Nacionālo bruņoto spēku komandiera, z.s. pulkveža Jura Dalbiņa referāts

Turpinājums no 1.lpp.

Virsnieku profesijas prestižs bija pietiekami augsts, tādēļ daudzi Latvijas pilsoņi centās iestāties Latvijas karaskolās un apgūt virsnieka profesiju.

Tā laika nedrošie saimnieciskās stabilitātes gadi un salīdzinoši augstais bezdarba līmenis mudināja jauniešus apgūt militāro izglītību, kas deva garantiju iztikai. Virsnieku atalgojumu Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nevarēja uzskatīt par sevišķi augstu. 1933. gadā armijas komandieris saņēma Ls 740, pulka komandieris saņēma Ls 430, bet rotas komandieris saņēma Ls 250. Visiem virsniekiem izmaksāja vienāda apmēra uzturnaudu mēnesī — Ls 16,50. Salīdzinājumam var minēt, ka 1933. gadā inženiera vidējā alga bija Ls 400, grāmatveža — Ls 250, krāsotāja — Ls 200.

Tas bija neliels ieskats vēsturē, kas rāda Latvijas brīvvalsts attieksmi pret savu armiju.

No Latvijas armijas aiziet jauni, labi sagatavoti virsnieki, jo nevar nodrošināt savas ģimenes. Bet vai mēs esam tik bagāti, lai pieļautu viņu aiziešanu? Cik mūsu valstij izmaksās jaunu virsnieku sagatavošana? Vai valstī kāds ir par to domājis. Jā, par to nopietni ir domājuši Latvijas armijas virsnieki un es kā komandieris, jo tieši mēs esam atbildīgi par uzdevumiem, kas ir noteikti ar likuma “Par valsts aizsardzību” 24. pantu.

Militārā disciplīna NBS ir viens no galvenajiem elementiem, kas veicina un nostiprina Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību. Tā prasa valsts lēmumu un militāro reglamentu stingru ievērošanu, prasa pildīt karavīra zvērestu, komandieru pavēles, rīkojumus un apzināti pildīt savus dienesta pienākumus.

Tāpēc pagājušā gada 21. aprīlī pēc Valsts prezidenta iniciatīvas Nacionālajos bruņotajos spēkos notika sanāksme “Par militārās disciplīnas nostiprināšanu NBS”. Šajā sanāksmē noteicām uzdevumus, ko nepieciešams veikt.

Tagad, analizējot paveikto, varu ziņot, ka, lai uzlabotu militāro disciplīnu NBS, 1995. gada 21. aprīlī tika pieņemti šādi uzdevumi:

1. Valsts vidējās civilajās mācību iestādēs 2 līdz 3 mācību gados nepieciešams iekļaut militārās audzināšanas stundas, kurās jaunieši iepazītos ar gaidāmo dienestu militārajos formējumos, reālo stāvokli armijā, karavīra tiesībām un pienākumiem, līdz ar to veicinot jauniešu pirmatnējo militāro izglītošanu un morālo sagatavošanu dienestam. Nav izdarīts.

2. Nepieciešams izveidot NBS šādas jaunas struktūras:

— kara tiesu (nav ieviesta, jo nav sakārtota likumdošana);

— disciplināro sodu vienību (nav ieviesta, jo nav sakārtota likumdošana, kā arī nav iedalīts finansējums);

— psiholoģisko dienestu (nav ieviests, jo nav finansējuma);

— militāro policiju (nav ieviesta, jo nav sakārtota likumdošana, kā arī nav iedalīts finansējums);

— ģenerālinspekciju (ir izveidota pie Aizsardzības ministrijas);

— Valsts kara slimnīcu (ir sākts veidot, bet nav iedalīts finansējums 1996. gada budžetā).

3. Jāpastiprina visu kategoriju komandieru personīgā atbildība par savas padotās grupas, vada, rotas, daļas vienības kaujas gatavību un militārās disciplīnas stāvokli, pamatojoties tikai uz stingru un nelokāmu spēkā esošo reglamenta prasību ievērošanu.

