21. marta sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 52.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Izskatot likumprojektu, gribu teikt, ka likumprojekts “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” kopumā otrajam lasījumam ir izstrādāts apmierinoši un ir pieņemams. Likumprojekta 8.pantā teikts, ka personām, kuras atzītas par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ir visas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētās tiesības, kādas piešķirtas politiski represētajām personām. Ir zināms, ka politiski represēto personu vidū ir daļa no nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, un to varētu būt pēc neoficiālām ziņām apmēram 150—200 cilvēku. Līdz ar to valstī nav daudzu to cīnītāju, kuriem ir piešķirams nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss un kuriem arī pienākas tādi paši atvieglojumi, kādi ir paredzēti politiski represētajām personām.

Gribu vēlreiz izteikt savu viedokli, ka likumprojekts ir atbalstāms ar dažiem labojumiem, un aicinu visu frakciju deputātus balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Gribu teikt, ka tauta tad redzētu savus brīvības cīnītājus, valsts tos atzītu un tie vairs netiktu dēvēti par bandītiem, bet ar godu varētu ieiet vēsturē kā gandarīti, patiesi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Pateicos par uzmanību un pozitīvu balsojumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā!

 

J.Vidiņš. Tātad es aicinātu tagad kopumā balsot...

Sēdes vadītāja. Nē, izskatīsim visus priekšlikumus līdz galam. Tātad šis ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — izveidot jaunu 8.pantu. Debates beigušās. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Turpinām!

 

J.Vidiņš. Tālāk. Pie pārejas noteikumiem frakcija “Latvijai” ierosina papildināt Latvijas Civilprocesa kodeksa 80.panta pirmās daļas 3.punktu ar vārdiem “izņemot iesniegumus no personām par nacionālo partizānu statusu”. Komisija to nepieņēma, jo uzskata, ka pārejas noteikumi nevar mainīt Civillikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Nu, un tad mūsu komisija pārejas noteikumus lūdz formulēt tādā redakcijā, kā tas ir tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Un tagad es aicinātu cienījamos deputātus balsot par šo likumu kopumā. Jo, kā jau vairāki runātāji atzīmēja, ka ar to mēs izpildīsim savu pienākumu pret tiem Latvijas valsts neatkarības cīnītājiem, kuri tapa lielāko daļu represēti. Bez tam es gribētu vēl noslēgumā teikt, ka nav pamatotas Bišera kunga un tāpat frakcijas “Latvijai” kungu bailes no tā, ka drausmīgi liels pieplūdums būs un visi tagad gribēs dabūt pretošanās kustības dalībnieka statusu. Es domāju, ka nebūt tas tā nebūs, jo viņu lielākā daļa tās priekšrocības, kas ir paredzētas politiski represētajiem, jau saņem. Un man liekas, ka neviens cīnītājs par Latvijas neatkarību 50 okupācijas gados nebija izsprucis no represijām. Viņi praktiski visi jau ir represēti. Un es domāju, ka likumprojekts kopumā mums būtu jāatbalsta, un tādēļ es aicinātu visus deputātus balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 8, atturas — 2. Likumprojekts “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam! Komisijas pārstāvi, lūdzu priekšlikumu, līdz kādam…

 

J.Vidiņš. Priekšlikumus, lūdzu, līdz 15. aprīlim, ja varētu…

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 15. aprīli… Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Man būtu lūgums vismaz… atvainojos!

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, lūdzu konkrētu priekšlikumu par datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

K.Čerāns. Jā. Es arī piekrītu šim 15. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies! Cienījamie deputāti, bet tāpēc, lai atbalstītu nosaukto datumu, nav jānāk tribīnē. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Lai labāk iepazītos ar to, kas ir pieņemts otrajā lasījumā, es lūdzu līdz 1. maijam.

Sēdes vadītāja. 1. maijs? Citu priekšlikumu nav? Tā kā ir divi priekšlikumi — 15. aprīlis un 1. maijs, tad mums jābalso, kuru datumu mēs pieņemam. Lūdzu zvanu! Sākam balsot no tā datuma, kas ir tālāk, tātad par 1. maiju. Lūdzu deputātus balsot par to, ka priekšlikumi likumprojekta “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” trešajam lasījumam iesniedzami līdz 1. maijam. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 32, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad lūdzu deputātus balsot par 15. aprīli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 7, atturas — 12. priekšlikums pieņemts. Tātad 15. aprīlis.

Pirms sākam izskatīt dienas kārtību, izskatīsim ienākušos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Vārds paziņojumam sakarā ar balsošanas rezultātiem par pieņemto likumprojektu par nacionālā partizāna statusu Anatolijam Gorbunovam, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai nu manas neuzmanības dēļ, vai kādas tehniskas mana aparāta darbošanās nespējas dēļ nav fiksēts rezultāts. Es balsoju “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu fiksēt to, ka Anatolijs Gorbunovs balsojis par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Stenogrammā var fiksēt.

 

Tātad sākam izskatīt izmaiņas darba kārtībā. “Saeimas Prezidijam. Ar šo paziņoju, ka atsaucu savu parakstu no Saeimas lēmuma projekta, dokuments nr.524, “Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentu delegācijā.” Dienas kārtības jautājums nr.15. Līdz ar to vairs nav desmit deputātu parakstu. Svītrojam no darba kārtības. Parakstījis deputāts Juris Kaksītis.

“Ar šo paziņoju, ka atsaucu savu parakstu no Saeimas lēmuma projekta, dokuments nr.523, “Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas drošības un sadarbības organizācijas delegācijā”. Dienas kārtības jautājums nr.14. Līdz ar to nav desmit deputātu iesniedzēju… Tur bija vienpadsmit parakstu, Panteļējeva kungs, tāpēc Lībanes kundzes paraksta atsaukšana vien dienas kārtību nemainīja. Es atvainojos, ka es ar jums sarunājos, jums esot zālē.

Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

A.Lambergs (LNNK, LZP). Gribēju atgādināt, ka bija vienpadsmit paraksti. Acīmredzot jautājums nokārtots.

Sēdes vadītāja. Šobrīd ir palikuši deviņi paraksti. Līdz ar to svītrojam no dienas kārtības 14.punktu. Var tik vienkārši. Dobeļa kungs, es atvainojos! Vispirms, lai izteiktu pretenzijas vai kaut ko, ir jārunā no Saeimas tribīnes. Ja jūs gribat runāt par dienas kartībā izskatāmo jautājuma virzīšanu tālāk, vārds Jurim Dobelim, LNNK un LZP frakcijas deputātam!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Tieši tā. Kārtības rullis neparedz, ka var vienkārši noņemt no dienas kārtības, ja nav šo desmit parakstu, jo jebkurš deputāts tādā gadījumā var pieprasīt balsojumu. Un, ja balso vismaz 10 cilvēki “par”, tādā gadījumā šo jautājumu var izskatīt. Tā ir Kārtības rullī, un tāpēc, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, lūdzu vienpersoniski nenoņemiet no dienas kārtības gadījumā, ja kāds rada pretēju viedokli. Ja neviens neiebilst pret jūsu priekšlikumu, tad jūs to varat izdarīt. Bet tas ir tikai jūsu priekšlikums. Jūs nevarat vienkārši noņemt no dienas kārtības. Jebkurš jurists jums to apstiprinās.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, tātad es saprotu, ka jūs prasījāt balsot par to, lai noņemtu. Jo es sapratu, ka zālē nevienam iebildumu nebija. Mēs virzījām tālāk.

 

J.Dobelis. Nē, cienījamā priekšsēdētāja! Es neko neprasu. Es atgādināju šo Kārtības ruļļa pantu. Neko citu.

Sēdes vadītāja. Labi, tātad atbalsts priekšlikumam izsakāms balsojot. Lūdzu, atgriežamies! Dobeļa kungs iebilda. Lūdzu, Panteļējeva kungs, tribīnē! Andrejs Panteļējevs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Dobeļa kungs vienkārši mums visiem gribēja atgādināt Kārtības rulli, bet, cik es saprotu, ne viņš, ne kāds cits neiebilst, ka to noņem no darba kārtības.

Sēdes vadītāja. Tātad pārjautāju vēlreiz. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 21.marta sēdes darba kārtības trešajā sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” iekļaut kā pirmo punktu lēmuma projektu “Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas delegācijā”. Deputātiem iebildumu nav. Trešās sadaļas 1.punkts svītrotā 14.punkta vietā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu, ko parakstījuši 10 deputāti. Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 21.marta sēdes darba kartībā iekļaut lēmuma projektu “Par papildinājumiem Saeimas lēmumā “Par pilnvaru apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Padomes Parlamentu delegācijā”” un šo jautājumu izskatīt trešajā sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Deputātiem iebildumu nav. Iekļaut trešajā sadaļā. Tātad pēc tikko kā iekļautā jautājuma, tātad svītrotā 15.jautājuma vietā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu. “Informējam, ka likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”” parakstījušie sekojošie deputāti savus parakstus atsauc. Bērziņš, Ādamsons, Endziņš, Leiškalns, Apsītis, Inkēns, Gorbunovs, Lagzdiņš”. Līdz ar to nepieteik deputātu parakstītāju, lai varētu šo likumprojektu virzīt tālāk. Deputātiem iebildumu nav, ka svītrojam dienas kartības 6.jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu — Ādamsona, Lagzdiņa, Gorbunova, Leiškalna un Ābiķa — parakstītu dokumentu: “Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Šā gada 13.martā likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1995.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”, dokuments nr.542, tika pieļauta kļūda, nepilnīgi formulējot likuma nosaukumu. Lai labotu šo kļūdu, atsaucam savus parakstus zem dokumenta nr.542 un likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam minētā likumprojekta jaunu, precizētu redakciju.

Būsim pateicīgi, ja Saeimas Preizidijs jautājumu par likumprojekta “Grozījumi likumā par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” nodošanu komisijām iekļaus 21.marta Saeimas sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības 14.punkta.”

Tātad pirmais ir dienas kārtības 8.punkts — deputāti atsauc savus parakstus tāpēc, ka ir ieviesusies tehniska kļūda likumprojekta nosaukumā. Svītrojam dienas kārtības 8.punktu. Deputātiem iebildumu nav?

Un lēmuma projektu par “Grozījumu likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”” nodošanu komisijām iekļaujam dienas kārtībā kā otrās sadaļas pēdējo punktu. Šobrīd tas veidojas pēc 13.punkta kā 14.punkts.

Saeimas Prezidijam: “Lūdzam iekļaut šodienas Saeimas sēdes dienas darba kārtībā likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”, dokuments nr.491, izskatīšanai pirmajā lasījumā.” 6.Saeimas deputāti Vītols, Ernests Jurkāns, Bekasovs, Golubovs, Deņisovs, Stašs, Leitena, Stikuts, Bišers, Celmiņš, Nagobads... ja es nolasīšu uzvārdu nepareizi, es atvainojos, bet tad pasakiet, kurš ir parakstījis... Rubins, Lambergs, Pēterkops, Lagzdiņš. Rubina kungs to parakstījis nav. Es gribu vēlreiz deputātu kungiem norādīt, ka jāatšifrē savs paraksts. Piesakās deputāts Rubulis. Tātad arī starp parakstītājiem.

