Ministru kabineta noteikumi Nr. 70
Rīgā 1996.gada 19.martā (prot. nr.14, 10.§)
Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām
Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Datorizēta informācijas daudzlietotāju sistēma (turpmāk tekstā — “sistēma”) šo noteikumu izpratnē ir valsts vai pašvaldību institūciju īpašumā esoša sistēma likumos un Ministru kabineta noteikumos minētās statistiskās vai citas informācijas apstrādei un glabāšanai.
2. Valsts nozīmes datorizēta informācijas daudzlietotāju sistēma (turpmāk tekstā — “valsts nozīmes sistēma”) šo noteikumu izpratnē ir tāda sistēma, kura atbilst šo noteikumu prasībām.
3. Šie noteikumi nosaka prasības valsts un pašvaldību institūciju īpašumā esošajām sistēmām.
4. Uz valsts nozīmes statusu pretendējošo valsts vai pašvaldību institūciju īpašumā esošo sistēmu atbilstību šo noteikumu prasībām pārbauda Valsts vienotās informātikas un sakaru centrs (turpmāk tekstā — “Centrs”).
5. Pieteikumu par valsts nozīmes statusa piešķiršanu sistēmai attiecīgās valsts vai pašvaldību institūcijas vadītājs Centram iesniedz tieši vai pēc Informācijas tehnoloģijas nacionālās padomes (turpmāk tekstā — “Padome”) ierosinājuma.
6. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 5.punktā minētā pieteikuma saņemšanas Centrs dod atzinumu par attiecīgās sistēmas atbilstību šiem noteikumiem un iesniedz Padomē priekšlikumu par valsts nozīmes statusa piešķiršanu attiecīgajai sistēmai.
7. Padome izskata iesniegto priekšlikumu, izvērtē valsts nozīmes statusa piešķiršanas lietderību attiecīgajai sistēmai un akceptē vai noraida iesniegto priekšlikumu. Ja priekšlikums tiek akceptēts, Padome norīko ministru, kas ir atbildīgs par priekšlikuma tālāko virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.
8. Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts nozīmes statusa piešķiršanu attiecīgajai sistēmai un norīko valsts vai pašvaldības institūciju, kas ir atbildīga par attiecīgo sistēmu.
9. Valsts vai pašvaldības institūcija, kuras īpašumā ir valsts nozīmes sistēma (turpmāk tekstā — “sistēmas iestāde”):
9.1. nodrošina sistēmas darbību;
9.2. veic sistēmā esošo datu aktualizāciju;
9.3. nodrošina informācijas apmaiņu starp sistēmām elektroniskā veidā;
9.4. ja nepieciešams, izstrādā priekšlikumus par jauniem sistēmas kodifikatoriem, klasifikatoriem, sistēmā izmantojamo terminoloģiju, kā arī sistēmai nepieciešamās datu plūsmas nodrošināšanu;
9.5. nodrošina informācijas izsniegšanu un uzskaiti tiesību aktos noteiktajā kārtībā;
9.6. nedrīkst nepamatoti veidot jaunus reģistrus un datu bāzes, ja attiecīgie dati datorizētā veidā ir pieejami citā vietā.
10. Sistēmas iestāde ir atbildīga par attiecīgās valsts nozīmes sistēmas drošību un tai jānodrošina:
10.1. tikai pilnvarotu lietotāju piekļūšana sistēmai;
10.2. datu rezerves kopiju sagatavošana un droša uzglabāšana.
II. Sistēmas vispārējie atbilstības kritēriji un tehniskās realizācijas prasības
11. Sistēmas funkcionēšana ir autonoma un pakļauta valsts interesēm.
12. No sistēmas lietotāja viedokļa sistēmai jāatbilst šādiem kritērijiem:
12.1. sistēmas lietotāju apmācības programmai jābūt vienkāršai;
12.2. sistēmā jābūt vienveidīgam un vienkāršam dialogam ar lietotāju;
12.3. informācijai tiesību aktos noteiktajā kārtībā jābūt pieejamai tās lietotājiem; 12.4. sistēmas uzlabojumiem vai jaunizveidojamām sistēmām jābūt saskaņotām ar esošajām sistēmām, nepieļaujot informācijas dublēšanos;
12.5. sistēmas iestādei jānodrošina sistēmā esošo datu aktualitāte un datu avotu norāde;
12.6. sistēmai jādarbojas stabili un bez neplānotiem pārtraukumiem.
