nav atbalstīts, un komisijas priekšlikums ir iestrādāt Labklājības ministrijas ieteikto jauno redakciju.

Sēdes vadītāja. Frakcijai iebildumu nav. Tātad pieņemts komisijas lēmums par Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu jaunā redakcijā.

A.Požarnovs.56.pants. Labklājības ministrija piedāvā pantu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 57.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 58.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Lūdzu Saeimu nobalsot par likuma “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 66, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi.

A.Požarnovs.Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 28.martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad līdz 28.martam.

 

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām šodienas darba kārtībā mēs izskatām 25.punktu. Tas ir likumprojekts “Par prekursoriem”, otrais lasījums. Andrejs Požarnovs — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā!

A.Požarnovs (TB). Ņoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija ir izskatījusi...

Sēdes vadītāja. Precizēsim, Požarnova kungs! Dokuments nr.479.

A.Požarnovs.Dokuments nr.479. Komisija ir izskatījusi pārsvarā Labklājības ministrijas un Juridiskā biroja priekšlikumus, un tādēļ, lūdzu, pēc tabuliņas. 1.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums — 1.pantā mainīt atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs.Labklājības ministrijas priekšlikums — 1.pantā izslēgt vārdus “un šā likuma izpratnē tiek uzskatītas par kontrolējamām vielām”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — visā likumā vārdus “kontrolējamās vielas” aizstāt ar vārdiem “prekursori” attiecīgajā locījumā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 1. panta 2. punktā izslēgt pirmo teikumu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Un atbilstoši tekstam tālāk... Pievienojot tekstu, ja?

A.Požarnovs. Jā, pievienojot 1. punktam, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Jā... Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Tālāk divi komisijas priekšlikumi — precizēta 1. panta 6. punkta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav pret precizēto redakciju? Pieņemts.

A.Požarnovs. Precizēta 1. panta 7. punkta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — 4. pantā mainīt atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 6. pantā vārdus “Labklājības ministrija” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabinets”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A. Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — 13. panta 1. punktā aizstāt atsevišķus vārdus. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. 15. pantā Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt vārdu “iesniegumā” ar vārdu “pieteikumā”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Arī 17. pantā Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt vārdu “iesniegums” ar vārdu “pieteikums”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Citu priekšlikumu attiecībā uz likumu “Par prekursoriem” nebija. Lūgtu Saeimu nobalsot par likuma “Par prekursoriem” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts “Par prekursoriem” pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu...

A.Požarnovs. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 28. martam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? 28. marts.

 

Izskatām dienas kārtības trešo sadaļu — atbildes uz deputātu jautājumiem. Ministru prezidenta Andra Šķēles un tieslietu ministra Dzintara Rasnaēa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Rudzīša, Gannusas, Kazāka, Liepas, Mauliņa, Kostandas un Grinberga jautājumiem par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes apkalpošanu. Dzintars Rasnaēs, Latvijas Republikas tieslietu ministrs!

Dz. Rasnaēs(tieslietu ministrs). Cienījamā priekšsēdēdāja, cienījamie deputāti! Atbilde uz minēto deputātu jautājumu ir iesniegta Saeimā šā gada 12. martā. Visiem bijusi iespēja ar to iepazīties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu 10 deputātu parakstītu iesniegumu: “Lūdzam atklāt debates par Ministru prezidenta Andra Šķēles un tieslietu ministra Dzintara Rasnaēa atbildi uz deputātu jautājumiem par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes apkalpošanu.” Kārlis Čerāns — jautājumā par debašu atklāšanu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Ir ļoti patīkami dzirdēt, ka valdība Uzņēmumu reģistra problēmu ir ņēmusi savas akcentētas uzmanības lokā, un gribētos cerēt, ka tiešām vismaz kāda daļa no Gaiļa kunga vadītās valdības laikā ievārītās “biezputras” tiks izstrēbta. Tomēr no Rasnaēa kunga parakstītās atbildes nekļūst skaidrs, vai viņš ir īsti informēts par patieso situāciju. Tā, piemēram, ministrs savā atbildē, bez komen-tāra citēju ar Gaiļa kunga rīkojumu nr.143 Uzņēmumu reģistra pārņemšanas sakarā izveidotās komisijas ziņojumu, ka nekādas darbības, kas varētu kavēt SIA “Lursoft” veikt savu darbu tāpat kā līdz šim, no komisijas puses netika veiktas... Bet tajā laikā Vaivodes kundze, kas Tieslietu ministrijā bija atbildīga par Uzņēmumu reģistru, izdeva rīkojumu nekavējoties pārtraukt faktiskās darba attiecības ar SIA “Lursoft”.