Godātie šī dokumenta iesniedzēji! Kārtības rullis nosaka, ka nevienu šeit iesniegto likumprojektu nevar izskatīt, ja tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Mums ziņoja, ka izskatīts atbildīgajā komisijā, Prezidijā nav. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS un LDP).Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi Saeimas deputāti! Budžeta un finansu komisija, kas ir atbildīgā komisija par likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā, ir izskatījusi savā otrdienas sēdē šo likumprojektu un ir nolēmusi to atbalstīt virzīšanai uz pirmo lasījumu. Es saprotu, ka Prezidijā diemžēl nav saņemts mūsu komisijas parakstīts atzinums, bet to tad varētu nokārtot īsā laikā.

Sēdes vadītāja. Tad, kad jūs, Vītola kungs, nokārtosiet un Prezidijs un deputāti saņems šo jūsu komisijas atzinumu, tad arī skatīsim jautājumu par iekļaušanu dienas kārtībā.

Citu priekšlikumu par izmaiņām šodienas darba kārtībā nav.

 

Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Staša un Urbanoviča iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” iebilst pret šī likumprojekta nodošanu komisijām, jo uzskata, ka šis ierosinājums paredz nepamatoti paplašināt politiski represēto personu loku Latvijā. Šāds priekšlikums mums ir nepieņemams gan no finansiālā, valsts budžeta viedokļa, gan arī no politiskā viedokļa. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Mēs jau te nesen dzirdējām spriedumus par Ņeņina baļķa nešanu un par milzīgu palīgu skaitu, un te atkal ir viens tāds kārtējais, varētu teikt, asarainais projekts, kurš ļoti viltīgi iesaista dažāda veida nepilsoņus. Mēs visu laiku šeit runājam, ka politiski represēto personu loks ļoti uzmanīgi ir jāpārskata un katrā ziņā jāatturas to paplašināt, ja nu nav īpaši nopietna pamatojuma. Es tikai atgādināšu, cik ārkārtīgi rūpīgi Saeima izturējās pret LNNK priekšlikumu izrādīt sapratni, risinot jautājumu par represēto Lietuvas un Igaunijas pilsoņu statusa noteikšanu šeit Latvijā, un tagad to noraidīja. Tātad to mūsu kaimiņvalstu pilsoņu liktenis, kuri ir cietuši ļoti smagi, līdzīgi mums, šo pilsoņu liktenis mums, Saeimai, ir vienaldzīgs bijis. Tagad nu parādās īpaši nepilsoņi, kuri, es nezinu, no kurienes ir... Jā, nu var jau katrs pateikt, ka viņš ir izdzīts, varam pateikt, ka vispār līdz deviņdesmitajiem gadiem visu laiku dzen no Krievijas ārā un brauc Latvijā iekšā, visu laiku kāds kādu dzen. Tikai man liekas, ka tā ir vienkārši tikai stāvokļa izmantošana. Un, visu laiku pārskatot dokumentus, kas skar gan pretošanās kustības dalībniekus, gan represētos, ir jaušama viena tāda īpatnība, kas atkārtojas, — cenšanās par katru cenu tur kādu dabūt iekšā, pamatojoties uz kaut kādiem vispārējiem spriedumiem. Tas man atgādina tos pašus Samsona rakstus un spriedumus, ka, lūk, gandrīz vai visi ir bijuši brīvības cīnītāji, vienalga, kur katrs ir cīnījies, vai viņam zvaigzne vai krusts bijis piesprausts pie mundiera. Un tāpēc nevar nekādi atbalstīt pat šāda projekta nodošanu komisijai. Tiešām reizēm jau varētu arī strīdoties nodot dokumentu komisijai, lai tad spriestu par šī dokumenta galīgo variantu, taču šinī gadījumā tīri konceptuāli tāda lieta vienkārši nav atbalstāma. Katrā ziņā LNNK kategoriski ir pret šī dokumenta virzīšanu tālāk.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Saeimā griezušies daudzi, vairāki simti no Vācijas nacistiskā režīmā cietušo Latvijas iedzīvotāju, kuri vēlas vērst Saeimas uzmanību uz Latvijas Republikas 5. Saeimā pieņemtā likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” virspusējo un netaisno būtību. Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji nepilsoņi, kuri Otrā pasaules kara laikā tika no ģimenēm atšķirti, no savām dzimtajām vietām izdzīti, vardarbīgi uz Latviju un citām valstīm aizvesti un fašistiskajā nebrīvē šausmu elli izgājuši, ir pelnījuši valsts atbalstu, kas viņiem tiek liegts ar spēkā esošo likumu. Tie ir Salaspils koncentrācijas nometnē ieslodzītie nepilngadīgie, kuri tika atvesti no dažādām valstīm un, nezinot dažreiz savu iepriekšējo dzīvesvietu un savu uzvārdu, palika dzīvot Latvijā. Šie cilvēki ar saviem parakstiem aicina Latvijas Republikas 6. Saeimu pieņemt minētajā likumā attiecīgus labojumus, kas dotu tiesības piešķirt politiski represētās personas statusu ne tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, bet arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Lūdzu balsot par nodošanu komisijai!

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Golubova kungs, es jums ieteiktu griezties šinī jautājumā varbūt vairāk pie Krievijas valdības un Krievijas Valsts domes, jo Krievija skaitās PSRS juridiskā pārmantiniece un varētu šos jautājumus ļoti labi atrisināt un apmierināt jūsu vēlmes.

Ziniet, ir ļoti interesanti. Kad es analizēju balsojumu par pretestības kustības dalībnieka statusa piešķiršanu, tad jūs šeit balsojāt visi kā viens pret tā piešķiršanu tiem, kas arī izgāja šīs, kā jūs, tēlaini runājot, sakāt “šausmu elles” un tamlīdzīgi, tikai, protams, Gulaga sistēmā, nevis Salaspilī. Tātad jums varbūt, ja jūs vēl var saukt par frakciju, vairāk derētu rūpēties tomēr par Latvijas pilsoņu labklājību un Latvijas pilsoņiem, nevis par tiem cilvēkiem, kuri ir klaji negatīvi noskaņoti pret Latvijas neatkarību. Un tā jebkurā balsojumā, kas skar komunistiskā režīma represētos, jūs vienmēr balsojat pret.

Visvairāk man izbrīnu rada Urbanoviča paraksts zem šī iesnieguma, jo viņš praktiski vispār ir ļoti saprātīgs cilvēks. (Zālē smiekli). Kādā veidā viņš varēja parakstīties zem šī provokatoriskā aicinājuma, kas lielu slogu uzliktu Latvijas valsts budžetam, jo ir taču ļoti daudz šo iebraucēju, kas cieta komunistiskās partijas starpfrakcionālajā un iekšējā cīņā. Bet es domāju, Urbanoviča kungs, jūs kā labs ekonomists, par ko es jūs ļoti cienu, varbūt turpmāk tiešām uzmanīgāk attieksities pret šādiem iesniegumiem. Es iesaku balsot pret šo grozījumu izskatīšanu komisijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, nosaukt par provokatoriem tos cilvēkus, kas parakstījuši Saeimā iesniegtos dokumentus, nebūs pareizi. Ja jūs saucat dokumentu par provokatorisku, tad tas attiecas arī uz tā parakstītājiem.

Vārds Jānim Urbanovičam, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam!

 

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Godātais Vidiņa kungs! Paldies jums par pareizu manu ekonomisko zināšanu novērtēšanu. Es arī jūs ļoti cienu, tāpat kā visus pārējos šeit, neatkarīgi no tā, kā kurš balso un kā kurš citreiz izrunājas — vairāk vai mazāk korekti.

Es biju pie skaidra prāta un labas veselības, kad es parakstīju šo iesniegumu. Man ir ļoti žēl, ka tas ir pēdējais. Es labprāt to liktu pirmo, jo man ir gadījies būt Salaspils, mēs tā saucam, Salaspils bērnu saietos, kas ir mazgadīgi bijuši — es nezinu, tas būtu pārāk maigi teikts, — represēti. Šeit runa, ja jūs uzmanīgi lasīsiet... Saprotiet, vajadzētu tomēr šos dokumentus lasīt un ar tiem iepazīties, pirms runāt kvēlas un patriotiskas runas. Man patriotisms nav svešs. Bet te ir rakstīts: ieslēgt 4.panta pirmajā daļā vārdus “un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie”. Tātad tie nav tie jūsu nīstie okupanti, tie nav neviens cits. Un es domāju, ka šie ir tie cilvēki, kurus... Pirmām kārtām mans paraksts ir kā aicinājums, lai tiktu politiski represētā statuss piešķirts pirmām kārtām šiem Salaspils bērniem.

Tagad — kāpēc vispārīgi, kāpēc pārāk vispārīgi, kāpēc par to nav rakstīts precīzāk? Tikai tāpēc, ka šis ir pirmais lasījums, un es domāju, ka Dobeļa kungs, komisijā cītīgi strādājot, to varētu arī ļoti konkretizēt, kādas pavisam šauras spraugas atstājot, lai kāds okupants nevarētu izmantot iespēju kļūt par politiski represēto. Es aicinu atbalstīt un nodot komisijai un tur... Tāpat es aicinu arī uz priekšu lielo frakciju un mazo frakciju deputātus censties mazāk noraidīt priekšlikumus nulles lasījumā, kāds ir tagad, bet gan vispirms tos cītīgi papētīt komisijās. Pēc tam noraidīšana būtu vismaz izsvērta un argumentēta. Es labprāt piekāptos, un esmu to darījis vairākkārt, man tā ir pierasta lieta no 5. Saeimas, kad mēs bijām maziņi. Tagad mēs esam nelieli, bet tas būtu ļoti demokrātiski — es aicinu tieši lielās frakcijas, pat ja jūsu argumenti... Es zinu, ko tagad teiks Jirgena kungs, — viņš nāks un teiks, ka es runāju pilnīgi ačgārni un pilnīgi pretēji. Tā nav. Es iesaku vienkārši likumprojektus vienmēr nodot komisijai un tur argumentu cīņā, mierīgi, bez radio, bez televīzijas translācijas, tos izsvērt un tad izšķirties par vienīgo pareizo lēmumu. Paldies! Acinu nobalsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīga komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 31, atturas — 24. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rullī”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Lagzdiņa, Gorbunova, Leiškalna un Ābiķa iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šeit runāšu ne tādēļ, ka apšaubu Kārtības ruļļa 79.panta nosacījumu pārkāpšanu, un es nebūt neapšaubu, ka vismaz pieciem deputātiem ir tiesības iesniegt likumprojektu. Bet es aicinu jūs nobalsot pret šā likumprojekta nodošanu komisijām šādu apsvērumu dēļ.

Kopš pagājušā gada novembra Saeimā atrodas likumprojekts par grozījumiem Kārtības rullī. Šis likumprojekts atrodas šobrīd komisiju rīcībā, un nav vēl bijis pat otrais lasījums šim likumprojektam. Tādēļ es uzskatu, ka šāda likumprojekta iesniegšana varēja notikt arī, iesniedzot savus priekšlikumus komisijām, un tie tiktu izskatīti. Ņemti vērā vai noraidīti — tā ir cita lieta. Bet nebija nepieciešamības iesniegt šo likumprojektu šobrīd kā atsevišķu likumprojektu nodošanai komisijām. Tādēļ es aicinu balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot1 Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 38, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Endziņa, Jirgena, Kaksīša, Putniņa un Seiles iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Zelgalvja kungs, jūs četras minūtes izmantosit? Lagzdiņa kungs, četras minūtes izmantosit?

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumiem. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Pagājušās nedēļas ceturtdienas sēdē savā runā, motivējot jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un ekonomikas ministram par energokompleksa uzņēmumiem, es izteicu konstatējumu, ka Ekonomikas ministrijas sūtītā atbilde uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumu, šīs atbildes konfidenciālā daļa, līdz jautājuma iesniedzējam tā arī nenonāca. Diemžēl es nepareizi nosaucu Saeimas kanceleju kā vainīgo pie šīs vēstules nenonākšanas līdz galam, un līdz ar to es paziņoju, ka man nav pretenziju pret Saeimas kanceleju, tajā skaita vēl jo vairāk politisku pretenziju, ja kāds šādi manu iepriekšējo uzstāšanos būtu uztvēris. Ir noskaidrojies, ka šī vēstule atrodas pie Saeimas priekšsēdētājas Kreituses kundzes, un Saeimas frakcijas “Latvijai” deputāti cer, ka mēs tuvākajā laikā to arī saņemsim. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jūs saņemsit, tikko kā ministrija noņems konfidencialitāti un manu vārdu no šī dokumenta. Ja ministrija atsūtīs tādu dokumentu, es frakcijai arī nodošu šos materiālus, kas ir pie manis seifā.

Vārds paziņojumam Aristidam Lambergam, LNNK un LZP frakcijas deputātam!

 

A.Lambergs (LNNK, LZP).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu uz īsu sēdi sekojošus Latvijas — Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupas locekļus: Lībane, Jurkāns, Ameriks, Apalups, Čevers, Daudišs, Dilba, Deņisovs, Dunkers, Endziņš, Gorbunovs, Jurkāns, Kaksītis, Kazāks, Kaža, Kļaviņš, Krastiņš, Kuprijanova, Kušnere, Ķezbers, Nagobads, Panteļējevs, Pēterkops, Rubins, Rubulis, Saulītis, Sausnītis, Sinka, Strods, Teniss, Tučs, Zelgalvis un Zīle. Paldies! Prezidija zālē blakustelpā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Aivars Guntis Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Antons Seiksts, Jānis Straume, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

( P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 62 deputāti. Tātad turpinām debates par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rullī”. Ā, nē, es atvainojos — Satversmē. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

E.Zelgalvis (TKL). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ir saņemts, es teiktu, ļoti nopietns, svarīgs priekšlikums par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka nav anotācijas, nav pietiekoša pamatojuma šādam grozījumam. Līdz šim šeit sēdēs ir izskanējis viens arguments, kāpēc vajadzētu izdarīt šādu grozījumu, proti, pārcelt Saeimas vēlēšanu laiku no oktobra uz agrāku laiku, šeit ir minēts — uz aprīli. Tas ir jautājums par budžetu, ka, lūk, tajā laikā, kas ir jaunai valdībai pēc Saeimas ievēlēšanas, kura oktobrī notiek, lūk, maz laika paliek, lai līdz jaunajam finansu gadam, līdz jaunā gada sākumam varētu sastādīt, iesniegt un apstiprināt valsts budžetu, un tāpēc vajag pārcelt šo laiku. Kāds tad ir faktiskais stāvoklis šajā jomā? Pašlaik valsts budžeta sastādīšanu, iesniegšanu, izskatīšanu un apstiprināšanu reglamentē, nosaka likums — likums par budžeta un finansu vadību. Šajā likumā visa šī kārtība ir noteikta, noteikts ir arī termiņš, proti, tas ir 1.oktobris, kad Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimā pieņemšanai ikgadējā valsts budžeta likuma projekts nākamajam saimnieciskajam gadam. Arī pārējie jautājumi ir reglamentēti likumā. Un kāds ir jautājums? Ja valdība, kura darbojas līdz jaunajām vēlēšanām, izpilda šo likumu, šī likuma prasības un tiešām Saeimā iesniedz šo budžeta projektu un Saeima to arī pieprasa, izskata un apstiprina, tad nekādu problēmu tālāk jaunajai valdībai arī nevarētu būt. Otrs jautājums. Ja tiešām tas netiek izdarīts, tad arī jaunā valdība tomēr uz tā projekta pamata, ko ir izstrādājusi iepriekšējā valdība, var šo budžeta projektu precizēt un iesniegt jaunajai Saeimai. Kā bija ar šī gada budžetu? Šī gada budžetu vecā valdība, ja tā var teikt, iepriekšējā valdība, budžeta projektu sastādīja un izskatīja arī decembra beigās. Šeit gan situācija, mēs zinām, bija tāda, ka jaunās valdības tik ātri nebija pēc Saeimas vēlēšanām, bet vecā valdība, Finansu ministrija strādāja un budžeta projekts tika izstrādāts. Un tas, kas šeit dažkārt tika teikts budžeta apspriešanas gaitā, ka, lūk, jaunajai valdībai ir bijušas lielas grūtības tieši ar budžeta sastādīšanu, maz laika ir bijis un tā tālāk, faktiski nav īsti pareizi, jo tāds projekts bija izstrādāts, bija pat divi projekti, divi varianti, bija tā saucamais pesimistiskais un optimistiskais variants. Un jaunā valdība faktiski šā budžeta pamatā ņēma iepriekšējās valdības pesimistisko variantu.

Ja mēs paskatāmies skaitļus, kādus iesniedza Sāmītes kundze, kādreiz arī mūsu Budžeta un finansu komisija, tad mēs varam salīdzināt šos skaitļus un redzēt, ka tur liela daļa šo ciparu ir tie paši, kādi bija. Daži cipari, protams, ir koriģēti, bet būtisku, lielu izmaiņu šeit nav. Protams, budžeta izdevumu daļā varbūt vajadzēja panākt zināmas izmaiņas, bet to visu varēja izdarīt. Tātad kāds ir secinājums? Ja mēs šo problēmu skatām no budžeta iesniegšanas, izskatīšanas un apstiprināšanas aspekta, tad es uzskatu, ka nav vajadzīgs izdarīt tādas būtiskas izmaiņas Satversmē, pārcelt vēlēšanu laiku. Tāpēc aicinu balsot par to, lai nenodotu šo likumprojektu izskatīšanai komisijās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Arī es esmu viens no tiem Saeimas deputātiem, kas principā atbalsta ideju, ka būtu nepieciešams pagarināt Saeimas darbības laiku un prezidenta darbības laiku no trijiem gadiem līdz četriem gadiem. Tāpat es uzskatu, ka, lai sekmīgāk strādātu pašvaldības un pašvaldību deputāti, arī pašvaldības būtu jāievēlē uz četriem gadiem. Tomēr, godātie kolēģi, piecu deputātu piedāvātais likumprojekts, manuprāt, nav pieņemams tādēļ, ka mums kā Saeimas deputātiem nav tiesību noteikt ar likumu, ka mūsu darbības laiks tiek pagarināts no trijiem gadiem līdz trijiem gadiem septiņiem mēnešiem, kā to piedāvā šā likumprojekta autori. Ar pārejas noteikumiem tiek paredzēts, ka šī 6.Saeima darbojas nevis līdz 1998.gada rudenim, bet līdz 1999.gada vasarai — jūnijam. Taču saskaņā ar Satversmes 10.pantu Saeimu ievēlē uz trim gadiem. Šī norma bija spēkā 6.Saeimas vēlēšanu dienā, un vēlētāji mums ir devuši mandātu tikai un vienīgi uz trijiem gadiem, mums nav tiesību rīkoties tā, kā to dara dažas bijušās PSRS republikas un šo republiku vadītāji, kuri patvaļīgi paši pagarina savas darbības un pilnvaru laiku par vienu gadu, par trijiem gadiem un vienā Vidusāzijas republikā pat par četriem gadiem. Šis laiks ir pagarināts tur ievēlētajam prezidentam. Tādēļ, godātie kolēģi, ja mēs vēlamies pieņemt pārejas noteikumus tādā redakcijā, kādu piedāvā pieci šī likumprojekta autori, vienīgais ceļš ir tikai tautas nobalsošanas ceļš par šādu normu. Paši mēs šādu likumu akceptēt nedrīkstam, jo tas vienkārši nav pieļaujams. Tādēļ, godātie kolēģi, lūdzu manis teiktos argumentus apsvērt, pirms jūs balsojat “par” vai “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijām, un, ja gadījumā tas tiks nodots komisijām, tad arī lai akceptētu vai neakceptētu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

A.Saulītis (TKL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es pateicos Lagzdiņa kungam, viņš aiztaupīja tik tiešām vienu sadaļu no manas uzstāšanās, un es negribu atkārtoties. Vienkārši es domāju, ka ir pats par sevi saprotams, ka, nu, nekur nevarēs izskaidrot, ja mēs pieņemsim likumus, kas uz šo Saeimu attiecas. Ir sarunas ar kaimiņiem bijušas, teiksim, ar igauņiem, viņi arī ir pieņēmuši daudzus aktus, arī par deputātu atalgojumu, par citām lietām, bet to viņi ir izdarījuši kā tādu ceļa maizes novēlējumu savam nākošajam parlamentam. Tāpat arī mums, ja mēs varam darīt kaut ko, tas ir jānovēl uz priekšu. Es domāju, tie ir spēles noteikumi, un mainīt spēles noteikumus spēles gaitā... Lagzdiņa kungs ļoti profesionāli, kā jau jurists, to motivēja, un sīkāk pie tā nepakavēšos.

Otrs punkts, ko es gribēju pateikt, — šis likums tiešām ir ārkārtīgi svarīgs. Šeit ir jāpārvērtē gandrīz visas mūsu tādas varbūt tradicionālās, varbūt mentalitātes vērtības. Mēs redzējām, kādas sekas izraisīja neapdomāta vēlēšanu laika pārcelšana, kad radās disonanse Saeimas darbā, kad 5.Saeimas vēlētais prezidents ietekmēja 6.Saeimas vēlētāju gribas noteiktas valdības, teiksim, sastādīšanu. Mēs redzējām visas tās kolīzijas, cik tas gāja grūti un kā tas veidojās. Nu, es gribu būt atklāts, es nezinu, kā tas veidotos, ja prezidents būtu, teiksim, nu, citu politisko spēku atbalstīts. Bet šeit varbūt jāskatās pāri 6.Saeimas līmenim un jāpaskatās, nu, šī situācija. Tādi neskaidri spēles noteikumi nebūtu pieļaujami, un varbūt ir vairāk jāskatās, lai nebūtu šīs perioda nobīdes, lai neveidotos tā, ka vienas Saeimas vēlētāju gribas izpausme kaut kādā veidā konfrontē ar to pašu vēlētāju, bet jau citu gribas izpausmi. To varētu nosaukt par tādu juridisku atavismu, kad pagātne, kas nav noslēgusies, savā tādā attīstības ciklā ietekmē jau šodienu, un sliktāk, ja tā tiek pārcelta uz nākotni. Tāpēc man gribētos šajā gadījumā varbūt aicināt... Latvijā ir Juristu biedrība, varbūt tā varētu kā tāda sabiedriska organizācija izdiskutēt, pieaicinot plašākus sabiedrības slāņus, politiķus, veikt varbūt tādu sabiedrisku diskusiju vispār, lai paskatītos, kāda ir mūsu tautas mentalitāte šajā jomā, kā viņa vēlas.

