Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1996. gada 26. marta noteikumi Nr. 80 "Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.1996., Nr. 58 (543) https://vestnesis.lv/ta/id/39552

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.80

Grozījumi Ministru prezidenta 1996.gada 25.janvāra rīkojumā nr.26 "Par ārkārtējās situācijas valsts operatīvo komisiju 1996.gada pavasara plūdu periodam"

Vēl šajā numurā

03.04.1996., Nr. 58 (543)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 80

Pieņemts: 26.03.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi nr. 80

(prot. nr.16, 19.§) Rīgā 1996.gada 26.martā

Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par bāriņtiesām un
pagasttiesām” 5.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā saskaņā ar likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 182.nr.) darbojas bāriņtiesas (pagasttiesas).

2. Bāriņtiesai ir zīmogs ar pilnu iestādes nosaukumu. Bāriņtiesai, kura veic notariālās funkcijas, un pagasttiesai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu.

3. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un ne mazāk kā divus tiesas locekļus atbilstoši likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 6. un 7.pantā minētajiem nosacījumiem uz trijiem gadiem ievēlē attiecīgās pašvaldības dome (padome).

4. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja un tiesas locekļu pilnvaras sākas ar viņu ievēlēšanas brīdi un izbeidzas ar šo noteikumu 3.punktā minētā termiņa notecēšanas brīdi, ja viņi nav ievēlēti atkārtoti.

5. Likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 8.pantā noteiktajos gadījumos bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja un tiesas locekļu pilnvaras izbeidzas pirms šo noteikumu 3.punktā minētā termiņa ar brīdi, kad pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja vai attiecīgā tiesas locekļa atlaišanu no amata (no pienākumu pildīšanas).

6. Stājoties amatā (pie pienākumu pildīšanas), bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs un tiesas locekļi dod pašvaldības domei (padomei) vai tās priekšsēdētājam un paraksta svinīgo solījumu: “Apsolos būt uzticīgs Latvijas valstij un tās valdībai, apņemos pēc labākās sirdsapziņas, pārliecības un zināšanām izpildīt man uzticēto amatu, solos izpildīt likumus, valdības un pašvaldības lēmumus, neizpaust dienesta noslēpumus un apzināties, ka man par savu darbību ir jāatbild likuma priekšā.”

7. Bāriņtiesas (pagasttiesas) dokumentus kārto pašvaldības domes (padomes) norīkots darbinieks.

8. Ja darba apjoms ir liels, bāriņtiesai (pagasttiesai) var būt savs sekretārs.

9. Bāriņtiesas (pagasttiesas) sekretārs vai šo noteikumu 7.punktā minētais darbinieks (turpmāk tekstā — “sekretārs”) ir atbildīgs par lietvedību un dokumentu apriti bāriņtiesā (pagasttiesā).

10. Attiecīgā pašvaldība ierāda bāriņtiesai (pagasttiesai) darbam piemērotas telpas.

11. Saskaņā ar kārtību, kāda likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 61.nr.; 1995, 96.nr.) ir noteikta saistošo noteikumu izsludināšanai, pašvaldības dome (padome) informē attiecīgās teritorijas iedzīvotājus par bāriņtiesas (pagasttiesas) atrašanās vietu un darba laiku.

12. Ja vairākos pagastos tiek veidota viena pagasttiesa, pašvaldībām jāinformē attiecīgo pagastu iedzīvotāji par pagasttiesas atrašanās vietu.

13. Ja pilsētā tiek veidotas vairākas bāriņtiesas, pašvaldībai jāinformē iedzīvotāji par pilsētas teritorijas daļu piekritību konkrētai bāriņtiesai.

14. Par bāriņtiesas (pagasttiesas) izveidošanu, darbības teritoriju, atrašanās vietu un darba laiku pašvaldības dome (padome) paziņo Labklājības ministrijai mēneša laikā pēc attiecīgās iestādes izveidošanas.

15. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs un tiesas locekļi, kā arī sekretārs nevar būt aizbildņi vai aizgādņi attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai) piekritīgās lietās.

16. Bāriņtiesa (pagasttiesa), izlemjot lietu un pieņemot lēmumus, pamatojas uz likumiem un lietā noskaidrotajiem apstākļiem.

 

II. Bāriņtiesas (pagasttiesas) darba organizācija

17. Bāriņtiesas (pagasttiesas) dokumentu pieņemšana un nodošana noformējama ar aktu, kurā jānorāda, kādas lietvedības lietas, naudas summas, vērtspapīri, dārglietas un dokumenti tiek pārņemti un vai tie atbilst ierakstiem attiecīgajās grāmatās. Pieņemšanas—nodošanas aktu paraksta persona, kura nodod lietas, un persona, kura pieņem lietas.

18. Bāriņtiesas (pagasttiesas) darbu, ievērojot likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 21.panta otrās un trešās daļas noteikumus, vada bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs.

19. Ja nepieciešams, darba organizācijas jautājumu risināšanai bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs nosaka sēdi, kurā piedalās visi bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļi. Par šādām sēdēm rakstāms protokols, un to paraksta attiecīgās sēdes vadītājs un persona, kas rakstījusi protokolu.

20. Par bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdes laiku un vietu jābūt izliktam paziņojumam bāriņtiesas (pagasttiesas) telpās.