Diemžēl no ministra atbildes arī nevar konstatēt, kad konkrēti Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas darbs tiks atjaunots, jo runa nav par to, vai vispār pastāv Uzņēmuma reģistrs, bet par to, vai darbojas tā automatizētā sistēma, un šeit ir ļoti būtiska starpība.

Jautājums ir arī par to... Tātad nav kļuvis skaidrs no atbildes, kad Uzņēmumu reģis-tra darbībā tiks novērsti likuma pārkāpumi un vai vainīgās personas tiks sauktas pie likumā paredzētās atbildības. Un tādēļ es aicinu balsot deputātus par debašu atklāšanu.

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par debašu atklāšanu par Ministru prezidenta Andra Šķēles un tieslietu ministra Dzintara Rasnaēa atbildi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes apkalpošanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 27, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. Debates netiek atklātas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Saulīša, Liepas, Rudzīša, Grinberga un Gannusas jautājumiem par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pagraba telpu rekonstrukciju. Vilis Krištopans — Ministru kabineta vārdā!

V.Krištopans(satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij, augsti godājamā Saeima! Jūs esat saņēmuši valdības atbildi, ko parakstījis Ministru prezidenta biedrs Gailis, dokuments nr. 487a. Vairāk nekas valdībai piebilstams nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Gannusas, Kazāka, Liepas, Mauliņa, Kostandas, Zelgalvja un Rubina jautājumiem, kas saistīti ar valsts akciju sabiedrībām “Latvenergo”, “Latvijas gāze” un “Ventspils nafta”. Inese Vaidere — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre!

I.Vaidere(Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Uz Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.488 , ekonomikas ministrs Guntars Krasts ir sagatavojis atbildi, kura rakstveidā izsniegta deputātiem izskatīšanai...

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Kultūras ministra Ojāra Spārīša atbilde uz Saeimas deputātu Panteļējeva, Leiškalna, Gorbunova, Ādamsona, Lagzdiņa, Seiksta, Endziņa, Apsīša, Inkēna un Bērziņa jautājumiem par Latvijas Nacionālās operas intendanta atlaišanu no darba. Ojārs Spārītis, kultūras ministrs!

O.Spārītis(kultūras ministrs). Cienītais Saeimas Prezidij, godātie deputāti! Ir 11. martā dota atbilde jums uz iesniegto jautājumu, par kuru es ļoti pateicos. Un šinī gadījumā es tiešām gribu izteikt komplimentu “Latvijas ceļa” deputātiem, kuri ir sajutuši atbildību par Nacionālās operas likteni. Tā kā iepriekšējās Saeimas sastāvā “Latvijas ceļa” deputāti un valdība galvenokārt virzīja operas problēmas, tās celtniecību un restaurāciju, tad par šo atbildīgo soli katrā ziņā es gribētu izteikties, ja man ir atļauts, nedaudz ilgāk.

Tādējādi jautājums, gluži dabiski, ir citām partijām. Vai citas partijas tas neinteresē? Sabiedrībā, es redzu, ir ticis uzkurbulēts jautājums, un tas ir ticis savērpts galvenokārt ap intendanta personu. Bet es gribu šinī gadījumā sacīt, ka pagājušajā gadā celtniecības darbu sasteigtība ir radījusi tuvu pie 2 miljoniem latu lielu parādu valsts budžetam, un pagājušā gada beigās Nacionālās operas atklāšana un strauji uzsāktā darbība ir radījusi arīdzan ar budžetu nesamērojamus zaudējumus tieši ekonomiskajā plāksnē. Un tur ir arī bijuši vērojami mākslinieciskas dabas trūkumi, kurus vēl vairāk veicinājusi intendanta persona ar visai nemākulīgiem un pretrunīgiem lēmumiem, ar neizprastu kases politiku, ar neizprastu un arī savā veidā kļūdainu tīri personisko ambīciju apmierināšanu operas trupas un mākslinieciskās vadības nepareizā organizācijā.

Un lai man ir atļauts motivēt bez atbildes pirmajā punktā pasacītā. Nav nekā nelikumīga, ja intendants tiek brīdināts par atlaišanu un tiek atlaists mēnesi vēlāk. Veselu mēnesi viņam ir bijusi iespēja turpināt darboties un novērst kļūdas, taēu man lēmums ir bijis jāpieņem, balsoties uz argumentiem, kurus man uzrādīja gan manas ministrijas finansu dokumenti, gan arī paša intendanta iesniegtie dokumenti, kuri prasīja sajūtamo finansiālo krīzi it kā realizēt jeb apturēt ar krasiem lēmumiem, atlaižot operas kolektīvu, jo krīze jau bija pieaugusi ģeometriskā progresijā un tādējādi varēja draudēt vienkārši ar bankrotu — līdzīgi kā muzikālajam jeb operetes teātrim.