4. Visiem komandieriem jābūt prasīgiem pret sevi, jābūt paraugam — garīgi, morāli, profesionāli — un jāanalizē pieļautās kļūdas. Vislielākā uzmanība jāpievērš karavīru individuālajai audzināšanai.

5. Nepieciešama spēkā esošo militāro reglamentu izvērtēšana un pilnveidošana. Strādājam un turpinām strādāt.

6. Jāizstrādā tiesiskā bāze un jāreglamentē valsts dienesta pārvalžu darbs jautājumos par karavīru personisko jautājumu, disciplīnas jautājumu un sadzīves jautājumu risināšanu.

7. Jārada normāli dzīves apstākļi visos militārajos formējumos: jānodrošina režīms, uzturs, formas apģērbs, higiēnas normas (finansu problēmas).

Jārada maksimāla karavīra noslogotība ikdienas dzīvē: treniņos, mācībās, kultūras pasākumos, sporta pasākumos. (Pamatā pārslodze rodas, pildot sardzes pienākumus.)

8. Valstij jāgarantē pietiekami augsts karavīru sociālais nodrošinājums.

9. Jāizstrādā un jāpieņem likums “Par obligāto valsts dienestu”.

Kopumā militārās disciplīnas stāvoklis 1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, ir uzlabojies.

1. Tika pievērsta uzmanība karavīru savstarpējām dienesta attiecībām. Šajā sakarā tika veikti vairāki organizatoriski pasākumi, kuru rezultātā atsevišķās apakšvienībās tika nomainīts komandējošais sastāvs un karavīru vadīšana tika uzticēta jauniem, pret sevi un padotajiem prasīgiem komandieriem, kuri ievēro militāro cieņu, pieklājību un likumību darbā ar karavīriem. Kā paraugu varu minēt Mobilo strēlnieku brigādi, Gaisa spēku aviācijas bāzi un NBS štāba bataljonu.

Virsnieki un virsdienesta instruktori, kuri attiecībās ar karavīriem ir pieļāvuši disciplīnas reglamenta pārkāpumus, ir atvaļināti no aktīvā dienesta NBS. Par šādiem pārkāpumiem 1995. gadā no NBS pavisam atvaļināti 28 virsnieki un 158 virsdienesta instruktori.

2. 1995. gadā NBS ievērojami tika paplašināts un attīstīts armijas kapelānu dienests, kļuvusi nozīmīgāka kapelānu loma karavīru audzināšanā un reliģiskās ticības izkopšanā.

3. Katrā karaspēka daļā regulāri reizi mēnesī notika visu karavīru kopīgas sanāksmes par militārās disciplīnas stāvokli un reglamentos noteiktās kārtības uzturēšanu daļā. Dienesta sanāksmēs komandieri kopā ar visu personālsastāvu veica disciplīnas stāvokļa analīzi, sīki iztirzāja visus pieļautos pārkāpumus un noteica tālākos darbības virzienus disciplīnas un noteiktās kārtības uzlabošanai. Katram karavīram ir iespējas izteikt savas domas un priekšlikumus par militārās disciplīnas uzlabošanu un tālāku nostiprināšanu. Sanāksmes rezultāti tiek apkopoti un atspoguļoti komandiera pavēlēs.

4. Gada laikā pilnveidots visu kategoriju karavīru apmācību programmu valstiskās audzināšanas nodarbību saturs, nopietnu uzmanību pievēršot karavīru juridiskajai izglītošanai, valsts un armijas vētures apzināšanai, aktīvi iesaistot šajās nodarbībās NBS sabiedriskās un kultūras nodaļas pārstāvjus, juristus un Kara prokuratūras darbiniekus.

5. Daudz ciešāka un saliedētāka kļuvusi daļu komandieru, štābu juridisko dienestu un Kara prokuratūras darbinieku sadarbība militāro noziegumu apkarošanā un profilaktisko pasākumu veikšanā, kā arī karavīru juridiskajā izglītošanā.

