Precizēts 03.05.1996., Latvijas Vēstnesis Nr.76/77 (561/562)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 72

Rīgā 1996.gada 19.martā (prot. nr.14, 6.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumos Nr.248 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem
un nodevām” 5.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumos nr.248 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 121.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 6.punktā vārdus “šim uzņēmumam jāreģistrējas” ar vārdiem “šis uzņēmums var reģistrēties”.

2. Izteikt 8.punkta pirmā piemēra otro rindkopu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā BELCO nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, bet BELCO saņemto samaksu par pakalpojumiem Latvijā apliek ar nodokļiem pēc 10 procentu likmes saskaņā ar likuma 3.panta ceturtās daļas 2.punktu.”

3. Papildināt noteikumus ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

“8.¹ Likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētie rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi nerezidentam ir uzskatāmi par nerezidenta Latvijā gūtajiem ieņēmumiem neatkarīgi no minēto maksājumu veikšanas vietas.”

4. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Likuma 3.panta ceturtās daļas 6. un 7.punkts un 4.panta sestā daļa tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par apliekamā ienākuma noteikšanu par ienākumiem no vērtspapīru un nekustamā īpašuma pārdošanas.”

5. Papildināt noteikumus ar 20.¹ punktu šādā redakcijā:

“20.¹ Piemērojot likuma 5.panta trešo daļu, maksātājam piederošie dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, kā arī izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes ir uzskatāmas par sociālās infrastruktūras objektiem, ja minēto objektu izmantošana vai iestāžu sniegtie pakalpojumi ir tādi uzņēmējdarbības veidi, kuri nav reģistrēti Uzņēmumu reģistrā kā maksātāja uzņēmējdarbības veidi, un pakalpojumi tiek sniegti par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas.”

6. Izteikt 23.punktu šādā redakcijā:

“23. Tā kā uzņēmuma finansiālās peļņas aprēķinā kā viens no izdevumu posteņiem ir iekļauts arī faktiskais pamatlīdzekļu nolietojums, kā arī saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” izdevumos norakstītie nemateriālie ieguldījumi, tad apliekamais ienākums jāpalielina par attiecīgajām summām un jāsamazina par summu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 13.pantu.”

7. Izteikt 35.punktu šādā redakcijā:

“35. Ja līdz apdrošināšanas termiņa beigām maksātājs nesamaksā apdrošinātājam visu apdrošināšanas prēmiju, bet tikai tās daļu, tad visa samaksātā apdrošināšanas prēmijas daļa iekļaujama apliekamajā ienākumā tajā taksācijas periodā, kurā beidzas apdrošināšanas termiņš.

Ja noslēgtais apdrošināšanas līgums tiek pārtraukts pirms termiņa, bet apdrošināšanas gadījums nav iestājies un apdrošināšanas atlīdzība vai neizmantotā apdrošināšanas prēmijas daļa (atpirkuma summa) tiek izmaksāta maksātāja darbiniekiem, tad šī apdrošināšanas atlīdzība vai neizmantotā apdrošināšanas prēmijas daļa iekļaujama maksātāja apliekamajā ienākumā attiecīgajā taksācijas periodā.

Ja noslēgtā apdrošināšanas līguma termiņš ir beidzies, bet apdrošināšanas gadījums nav iestājies un maksātājs saņem atpakaļ daļu apdrošināšanas prēmijas (bonus), tad atpakaļ saņemtā apdrošināšanas prēmijas daļa jāiekļauj maksātāja apliekamajā ienākumā attiecīgajā taksācijas periodā.”

8. Papildināt 37.punktu ar otro, trešo un ceturto rindkopu šādā redakcijā:

“ Uzņēmuma apliekamo ienākumu taksācijas gadā samazina par naudas summu, kas atradusies uzņēmuma kontā bankā, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu vai likvidējamu, izņemot summu, kas uzņēmumam izmaksāta no noguldījumu apdrošināšanas fonda.

Uzņēmuma apliekamais ienākums taksācijas gadā ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā ir atgūta no minētās bankas.

Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par starpību starp zaudētā parāda summu un iegūto naudas summu par parāda pārdošanu vai cedēšanu, ja uzņēmums pārdod vai cedē tādu zaudēto parādu, kas atbilst šajā punktā minētajiem nosacījumiem.”

9. Papildināt 40.punkta otro rindkopu ar šāda satura tekstu:

“Arī tad, ja meitas uzņēmums saņem pilnus vai daļējus nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”, mātes uzņēmumu nedrīkst aplikt ar nodokli vēlreiz par šo pašu peļņu.”

10. Izteikt 42.punktu šādā redakcijā:

“42. Uzņēmuma peļņa nav jākoriģē, ja uzņēmums — Latvijas rezidents (nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība) — pārdod saistītam ārvalstu uzņēmumam vai uzņēmumam, kas ir atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai izmanto likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētos atvieglojumus, vai ja pastāvīgā pārstāvniecība nodod uzņēmuma pārējai daļai, kas atrodas ārvalstīs, preces (produkciju, pakalpojumus) par cenām, kas ir augstākas nekā tirgus cenas, vai attiecīgi iepērk preces (produkciju, pakalpojumus) par cenām, kas ir zemākas nekā tirgus cenas.”

11. Izteikt 44.punktu šādā redakcijā:

“44. Piemērojot likuma 13.panta pirmo daļu, jāņem vērā, ka tā attiecas tikai uz saimnieciskajā darbībā izmantojamajiem pamatlīdzekļiem. Ja pamatlīdzeklis netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, to nedrīkst iekļaut nevienā no 1.punktā minētajām pamatlīdzekļu kategorijām un līdz ar to tas netiek iekļauts nolietojuma aprēķinā saskaņā ar šo pantu. Ja pamatlīdzeklis ir izmantots saimnieciskajā darbībā, bet pēc tam kādā taksācijas periodā izslēgts (norakstīts, pārdots, atdots nomā ar izpirkumu utt.), tad attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļa gada nolietojumu aprēķina 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā kārtībā, bet samazina par maksātāja finansu grāmatvedībā uzrādīto izslēgto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un stihisko nelaimju vai piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

Likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā uzskaite jāveic tikai pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķiniem saskaņā ar minēto pantu. Likums nenosaka pamatlīdzekļu uzskaiti finansu grāmatvedībā.”

12. Izteikt 45.punkta tabulas 6.ailes nosaukumu šādā redakcijā:

“Izslēgto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība “.

13. Izteikt 45.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“45.4. 6.ailē summē visas taksācijas periodā izslēgto un stihisko nelaimju vai piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, kas noteiktas maksātāja finansu grāmatvedībā;”.

14. Papildināt 50.punktu ar vārdiem “vai attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu paredzētajā gadījumā”.

15. Aizstāt 51.punktā vārdus “13.panta trešo daļu” ar vārdiem “13.panta ceturto daļu”.

16. Papildināt 51.punktu ar otro rindkopu šādā redakcijā:

“Nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par ieņēmumiem no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma vai tā daļas privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un minētā īpašuma vai tā daļas, kas tiek privatizēta par sertifikātiem, pārdošanas cenu, ja attiecīgā vērtību starpība tiek uzrādīta maksātāja finansu grāmatvedībā kā ieņēmumi.”

17. Papildināt noteikumus ar 58.¹ punktu šādā redakcijā:

“58.¹ Piemērojot likuma 13.panta septīto daļu, iznomātājs nedrīkst iekļaut attiecīgā pamatlīdzekļa vērtību nolietojuma aprēķinos.”

18. Izteikt 60.punktu šādā redakcijā:

“60. Likuma 18.panta ceturtajā daļā minētā lauksaimnieciskā darbība ietver arī koku stādu audzēšanu, truškopību, putnkopību, biškopību un zvērkopību. Iekšējo ūdeņu zivsaimniecība ir zivju audzēšana ūdenstilpēs, kas pieder maksātājam, t.i. privātajos ūdeņos, vai nodotas tam lietošanā.”