Un kā argumentu šāda soļa tiesiskumam un likumībai es gribu minēt piemērus no revīzijas konstatētajiem faktiem, par kuriem bija jau pierādījumi pirms intendanta atlaišanas, bet kuri pilnīgi ir pierādījušies ar 12. martā pabeigtās revīzijas aktu. Un šinī aktā tiek uzskaitīta nepamatota tīras naudas izmaksa no operas kases. Tālāk. Nepamatoti lielā skaitā, kā rāda kases dokumenti, nocenotas biļetes — tās, kas maksā vidēji 13 latus, nocenotas par 50 santīmiem gabalā vai par 1,20 latiem, izdāļājot vai arī norakstot privātām firmām.

Tālāk. Pēc izrādes “Uguns un nakts” producentu grupas datiem arīdzan vairāku tūkstošu latu vērtībā pēc intendanta pieprasījuma izsniegtas biļetes, un tās ir mēģināts norakstīt kā nepārdotas biļetes.

Tālāk. Saistībā ar operu iestudēšanu plānojot ieņēmumus, tie ir tikuši plānoti, uzdodot nepareizu vietu skaitu zālē. Faktiski zālē ir bijis mazāk vietu, tādējādi rodas starpība starp plānotajiem un reālajiem ieņēmumiem. Un turklāt arī tas, ka pie operas jau tā lielā parāda, kas pagājušā gada beigās, uz 1. janvāri, bija pāri par 200 tūkstošiem latu, janvāra mēnesī parāda summa ir palielinājusies konkrēti par 49 tūkstošiem.

Tas man lika iejaukties kardināli un pieņemt šādu sāpīgu lēmumu. Un konkrēti arī, pieminot šobrīdējo direktora vietas izpildītāju, es gribu norādīt uz šo kļūdu, kas ir atrunāta arī manā atbildē. Mārtiņš Bauze—Krastiņš tiek pieņemts darbā uz laiku — uz trim mēnešiem par direktora vietas izpildītāju. Un konkrēti viņa pienākumos ietilpst sakārtot ekonomisko un administratīvo pusi, neiejaucoties operas mākslinieciskajā darbībā. Un, kā, paejot pirmajam mēnesim, ir pierādījies, tad šis darbs ir arī veikts.

Mani tālākie nodomi ir saistīti ar jauna operas direktora meklējumiem. Uz šo amatu tiks izsludināts konkurss un izvērtētas vislabākās iespējas, kā atrast piemērotu cilvēku, kurš vienlaikus gan ekonomiski, gan mākslinieciski, gan arī tīri cilvēciski prastu tikt galā ar šo sarežģīto kolektīvu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un aizsardzības ministra Andreja Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Kazāka, Gannusas, Rubina, Liepas, Zelgalvja, Grīnberga, Rudzīša un Čerāna jautājumiem sakarā ar Andreja Krastiņa 28. februārī izdoto pavēli par dienesta laika pagarināšanu robežsargu un mobilo strēlnieku bataljona karavīriem. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs!

A.Krastiņš(aizsardzības ministrs). Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godājamais Prezidij! Godājamie deputāti un Saeimas frakcija “Latvijai”! Uz Saeimas frakcijas “Latvijai” uzdotajiem jautājumiem Aizsardzības ministrija devusi rakstiskas atbildes, kas iesniegtas Saeimā 12. martā, un nekādu papildinājumu pie šīm atbildēm nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ierosinājumu atklāt debates nav.

Kultūras ministra Ojāra Spārīša atbildeuz Saeimas deputātu Kreituses, Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Gannusas, Kazāka, Liepas, Dunkera, Rubina un Čerāna jautājumiem par Latvijas darbību UNESCO. Kultūras ministrs Ojārs Spārītis.

O.Spārītis(kultūras ministrs). Godātā Saeima, Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Izsmeļoša atbilde jums ir tikusi iesniegta, un tā, kā es esmu pārbaudījis, ir arī saņemta. Tā ir uz vairākām lappusēm. Tādējādi jūs varat redzēt detalizētu atbildi uz šo jautājumu — konkrēti pozīcijas ar summām, ar projektu plāniem un ar UNESCO darbības aktivitātes tieši demonstrējošiem skaitļiem.

Taēu es gribētu šeit arī nedaudz komentēt situāciju un sacīt, ka šī jautājuma pacelšana Saeimas līmenī ir bijusi varbūt ilgi gaidīta, jo UNESCO problēma, šīs starptautiskās organizācijas pārstāvniecības darbība, sekretariāta darbība Latvijā ir bijusi ilgu laiku neskaidra. Un tādējādi varbūt šis jautājums var aktivizēt UNESCO struktūrvienības nostabilizēšanos Latvijas valsts pārvaldes aparātā, jo patrona attiecībās ar UNESCO sekretariātu nav nedz Kultūras ministrija, nedz Izglītības ministrija, nedz arī Ārlietu ministrija. Taēu šeit jūs varat redzēt kā galveno... Tātad naudas pārskaitījumus UNESCO, biedru maksas nepilnā apmērā ik gadus veic Ārlietu ministrija, bet savukārt caur Kultūras ministrijas budžetu tiek izlaists UNESCO sekretariāta algu budžets un ir tikai tranzīta pārvedums. Bet savukārt UNESCO sekretariāts apkalpo galvenokārt zinātnes, izglītības un kultūras sfēras, koordinējot starptautiskā mērogā programmas, iesaistot programmās naudu un novadot mūsu iniciatīvas uz UNESCO centru Parīzē. Un tādējādi mans novēlējums būtu, lai arīdzan šo triju ministriju diskusijās varbūt būtu iespējams celt UNESCO sekretariāta prestižu un valstisko nodrošinājumu, no šīs nekonkrētās situācijas novietojot viņu Ārlietu ministrijas pakļautībā vai struktūras tiešā tuvumā, lai šie programmu plāni ar lielāku atbildības slodzi gan sasniegtu Parīzi, gan arī būtu Ārlietu ministrijas prestiža jautājums kā vairogs UNESCO darbībai Latvijā, jo tieši UNESCO darbības programmas iekļaujas gan Eiropas koordinācijas padomes, gan Latvijas tēla veidošanas struktūrā, un tādējādi es redzu tieši tādu valstiskas intereses vietu saistībā ar Ārlietu ministriju. Par to mēs esam arī runājuši, un, kā es nesen noskaidroju, arī pagājušajā gadā ir bijis šāds mēģinājums, taēu tas ir kaut kāda iemesla dēļ apsīcis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu atklāt debates nav.

Ārlietu ministra Valda Birkava atbildeuz Saeimas deputātu Gorbunova, Ādamsona, Priedkalna, Saulīša, Čerāna, Kuprijanovas, Šezbera, Sausnīša, Holšteina, Rāznas un Apalupa jautājumiem par Eiropas Savienības Baltās grāmatas tulkojumu latviešu valodā. Valdis Birkavs, ārlietu ministrs!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātās deputātes un godātie deputāti! Atbildot uz līdzīgu jautājumu 19. martā, savā atbildē es paziņoju, ka Baltās grāmatas tulkošanu veic Finansu ministrijas organizētā konkursa kārtībā izvēlētie un Eiropas komisijas apstiprinātie tulki un Baltās grāmatas pamatdokuments būs pieejams, sākot ar šā gada 29.janvāri. Šis pamatdokuments attiecīgajā laikā tika sagatavots un ir izplatīts šobrīd pa diviem eksemplāriem katrā frakcijā un pa vienam eksemplāram katrā komisijā. Es apzinos, ka tas ir nepietiekami un Gorbunova kunga replika “tik vien” ir pareiza. Taēu es gribu norādīt, ka ar izplatīšanu nodarbojas Finansu ministrijas Starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departaments. Tādēļ pēc papildu eksemplāriem lūdzu griezties Finansu ministrijā.

Bez tam es atbildēju, ka pielikumi būs pieejami, sākot ar 4.aprīli, un es ļoti ceru, ka nebūs trešais pieprasījums, bet 4.aprīlī jūs varēsit saņemt pielikumus. Pagaidām tie vēl gatavi nav, bet laika rezerve nedaudz ir. Paldies!

Sēdes vadītāja. Birkava kungs, vienīgais precizējums! Jūs teicāt, ka savā atbildē 19.martā. Šodien ir 14. marts. Atbilde 19. martā nekādi nevarēs būt.

V.Birkavs. Es ļoti atvainojos godātajai Kreituses kundzei un deputātiem, jo runa bija par 19.janvāri.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. (Starpsauciens no zāles: “Nevajag! Paldies!”) Atbildi papildināt? Es nezinu, jautājums bija Birkava kungam. Un Birkava kungs atbildēja. Es nezinu, Kārtības rullī tā kā nebūtu paredzēta iespēja, tad vajadzēja vienoties pirms tam. Cik es saprotu, gribu paskaidrot, ka tā jau ir izsniegta. Es gan to... Es ceru, ka Gorbunova kungs ar Kiršteina kungu to tagad noskaidros.