Kara prokuratūras darbinieki bieži tiek aicināti uz karaspēka daļām, lai karavīriem izskaidrotu LR Kriminālkodeksa pantus. Šeit viņi iepazīstas arī ar reālo militārās disciplīnas un reglamentos noteiktās kārtības stāvokli, sniedz konsultācijas daļu komandieriem dažādu juridiski tiesisku jautājumu risināšanā. LR Kriminālkodeksā ir ieviesti daži atsevišķi panti par saukšanu pie kriminālatbildības militāro noziegumu izdarīšanas gadījumā.

6. 1995. gada laikā ievērojami uzlabota un paplašināta jauniesaucamo karavīru medicīniskā apskate, kuras rezultātā rūpīgāk tiek izvērtēts jauniesaucamo veselības stāvoklis.

7. Visu pakāpju komandieriem tiek izvirzītas stingrākas prasības attiecībā uz daļas iekšējās kārtības nodibināšanu un uzturēšanu, sevišķu uzmanību pievēršot apzinīgas militārās disciplīnas nostiprināšanai, noziegumu un ārkārtēju notikumu nepieļaušanai, to cēloņu savlaicīgai atklāšanai un novēršanai.

8. Nozīmīga loma karavīru audzināšanā un militārās disciplīnas uzlabošanā 1995. gadā bija dažādiem kultūras un sabiedriskajiem pasākumiem, kuros piedalījās NBS karavīri. tika organizēti bezmaksas teātra izrāžu apmklējumi, karavīri piedalījās dažādos valsts vēsturisko notikumu piemiņas pasākumos, kas viņos izkopj patriotiskās jūtas un audzina lepnumu par savu valsti un tās militārajiem formējumiem.

9. Jāatzīmē, ka vēl arvien pārāk daudz ir militāro reglamentu pārkāpumu, kas saistīti ar ieroču un citu kaujas tehnikas glabāšanas un lietošanas kārtību NBS. Un nepiedodami daudzos šādos gadījumos ir smagas un pat traģiskas sekas.

Tas norāda, ka ne visi komandieri ir noteikuši vajadzīgos drošības pasākumus, darbojoties ar bruņojumu, kaujas un citu tehniku un aparātiem, veicot gājienus, taktiskās mācības un manevrus, organizējot kaujas šaušanu, speciālās apmācības un darbus, pildot kaujas dežūras, iekšējo un sardzes dienestu. Padotie netiek savlaicīgi informēti par drošības pasākumiem, kā arī netiek pakļauti stingrai šo pasākumu izpildes kontrolei.

1995. gadā LR NBS pavisam izdarīti 11 626 dažāda rakstura militārās disciplīnas pārkāpumi, salīdzinājumā ar 1994. gadu tas ir par 1335 pārkāpumiem jeb 10,4% mazāk.

Nr. daļu 1995. 1994. – mazāk

p. k. nosaukumi gads gads + vairāk %

1. Robežapsar-

dzības spēki 7299 7819 – 520 vai

6,7%

2. Jūras spēki 841 1140 – 299 vai

26,2%

3. Gaisa spēki 67 60 + 7 vai

11,6%

4. Zemessardze 841 —

5. Mobilo strēl-

nieku brigāde 659 875 – 216 vai

24,7%

6. Štāba

bataljons 1595 2067 – 472 vai

24,7%

7. Izlūkdesanta

bataljons 233 211 + 22 vai

9,4%

8. SUV 44 24 + 20 vai

16,7%

9. Siguldas sakaru

mācību centrs 47 67 – 20 vai

29,9%

Kā redzams, disciplīnas pārkāpumu pieaugums vērojams tikai Gaisa spēkos, Izlūkdesanta bataljonā un Speciālo uzdevumu vienībā.