19. Izteikt 65.punktu šādā redakcijā:

“65. Lai noteiktu ceturkšņa nodokļa maksājumus lauksaimniecības uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām par nepārstrādātas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, tiem līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam jāiesniedz grāmatvedības bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins un nodokļa deklarācija par attiecīgo laikposmu no gada sākuma, bet gada pārskats un nodokļa deklarācija par visu taksācijas gadu — likuma 22.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.”

20. Aizstāt 67.punktā vārdus “23.panta pirmās daļas 3.punktā” ar vārdiem “23.panta pirmās daļas 1.punktā”.

21. Izteikt 68.punktu šādā redakcijā:

“68. Likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktā minētās Valsts statistikas komitejas noteiktās mazumtirdzniecības cenu indeksa izmaiņas pirmstaksācijas gadā uzskatāmas par Valsts statistikas komitejas noteikto pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indeksu.”

22. Papildināt noteikumus ar 68.¹ punktu šādā redakcijā:

“68.¹ Piemērojot likuma 23.panta astoto daļu, uzņēmumi, kas izveidoti taksācijas gadā, var labprātīgi izdarīt nodokļa avansa maksājumus arī par pēctaksācijas gada janvāri, februāri, martu un aprīli.”

23. Papildināt noteikumus ar 74.punktu šādā redakcijā:

“74. Piemērojot likuma Pārejas noteikumu 8. un 10.punktu, maksātāji, kuriem 1993. un 1994.gadā piemērota peļņas nodokļa atlaide saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”, avansa maksājumus 1995.gadā un 1996.gada janvārī, februārī, martā un aprīlī nosaka, ņemot vērā minētajā likumā paredzētos atvieglojumu nosacījumus taksācijas gadam.”

24. Papildināt noteikumus ar nodaļu “Pārejas jautājumi” šādā redakcijā:

  “Pārejas jautājumi

75. Šie noteikumi piemērojami, aprēķinot arī 1995. taksācijas gada apliekamo ienākumu.

76. Nosakot maksātāja — rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības — 1995.gada apliekamo ienākumu, to samazina par ieņēmumiem no vērtspapīru un nekustamā īpašuma pārdošanas, maiņas vai cita veida darījumiem, ar kuriem uzņēmums nodod pircējam (saņēmējam) īpašumtiesības (īpašumtiesību daļu) uz vērtspapīriem un nekustamo īpašumu pret tiešā vai netiešā veidā saņemtu vai saņemamu atlīdzību naudā vai citās lietās, bet palielina par izdevumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgo vērtspapīru iegādi (iegādes izmaksas, komisijas nauda, nodevas), un nekustamā īpašuma atlikušo vērtību pārdošanas brīdī.

Šī punkta izpratnē par vērtspapīru pārdošanu netiek uzskatīta:

76.1. vērtspapīru emisija — emitentam;

76.2. akciju apmaiņa, ja attiecīgie uzņēmumi apvienojušies;

76.3. privatizācijas sertifikātu izmantošana valsts vai pašvaldību īpašuma (tā daļu) privatizācijā, ja par minēto īpašumu (tā daļu) tiek maksāts ar ieguvēja uzņēmuma pirktajiem privatizācijas sertifikātiem vai tādiem privatizācijas sertifikātiem, kurus ieguldījuši vai nodevuši ieguvējam uzņēmumam — statūtsabiedrībai — attiecīgās statūtsabiedrības dalībnieki.

Nosakot 1995.gada apliekamo ienākumu, nepiemēro likuma 3.panta ceturtās daļas 6. un 7.punktu.

77. Nosakot 1995.gada apliekamo ienākumu, saskaņā ar šo noteikumu 76.punktu, ja tiek pārdoti vērtspapīri un nekustamais īpašums, kas iegūts par privatizācijas sertifikātiem, par minēto vērtspapīru un nekustamā īpašuma iegādes izmaksām tiek uzskatītas pārdevēja uzņēmuma izmaksas attiecīgo privatizācijas sertifikātu iegādei. Ja pārdevējs — statūtsabiedrība — privatizācijas sertifikātus ieguvis kā ieguldījumu statūtu fondā, tad to iegādes cena ir privatizācijas sertifikātu tās dienas tirgus cena, kurā tie ieskaitīti statūtsabiedrības kontā.”

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs A.G.Kreituss