Lūdzu uzmanību jaunajiem jautājumiem! Pieci deputāti — Bartaševiēs, Lujāns, Mauliņš, Čerāns un ja es nosaucu nepareizi, tad, lūdzu, atvainojiet, Zelgalvis uzdod jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam par akcīzes nodokli. Paraksti ir pareizi? Zelgalvja kungs, es jums jautāju tāpēc, ka es nevaru izlasīt to piekto parakstu un mēs šeit zīlējām. Tāpēc es deputātiem gribētu teikt — esiet tik laipni, atšifrējiet savus parakstus! Ja mēs nevarēsim izlasīt, mēs dokumentu nepieņemsim. Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Piecu deputātu — Urbanoviēa, Bartaševiēa, Tuēa, Staša un... nenosakāms piektās personas paraksts, lūdzu pašam pieteikties, kurš ir šis piektais parakstītājs, jo to pat mēs atšifrēt nevaram mēģināt. Jūs pats apskatījāties to dokumentu, tas esat jūs? Jo ja stenogrammā parādīsies, ka jūs piesakāties par parakstītāju, bet neesat to parakstījis... Te nav cirks pašlaik, Lujāna kungs! Jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par nepilsoņu apliecību izsniegšanu. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Deputātu Kostandas, Mauliņa, Čerāna, Saulīša, Liepas, Rubina, Kazāka, Stroda un Grīnberga jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par ap-tieku privatizāciju. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts, — jautājuma motivācijai!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Šis ir jautājums Šķēles kungam. Mēs lūdzam Šķēles kungu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

Pirmais. Kāda ir motivācija, pakļaujot privatizācijai rentabli un labi strādājošas aptiekas — valsts uzņēmumu “Tērbatas aptieka”, valsts uzņēmumu “Pāvila aptieka”, valsts uzņēmumu “Kamēlijas aptieka”, valsts uzņēmumu “Aptieka “Centrs””, valsts uzņēmumu “Homeopātiskā aptieka” un citas, kā arī cik lielus līdzekļus valdība ir plānojusi iegūt šo aptieku privatizācijas rezultātā? Mūsu galvenā sāpe ir par to, ka šīs privatizācijas rezultātā var tikt sagrauta labi strādājošā sistēma iedzīvotāju apgādāšanai ar zālēm, un par šī privatizācijas procesa rezultātiem. Šo aptieku līdz šim veiktās sociālās funkcijas, tas, ka zāļu cenas netika tikai barbariskas liberālas konkurences diktētas, šo sociālo funkciju realizācija, pakļaujot tās tīrai naudas varai, varētu ciest. Mēs uzskatām, ka valsts vadīšanas pamatos tomēr jāliek princips, ka ir lietas, ko var pirkt un pārdot, un ir lietas, ko nevar ne pirkt, ne pārdot. Problēmu, iespējams, daļēji varētu atrisināt, dodot priekšrocības iespējas šajā privatizācijā piedalīties pašiem aptieku darbiniekiem un viņu kolektīviem. Tādēļ mēs arī jautājam — kādas iespējas piedalīties privatizācijā šajās aptiekās strādājošam personālam ir paredzējusi valdība? Un kādas garantijas ir paredzētas šajās aptiekās strādājošā personāla darba attiecību turpināšanai un darba samaksas lieluma saglabāšanai? Ja mēs saņemtu skaidras un precīzas atbildes, un es ceru, ka mēs saņemsim, mēs ļoti ceram, ka apklusīs tās sabiedrībā esošās runas, piemēram, ka aptiekas kolektīvam, lai panāktu iespējamu, bet vēl nebūt ne garantētu pozitīvu iznākumu aptieku privatizācijā, ir katram privatizācijas aģentūras loceklim jāiemaksā 1000 latu kukulim. Es ceru, ka visādi šādi pārpratumi šīs atbildes rezultātā varētu tikt novērsti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Ir precizēts piektais parakstītājs iepriekšējam jautājumam par nepilsoņu apliecību izsniegšanu. Tas ir deputāts Dozorcevs.

Deputātu Gannusas, Dunkera, Kostandas, Rudzīša, Saulīša un Mauliņa jautājums kultūras ministram Spārītim par situāciju kinomākslā. Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts, — jautājuma motivācijai! Dunkera kungs, jūs piecas minūtes izmantosit? (No zāles deputāts O.Dunkers: “Tikai un ne vairāk!”)

O.Dunkers (TKL). Apburošās kolēģes un godājamie kolēģi! Rīgas Kinostudija ir vienīgā sava veida iestāde Latvijā ar pilnu filmu ražošanas tehnoloģisko ciklu. Tās jauda ir bijusi 10 mākslas filmas, vairāki desmiti kinožurnālu, dokumentālo filmu un animācijas filmu gadā. Vēl šodien Rīgas Kinostudija ir lielākā kinoražošanas bāze visā Ziemeļeiropā. Rīgas Kinostudija kā valsts nozīmes kultūras objekts ir iekļauta Saeimas 1995.gada 3.novembra likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”, 4.panta 26.punkts.

