Nacionālie bruņotie spēki: virsnieki par militāro disciplīnu

Piektdien, 22.martā, Ādažu garnizonā — Kadagā — notika Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku virsnieku sanāksme “Par militārās disciplīnas stāvokli Nacionālajos bruņotajos spēkos”. Sanāksmē piedalījās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, NBS komandieris, Zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš, Robežapsardzības spēku komandieris, pulkvežleitnants Leonīds Lasmanis, Zemessardzes komandieris, Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis un citas augstas militārpersonas. Pēc sanāksmes atklāšanas runu teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Plašu referātu par militārās disciplīnas stāvokli Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos 1995.gadā un uzdevumiem 1996.gadā nolasīja NBS komandieris, ZS pulkvedis Juris Dalbiņš.

Savukārt Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš atgādināja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veicināt Latvijas integrēšanos NATO struktūrās un īstenot civilo kontroli pār NBS. Galvenais, lai Latvijas Republikai būtu kaujasspējīgi bruņotie spēki. To uzdevums ir aizstāvēt Latvijas Republiku, tās pilsoņus un iedzīvotājus. Aizsardzības ministrs sacīja: “Mūs nekad neuzņems NATO struktūrās un neviens neuzņemsies mūsu aizstāvību, ja Latvijas NBS nebūs atbilstošs militārās sagatavotības līmenis un, protams, griba aizstāvēt valsts neatkarību.”

AM un NBS finansējums 1996.gadā nav pietiekams. Tādēļ rodoties daudzas problēmas, tai skaitā disciplīnas pārkāpumi, ārpusreglamenta attiecības. “Es piekrītu viedoklim, ka NBS nav pāraudzināšanas iestāde, bet jādara viss, lai NBS virsnieku un karavīru vidū izskaustu pārkāpumus un neļautu vaļu antisociāliem elementiem. No virsniekiem un apakšvirsniekiem tiks prasīta personīga atbildība par disciplīnas nodrošināšanu. Tie, kas to nespēs izdarīt, tiks uzskatīti par līdzvainīgiem. Viens no virsnieku galvenajiem uzdevumiem ir raudzīties, lai rūpīgi tiktu ievēroti un izpildīti reglamenti,” sacīja A.Krastiņš.

Vēl aizsardzības ministrs teica, ka likumdošana ir jāsakārto tā, lai tā nekavētu armijas attīstību. A.Krastiņš pauda cerību, ka aprīļa sākumā Satversmes 81.panta kārtībā tiks pieņemts jaunais likums par obligāto valsts dienestu. Saskaņā ar šo likumu dienesta laiku paredzēts samazināt līdz 12 mēnešiem, bet iesaucamo loku ievērojami paplašināt. Tiks samazināta tā cilvēku kategorija, ko nevarēs iesaukt armijā. Savukārt, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu jauniesaucamo ierašanos Valsts dienesta pārvaldēs, tiks lūgta Iekšlietu ministrijas struktūru (policijas) palīdzība.

Aizsardzības ministrs norādīja, ka AM un NBS domā arī par citām reformām. Iespējams, ka drīzumā daži NBS spēku veidi, piemēram, Gaisa spēki, tiks veidoti kā profesionāli spēki. Ministrs piebilda, ka jāveicina jaunatnes patriotiskā audzināšana, īpaši izmantojot jaunsargu kustību, kā arī uzlabojot audzināšanas darbu un disciplīnu skolās. Ministrs izteica neizpratni un nožēlu, ka uz šo sanāksmi nav ieradies neviens Izglītības ministrijas pārstāvis. A.Krastiņš norādīja, ka būtiski ir jāuzlabo un jāpilnveido AM un NBS sadarbība ar masu informācijas līdzekļiem.

Vēl aizsardzības ministrs informēja, ka Aizsardzības ministrijā ir izveidota ģenerālinspekcija. Par AM ģenerālinspektoru iecelts pulkvežleitnants R.Ludriks. Viens no ģenerālinspektora galvenajiem uzdevumiem ir cīņa pret disciplīnas pārkāpumiem, kā arī reglamentu un likumu izpildes uzraudzība.

Sanāksmē runāja arī Kultūras ministrijas Kultūras departamenta direktore Vija Virtmane, NBS Mobilo strēlnieku brigādes komandieris, Zemessardzes kapteinis Juris Bezzubovs, NBS štāba Medicīnas daļas priekšnieks majors R.Baufāls, Robežapsardzības spēku komandieris, pulkvežleitnants Leonīds Lasmanis, Kriminoloģisko pētījumu centra direktors Andrejs Vilks un citi. Viņi secināja, ka nepieciešams izskaust disciplīnas pārkāpumus NBS. Tāpat tika atzīts, ka disciplīnas pārkāpumiem ir arī objektīvi cēloņi: finansiālās grūtības valstī, pretrunas likumdošanā, antisociāla rakstura parādības. Lai uzlabotu disciplīnu armijā, nepieciešams komplekss visas sabiedrības darbs.

Sanāksmes noslēgumā NBS komandieris, Zemessardzes pulkvedis J.Dalbiņš teica: “Šodien notika nopietna diskusija par smagām un sarežģītām armijas problēmām. Apkopojot sanāksmes rezultātus, ir jāsecina, ka stāvoklis disciplīnas un citu armijas problēmu jomā ir sarežģīts, bet ne bezcerīgs. Varbūt lēni, tomēr noteikti iezīmējas tendence, ka disciplīnas pārkāpumu skaits samazinās. Tādēļ jādara viss, lai šis process turpinātos. Jā, mums trūkst finansējuma, mēs gaidām un, šķiet, arī saņemsim lielāku atbalstu no Saeimas, valdības (to apliecina Ministru kabineta darbības deklarācija) un visiem sabiedrības slāņiem. Bet mums visiem NBS dienestā esošajiem ir nopietni jāstrādā pašiem ar sevi. Daudzas problēmas, kaut vai to pašu disciplīnas sakārtošanu, var risināt arī bez naudas. Tikai tam ir vajadzīgs milzīgs garaspēks un gribasspēks. Ir grūti, bet jāstrādā. Un jāsāk kaut vai ar to, lai katrs NBS karavīrs zinātu valsts himnu, zinātu, kas ir Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, citas valsts un armijas atbildīgas amatpersonas.

Virsnieku kungi, vēlu jums sekmes turpmākajā darbā. Ja mēs labi un centīgi strādāsim, tad būsim vajadzīgi savai tautai, Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.”

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors