Ministra informācija

Pie dokumenta nr.552

Par grozījumu projektu likumam “Par akcīzes nodokli”

Papildus projektam, kas publicēts
“Latvijas Vēstnesī” 19.03.1996., nr.49

1. Pamatojums

1.1. Valsts dzelzceļa saimniecības ekonomiskā analīze liecina, ka sliežu ceļu un ar to saistītās infrastruktūras (dzelzceļa signalizācija, sakaru un elektroapgādes saimniecība) remontam un uzturēšanai ik gadus nepieciešams Ls 28,3 milj. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” pēdējo gadu laikā finansiālu grūtību dēļ bija spējīga šajā saimniecībā ieguldīt tikai 25—50% no nepieciešamajiem līdzekļiem. Tas novedis pie katastrofālas sliežu ceļu stāvokļa pasliktināšanās. Tā kā arī dzelzceļā tiek lietota dīzeļdegviela, par kuru tiek maksāts akcīzes nodoklis, risinot dzelzceļa finansēšanas jautājumus, tos nepieciešams saistīt ar akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu.

1.2. Akcīzes nodoklis ir galvenais Valsts autoceļu fonda ienākumu avots, kas 1995. gadā sastādīja Ls 8,6 milj., bet 1996.gadā ir plānoti Ls 15,4 milj. Taču pašreiz plānotie valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas avoti ir pilnīgi nepietiekami valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanai un remontam. Šajā sakarā nepieciešams veikt Valsts autoceļu fonda avotu attīstību. Kā viens no ceļiem, kas ejams šajā virzienā, ir palielināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, dīzeļdegvielai un to aizstājējproduktiem. Šāda nepieciešamība ietverta arī Nacionālajā transporta attīstības programmā. Arī Eiropas Savienības direktīvā COUNCIL DIRECTIVE 92/82/EEC, kas pieņemta 1992.gada 19.oktobrī, norādīta nepieciešamība pēc Eiropas Savienības dalībvalstu minimālajām akcīzes nodokļa likmēm:

— etilētajam benzīnam 0,232 Ls /l

— neetilētajam benzīnam 0,197 Ls/l

— dīzeļdegvielai 0,168 Ls/l

1.3. Sabiedriskā autotransporta izdevumu un ienākumu analīze liecina, ka uzņēmēju ienākumi neļauj veikt pašreizējā autobusu parku atjaunošanu. Par iemeslu tam ir zemā pasažieru maksātspēja un līdz ar to zemie tarifi. Rezultātā tas novedis pie autobusu parku nolietošanās un pasažieru pārvadājumu apjoma samazināšanās. Līdz ar to valsts iedzīvotājiem, īpaši lauku rajonos, radušās ievērojamas pārvietošanās problēmas (nokļūšana darbā, pie ārsta u.c.).

Lai atrisinātu šīs gan tehniskās, gan ekonomiskās, gan sociālās problēmas, sabiedriskajam autotransportam būtu nepieciešamas subsīdijas, kuru avots varētu būt daļa no akcīzes nodokļa palielinājuma degvielai.

Praktiski visas Eiropas valstis uztur savu sabiedrisko transportu, to subsidējot 40—60% apmērā no faktiskajiem izdevumiem.

2. Grozījumu projekta būtība

2.1. Jau ar 1996.gada 1.jūniju pacelt akcīzes nodokļa likmes par 6 santīmiem.

2.2. Sākot ar 01.01.1997. katru gadu celt akcīzes nodokļa likmes par 2 santīmiem, un 2003.gadā sasniegt ES noteikto līmeni.

2.3. Lai atrisinātu dzelzceļa infrastruktūras un remonta jautājumus, no Valsts autoceļu fondā ieskaitāmajiem līdzekļiem daļu izlietot šīs infrastruktūras vajadzībām.

2.4. Lai atrisinātu pasažieru pārvadājumu ar autobusiem lauku apvidū dotēšanas jautājumu, valsts autoceļiem izlietojamo līdzekļu daudzums tiek palielināts par 3%, attiecigi samazinot pašvaldību (ielu) autoceļu fondos ieskaitāmo daļu. Nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentētu šo dotēšanas jautājumu.

3. Grozījumu projekta pieņemšanas sekas

3.1. Pieņemot grozījumu projektu, būtu iespējama valsts kases ieņēmumu palielināšanās.

3.2. Iespējams atrisināt dzelzceļa sliežu ceļu uzturēšanas un remonta jautājumus.

3.3. Iespējams palielināt valsts autoceļu uzturēšanas un remonta līdzekļus, tādējādi paaugstinot šo ceļu kvalitāti, ziemas laikā nodrošinot arī garākā 2.šķiras ceļu tīklā.

3.4. Iespējams pakāpeniski risināt pasažieru pārvadājumu ar autobusiem lauku apvidū dotēšanas jautājumu, nodrošinot autobusu parku pakāpenisku atjaunošanu, papildu maršrutu atvēršanu, tajā pat laikā, ņemot vērā lauku iedzīvotāju maksātspēju, būtiski nemainot pārvadājumu tarifus.

3.5. Risinot dzelzceļa, autoceļu un pasažieru pārvadājumu finansējuma jautājumus, ceļot akcīzes nodokli uz degvielu, vienlaicīgi iespējams palielināt valsts pamatbudžeta ienākumu daļu. Šīs daļas palielinājums ļautu kompensēt budžeta iestāžu izdevumus, kas tām rastos sakarā ar degvielas cenu celšanos.

Satiksmes ministrs V.Krištopans