Valsts prezidents
— pirms vizītes uz Briseli

Lai tiktos ar NATO, Eiropas Savienības, Eiropas Parlamenta un Rietumeiropas Savienības vadītājiem, Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakarrīt, 25.martā, devās uz Briseli. Darba vizītes galvenais mērķis pārliecināt ES vadītājus, ka Latvija ir gatava sākt sarunas par iestāšanos šajā organizācijā.

Pirms došanās ceļā G.Ulmanis Rīgas lidostā sacīja, ka Latvija lepojas ar līdzdalību Eiropas struktūras un ir pārliecināta, ka kļūs arī par Ziemeļatlantijas alianses līdzdalībnieci. Viņš žurnālistiem teica: “Tā ir zināma sakritība, ka mēs tieši 25.martā dodamies uz Briseli. Atceroties tās dienas, kas saistās ar latviešu tautas iznīcināšanu, ar 1949.gada martu, domājam par to, kā nodrošināt Latvijas valsts suverenitāti, neatkarību; par to, lai nekas nekad vairs tādā veidā neatkārtotos.

Mēs dodamies uz Briseli kā ES asociatīvie locekļi, kā Rietumeiropas asociatīvie partneri, kā valsts, kura ir pārliecināta, ka agri vai vēlu tā būs NATO locekle. Es varbūt gribētu atgādināt dažus izteicienus, kas pašreiz ir aktuāli Eiropā pirms Turīnas konferences,— ka ceļš uz Eiropas Savienību un pārējām organizācijām nav vienvirziena kustība, tās nav brīvpusdienas, un tas nav diskusiju klubs, bet tas skar arī nopietnas militāras alianses.”

Valsts prezidenta preses dienests

— darba vizītē Briselē

Latvijas Valsts prezidents vakar, 25.martā, Eiropas Ssavienības Padomes ēkā tikās ar Itālijas ārlietu ministri Sjuzannu Anjelli. Viņš tikās arī ar Beļģijas latviešu sabiedrību un pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni Beļģijas Latviešu nacionālās komitejas priekšsēdētājam Jānim Jerumanim.

Jānis Jerumanis dzimis 1917.gada 30.aprīlī Zaļmuižas pagastā. No 1938. līdz 1939.gadam dienējis Latvijas armijā. No 1942. līdz 1944.gadam J.Jerumanis studēja tieslietas Latvijas Universitātē un 1944.gadā tika iesaukts latviešu leģionā. Kara gaitas viņu aizvedušas uz Dāniju. 1953.gadā beidzis Luvēnas universitāti Beļģijā, iegūstot ķīmijas inženiera un lauksaimniecības industrijas inženiera grādu. 1970.gadā ieguvis doktora grādu par darbu “Polifenoli un to nozīme brūžu zinātnē”. Lasījis zinātniskus referātus starptautiskos kongresos Beļģijā, Francijā, Vācijā un ASV.

Par izciliem pētījumiem J.Jerumanis apbalvots ar Beļģijas Karaļa Kroņa ordeni. Kopš 1945.gada viņš aktīvi darbojas latviešu sabiedriskajā dzīvē Dānijā un Beļģijā. Kopš 1962.gada J.Jerumanis ir Beļģijas Latviešu nacionālās komitejas priekšsēdis un kopš 1993.gada — arī “Daugavas Vanagu” Beniluksa nodaļas priekšsēdis. J.Jerumanis izdod regulāru informatīvu biļetenu Beļģijā dzīvojošiem latviešiem. Viņš ir grāmatas par bīskapu B.Sloskānu “Upuris par brāļiem” autors.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmumu par ilggadīgu un nenogurstošu darbu, organizējot latviešu kopienas sabiedrisko dzīvi Beļģijā, Jānis Jerumanis iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (III šķira).

Valsts prezidenta preses dienests

— pirmajā vizītes dienā

Vakar, 25. martā, Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un delegācija (ārlietu ministrs Valdis Birkavs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, Eiropas Savienības lietu ministrs Aleksandrs Kiršteins, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Jānis Jurkāns) ar speciālu avioreisu ieradās Briselē, lai četru dienu vizītes ietvaros tiktos ar Eiropas Savienības, Rietumeiropas Savienības un NATO vadītājiem.

Pirmajā darba dienā Valsts prezidentam notika saruna ar Eiropas Savienības prezidējošās valsts — Itālijas — ārlietu ministri Sjuzannu Anjelli.

Itālija kā prezidējošā valsts veikusi lielu darbu, lai pārliecinātu pārējo Eiropas Savienības valstu ārlietu ministrus par nepieciešamību uzaicināt uz piektdien Turīnā paredzēto starpvaldību konferenci arī asociēto ES dalībvalstu ministrus. Tai skaitā — Latvijas. Itālija pauž skaidru nostāju, ka asociētajām valstīm iepriekšējas sarunas par sarunām jāsāk vienlaicīgi. Itālija labvēlīgi attiecas pret to, ka Baltijas valstis nākotnē tiktu uzņemtas Eiropas Savienībā. Itālijas ārlietu ministre vēlreiz apliecināja savu vēlmi doties uz Latviju šī gada otrajā pusē.

Prezidents jautāja, kāds ir Itālijas viedoklis attiecībā uz ES attīstību. S.Anjelli uzsvēra, ka Turīnas konference noteiks to, kādā veidā ES paplašināsies, jo ir jāatrisina jautājums, kā ES tiks pārvaldīta pēc asociēto valstu uzņemšanas.

No Latvijas puses sarunā piedalījās ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Latvijas vēstnieks Beniluksa valstīs un Eiropas Savienībā Juris Kanels.

Valsts prezidenta preses dienests