13. Sistēmas tehniskajai realizācijai jāatbilst šādām prasībām:
13.1. sistēmai no aparatūras viedokļa jābūt atvērtai — visām sistēmas tehniskajām iekārtām jābūt aizvietojamām ar citu ražotāju piedāvātajām tehniskajām iekārtām;
13.2. sistēmā jāizmanto daudzlietotāju datu bāzu vadības sistēmas ar “klienta—servera” tehnoloģiju un ISO—ANSI SQL92 standartu, kā arī Microsoft ODBC. Īpašos pielietojumos var izmantot EDI standartus;
13.3. sistēmas datorus lokāli jāsavieno Ethernet, FDDI vai ATM tipa tīklos, bet globāli jāsavieno Frame Relay vai ATM tipa tīklos;
13.4. sistēmai jābūt paredzētai izmantošanai Valsts datu pārraides tīklā, izmantojot protokolu TCP/IP. Papildus var izmantot IPX/SPX vai NetBEUI protokolus;
13.5. elektroniskajā pastā un dokumentu apmaiņā jāizmanto protokoli HTTP, SMTP, NetBIOS. Īpašām vajadzībām var izmantot elektroniskā pasta protokolu X.400. Tīkla administrēšanai izmanto protokolu SNMP;
13.6. lietotāja dialogam jānotiek valsts valodā, ievērojot Valsts valodas centra rekomendācijas un izmantojot valsts standartam LVS 8—92 un RST 1040—90 atbilstošas kodu tabulas, tastatūras dziņa standartu LVS 23—93 un latviešu valodas lietojuma datoros standartu LVS 24—93;
13.7. informācijas drošībai un lietotāju pārvaldībai jāatbilst Centra noteiktajām prasībām;
13.8. sensitīvu datu pārraidei un autentifikācijai, kā arī lietotāju identifikācijai jāizmanto kriptogrāfiskie algoritmi ar publiskās atslēgas metodi;
13.9. sistēmas programmatūrai jābūt pārnesamai: tā nedrīkst būt sasaistīta ar konkrētas aparatūras vai operētājsistēmas īpatnībām;
13.10. sistēmu veidojot, jānodrošina tās uzturēšana un pēctecība, kā arī dokumentācijas atbilstība valsts standartiem, ērta lasāmība un pieejamība;
13.11. sistēmā jāizmanto nomaināmi un jaudas vai citu tehnisko parametru ziņā papildināmi datori, kurus veido modulāri komponenti;
13.12. sistēmā jāizmanto tikai augstas kvalitātes un darbībā droši komponenti, jāprasa no piegādātājiem garantija: serveru datoriem — vismaz pieci gadi un personālajiem datoriem un citiem komponentiem — vismaz trīs gadi;
13.13. sistēmā izmantojama tikai saskaņā ar likumu licencēta programmatūra;
13.14. sistēmā jāizmanto tikai noteiktā kārtībā valsts institūciju apstiprināti un ar Centru saskaņoti spēkā esoši kodifikatori un klasifikatori;
13.15. informācijas apmaiņai starp sistēmām jānodrošina šādi failu formāti:
13.15.1. dokumentiem — Microsoft Word for Windows (.DOC), ASCII vai RTF;
13.15.2. datu ierakstiem — DEL (delimited ASCII format), SDF, DBF vai CGI;
13.15.3. rastra grafikai — TIFF, PCX vai JPEG;
13.15.4. vektoru grafikai — CGM vai DXF;
13.16. lietotāja interfeisa ar valsts nozīmes sistēmām veidošanai ieteicams lietot HTTP datu apmaiņas protokolu un HTML dokumentu apraksta valodu.
14. Sistēmai jānodrošina nepastarpināta datu ievade informācijas rašanās vietās un datu apstrāde lietotāju darba vietās.
15. Atkāpes no šajos noteikumos minētajām prasībām konkrētas valsts nozīmes sistēmas izveidē pieļaujamas, tikai izdodot īpašus Ministru kabineta noteikumus par attiecīgo sistēmu.
16. Centrs kontrolē šo noteikumu ievērošanu, kā arī nodrošina valsts un pašvaldību institūcijas (pēc to pieprasījuma) ar šajos noteikumos minēto starptautisko standartu tekstiem.
III. Noslēguma jautājumi
17. Centram līdz 1996.gada 15.aprīlim izstrādāt prasības sistēmas informācijas drošībai un lietotāju pārvaldībai.
18. Valsts un pašvaldību institūcijām līdz 1996.gada 1.maijam jāiesniedz Centram izziņa par attiecīgās institūcijas īpašumā esošās sistēmas raksturlielumiem un atbilstību šo noteikumu 9. —14.punktā minētajām prasībām. Ja sistēma neatbilst minētajām prasībām, izziņai jāpievieno pasākumu plāns sistēmas trūkumu novēršanai.
19. Centram līdz 1996.gada 1.augustam izvērtēt šo noteikumu 18.punktā minētajā izziņā norādīto informāciju, sagatavot priekšlikumus par pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu attiecīgo valsts un pašvaldību institūciju īpašumā esošo sistēmu atbilstību valsts nozīmes statusam, un iesniegt minētos priekšlikumus izskatīšanai Padomē.
20. Pēc šo noteikumu stāšanās spēkā valsts un pašvaldību institūcijām jāiegādājas tikai šo noteikumu prasībām atbilstošs sistēmu tehniskais nodrošinājums.
21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1994.gada 24.maija noteikumus nr.107 “Par valsts nozīmes automatizētajām informācijas sistēmām” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 70.nr.; 1995, 111.nr.).
22. Izdarīt Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.205 “Valsts vienotās informātikas un sakaru centra nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 111.nr.) grozījumu un svītrot 23.punktu.
Ministru prezidents A.Šķēle
Satiksmes ministrs V.Krištopans