Es gribēju vēl konkrēti minēt dažus argumentus tai otrai pusei — kādi parādīsies tie negatīvie momenti, ja mēs pagarināsim šo laiku. Tātad pirmām kārtām mūsu valsts ir vēl savā demokrātijas veidošanās ceļā. Mēs redzam, cik ātri veidojas partijas un atkal aiziet no politiskās skatuves, atkal veidojas. Šis process ir ļoti dinamisks. Varbūt tik tiešām ir jāsabalansē, varbūt šie trīs gadi atkal kavēs šo pārejas perioda dinamismu? Nezinu, par to arī ir jādiskutē. Tātad skaidrs ir viens — ar šī laika pagarināšanu samazināsies tautas līdzdalība, tātad līdzdalība jau būs nevis katru trešo gadu, bet katru ceturto gadu, tātad cilvēki būs tā kā drusku vairāk atstumti no līdzdarbošanās, arī viņu vēlme tiks tā kā drusku izstiepta laikā. Šī nekonkrētība un tās pragmatiskās sekas arī ir jāizvērtē. Vai tas mums ir vajadzīgs, ja mēs 50 gadus pilnīgi nepielietojām demokrātiskus institūtus, ja mums nav ne prakses, ne pieredzes? Arī mums, deputātiem, ir bijušas daudzas kļūdas šo principu pielietošanā un traktēšanā. Es domāju, ka tieši šis trīs gadu cikls palīdz mūsu vēlētājiem, mūsu cilvēkiem ātrāk saprast šo demokrātisko procesu, ieiet tajā un justies pilnīgi stabili un droši, apzināties šo demokrātisko procesu nevis kā traucēkli, bet kā pašsaprotamu vērtību, kuras saglabāšanai, teiksim, tādā saprašanas kulminācijā cilvēki varētu būt gatavi ziedot pat savas materiālās vērtības un dzīvību. Es gribētu arī teikt, ka būs novērojams arī tāds moments, ka, protams, šajos četros gados šīs vēlēšanās būs vēl asākas, šīs kolīzijas būs vēl stiprākas, savstarpējā partiju cīņa būs vēl neiecietīgāka, jo balva par palikšanu, teiksim, četri gadi, ir lielāka. Vai tas ir vēlams šodien, tas nestabilajā sociāli politiskajā situācijā arī ir jāizvērtē. Un ir vēl viens tā saucamais, nu, tāds efekts, it kā šis efekts to skaidro. Ja kādā sistēmā palielina ierēdņu skaitu vai palielina darba laiku kaut kādam darbam, tad bieži vien šī proporcija starp to, ka palielina ierēdņu skaitu un darba laiku, un darba efektivitāti ne vienmēr ir tieši proporcionāla. Un es domāju, tie cilvēki, kas ir studējuši savos gados, zina — ja ir pārāk daudz laika eksāmeniem sagatavoties, tad sekmes atkal bieži vien ir apgriezti proporcionālas šim laikam. Protams, ja ir par īsu tas laiks, tad arī ir grūti, bet mēs zinām, ka studentam vienmēr vienas dienas pietrūkst. Un varbūt ir drīzāk jāpaskatās, ar tādu mentalitāti varbūt jāizvērtē šīs mūsu Saeimas darba efektivitāte, varbūt šis trīs gadu cikls tik tiešām piešķir tādu dinamismu, piešķir tādu aktivitāti. Un šeit tas ir jāizvērtē. Varbūt mēs varam caur Kārtības ruļļa pilnveidošanu, caur kaut kādām citām lietām atrast mūsu efektivitātes, nevis kvantitātes rādītāju palielinājumu, bet es domāju, ka mēs visi vairāk sirgstam tieši no tā, ka mums trūkst šajā darbā efektivitātes. Efektivitāti var panākt ar saprašanu. Nu, saprašanas process ir grūtāks, bet jācenšas, es domāju. Nu, un, protams, ka četru gadu laikā būs garāki tā saucamie iešūpošanās periodi. Teiksim, pēc 6.Saeimas vēlēšanām mēs redzam, ka šī iešūpošanās perioda faktiski nav, valdība uzsāk aktīvu darbu. Veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu, tā ir cita lieta.

Tagad būs prezidenta vēlēšanas. Visu laiku tiek uzturēta sāncensība. Tiek uzturēts temps. Deputāti brauc pie saviem vēlētājiem, tiekas ar viņiem, propogandē savu viedokli, bet tomēr notiek arī informācijas apmaiņa. Tomēr viņi arī stāsta, kas notiek Saeimā, cilvēki laukos vai pilsētās jūt kaut kādu līdzdalību šajā procesā. Un es domāju, ka tas ir pats svarīgākais. To būtu grūti noliegt — bez cilvēku līdzdalības būs ļoti grūti panākt kaut kādus pozitīvus rezultātus. Es domāju, ka šai diskusijai jānotiek. Es tikai minēju kādus piecus kritērijus. Bet man ir lūgums valdībai arī daudzos citos jautājumos, kā, piemēram, par veselības apdrošināšanas koncepciju vai kādu citu, teiksim, tādos visu tautu skarošos jautājumos, punktos varbūt no sākuma mēģināt caur profesionālajām arodapvienībām vai kaut kādām sabiedriskām organizācijām... Šajā gadījumā es domāju, ka mums galīgi nav izmantots tāds orgāns kā Juristu biedrība. Teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs Juristu biedrībai ir fantastiski augsta loma. Varbūt tā varētu uzsākt šo diskusiju, izvērtēt varbūt pilnīgi, es negribu teikt, apolitiski, bet mēģinātu tos plusus un mīnusus salikt, un tad jau mēs tās diskusijas rezultātā varētu pilnīgi kompetenti izšķirties — jā vai nē, kāpēc un ko mēs gribam. Un tad mēs arī spētu saviem vēlētājiem izskaidrot. Es baidos, ka šodien, pieņemot, teiksim, tādā situācijā, kādā šis likums ir, neviens no zālē sēdošajiem deputātiem nespēs izskaidrot saviem vēlētājiem, ka tas ir vajadzīgs. Bet to intuitīvo pārliecību, ka tā bija tiešām vajadzīgs Saeimai, lai uzlabotu darbu, to nespējam gūt vienkārši tāpēc, ka cilvēks bez zināmas informācijas bāzes intuitīvi nespēj pieņemt lēmumu un līdz ar to pateikt, ka tas lēmums ir viņa. Un līdz ar to mēs atkal spersim kārtējo soli uz to, ka Saeima kā institūcija, kā likumdošanas orgāns zaudēs savu prestižu tautas acīs. Un mēs 5.Saeimā ļoti daudzus soļus esam spēruši uz to, ka Saeima zaudē savu prestižu. Es domāju, ka valsts demokrātijas attīstības procesam šī Saeimas prestiža celšana kā tāda, kā politisko spēku kopuma sadarbības izpausme, teiksim, apliecinājums, ka mēs arī protam strādāt kopā, diskutējot konstruktīvi, es domāju, ir nepieciešama. Tāpēc es varbūt acinātu pārdomāt šo lietu, uzsākt šo diskusiju sabiedrībā. Man ir lūgums — varbūt varētu caur Juristu biedrību to sākt izskatīt kādās valdes sēdēs vai kaut kā. Es domāju, ka tas arī aiztaupītu juristu savstarpējos strīdus šeit, Saeimā. Un tad jau varētu kaut kā piedāvāt šo modeli, izskatot visus aspektus sabiedrībā, un tad pēc kopīgas diskusijas vienoties un pieņemt šos noteikumus 7.Saeimai. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pauls Putniņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Vispirms es gribu izteikt gandarījumu tajā nozīmē, ka no runātājiem, kā es to sapratu, visi novērtējuši, ka trīs gadi produktīva darba laika Saeimai ir par maz. Un, otrkārt, ka Saeimas vēlēšanām ir jābūt pavasarī jau minētā budžeta iecerēšanas sakarā. Taču problēma ir tā, ko jau šeit mani kolēģi iezīmēja, un faktiski jautājums ir politiski ētiska rakstura. Un, lūk, mēs arī mūsu frakcijā ļoti karsti, aktīvi un pēc būtības par šo jautājumu diskutējām un arī zināmā mērā mūsu domas šajā ziņā dalījās. Bet mums jāsaprot, pirmkārt, viena lieta. Ja mēs neatrisināsim šo jautājumu šeit, 6.Saeimā, šī jautājuma atrisinājums būs jārod 7., 8. vai 9. Saeimā. Tātad mēs uzņemamies, pirmkārt, šo grūtumu. Jo katra Saeima, kas risinās šo jautājumu, saskarsies ar šo problēmu — tātad sev pagarināt darbības laiku, kas ir, kā jau es teicu, zināmā mērā arī apstrīdams gājiens. Bet zināmā mērā arī varbūt kaut kā citādi, no citas loģikas puses to var tulkot, it īpaši, ja Saeima sekmīgi strādā, ja mēs uzņemamies to darīt. Bet, protams, prese un sabiedrība to vērtēs kā varas uzurpēšanu vēl sešu mēnešu garumā.

Mūsu Latvijas Zemnieku savienība stāv tajās pozīcijās, ka vajag tādā gadījumā mums 6. Saeimas darbības laiku samazināt par sešiem mēnešiem. Un, lūk, interesanti ir tas, ka faktiski piedāvātajā Satversmes labojumā pārejas noteikumā ir teksts: “6. Saeimas pilnvaru laiks izbeidzas ar 7. Saeimas sanākšanu.” Es domāju, ka tas mums ļauj pašiem vērot savu darbu un, kad nāks tā diena tuvāk un mēs būsim no sabiedrības apstrīdēti, tad mēs savu darbības laiku samazināsim par sešiem mēnešiem. Es domāju, ka šāds atvērts variants, kāds tas ir pašlaik šeit ieprogrammēts, šobrīd ir tas labākais. Jo jūs saprotat — ja mēs tagad jau ieprogrammēsim, ka mēs strādājam par sešiem mēnešiem mazāk, tas nozīmēs, ka mēs vēl neesam īsti “iešvunkojušies” strādāt, bet sāksies jau gatavošanās — tas ir neizbēgami — nākošajām vēlēšanām. Mēs faktiski savu Saeimas darbu sagrausim lielā mērā.

Es lūdzu par to padomāt un atstāt šādu pārejas noteikumu. Un, ja komisijas nodarbosies nopietni, ja Saeima ar to nopietni nodarbosies, ja sabiedrība iesaistīsies ar saviem spriedumiem, domājošā prese, tā gudrākā daļa arī ņems līdzdalību šī jautājuma risināšanā, mēs atradīsim šo risinājumu. Bet, ja mēs šodien nepieņemam, nenosūtām komisijām šo priekšlikumu un rodam citu, jau it kā norakstot šo Saeimu, vai tas būs valstiski un politiski gudri? Es domāju, tas nebūs gudri. Šeit ir ielikta drusciņ tā zemnieciskā viltība iekšā. Uzticēsimies viņiem, atdosim komisijām un spriedīsim! Es domāju, tā ir izeja. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš — frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Cik es saprotu, tad daži iniciatori taisās jūsu pilnvaras pagarināt par pusgadu. Es kā jurists, kurš ir mācījies jurisprudenci, bet strādājis jurisprudencē pamaz, mācījies sen, tad, kad vēl bija vecie pasniedzēji no pirmskara laikiem, nekādi nevaru saprast, kā var taisīt kādu likumu ar atpakaļejošu spēku, ja tas nav īpaši paredzēts kaut vai starptautiskos lēmumos vai kaut kā tamlīdzīgi. Vai arī tas nav sevišķs gadījums, kas tiešām ir izšķirošs sabiedrības interesēs. Man liekas, ka vispār šis likumprojekts vai grozījums likumā ir tāds kā izmēģinājuma gaisa balons palaists. Un jāsaka, ka izbrīnu man rada tikai tas, ka to ir parakstījuši arī Juridiskās komisijas locekļi. Man ir tāds iespaids radies, ka tiešām Saeimā trūkst juristu. Un juristi, kas šeit ir, juridisko frazeoloģiju apguvuši labi un atsevišķos jautājumos juridiski spriež perfekti. Bet tikko pienāk jautājums pie robežas, kur skartas ir kaut kādas intereses, tā viņi vienkārši kļūst nedzirdīgi vai, var teikt, no jurista tur nepaliek nekas pāri. To mēs piedzīvojām, kad šajā pašā zālē dzirdējām, kad bija skaidri redzams, ka tiek pārkāpta Satversme, un nāca uz šīs tribīnes juristi un izlikās, ka nesaprot, ka pārkāpta ir Satversme. Un šoreiz jāsaka, es izsaku lielu pateicību Jānim Lagzdiņam no “Latvijas ceļa” par īsta jurista mugurkaula saglabāšanu. Un es ceru, ka citi juristi no citām frakcijām viņa paraugam sekos nākotnē.