Izstrādājot likumprojektu, par pamatu ir ņemta atziņa, ka valsts nozīmes statuss piešķirams valsts finansējamām iestādēm, un šīs iestādes ir nosauktas. Ir deklarēts valsts atbalsts tradicionālo kultūras nozaru, tai skaitā kino, pilnvērtīgai darbībai, sekmējot nepieciešamos apstākļus to pastāvēšanai, attīstībai un pieejamībai. Ir atzīts, ka galvenā filmu ražošanas bāze Latvijā ir Rīgas Kinostudija. Tiek saglabāts un pilnveidots tās tehnoloģiskais potenciāls, gādājot par latviešu filmu tehnisko parametru atbilstību pasaules standartiem. Valsts garantē iespēju — ieklausieties! — valsts garantē iespēju Latvijā veikt pilnu filmu ražošanas tehnoloģisko ciklu, un valsts nodrošina regulāru kinohronikas uzņemšanu, tā garantējot nepieciešamo laikmeta audiovizuālo informāciju. Diemžēl valsts reālā politika atšķiras no deklarētās. Par to liecina Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojums nr.58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”, kurā paredzēts privatizēt arī Rīgas Dokumentālo filmu studiju un Rīgas Kinostudiju. Diemžēl apstiprinājies tas, ka trīs iepriekšējās republikas valdības nav darbos izrādījušas pietiekamas rūpes par latviešu kinomākslas saglabāšanu un attīstību. Arī šā gada niecīgais finansējums, valsts pasūtījuma trūkums un privatizācijas noteikumu radītās bažas par iespējamo Kinostudijas darbības profila maiņu liecina, ka valsts grib atrisināt kinematogrāfijas problēmu radikāli — likvidēt latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespējas neatgriezeniski un uz visiem laikiem. Tā rezultātā Latvija ieietu Eiropā kā praktiski vienīgā zeme, kur vieglprātīgi un nepiedodami izšķērdēta nacionālā bagātība, vesela kultūras nozare — kino māksla. Šī pretruna starp deklarēto un realizēto valsts politiku ir pamatā mūsu jautājumam kultūras ministram, kādas ir viņa domas par šiem jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu kultūras ministram Ojāram Spārītim.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jurim Vidiņam, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātam!

J.Vidiņš (TB). Cienījamie deputāti! Čečenijas atbalsta grupas vārdā es pateicos visiem 51 deputātam, kas parakstīja vēstuli Krievijas valdībai un Valsts domes deputātiem par noziedzīgā kara izbeigšanu. Tie, kas vēl nav parakstījuši, lūdzu, es šeit piecas minūtes būšu, es domāju, ka mēs varam šo skaitli palielināt līdz 55, ja viss Prezidijs arī pievienosies mūsu parakstiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Prezidijs ērti nevar pievienoties, lūdzu, izvēlieties citu telpu, nevis sēžu zāli, jo jums tīri fiziski šeit nav kur. Man būtu priekšlikums — Sarkanajā zālē, tur, kur notiek preses konferences, aicināt ierasties deputātus.

Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

J.Kaksītis (DPS). Es aicinu Juridiskās komisijas locekļus pulksten 15.00 pulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ieņemiet vietas, un lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Pulkstenis rāda darba sākumu. Lūdzu rezultātu! Zālē 41 deputāts. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtotu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē 49 deputāti. Pārtraukums piecas minūtes, Frakciju vadītāji, lūdzu, ķerieties pie darba, lai nodrošinātu kvorumu zālē!

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Pilnīgi pietiekami, lai turpinātu sēdi. Deputātu Čerāna, Gannusas, Stroda, Kostandas, Saulīša, Mauliņa, Rubina, Kazāka, Liepas un Zelgalvja jautājumi Latvijas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ekonomikas ministram Guntaram Krastam par akciju sabiedrību “Latvijas gāze”, “Latvenergo” un “Ventspils nafta” privatizāciju. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts, — jautājuma motivācijai!