1995. gadā karavīriem piešķirti 14 858 dažādi apbalvojumi, tas ir par 1642 vairāk nekā 1994. gadā.

Tātad vērojams, ka ieroču veidu un daļu komandieri karavīru audzināšanas darbā tomēr vairāk pielieto apbalvojumus nekā sodus.

 

 

Karaspēka daļas

patvaļīga atstāšana

Šo pārkāpumu minētajā laika posmā NBS pavisam izdarījuši 679 karavīri, tas ir par 467 gadījumiem jeb 59,2% mazāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā pārkāpumu skaita tas veido 5,8%. Visvairāk daļas patvaļīgas atstāšanas gadījumi bijis Štāba bataljonā — 230 gad., Liepājas RB — 81 un JS dienvidu rajonā — 48. Vismazāk — Rēzeknes MC un Sēlijas RB — pa 1 gadījumam. Nav bijis šādu pārkāpumu Siguldas sakaru mācību centrā un Rīgas RKP.

Vēl arvien ir liels to karavīru skaits, kuri atrodas ilgstošā patvaļīgā prombūtnē (t.i., vairāk nekā 3 diennaktis). 1996. gada 1. janvārī šo karavīru skaits bija 35:

— Robežapsardzības spēkos — 9

— Jūras spēkos — 8

— Mobilo strēlnieku brigādē — 3

— Štāba bataljonā — 13

— Izlūkdesanta bataljonā — 2.

 

 

Neattaisnoti kavējumi

pēc komandējuma, ārstniecības

iestādes un atvaļinājuma

Šos pārkāpumus pavisam izdarījuši 469 karavīri, tas ir par 34 gadījumiem jeb 6,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tas ir 4,03% no kopējā pārkāpumu skaita. Visvairāk šādu pārkāpumu fiksēts 6. Liepājas robežsargu bataljonā — 75, Štāba bataljonā — 50, Izlūkdesanta bataljonā — 43. Vismazāk — Siguldas sakaru mācību centrā, Robežapsardzības spēku štābā un komendanta rotā — pa 1. Nav bijuši šādi pārkāpumi Sēlijas robežsargu bataljonā un Ventspils mācību centrā.

 

 

Reglamenta pārkāpumi

karavīru savstarpējās attiecībās

1995. gadā NBS šādi pārkāpumi fiksēti 79 gadījumos, tas ir par 181 gadījumu (69,6%) mazāk nekā 1994. gadā. Kā redzams, lai samazinātu šos pārkāpumus, kas ir vieni no smagākajiem NBS militārajos formējumos, visu pakāpju komandieri ir veikuši lielu audzināšanas darbu.

No kopējā skaita šie pārkāpumi ir 0,7%. Attiecīgos ieroču veidos un daļās:

Robežapsardzības spēkos – 31 — 39%

Jūras spēkos – 22 — 27,8%

Mobilo strēlnieku brigādē – 9 — 11,4%

Štāba bataljonā – 13 — 16,5%

Izlūkdiesanta bataljonā – 1 1,3%

SUV – 2 — 2,6%

Siguldas sakaru

mācību centrā – 1 — 1,3%.

Visvairāk šo pārkāpumu bijis Štāba bataljonā — 13, JS Krasta apsardzes bataljonā — 9 un JS Centra rajonā — 8. Nav reģistrēti šie pārkāpumi Rīgas RKP, Ventspils ARKP, Gaisa spēku aviācijas bāzē un Zemessardzes vienībās. No 79 ārpusreglamenta attiecību gadījumiem 5 gadījumos tos ir izdarījuši virsdienesta instruktori un virsnieki, viņi visi ir atvaļināti no aktīvā dienesta. 36 gadījumos tika ierosinātas krimināllietas, bet notiesāti par šiem pārkāpumiem — 6 karavīri. 58 gadījumos (73,4%) ārpusreglamenta attiecības izdarītas alkohola reibumā.