Mūsu frakcijā ar juridisko izglītību es esmu vienīgais. Un tāpēc tas neattiecas uz mūsu frakcijas juristiem. Varu teikt tikai tik daudz, ka mūsu ne juristi juridiski perfektāk spriež par vienu otru juristu no Juridiskās komisijas. Šinī likumprojektā nav pārejas noteikumu. Mēs piedzīvojām, ka nebija pareizi pārejas noteikumi. Šī pati zāle noraidīja likumprojektus, mūsu likumprojektus rindām vien, ja nebija kaut kas perfekti vai nebija kaut kur noformulēts līdz galam. Tad galu galā ko šis likumprojekts paredz? Kad tad vajadzētu sasaukt nākošo Saeimu? Kāds tad ir tas termiņš? Nav redzams. Bet, ja tas ir paredzēts normālā demokrātiskā likumdošanas kārtībā, ka tā būtu jāsasauc 1988.gada aprīlī, tādā gadījumā šim likumprojektam nav klāt Finansu komisijas apstiprinājuma. Jo tad būs šajā sasaukuma laikā neparedzēti izdevumi. Vārdu sakot, neredzu, ka šis likumprojekts ir tāds, ko būtu pamats virzīt uz komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! (Starpsauciens no zāles: “Arī grib, lai uzslavē...”)

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kā tas atkal ir sagadījies, ka man jārunā tūlīt pēc cienījamā Mauliņa kunga, augsti kvalificēta jurista, kurš gan saka, ka viņš praktiski juridisko darbu nav strādājis, un izsakās, ka Juridiskajā komisijā daudzi juristi maz ko sajēdz.

Es pirmām kārtām ieteiktu Mauliņa kungam varbūt vismaz brilles uzlikt uz acīm un izlasīt, ka šeit ir pārejas noteikums. Un Putniņa kungs jau pievērsa jūsu uzmanību šim pārejas noteikumam un arī pateica to, ka šeit jau ir ielikta zināma zemnieku viltība. Tātad izbeidzas ar 7.Saeimas sanākšanu. Kad notiks 7.Saeimas vēlēšanas — vai pusgadu pirms vai pusgadu pēc — šeit pateikts nav. Bet šeit ir ielikta iekšā tā pamatdoma, ka ir jāpārstrukturē Saeimas darbs no trijiem gadiem uz četriem gadiem. Un, ja Mauliņa kungs, jurists būdams, ir sekojis iepriekšējai likumdošanai, skatījies, kā šis jautājums tika risināts 4.Saeimā, tad acīmredzot Mauliņa kungs neļaus man samelot un atzīs, ka 4.Saeima pieņēma divos lasījumos grozījumus Satversmē. Diemžēl tālāk netika, jo sekoja 1934.gada 15.maijs. Un tika pieņemts arī šis palielinājums uz četriem gadiem. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Arī samazinot līdz piecdesmit!”) Nav pareizi, Leiškalna kungs, samazinājums uz 50 deputātiem bija kā priekšlikums, bet tas pieņemts netika. Bet šeit vēl, ja jūs runājat par to, ka, lūk, vai šādu grozījumu Saeima var noteikt... Bet kas tad var noteikt? Saeima ir likumdevēja, un Saeima var grozīt arī Satversmi, proti, ievērojot pašas Satversmes pamatnoteikumus, ka ir jābūt klāt vismaz divām trešdaļām no Saeimas deputātiem un tad ar divu trešdaļu balsu vairākumu no šī kvoruma var izdarīt šo grozījumu.

Bet tagad vēl par šo finansu secinājumu. Man liekas, ka tieši otrādi, Mauliņa kungs, — ja Saeimas vēlēšanas ir ik pa trijiem gadiem, tad tas prasa daudz vairāk budžeta līdzekļu nekā tas, ka Saeima pastāvēs tā vai citādāk. Vai tā būs 6.Saeima vai 7.Saeima, vai 8.Saeima, viņa turpina funkcionēt. Un tātad izdevumi Saeimas uzturēšanai kā ir, tā paliek. Vēlēšanas — tās prasa jau papildu izdevumus. Un prasa nevis piecus vai sešus tūkstošus, bet laikam jau prasa miljonu, ja ne vairāk no valsts budžeta. Tā ka drīzāk šeit ir zināma ekonomija. Tāpēc es to arī aicinātu ņemt vērā.

Bet tagad padomāsim arī par kaut ko citu. Šeit tika runāts par Juristu biedrību, par atsauksmi. Bet kādā veidā vispār var sākties diskusija, ja tas paliek tikai kaut kādas idejas līmenī, un cauri. Ja tas ir nodots Saeimas komisijām, tādā gadījumā acīmredzot gan Juristu biedrība, gan dažādas politiskās partijas, sabiedriskās organizācijas un cilvēki var izteikt savu viedokli. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Acīmredzot mēs varam arī tad apsvērt un konsultēties ar tautu, kā rīkoties tālāk. Un es atgādināšu varbūt tiem kolēģiem, kuri iebilst pret to, ka nākošā gada 8. martā ir pašvaldību vēlēšanas. Varbūt mēs varam atrisināt šo problēmu, lai nebūtu tā, ka Saeima pati nosaka, vai tā pagarina vai samazina savas pilnvaras, nododami to galīgai nobalsošanai tautai tajā pašā vēlēšanu dienā, kad cilvēki ies pie urnām. Tas prasīs minimālus izdevumus — tikai attiecīgi sagatavojot šo biļetenu. Tātad arī tādu lietu mēs varam pārdomāt un apspriest. Bet to visu mēs varam darīt tikai tad, ja šis dokuments ir mums darba kārtībā, ja mēs pie tā strādājam, ja mēs to apspriežam un arī uzklausām cilvēku domas, tautas domas. Tāpēc es aicinu tomēr nodot šo dokumentu komisijām un rūpīgi pie tā strādāt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienīto priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es uzskatu, ka tā ir ārkārtīga nekaunība tautas priekšā un absolūts jebkuras demokrātijas un tiesiskuma normu pārkāpums, ja Saeima pagarinās pati savu pilnvaru termiņu. 6. Saeima ir ievēlēta līdz 1998. gada oktobrim, un mēģinājumi šo ievēlēšanas termiņu pagarināt ir pielīdzināmi varas uzurpācijai, zināmā mērā pat valsts apvērsumam, jo, ja mēs pagarinām savu termiņu līdz trīsarpus gadiem, cik tad tālu ir vēl no tā, ka mēs pagarināsim savu termiņu līdz 5, 8 vai 10 gadiem vai pat noteiksim, ka 7. Saeimas vēlēšanas vispār nav vajadzīgas. Frakcijai “Latvijai” šie valsts varas uzurpācijas un valsts apvērsuma mēģinājumi kategoriski nav pieņemami.

Es ticu, ka valdošajai elitei var būt izdevīgi šo savu valdīšanas laiku pagarināt, jo ilgāk tā varēs darboties atrautībā no tautas, bet mums tas nekādā gadījumā nav pieņemami. Es domāju, ka tautai arī tas nav pieņemami.

Un es nevaru šeit piekrist arī Putniņa kunga vispārinājumiem, it kā visi piekrītot tam, ka tiem četriem gadiem jābūt un ka arī budžeta apsvērumu dēļ būtu vajadzīgas šīs vēlēšanas pavasarī. Debatēs tika izteiktas pavisam citas domas. Un es arī kategoriski nepiekrītu Putniņa un Endziņa kungu izteiktajām domām, ka šeit mēs likumā varētu atstāt kādu zemnieku viltību ... kaut kādu atvērto variantu. Ja mēs šādu atvērtu variantu atstāsim, man jau šobrīd ir skaidrs ,ar ko tas beigsies. Un es gribu tikai atgādināt, ka mēs šeit nodarbojamies ar likumu pieņemšanu, bet likumā šādas neregulējošas normas nedrīkst likt iekšā. Es aicinu balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Es atbalstu šī projekta nodošanu komisijām, bet, kad es klausos daža jurista argumentāciju, tad tas mani, citādi mierīgu cilvēku, nokaitina. Taču tad es mierinu sevi ar domu —nu, redz, nabaga juristi, viņi taču ir padomju universitātes jeb, teiksim, padomju skolas juristi un daži nav varējuši atraisīties no šīs padomju filozofijas. Un tad notiek tā, kā Čerāna kungs nupat mums nodemonstrēja: ja tu gribi kādu noliegt, pret kādu vērsties, tad pamēģini vispirms viņu izķēmot, pamēģini uztriept pavisam citas krāsas. Kurš te runā par šīs Saeimas pilnvaru pagarināšanu? Kurš? Vai šis projekts to paredz? Vēlēšanu dienu nosaka Saeima. Kur ir teikts, ka mēs gribam pagarināt? Mēs gribam saīsināt varbūt. Nu varbūt... Nu, lūdzu, sakiet, mīļie draugi un kungi, un dāmas, — kā tad jūs domājat, kad tad būs savādāks stāvoklis? Jeb mēs pieņemam, ka trīs gadu Saeimas darbības laiks ir negrozāms likums, absolūta patiesība? Nevar kustināt, tas tā paliks mūžīgi mūžam līdz 3000. gadam, jo nekad jau nebūs citāds stāvoklis, kā tas ir šodien. Vienai no Saeimām reiz ir jāizšķiras pagarināt Saeimas darbības laiku uz četriem gadiem, ja tas ir prātīgi. Un tas ir prātīgi. To pierāda arī citas valstis, kuru budžets ir daudz pilnāks, kurām ir daudz vairāk līdzekļu. Katras vēlēšanas tomēr maksā naudu. Vienkārša matemātika. Vai 3 x 10 ir 30 vai 4 x 10 ir 40. Tātad četros gados tie paši izdevumi. Tā jau nu nevajadzētu iedomāties, ka mēs nevaram ķerties šai lietai klāt. Varam. Un viss notiek likumā un Satversmē noteiktajā kārtībā. Satversme paredz šādu iespēju. Divas trešdaļas balsu ir vajadzīgs. Ja mums to nebūs, nu, labi, noraidīsim, atstāsim nākošajai Saeimai šo uzdevumu. Bet teikt, ka tas ir negrozāms, ka mums ir jāpaliek pie trīs gadu Saeimas darbības laika, — to nu nevar prātīgi pamatot, ka tas ir labāk un ka tas ir tas labākais atrisinājums un negrozāms, par visām lietām negrozāms. Tas mani kaitina.

Tātad, lūdzu... Un vispār es lūgtu cienītos juristus pārāk nepārslogot šo vārdu un nestaipīt kā tādu teļādu uz visām pusēm, it kā ar to jūs varētu imponēt pārējiem deputātiem un teikt — lūk, uz mani jāklausās, es esmu jurists! Ar argumentiem nāciet, ar prātīgiem argumentiem, nevis vispirms kaut ko sagrozāt, lai tad pret to cīnītos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts! Nolasīšu vēl tālāko runātāju sarakstu, kamēr nāk Bišera kungs, Jānis Mauliņš — otro reizi, Dzintars Ābiķis, Juris Kaksītis, Juris Dobelis, Anta Rugāte. (No zāles deputāte A.Rugāte: “Pieliku...”)

 

I.Bišers (DPS). Cienīto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es domāju, ka mums nevajag cīnīties ar tādiem līdzekļiem, ko loģikā un politikā sen jau visi ir noraidījuši un apzīmogojuši par negodīgiem. Uzzīmēt kaut kādu ienaidnieka tēlu, pierakstīt viņam visbriesmīgākos un slepkavnieciskākos nodomus un pēc tam viņu dedzīgi atmaskot. Man liekas, tam kurš ir izlasījis šo dokumentu pirms kāpšanas tribīnē, vajadzētu būt skaidram, ka šajā dokumentā nav neviena vārda par Saeimas pilnvaru pagarināšanu, tas ir, par šīs Saeimas pilnvaru pagarināšanu. Un tāpēc nevajadzētu pret to cīnīties. Ja kāds šādu apvērsumu gribēs rīkot, tad tajā brīdī, kad tāds projekts pacelsies, tad arī pret to cīnīsimies un balsosim “par” vai “pret”. Jautājums ir par paša likuma tekstu, pret kuru gan ir izteikti visai vārgi iebildumi. Visus neapmierina šie pārejas noteikumi. Bet, ja pārejas noteikumi neapmierina, vai tad tāpēc likumu var noraidīt, pat nenododot komisijām? Ja ir nepieciešams kaut ko uzlabot , kaut ko izlemt, izdarot to šajos pārejas noteikumos vai par to Saeimai vēlāk pieņemt īpašu lēmumu, uz kādiem variantiem te jau norādīja, par to mēs varēsim lemt un tad arī šo jautājumu atzīsim un izvērtēsim.

Par to, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, laikam gan tomēr var pārliecināties pasaules valstu pieredzē, jo lielākajā daļā pasaules valstu parlamentu darbības laiks ir četri un pieci gadi. Čsāki termiņi ir kā izņēmums, ko jau Latvijas Republikas sākuma periodā daudzi tiesību zinātnieki atzina par pārāk īsu un lika priekšā izmainīt. Diemžēl tas nav noticis. Vienam ir jāuzņemas un jāizlemj.

Jautājums par kaut kādu finansu līdzekļu trūkumu arī man liekas absurds. Es nezinu, kāpēc daži deputāti uzskata, ka, ja mēs piecos gados sarīkosim trīs Saeimas vēlēšanas, tas būs budžetam izdevīgāk nekā tas, ja vēlēšanas tiks sarīkotas retāk, jo Saeimas vēlēšanas ir dārgs prieks. Arī par to mums ir jādomā, jo tās patērē ne tikai tos līdzekļus, kas tiek paņemti tieši no valsts budžeta, bet patērē ļoti lielus līdzekļus arī no dažādiem citiem avotiem, kuri, manuprāt, ne vienmēr tiek izmantoti lietderīgi mūsu grūtajā stāvoklī. Tāpēc es domāju, ka būtu pamats nodot šo dokumentu komisijām, lai komisijās izspriež, izvērtē, izdara, ja nepieciešams, labojumus, precizējumus, bet nevajag atmest visu šo pamatā derīgo ideju tikai tāpēc, ka kādam nepatīk pārējas noteikumi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts, otro reizi — piecas minūtes.

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es esmu spiests runāt otrreiz. Vispirms es jau nezināju... un Putniņa kungs pareizi pateica, ka te ir iestrādātas, tīšā kārtā iestrādātas mīklas. Es kā jurists tiešām nevaru piekrist, ka šo likumprojektu paraksta arī juristi, pilnībā apzinoties, ka likumprojektā tiek iestrādāta mīkla, kas jāuzmin tagad nu būs likuma izpildītājiem vai tālākvirzītājiem. Tas vēlreiz apliecina to, ko es teicu, — kā nonāk līdz zināmai robežai mūsu juristi, tā viņi vairs nav juristi. (Starpsauciens no zāles: “Vienīgais ir Mauliņš!”) Un apvainojumus, ko mans kolēģis Bišers izteica, ka mēs mālējot ienaidnieka tēlu, es gribu noraidīt. Nekādu tēlu nemālējam, paši jūs viņu mālējat... Paši jūs viņu mālējat ar savu izturēšanos. Mīkla ir paredzēta likumprojektā, tā nav nevienā citā likumprojektā... Ja mīklas iestrādātu, kas tad būtu... Būtu jāuzmin izpildītājiem? Pārejas noteikumos nekas skaidri nav pateikts, kad beigsies šī sasaukuma Saeimas pilnvaras. Un dabiski, ka lien ārā šī pozīcijas vēlēšanās noturēties krēslos. Nu tas tak lien ārā no tās mīklas! Un tur jau nu mēs neesam vainīgi, ja jūs tā esat formulējuši! (Starpsauciens no zāles: “Zīgerists nav mācējis!”)

Tad vēl.... Ja mēs apspriežam likumprojektu, tad vēl par to laiku. Nu iedomājieties, ka aprīlī šogad būtu vēlēšanas. Nu pasakiet, kas tur aizies pie urnām, ja būs tādi plūdi, ka vispār cilvēki nezinās kur likties. Kas brauks apkārt ar cilvēkiem runāt? Ja notiktu šogad... Bet tādi gadi var būt arī turpmāk. Un bez tam mēs taču atceramies, ka pirmskara likumdošana paredzēja, Satversme paredzēja vēlēšanas oktobrī. Un kāpēc paredzēja? Tāpēc, ka latvieši skaidri zina, ka rudeņos jādara viss: gan kāzas jārīko, gan apkūlības jāsvin, gan jāsaskaita, kas mums ir ticis, un tad cilvēki ir brīvi un (Zālē troksnis.) var šajās vēlēšanās tiešām izteikt tautas gribu. (Starpsauciens no zāles: “Apsveikums no tribīnes!”)

Ja mēs tiešām vēlamies izpildīt Satversmes 2.pantu, kas nosaka, ka visa vara Latvijas Republikā pieder tautai, tad es gribu vēlreiz vērst uzmanību uz to, ka notiek gan apvērsumi vardarbīgā ceļā, gan tā saucamie parlamentārie apvērsumi. Un, ja Kārlis Čerāns pieminēja šo iespēju, tad ne par velti! Mēs, tepat sēdot, redzējām visi, ka likumprojekts, kuru iesniedza frakcija “Latvijai”, kurš paredzēja Satversmes aizsardzību un paredzēja atbildību arī par to, ka tiek nevardarbīgi pārtraukta demokrātiskā iekārta, šis likumprojekts tika noraidīts, nenovirzot uz komisijām. To izdarījāt jūs! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu ļoti lūgt un aicināt visus deputātus saglabāt aukstasinību, apspriežot tik vitāli svarīgu dokumentu, un nenokļūt līdz tādiem klaji personīgiem apvainojumiem. Un es gribētu, lai mūsu šodienas diskusijai būtu kāds tiešām loģisks noslēgums. Es cienu gan juristus, kas šo dokumentu ir izstrādājuši, un es cienu arī Mauliņa kungu, kurš arī ir jurists, kaut gan nav pietiekami ilgi strādājis.

Cienījamais Kļaviņa kungs, lai gan jūs teicāt, ka nevajag deputātiem nodarboties ar citu izķēmošanu, — tie ir jūsu vārdi, tajā pašā laikā jūs izteicāt pārmetumus, ka te, lūk, sēž padomju jurists. Manā izpratnē ir arī ļoti spējīgi juristi, kas ieguvuši izglītību padomju laikā, mācoties padomju laika augstskolās.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, šeit nebija korekts arī pārmetums Lagzdiņa kungam, ka viņš šeit runāja par to, ka mēs it kā paši sev gribam kaut ko pagarināt, un tā tālāk. Lagzdiņa kungs jau nebūt neaicināja nenodot šo jautājumu komisijām izskatīšanai, bet vienkārši aicināja mūs padomāt par to, lai gan morāli ētisku apsvērumu dēļ, gan arī praktiski, kā ir rakstīts Satversmē, mēs paši nelemtu par savu likteni, ko faktiski likums šobrīd mums nedeleģē. Šajā sakarībā es gribētu vērst jūsu uzmanību un arī cienījamā jurista Bišera kunga uzmanību uz to. Jūs, Bišera kungs, teicāt, ka, iespējams, mēs varam sev samazināt termiņu par 2—4 mēnešiem. Čstenībā jau mēs to nevaram, jo Satversmē ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Saeimu ievēlē uz trim gadiem. Lemt par mūsu likteni mēs neesam tiesīgi. Valsts prezidents var ierosināt Saeimas atlaišanu, teiksim, pēc 2,4 vai 2,5, vai pēc 2,6 nostrādātajiem mēnešiem, un tauta var par to nobalsot. Mēs paši to izdarīt nevaram, cienījamais Bišera kungs!

Šajā sakarībā vēl es gribu piebilst. Mums parlamentā veidojas tāda manā izpratnē ļoti nevēlama prakse — ļoti ātri pēc dažu minūšu vai stundu diskusijas noraidīt likumprojektus principā, pieļaujot to neizskatīšanu komisijās. Mēs šodien redzējām, cik daudz šeit pacēlās diskutablu lietu, un tieši tas vien jau liecina, ka šo jautājumu vajadzēja rūpīgi izsvērt komisijās. Tieši tāpat bija ar jautājumu par akcīzes nodokli. Mums taču vajadzēja jautājumu par akcīzes nodokli nodot komisijām rūpīgai izskatīšanai, nevis jautājumu noraidīt principā.

Pareizi šeit runāja deputāti par to, arī Bišera kungs, ka mums jau ir jāskatās plašākā jautājuma izpratnē. Mēs ļoti labi zinām no vēstures, ka tāda dogmatiska pieeja, teiksim, vēlēšanu likumam nebūt nenāca par labu pirmskara Latvijā. To pierāda visa pirmskara Latvijas vēsturiskā attīstība.

Šajā sakarībā es domāju, tās ir manas domas par šīs problēmas risinājumu, ka visloģiskāk būtu, ja... un tādā veidā mēs palētinātu izdevumus šai tautas nobalsošanai, ja mēs izmainītu likumu “Par tautas nobalsošanu”, kur paredzēts, ka arī Saeima pati varētu nodot likumprojektu nobalsošanai tautai. Tas būtu loģisks risinājums, un mēs galu galā deleģētu tautai izlemt šo jautājumu. Skaidrs, ka būtu daudz labāk, ja vēlēšanas būtu pavasarī, un, protams, arī, iespējams, no valsts stabilitātes viedokļa būtu vēlamāk, ka Prezidentu un Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.

Tāpēc nobeigumā es, cienījamie kolēģi, gribētu teikt: nu neļausimies emocijām! Šeit tika izteikti daudzi un dažādi argumenti. Nodosim šo likumprojektu izskatīšanai komisijās! Es pat aicinātu nodot visām parlamenta komisijām, jo jautājums ir vitāli svarīgs. Rūpīgi izdiskutēt, pieņemt to vēlamāko risinājumu, lai ar maksimāli maziem materiālajiem līdzekļiem, iesaistot nobalsošanā tiešām varbūt tautu, mēs panāktu maksimālu rezultātu, kas padarītu mūsu valsts dzīvi turpmāk labāku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.Ābiķa kungs, lūdzu precizēsim! Jūs teicāt: “Es pat ierosinātu...” Vai jūs ierosināt vai ne? Tagad precīzi pasakiet, vai ierosināt nodot visām likumdošanas komisijām?

 

Dz.Ābiķis. Es ierosinu nodot visām Saeimas komisijām, kam ir likumdošanas tiesības.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs esam gandrīz stundu veltījuši, manuprāt, tikai vienam jautājumam — tiem dažiem vārdiem, kas ir ierakstīti pārejas noteikumos. Manuprāt, es nedzirdēju nevienu argumentu par to, ka nebūtu jānosaka Saeimas pilnvaru laiks turpmāk četri gadi. Taču var būt, ka kādam arī tāda doma ir, tādēļ es gribu lūgt jūs uz šo jautājumu skatīties ne tikai no budžeta viedokļa, bet arī vispār no Saeimas un valdības darbības efektivitātes viedokļa.

Man ļoti žēl, ka Jānis Strods nebija šajā laika periodā, kopš atgriezies no Londonas, līdz šai dienai pastāstījis, kā tad mūsu kolēģi Anglijā skatās uz šo jautājumu, jo tieši šāds jautājums tika uzdots un atbilde tika saņemta. Protams, viņi ir korekti cilvēki un negrib iejaukties citas valsts parlamentārajā darbībā, taču, paskaidrojot savu viedokli, viņi arī norādīja, ka, viņuprāt, trīs gadi tas ir pārāk īss laika periods. Un, manuprāt, šeit mēs gandrīz visi to saprotam, ja nav kaut kādas citas vēlēšanās kaut kā savādāk iztulkot.

Man ļoti žēl, ka šeit no tribīnes runā cilvēki un saka — man šķiet, es domāju, man ir aizdomas, ka viņš domāja tā. Es esmu viens no šā likumprojekta parakstītājiem, un kādēļ gan kāds cits grib uzņemties, būdams jurists vai nejurists, būdams praktiķis vai nepraktiķis, spriest manā vietā, ko es domāju. Es varu apgalvot, ka apakšā parakstījušies deputāti domāja tikai to, kas ir uzrakstīts uz papīra.

Mans kolēģis Ābiķis jau tikko teica, ka Satversmē ir ierakstīts — uz trim gadiem. Tādā gadījumā, ja kāds saka, ka šeit ir runa par šiem dažiem mēnešiem, tātad samazināsim laiku 6.Saeimai uz īsāku periodu un tad par 7.Saeimu lemsim, tas arī ir tikpat nepareizi, ja jau tā formāli mēs pieejam šā jautājuma risināšanai. Tātad, lūk, mēs it kā kādā brīdī nonākam šajā apburtajā lokā, šo trīs gadu lokā, no kura it kā negribam, varam, bet negribam politisku apsvērumu dēļ no viņa tikt ārā. Bet ir jātiek! Un ir jātiek, pirmkārt, budžeta dēļ! Otrkārt, šī valsts darba sakārtošanas dēļ. Un vienmēr jau laikam šajā zālē tā būs, ka kaut kāda daļa būs pozīcijā, kaut kāda daļa būs opozīcijā. Tāda ir tā parlamenta sūtība, visās valstīs tāda tā ir. Un noorganizēsim lietišķi šo darbu! Es sacīšu to pašu, ko sākumā teicu, ka tā vietā, lai mēs komisijās par to runātu, mēs tagad stundu runājam tikai par formālo lietu — nodot komisijām. Un tikai par vienu — pārejas noteikumu lietu.

Mēs aizejam līdz tādam, nu, lai atvaino autors, smieklīgumam. Aprīlī pali būs. Jūlijā un jūnijā karstums būs. Martā un februārī putenis būs. Decembrī un janvārī liels sals būs, un tā pie tās balsošanas arī netiksim un kā Sūnu ciemā dzīvosim. Pārkāpsim šo savu “ego” un izbeigsim sarunas par nodošanu vai nenodošanu komisijām, domāsim par to, kā, ja nepieciešams, pilnveidosim šo likumprojektu, bet nenodarbosimies ar to, kā kādreiz mēs studentu gados stāstījām par vienu otru semināru, ka no viena spaiņa lej otrā ūdeni un darbs uz priekšu netiek. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Laikam reizi pa reizei tomēr ir arī no šīs tribīnes jāatgādina dažas varbūt tiešām vispārzināmas patiesības. Taču skaidrs, ka jebkuru domu, jebkuru visnopietnāko principu, visskaistāko ideālu var padarīt absolūti bezjēdzīgu. Vajag tikai prast to izdarīt un pagriezt attiecīgo domu sev vēlamā virzienā. Protams, es pilnīgi saprotu, ka tieši tāda rīcība varētu arī būt attaisnojama, ja vērtē vispār opozīcijas darbu. Protams, opozīcijas mērķis ir pierādīt, ka pozīcija ir vāja, ka viņa ir jāuzlabo, jānostiprina un ka viņai tur vai citur nav kaut kas kārtībā. Tieši tā es vērtēju jebkuru opozīcijas pārstāvju uzstāšanos. Protams, slikti, ka šajā vērtējumā ir piejauktas klāt vēl kaut kādas emocijas. Diemžēl laikam cilvēks, kurš dzīvo šodien mūsu sabiedrībā, ir stingrā mērā pakļauts emocijām. Tāpēc es gribu uzsvērt — varbūt vismaz daži pārstāvji un dažas frakcijas varētu pierādīt savu drosmi uzņemties atbildību. Jā, jebkurš it kā tālāk nepopulārs lēmums un tā pieņemšana prasa īpašu drosmi uzņemties šo atbildību un neliekuļot. Neliekuļot un neizlikties par eņģeli — tu tāds neesi! Protams, šī izlikšanās par eņģeli rada zināmu pretdarbību un vēlēšanos izvilkt attiecīgā brīdi attiecīgos faktus, kas šo eņģeli parāda pavisam citā gaismā. Tāpēc arī lūdzu, kolēģi, nebrīnieties, ja kādreiz pozīcijas pārstāvju runās parādās kādi īpaši argumenti.

Šajā gadījumā ir vajadzīga prasme aizstāvēt savus uzskatus un pierādīt, ka šie grozījumi Satversmē būtu nepieciešami. Es pilnīgi labi saprotu, ka tūlīt pat, protams, atkarībā no balsojuma, presē, radio un televīzijā parādīsies “attiecīgais novērtējums”. Zināmā mērā katrs šis pārstāvis darbojas atbilstoši noteikta politiska grupējuma uzskatiem. Un vieni mēģinās saprast šo atbildības uzņemšanos, citi mēģinās parādīt, ka te kāds ārkārtīgi vēlas palikt gandrīz vai uz mūžīgiem laikiem. Diez vai tā ir? Bet pateikt to var no tribīnes šeit. Tāpat kā mierīgi no tribīnes varēja pateikt, ka, ziniet, tur padomēs visiem konvertiņos katru mēnesi iedod tik un tik. Tad man jāprasa, kā šis teicējs to tik labi zina. Acīmredzot pats tur ir regulāri saņēmis šādus konvertus.

Man tieši kā vienam no LNNK dibinātājiem pēdējos astoņos gados ir bijusi lieliska iespēja saskarties ar šo īpatnējo parādību, šo skaļo kliegšanu vajadzīgajā brīdī un šo atiešanu, klusu atiešanu arī vajadzīgajā brīdī no šīm skaļi kliedzošajām pozīcijām. Tas nepārtraukti izpaudās Augstākās padomes darbības laikā, tas bija redzams arī dažādu aptauju un barikāžu laikā. Vieni un tie paši cilvēki, kuri vienā vietā bija skaļi, drosmīgi, vareni cīnītāji par tautas laimi, citā vietā, tad, kad runa nonāca līdz darbībai, pazuda. Un būtu labi analizēt visu šo cilvēku un šo grupējumu rīcību no pirmā līdz pēdējam brīdim, dot objektīvu analīzi. Negribētu teikt, ka te kāds ir īpaši labs starp šiem deputātiem, bet negribētu arī nekad atbalstīt tos cilvēkus, kas uzkāpj, piedošanu, Kreituses kundze, man reizēm gribētos vārdu “uzrāpjas” lietot, šeit tribīnē.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, ja jūs pats sev uzreiz izsakāt piezīmi...

 

J.Dobelis. Jā, es izsaku, es jau jūtu, ka man draud šī piezīme, baidos.

Sēdes vadītāja. Paldies!

 

J.Dobelis. Tātad... un tiešām uzstājīgi pasvītro savu lielo prasmi, gudrību, izglītotību, nezin kādas tur zināšanas vai nezināšanas. Kam tas ir vajadzīgs? Citi par jums spriedīs. Jo jūs vairāk lielāties un stāstāt, ko jūs protat, jo jūs te nožēlojamāks izskatāties. Arī patlaban ir šī atbildības uzņemšanās, un, protams, varat kritizēt, varat ņemt izdrukas, lai redzētu tos nelietīgos cilvēkus, kuri te nezin cik vēl ilgi grib sēdēt. Lūdzu, jums ir tādas tiesības... To jūs arī darīsiet, darīsiet to noteikti, bet tas ir arī jāsaprot, ka tā jums ir jādara. Taču es gribētu atgādināt, ka šis dokuments nav tapis nejauši, to ir apspriedušas vairākas frakcijas, un tie nebūt nav atsevišķi pārstāvji, individuāli deputāti, kas parakstījuši šo dokumentu. Tātad šis dokuments jau ir apspriests, un uzskatīt, ka tas ir kaut kas steigā, pavirši sagatavots, jau nu gan nevajadzētu. Starp citu, tiešām, visi kritiķi, kuri runāja, neminēja praktiski nevienu nopietnu argumentu, izņemot plūdus. Tas bija visnopietnākais. Bet var būt, ka šis minētājs vienkārši neprot peldēt un tagad ir nobijies, ka viņam nāksies pierādīt šo savu prasmi. Nu, varbūt mēs varam īpašu pretimnākšanu izrādīt un arī pamācīt šo un to cilvēkam, kas varbūt nekad mūžā ar sportu nav nodarbojies. Tagad pie argumentiem nav jēgas atgriezties, jo tie te pārāk bieži ir izskanējuši, taču visnopietnākais un galvenais arguments ir tas, ka šo dokumentu un vispār jeb ko, kas prasa izmaiņas Satversmē, mēs taču pieņemam ar nopietnu balsu vairākumu. Tas taču nav tā, ka te salasās neliels vairākums un ātri, pārsteidzīgi nobalso. Jūs taču arī dzirdējāt, ka pēc tam, kad šis dokuments būs nodots komisijām, to sabiedrība varēs kritizēt, žurnālisti varēs kritizēt, meklēt labo, meklēt slikto. Kāpēc liegt šo iespēju plašai sabiedrībai, dažādiem slāņiem izteikties par šo ideju, kāpēc to liegt? Tā ka es, protams, ļoti atbalstu arī ideju, ka visām Saeimas komisijām ir jāizskata, tieši komisijās nopietni jāvērtē katrai savā profesionālajā līmenī.