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi deputāti! Ministru prezidenta Andra Šķēles ziņojumā par stāvoklī valstī ir teikts, ka Latvijas valsts ir bankrotējusi, tomēr Šķēles kungs un visas valdību veidojošās frakcijas spītīgi izvairās no šajā bankrotā vainīgo cilvēku meklēšanas un saukšanas pie atbildības. Diemžēl šis novērojums pārāk labi sasaucas ar 6.Saeimas laikā valdošās politiskās elites centieniem valsti pārvaldīt ar tām pašām politiskā bandītisma metodēm, kādas bija 5.Saeimas laikā, varbūt tikai piefrizējot tās laika garam atbilstoši. Šobrīd kļūst redzams, ka viena no galvenajām Šķēles kunga vadītās valdības un to atbalstošo Saeimas frakciju politiskā bandītisma izpausmēm ir valsts īpašuma izsaimniekošana sevišķi lielos apmēros, ko valdība dēvē par masveida privatizāciju. Tautas kustībai “Latvijai” nav pieņemams tas, ka tādi valstiski svarīgi uzņēmumi kā “Ventspils nafta”, “Latvenergo” un “Latvijas gāze”, kā arī citi tiek par sviestmaizi vai pat maizi bez sviesta atdoti šī brīža politiskās elites darboņu un to sponsoru rokās. Latvijā šobrīd nav tādas naudas, lai varētu samaksāt par visiem privatizējamiem uzņēmumiem pienācīgu cenu, un godīgie ārvalstu investori šeit savu kapitālu neiegulda tādēļ, ka tie nevar iegūt šeit nepieciešamās tiesiskās garantijas savu ieguldījumu pienācīgai aizsardzībai, kā arī nevar pārvarēt Latvijas visslavenās ierēdniecības izliktās barjeras. Bet pašreizējai valdībai jau nav vajadzīga godīgo ārvalstu investīciju ienākšana. Tā rezultātā uzņēmumi tiek atdoti tiem, kam Latvijā šobrīd kapitāls ir, un katrs var pats priekš sevis izvērtēt to, kādās rokās tas atrodas. Un mani izbrīna dārgo tautisko bāleliņu no “Tēvzemei un Brīvībai” un citu atbalsts šādai privatizācijai, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā milzīga privatizētā kapitāla daļa — speciālisti min pat 80 procentus, atrodas nelatviešu rokās. Bieži vien Latvijas okupantu rokās. Un kaut arī es nelieku starp šiem diviem pēdējiem jēdzieniem vienlīdzības zīmi, vai tad atdosim viņiem arī visu pārējo — enerģētikas kompleksu, lai kādā brīdī tas būtu mūsu ienaidnieku rokās, vai piegādāt mūsu iestādēm vai mājām elektroenerģiju vai ne un par kādu cenu. Es uzskatu, ka tā saucamā Nacionālā bloka izlikšanās neredzam kapitāla nacionālās struktūras veidošanos Latvijā un no tā izrietošo secinājumu neizdarīšana ir viena no lielākajām šī bloka nodevībām pret latviešu tautu.

Godātie deputāti! Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka visi būtiskie lēmumi par Latvijas valsts energokompleksa objektu privatizāciju — vai tos privatizēt un kā privatizēt — ir pieņemami plašas sabiedriskas diskusijas rezultātā, nevis šaurās elitārās ekonomiskajās un politiskajās aprindās. Tādēļ mūsos ir izsaukusi neizpratni un nosodošu vērtējumu līdzšinējie slēgtās aprindās pieņemtie lēmumi par “Latvijas gāzes”, “Latvenergo” un “Ventspils naftas” nodošanu privatizācijai un mēs lūdzam Ministru kabinetu paskaidrot pilnīgi konkrēti, vai un kā bija pamatoti šie Ministru kabineta lēmumi par valsts akciju sabiedrības “Latvijas gāze”, valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” un valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” nodošanu privatizācijai, ja pat valdībā vēl joprojām tikai turpinās diskusijas par valsts lomu stratēģisko enerģētikas objektu kontrolē. Es citēju Krasta kunga atbildi šeit. Var jau būt, ka valdības ekonomisko krusttēvu spiediens attiecībā uz šo privatizāciju bija tik liels, ka šos lēmumus varēja pieņemt voluntāri, bez dziļākas un detalizētākas lietas būtības analīzes. Tā kā frakcija “Latvijai” tomēr uzskata, ka uzņēmumi “Latvijas gāze”, “Latvenergo” un “Ventspils nafta” ir Latvijas valsts, nevis tikai valdības īpašums, tad mēs gribam zināt, kādā veidā un ar kādu mehānismu palīdzību valdība garantēs to, ka visu ar šo uzņēmumu privatizāciju saistīto lēmumu pieņemšanā tiks ņemts vērā plašas sabiedrības viedoklis un tās intereses. Un sabiedrībai šīs intereses un šis viedoklis brīžiem ir klajā pretrunā ar valdības ieņemto pozīciju. Palasiet presi, kas tiek rakstīts mūsu avīzēs! Respektēsim taēu savas tautas tiesības netikt iedzītai vēl tālāk nabadzībā un ekonomiskajā nebrīvē, un respektēsim arī sabiedrībā izteiktos viedokļus!

Godātie deputāti! Vēl viens no aktuālākajiem liela mēroga jautājumiem attiecībā uz Latvijas energosistēmas un enerģētikas infrastruktūras nākotni ir jautājums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta ņemšanu Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Ņemot vērā daudzos signālus pa dažādiem kanāliem par to, ka šis kredīta ņemšanas līgums tā pašreizējā formā nav lietderīgs nedz uzņēmumam “Latvenergo”, nedz arī Latvijas valstij, frakcija “Latvijai” nolēma noturēt atklātu frakcijas sēdi, uzaicinot kompetentus speciālistus, kas varētu dot detalizētu izskaidrojumu pēc būtības pastāvošajām problēmām. Un jūs jau varat iedomāties, kas notika tālāk. Es aicinu visus — gan deputātus, gan ministrus, gan arī tos, kas mūs dzird pa radio, — pārdomāt, vai tas ir normāli un pareizi, ka šiem speciālistiem tika aizliegts ierasties uz frakcijas “Latvijai” sēdi un sniegt deputātiem jebkādu informāciju. Tādēļ mēs gribam no jums, Šķēles kungs, no jums, Krasta kungs, dzirdēt precīzu un detalizētu atbildi — kas un kādēļ aizliedza valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes locekļiem piedalīties Saeimas frakcijas “Latvijai” atklātajā sēdē par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes rekonstrukcijai ņemšanas lietderīgumu? Un vai valdība uzskata, ka tikai tai vienīgajai ir tiesības uz patieso informāciju par šī 76,2 miljonu ASV dolāru kredīta ņemšanas apstākļiem un nosacījumiem? Tautas kustība “Latvijai” šādu informācijas uzurpēšanu valdības aprindās uzskata par noziedzīgu, jo šādā veidā valdošā kliķe līdzās tam, ka tā savā iekšienē atļaujas pieņemt lēmumus, kuru pozitīva ietekme uz valsts nākotni ir vairāk nekā apšaubāma, efektīvi cenšas novērst arī jebkuru kontroles iespēju pēc būtības. Es nezinu, cik ilgi vēl tautai pietiks pacietības paciest šo valdošo politbandītu mafiju un kurā brīdī var pienākt lūzuma punkts. Es arī aicinu visus cilvēkus būt modriem un uzmanīgiem! Nedrīkst atļaut valdībai spert neatgriezeniskus soļus, kas iedzītu mūsu bērnus un mazbērnus parādu jūgā, kā arī radītu draudus Latvijas valsts drošībai. Vēl tikai vajag pieņemt atbilstošu “valstiski svarīgas informācijas” aizsardzības likumu, ar kura iniciatīvu ir nācis Valsts prezidents Ulmanis un kurš paredz valdībai un ierēdņiem brīvas rokas informācijas pasludināšanai par dienesta noslēpumu, un valsts varas un tautas separācija jeb atsvešināšanās būs pabeigta pilnībā. Tautas kustība “Latvijai” ir pret šādu notikumu attīstības scenāriju.

Godātie deputāti! Savu attieksmi pret Saeimas deputātu tiesībām uz informāciju pēc būtības par valstī notiekošiem procesiem parādījusi arī iepriekšējā Ministru prezidenta un ekonomikas ministra atbilde uz frakcijas “Latvijai” jautājumiem, kuru gan bija parakstījis ekonomikas ministra vietā Krištopana kungs. Un tādēļ mēs gribam pajautāt skaidri un gaiši, un gribam arī saņemt precīzu atbildi — vai jūs uzskatāt, ka ar savu 5.marta vēstuli ar attiecīgu numuru jūs esat pienācīgi atbildējuši uz frakcijas "Latvijai" deputātu 29.februārī uzdoto jautājumu par pētījumiem un aprēķiniem, kas liecina, ka “Latvenergo” spēs atmaksāt no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas aizņemto kredītu? Un mēs jautājam, vai valdība savu lēmumu par valsts garantijām šim kredītam arī pieņem uz šādu “aprēķinu” bāzes, kuros parādās tikai atsevišķi voluntāri skaitļi par to, kāda it kā varētu būt ekonomija no kaskādes rekonstrukcijas īstenošanas pa gadiem dažādās pozīcijās, bet neparādās pilnīgi nekāda informācija par to, kāpēc šī ekonomija šajās pozīcijās būs tieši šāda. Visbeidzot, “Latvenergo” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītlīguma sakarā mums ir jautājums, kāda ir motivācija tam, ka ievērojama naudas summa šī projekta

Turpinājums nākamajos numuros