 

 

Alkohola lietošana dienesta laikā

Minētais pārkāpums NBS fiksēts pavisam 1540 reizes, kas ir par 347 gadījumiem (18,4%) mazāk nekā 1994.gadā. Alkohola lietošana dienesta laikā veido 13,2% no kopējā pārkāpumu skaita NBS.

Procentuāli pret kopējo pārkāpumu skaitu daļā visvairāk alkohola lietošanas gadījumu bijuši Siguldas MC — 36,1%, Gaisa spēkos — 34,3% un Jūras spēkos — 29,7%. Vismazāk — Robežapsardzības spēkos — 10,2%.

 

 

Pārkāpumi, pildot sardzes un

iekšējā dienesta pienākumus

Minētie pārkāpumi atskaites periodā ir 1099, kas ir par 469 gadījumiem (29,9%) mazāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā pārkāpumu skaita to ir 9,5%. Visvairāk pārkāpumu reģistrēts Štāba bataljonā — 333, Ludzas robežsargu bataljonā — 158 un Sēlijas robežsargu bataljonā — 107. Šie pārkāpumi nav uzskaitīti Ventspils ARKP un Rēzeknes MC.

 

 

Strīdi un rupja izturēšanās

Šie pārkāpumi izdarīti 111 reizes, kas ir par 17 pārkāpumiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā pārkāpumu skaita to ir 0,9%. Visvairāk Jelgavas robežsargu bataljonā — 26 gadījumi. Pārējās daļās tas nav sevišķi izteikts disciplīnas pārkāpums.

 

 

Nepaklausība komandierim

Pārkāpumi izdarīti pavisam 287 reizes, kas ir par 98 gadījumiem (51,9%) vairāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā pārkāpumu skaita to ir 2,5%. Visvairāk gadījumu Štāba bataljonā — 29 un Jelgavas RB — 18. Nav reģistrēti Sēlijas RB, Ventspils ARKP, Rēzeknes MC, Siguldas sakaru mācību centrā.

 

 

Kukuļņemšanas gadījumi

Pavisam zināmi 12 gadījumi, par 7 gadījumiem (36,8%) mazāk nekā 1994. gadā.

— Robežapsardzības spēkos

— 8 gadījumi,

— Izlūkdienesta bataljonā

— 4 gadījumi.

No kopējā pārkāpumu skaita to ir 0,1%.

 

 

Nepamatoti ieroču

pielietošanas gadījumi

Pavisam reģistrēti 28 gadījumi, par 9 gadījumiem (52,9%) vairāk nekā 1994.gadā. No visiem gadījumiem:

Robežapsardzībs spēkos — 8,

Mobilo strēlnieku brigādē — 14,

Zemessardzē — 5,

Štāba bataljonā — 1.

No kopējā skaita šā veida pārkāpumu ir 0,2%.

 

 

Dienesta pienākumu pavirša izpilde

Šāda veida pārkāpumi notikuši 6925 reizes, kas ir par 123 pārkāpumiem (1,8%) vairāk nekā 1994.gadā. No kopējā pārkāpumu skaita to ir 59,6%. Visvairāk dienesta pienākumus pavirši izpildījuši Daugavpils RB — 1339 reizes, Sēlijas RB — 978 un Viļakas RB — 744 reizes. Vismazāk Speciālo uzdevumu vienībā — 4 un Ventspils mācību bataljonā — 14.

 

 

Pavirša attieksme pret kara

tehniku un ieroču aprūpi

Pavisam izdarīti 317 pārkāpumi, par 9 pārkāpumiem (2,8%) mazāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā pārkāpumu skaita to ir 2,73%. Visvairāk pārkāpumu izdarījuši Liepājas RB karavīri — 73 gadījumi un Viļakas RB — 56 gadījumi.

 

 

Kara inventāra,

ieroču nozaudēšana, izvazāšana

Šādus pārkāpumus NBS izdarījuši 79 karavīri, par 36 pārkāpumiem (68,7%) mazāk nekā 1994.gadā. No kopējā pārkāpumu skaita to ir 0,7%. Visvairāk Izlūkdesanta bataljonā — 26 gadījumi un Zemessardzes daļās — 10 gadījumi.