Un nobeidzot es gribētu runāt vēl vienu reizi par argumentiem. Tiešām minot argumentus, nu, vismaz tik daudz vajadzētu kā, pirms par to runā, vismaz izlasīt dokumentu. Protams, varētu arī palūgt to izanalizēt, jo ne velti es jau esmu ne vienreiz vien dzirdējis, ka mazam bērniņam ir daudz vieglāk iemācīties rakstīt, nekā lasīt. Tad iespējams, ka viens otrs cilvēks, kurš sevi sauc par rakstnieku, tā arī kārtīgi nav iemācījies lasīt, bet rakstīt viņš raksta. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte! (Starpsauciens no zāles: “Saki vienu izšķirošu vārdu!”)

 

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Augsti godātais Prezidij! Un augstā Saeima! Mēs tik pāragri bieži vien daudzos jautājumos cenšamies izdarīt secinājumus, mēs esam tik kategoriski un tik ekspansīvi. Bet, godātais Čerāna kungs, cienot visu, ko jūs varat dot šajā Saeimas darbā kā profesionālis, kā cilvēks, kurš patiesi, no sirds un kvēli domā par to, ko runā, patiešām man tad arī gribētos jūsu uzmanību pievērst tam, ko jūs pats teicāt, jo es to pamanīju. Pamanīju, to, ka jūsu kustības līderi ceļā uz 6.Saeimas vēlēšanām nāca, apgalvojot, ka jūs nākat valdīt mūžīgi, bet tagad esat tikai un tikai apstrīdētāji opozīcijā. Nav iznācis tā kā vēlējāties. Tur nekā nevar darīt, tā tas notiek. Tagad jūs tikpat kvēli runājat par apvērsumu un arī esat vienīgie, kas to dara. Vai jūs varbūt to gatavojat? Tas ir mans jautājums. Bet jūsu frakcijas pārstāvji savu garo runu dēļ, iespējams, šajos trijos gados, kas mums ir atvēlēti 6.Saeimā pēc Satversmes, var nepagūt pilnībā apliecināties un līdz ar to mēs neiegūsim pilnīgu priekšstatu par to, kādu potenci mēs esam pazaudējuši, ja kustība “Latvijai” nav iegājusi pozīcijā. Lūk, jā, tā tas patiešām ir, ka mēs neizbēgsim tam sodam, Kostandas kungs, ko sauc par politiku. Tikai šoreiz tā vairs nav politika, bet tā ir politikas diezgan nelietderīga tērēšana, un to sauc vienkāršāk par politizēšanu. Bet pēc būtības šis iesniegtais likumprojekts ir jautājums par valsts sakārtošanu. Par valsts sakārtošanu nākotnē un perspektīvā. Tādēļ, ka nevis valsts orientācijas jautājums ir šodien skatāmais, jo to mēs esam izlēmuši un to esat izdarījis, starp citu, arī jūs, Kostandas kungs, zināmā mērā, pirms 6.Saeimas sasaukšanas. Mums ir iekritusi šī valsts sakārtošanas daļa. Ne pateicīgākā, ne patīkamākā. Kaut vai tādēļ vien, ka ir jāatbild uz jautājumu, kas tad var pagarināt šo pilnvaru laiku, ja to nevar izdarīt vienīgais parlaments valstī. Pats taču šis laiks nepagarināsies, un nekas nenotiks pats no sevis, kas saistās ar Satversmi, ar konstitūciju, ar šīs valsts pamatlikumu. Kādam ir jāuzņemas šī atbildība. Ja tā nebūs 6.Saeima, tad tā būs septītā, gluži kā teica kolēģi iepriekš. Un, jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo ātrāka būs skaidrība, sakārtotība pēc tiem principiem, par kuriem pasaulē ir iestājušies. Par garāku parlamenta darbības laiku, tieši valsts stabilitātes un saimnieciskās stabilitātes dēļ kolēģi runāja iepriekš. Tie nav tikai vienas vai divu, vai triju personu argumenti, tie ir pasaules parlamentu un pasaules valstu pieredzes piemēri. Mauliņa kugs, jūs esat kā indivīds tikai tad, kad jūs runājat šeit, un jūs vienmēr apliecināt ārkārtīgi spilgtas un vērā ņemamas domas. Taču mēs šeit nenākam tikai kā indivīdi, mēs, diemžēl vai paldies Dievam, šeit nākam ar mūsu vēlētāju pilnvarām, ko viņi mums dod. Ar to, ka mēs esam spiesti šobrīd nedaudz novirzīt malā savu individuālo un personīgo, bet paust tomēr vispārināto un to, kas veido un dod iespēju veidot kompromisu un pieņemt lēmumu. Bet kā tad atrisināt šo politizēto un ļoti nepatīkamo jautājumu, kad ir jāpieņem nepopulārs lēmums? Manā izpratnē tas ir ļoti vienkārši. Šis lēmums ir jāpieņem, un tad tas vairs nebūs nepopulārs, bet tad tas būs vienkārši izpildāms. Tas nebūs vienkārši izdarāms, bet tas būs jāizpilda. Un jā, patiešām presei būs šis pļaujas laiks, un lai tai tiek, kāpēc gan ne, tas ir pilnīgi normāli, ka prese pļauj to, ko politiķi sēj — kā graudus, tā sēnalas. Tas ir viņas darbs, un mīklas te patiesi nav nekādas, Mauliņa kungs, ja jūs runājat par konkrēto likumprojektu. Te viss ir skaidri un saprotami pateikts. Grozījumi ir skaidri un pamatoti un var būt, ka tikpat kā nav vairs mīkla arī kustība “Latvijai”, kurā esat jūs, Mauliņa kungs, bet mīklā gan jūs esat, to es gribētu teikt. Un aicinu balsot par šiem grozījumiem, kuri ir saprātīgi šīs valsts sakārtošanā bez politizēšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es neesmu jurists un tiešām daudz nesaprotu no juristu lietām, bet es saprotu, ka šis jautājums ir nopietnāks par visiem citiem jautājumiem, jo tā tomēr mēs ķeramies klāt Satversmes grozīšanai. Un tāpēc te nebūtu jāuztraucas, ja šīs debates arī ieilgst un ja mēs tērējam vairāk laika. Vienīgi slikti ir, ka mēs nerunājam par tēmu, ka mēs vairāk apspriežam to, kā viens otrs izskatās. Bet, kā jau es teicu, es neesmu jurists un neizmantošu visas tās 15 minūtes, pavisam īsi savelkot. Ir diezgan skaidrs, nu, šaubu nav, ka tiešām turpmāk būtu Saeima jāievēlē uz četriem gadiem. Bet skaidrs ir arī nākamais punkts, ka mēs paši sevi nevaram ievēlēt, tas būtu gan neētiski, gan vēl citādi. Protams, es nepiekrītu tik krasam salīdzinājumam, kādu izteica Čerāna jaunskungs, ka tā nu būtu, kā viņš teica, revolūcija vai. Jo, ja opozīcija lieto tik krasus pārspīlējumus, tad viņa ar to zaudē. Bet ko tagad mēs varētu darīt? Mēs varam ievēlēt... mēs varam mainīt Satversmi tā, ka nākamajai Saeimai, septītajai, tas ir, Čerāna partijai jeb komandai atļaujam šos četrus gadus, un viss būtu skaidrs. Bet nelaime sākas ar to, ka mēs gribam atrisināt šajā priekšlikumā, kas ir iesniegts, arī otru jautājumu — to, ka mainās vēlēšanu laiks. Un tagad nu šie abi divi neiet kopā. Vai nu šai mūsu Saeimai ir ātrāk jāizbeidz savas pilnvaras, vai vēlāk. Vienīgi tāpēc man patika Endziņa kunga priekšlikums varbūt apvienot un tad, kad būs pašvaldību vēlēšanas, tiešām iekļaut vēlēšanās šo jautājumu, kā skatās tauta. Vai mēs varam šajā pārejas periodā... vai tā piekrīt, ka šī neveiksmīgā Saeima strādā vēl sešus mēnešus ilgāk, vai ne.

Tāpēc es atbalstu Ābiķa kunga ierosinājumu nodot visām komisijām, domāt par šo jautājumu, ja nu mēs esam te sakarsuši un runājam par šo jautājumu, kā mēs to izrisināsim... Tas prasa laiku. Tāpat, kā tas prasa šīs stundas no mūsu dārgā laika tagad, Saeimas sēdē, tā mēs, es domāju, pastrādāsim komisijās un katrs mājās padomāsim. Varbūt vēl nāks kādi papildu risinājumi. Bet varbūt mēs varam pieņemt, ka nākošā Saeima tiek ievēlēta uz četriem gadiem un vēlēšanu laiku maina nākošā Saeima. Taču grūtības, kā es jau atkārtojos, sākas ar to, ka mēs šos divus jautājumus ietveram vienā. Es aicinu nodot visām komisijām šeit.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Tagad precizēsim priekšlikumus, kādām komisijām nodot šo likumprojektu. Saeimā ir 16 komisijas, kas ir noteiktas Kārtības rullī, ieskaitot arī Revīzijas un Saimniecisko komisiju. Priekšlikums ir nodot visām 16 komisijām.

Lūdzu, vārds Aivaram Endziņam, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nepaliksim smieklīgi! Es domāju, ka tad, kad mēs veidojām komisijas, pirmās komisijas, kur ir jābūt pārstāvētiem, būtībā bija šīs likumdošanas komisijas. Man liekas, ka diez vai mums vajadzētu šeit spēlēt kaut kādu teātri un nodot Saimnieciskajai komisijai un Revīzijas komisijai, jo tur ir tie paši deputāti, kuri strādā citās komisijās. Es domāju, tikai tām, kas ir izveidotas kā pirmās komisijas. Visām tām komisijām nodot. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad, precizējot priekšlikumu, es nolasīšu komisijas, kurām nodot, un, ja būs citi priekšlikumi, tad turpināsim to apspriest. Aizsar-dzības un iekšlietu komisija, Ārlietu komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Juridiskā komisija, Sociālo un darba lietu komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Tātad Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, dokuments nr.543a, tiek papildināts ar tikko kā nosauktajām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komi-sija. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo Saeimas Prezidija atzi-numu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 11, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

 

Par darba kārtības izmaiņām. Deputāti ir saņēmuši dokumentu nr.566, kas informē par Saeimas Budžeta un finansu komisijas sēdi un par tur izskatīto likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”. Līdz ar to mēs varam izskatīt 15 deputātu iesniegto priekšlikumu, šodienas plenārsēdes darba kārtībā iekļaut šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Priekšlikumu par iekļaušanas vietu nav. Līdz ar to tas ir pie likumprojektu izskatīšanas (septītā sadaļa) dienas kārtības 31.jautājums. Deputātiem iebildumu nav.

Vītola kungs, par kādu jautājumu jūs vēlaties runāt? Vītola kungs, lūdzu vispirms tribīnē! Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamā Saeima! Godātā Saeimas sēdes vadītāja! Man būtu liels lūgums Budžeta un finansu komisijas vārdā un arī šī lūguma