 

 

Arests

1995.gadā arests kā militāro disciplīnas pārkāpumu soda mērs NBS piemērots 2111 reizes, kas ir par 213 gadījumiem (9,2%) mazāk nekā iepriekšējā 1994.gadā.

No visiem disciplinārsodiem arests piemērots 18,1% gadījumos, t.i., gandrīz par katru 5.disciplināro pārkāpumu tiek piemērots arests.

Visbiežāk arests no kopējo disciplināro sodu veidiem piemērots:

— Speciālo uzdevumu vienībā — 59,0% no vienības kopējā sodu skaita,

— Izlūkdesanta bataljonā — 53,2% no vienības kopējā sodu skaita,

— Siguldas sakaru mācību centrā — 42,5% no vienības kopējā sodu skaita,

— JS Dienvidu rajonā — 60,7% no visiem sodiem daļā.

Visvairāk ar arestiem sodīti:

Daugavpils RB — 216 reizes (14,1%)

Štāba bataljonā — 391 reizi (24,5%)

Valmieras RB — 167 reizes (23,8%)

Liepājas RB — 167 reizes (15,7%).

 

 

Militārās disciplīnas pārkāpēji

Par dažādiem militārās disciplīnas pārkāpumiem sodīti:

1) virsnieki — 604 reizes, 5,2% no kopējā pārkāpumu skaita jeb katru divdesmito pārkāpumu NBS izdarījis virsnieks.

Tā kā AS dien 710 virsnieku, tad gandrīz katrs virsnieks ir disciplināri sodīts. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir 213 reizes vairāk. Visvairāk virsnieku sodīti:

Zemessardzes vienībās — 73 reizes,

Liepājas RB — 63 reizes, bataljonā dienē 36 virsnieki,

Jelgavas RB — 58 reizes, kur dienē aktīvajā dienestā 34 virsnieki,

Valmieras RB — 57 reizes, kur dienē aktīvajā dienestā 46 virsnieki,

Ludzas RB — 56 reizes, kur dienē aktīvajā dienestā 34 virsnieki.

2) virsdienesta instruktori —

Pavisam izdarījuši 1222 pārkāpumus, 10,5% no visu pārkāpumu skaita, tas ir par 476 pārkāpumiem (24,8%) mazāk nekā 1994.gadā.

Tā kā AS dien 1549 virsdienesta instruktori, tad gandrīz katrs ir izdarījis kādu disciplīnas pārkāpumu.

Visvairāk virsdienesta instruktori izdarījuši pārkāpumus un sodīti:

— Liepājas RB — 168 reizes,

— Jelgavas RB — 114 reizes,

— Ludzas RB — 109 reizes.

Virsdienesta instruktori nav izdarījuši pārkāpumus JS Dienvidu rajonā un Mobilo strēlnieku brigādes Atbalsta bataljonā.

3) obligātā dienesta instruktori —

Pavisam izdarījuši 217 pārkāpumus, 1,7% no visu pārkāpumu skaita. Pa ieroču veidiem un daļām:

— Robežapsardzības spēki — 197 pārkāpumi,

— Jūras spēki — 12 pārkāpumi,

— Mobilo strēlnieku brigāde — 2 pārkāpumi,

— Zemessardze — 3 pārkāpumi,

— SUV — 1 pārkāpums.

Nav reģistrēti militārās disciplīnas pārkāpumi obligātā dienesta instruktoru vidū Štāba bataljonā.

4) obligātā dienesta karavīri —

Atskaites periodā dienesta kareivji izdarījuši pavisam 8539 pārkāpumus, 73,4% no visu pārkāpumu skaita NBS.

Salīdzinājumā ar 1994.gadu tas ir par 1134 parkāpumiem (10,7%) mazāk.

Robežapsardzības spēku 3283 obligātā dienesta karavīri ir izdarījuši 5524 pārkāpumus, 75,7% no visu pārkāpumu skaita Robežapsardzības spēkos.

Visnedisciplinētākie ir:

— Daugavpils RB — 1337 pārkāpumi, kur bataljonā dienē 307 kareivji. Katrs karavīrs ir izdarījis vairāk nekā 4 pārkāpumus.

— Štāba bataljonā — 1327 pārkāpumi, kur bataljonā dienē 230 kareivji. Katrs karavīrs izdarījis vairāk nekā 5 pārkāpumus.

— Sēlijas RB — 1066 pārkāpumi, kur bataljonā dienē 131 kareivis. Katrs karavīrs ir izdarījis vairāk nekā 8 pārkāpumus.

Šajās daļās starp obligātā dienesta kareivjiem ir viszemākā disciplīna.

Satraucošs ir fakts, ka 1995.gadā, salīdzinot ar 1994.gadu, ir pasliktinājusies militārā disciplīna virsnieku un virsniekvietnieku sastāvam.

 

 

Karavīru notiesāšana

1995.gadā NBS pavisam notiesāti 57 karavīri, par 25 karavīriem (78,1%) vairāk nekā 1994.gadā.

Pa ieroču veidiem un daļām notiesāti:

Robežapsardzības spēkos

— 27 karavīri

Jūras spēkos — 9 karavīri

Mobilo strēlnieku brigādē — 11 karavīri

Izlūkdesanta bataljonā — 5 karavīri

Štāba bataljonā — 3 karavīri

Zemessardzē — 2 karavīri

no viņiem:

par zādzību — 4

par patvaļīgu karaspēka

daļas atstāšanu — 25

par dezertēšanu — 8

par kukuļņemšanu — 1

par smagu miesas bojājumu

nodarīšanu neuzmanības dēļ — 2

par vidēja smaguma miesas

bojājumu nodarīšanu — 3

par nonāvēšanu

neuzmanības dēļ — 1

par huligānismu — 3

par satiksmes ceļu bojāšanu — 1

par sardzes un iekšējā

dienesta pārkāpumiem — 3

par “ārpusreglamenta

attiecībām” — 6.

 

 

Ārkārtēji un nelaimes gadījumi

1995.gadā NBS pavisam notikuši 105 dažāda rakstura ārkārtēji gadījumi. Visvairāk notikuši:

Daugavpils RB — 17

Štāba bataljonā — 14

Liepājas RB — 12

Jelgavas RB — 12

Vismazāk šādi gadījumi notikuši Siguldas MC, JS Liepājas MC, Izlūkdesanta bataljonā un Alūksnes strēlnieku bataljonā — visās daļās pa 1 gadījumam.

Nav reģistrēti ārkārtēji gadījumi Rīgas RKP un Ventspils ARKP.

1995.gadā NBS pavisam dažādu iemeslu dēļ ir gājuši bojā 12 karavīri, par 7 gadījumiem (36,8%) mazāk nekā 1994.gadā.

Bojā gājušie ir šādās daļās:

Štāba bataljons — 4

Aviācijas bāze — 2

SUV — 2

JS Liepājas MC — 1

Vārves MC — 1

Viļakas RB — 1

Jelgavas RB — 1

Bojā gājušo skaitā ir:

virsnieki — 2

v/d instruktori — 5

o/d instruktori — 5

7 gadījumos karavīri gājuši bojā, pildot dienesta pienākumus, no tiem:

— pašnāvība nošaujoties — 1

— neuzmanīga apiešanās ar

ieroci nošaujoties — 1

— lidmašīnas avārija — 2

— noslīkst — 2

— no gūtiem apdegumiem mirst — 1.

5 gadījumos karavīri gājuši bojā ārpus dienesta laika, no tiem:

— autoavārijās — 3

— noslīkuši — 1

— no naža dūrieniem — 1.

Labākās daļas, kur militārās disciplīnas stiprināšanas jautājumi risināti veiksmīgāk:

I. Robežapsardzības spēkos

Ventspils ARKP (komandieris pulkvežleitnants I.Kozinda) un Daugavpils robežsargu bataljons (komandieris pulkvežleitnants M.Lapkovskis)

II. Jūras spēkos

Dienvidu rajons (komandieris jūras kapteinis I.Lešinskis)

III. Mobilo strēlnieku brigāde

Mibilo strēlnieku bataljons ( komandieris kapteinis A.Ozoliņš)

IV. No atsevišķiem bataljoniem

Speciālo uzdevumu vienība ( komandieris pulkvežleitnants J.Kušķis)

Sliktākās daļas:

I. Robežapsardzības spēkos

Liepājas robežsargu bataljons (komandieris pulkvežleitnants Dz.Čabovskis)

II. Jūras spēkos

JS Centrālais rajons (komandieris kapteiņleitnants I.Vizulis)

III. Mobilo strēlnieku brigādē

Atbalsta bataljons (komandieris virsleitnants A.Caune)

IV. No atsevišķiem bataljoniem

Štāba bataljons (bijušais komandieris pulkvežleitnants J.Skrodelis)

1995.gadā ievērojami ir pasliktinājies disciplīnas stāvoklis Rēzeknes MC (priekšnieks pulkvežleitnants G.Kitajevs) un Siguldas sakaru mācību centrā (priekšniece majors V.Netle).

Militārās disciplīnas veidošanā un nostiprināšanā 1995.gadā nozīmīga bija karavīru dienesta un sadzīves apstākļu uzlabošana atbilstoši LR AS reglamentu prasībām. Taču lielā finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ, it sevišķi gada otrajā pusē, šis darbs bija pilnīgi jāpārtrauc.

Liela nozīme militārās disciplīnas stāvokļa stiprināšanā ir jauniesaucamo un arī pārējo karavīru veselības stāvoklim. Īpašu vietu ieņem traumatisms, it sevišķi šauto ievainojumu un smago traumu skaits, un dažādas psihiskās slimības.

Neskatoties uz daudzajiem veiktajiem pasākumiem militārās disciplīnas nostiprināšanā un reglamentos noteiktās kārtības ieviešanā daļās, uz šodienu militārās disciplīnas stāvoklis NBS vēl neatbilst vajadzīgajām prasībām.

Pēc datu apkopošanas un analizēšanas militārās disciplīnas ziņā NBS 1995.gadā ir šādi galvenie trūkumi:

— ļoti zems štatu nokomplektējums ar virsniekiem un virsdienesta instruktoriem;

— zems jauniesaucamo karavīru vispārējais morāles, ētikas un izglītības līmenis;

— dažu komandieru nepietiekamā prasme organizēt un vadīt padoto audzināšanu un militāro sagatavotību;

— komandieru nepietiekami stingras prasības militāro reglamentu un iekšējās kārtības noteikumu ievērošanā;

— nepietiekams komandieru personīgais paraugs morālo, ētisko normu un disciplīnas ievērošanā, valsts likumu, karavīra zvēresta un savu dienesta pienākumu nevainojamā izpildē;

— daļās un apakšvienībās nepietiekami tiek plānoti un organizēti karavīru kultūras un sporta pasākumi, it sevišķi brīvdienās;

— nepietiekamais finansiālais nodrošinājums karavīru apgādes un dzīves apstākļu uzlabošanai karaspēka daļu iekārtošanai atbilstoši prasībām un nepieciešamībai.

Lielais skaits dažādu disciplīnas pārkāpumu NBS liecina, ka dažādu līmeņu komandieri nepietiekami organizē pasākumus, lai padotajos ieaudzinātu pienākuma apziņu, godīgu un centīgu attieksmi pret savu pienākumu izpildi, lai katrs komandieris rīkotos likumīgi un taisnīgi pret saviem padotajiem.