 

III. Dokumentu saņemšana un aprite bāriņtiesā (pagasttiesā)

21. Bāriņtiesā (pagasttiesā) iekārtojamas šādas reģistra grāmatas:

21.1. adopcijas lietu reģistrs;

21.2. aizbildnības lietu reģistrs;

21.3. aizgādnības lietu reģistrs;

21.4. izpildīto notariālo funkciju reģistrs;

21.5. testamentu grāmata;

21.6. vienkāršo vekseļu protestu aktu grāmata;

21.7. alfabētiskais reģistrs;

21.8. bāriņtiesā (pagasttiesā) saņemto vērtspapīru un dārglietu reģistrācijas grāmata;

21.9. kvīšu grāmata;

21.10. notariālo aktu un apliecinājumu reģistrs;

21.11. saņemtās korespondences grāmata;

21.12. nosūtāmās korespondences grāmata.

22. Šo noteikumu 21.punktā minēto reģistra grāmatu kārtošana un glabāšana veicama saskaņā ar likumu “Par arhīviem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 21./22.nr.).

23. Bāriņtiesā (pagasttiesā) saņemtos dokumentus sekretārs reģistrē saņemtās korespondences grāmatā dokumentu saņemšanas kārtībā, izdarot uz attiecīgā dokumenta atzīmi par tā saņemšanas datumu un reģistrācijas numuru.

24. Ja bāriņtiesai (pagasttiesai) tiek sniegta mutiska informācija par nepieciešamību nodrošināt nepilngadīgas vai rīcības nespējīgas personas personisko un mantisko interešu aizstāvību, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā sekretārs ieraksta sniegto informāciju protokolā, kuru paraksta persona, kas rakstījusi protokolu.

25. Sekretārs saņemtos dokumentus nodod bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājam, kurš nosaka to tālāko virzību.

26. Ja saņemtie dokumenti nav piekritīgi attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai), tie pārsūtāmi pēc piekritības, par to rakstiski informējot attiecīgo dokumentu iesniedzēju.

27. Par konkrētas lietas izskatīšanu bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē lemj bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs.

28. Ja saņemts bāriņtiesai (pagasttiesai) piekritīgs iesniegums, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs 15 dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas var veikt saņemtā iesnieguma pārbaudei nepieciešamos pasākumus, iekārtojot attiecīgu pārbaudes lietu.

29. Ja lietu var atrisināt, neizskatot to bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē, lieta paturama kontrolē un ierakstāma alfabētiskajā reģistrā atbilstoši attiecīgās nepilngadīgās personas uzvārdam.

30. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs sagatavo lietu izskatīšanai, noskaidro personas, kuras varētu sniegt paskaidrojumus lietā, un pieprasa lietas izskatīšanai nepieciešamos dokumentus.

31. Katrai izskatāmajai lietai tiek piešķirts numurs un pievienoti visi dokumenti, kas attiecas uz konkrēto lietu.

32. Lietu numurus attiecīgajā reģistrā ieraksta lietu izskatīšanas kārtībā.

33. Pēc lietu numuru ierakstīšanas attiecīgajā reģistrā katra lieta tiek ierakstīta alfabētiskajā reģistrā atbilstoši aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas uzvārdam vai tās personas uzvārdam, kuras dēļ lieta ierosināta.

34. Visi pārējie bāriņtiesā (pagasttiesā) saņemtie dokumenti pievienojami lietām atbilstoši lietu nomenklatūrai.

35. Atbildot uz saņemtajiem dokumentiem, lietā saglabājams atbildes noraksts ar izsūtītās atbildes datumu un numuru.

36. Ja nauda, vērtspapīri un dārglietas nodotas bāriņtiesā (pagasttiesā) bez iesnieguma, sastādāms protokols, kurā jāatzīmē, kas un ko iesniedzis. Protokolu pēc tā nolasīšanas paraksta naudas vai vērtību iesniedzējs un bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs.

37. Depozītu summu kontā uzskaitāma nauda, vērtspapīri un dārglietas, kas bāriņtiesas (pagasttiesas) rīcībā nonāk uz laiku un, iestājoties zināmiem nosacījumiem, ir jāpārskaita vai jānodod atpakaļ naudas vai vērtību iesniedzējam.

 

IV. Bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdes

38. Uz bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdi uzaicina lietā ieinteresētās personas (turpmāk tekstā — “lietas dalībnieki”), kā arī tās personas, kuru klātbūtni bāriņtiesa (pagasttiesa) uzskata par nepieciešamu lietas apstākļu noskaidrošanā.

39. Pirms lietas izskatīšanas lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietā esošajiem dokumentiem.

40. Uz bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdi uzaicināmajām personām savlaicīgi izsūta vai izsniedz pret parakstu paziņojumu par ierašanos bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē.

41. Lietu var izskatīt bez uzaicinātās personas klātbūtnes, ja ir ziņas par to, ka uzaicinātā persona zina par lietas izskatīšanu un nav ieradusies uz attiecīgo sēdi, kā arī nav paziņojusi neierašanās iemeslu, vai arī uzaicināmās personas atrašanās vieta nav zināma.

42. Ja uzaicinātā persona uz bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdi nav ieradusies attaisnojošu iemeslu dēļ un nav lūgusi izskatīt lietu tās prombūtnē, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par lietas izskatīšanas atlikšanu.

43. Bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdes ir atklātas. Ja kāds no lietas dalībniekiem pamatoti lūdz lietu izskatīt slēgtā sēdē, bāriņtiesa (pagasttiesa) var nolemt lietu izskatīt slēgtā sēdē, par ko ir izdarāma atzīme sēdes protokolā.

44. Adopcijas jautājumus izskata slēgtā sēdē.

45. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs un tiesas locekļi sevi atstata no piedalīšanās lietas izlemšanā un lietas dalībnieki viņus var noraidīt, ja viņi, viņu laulātie vai viņu taisnās līnijas radinieki vai sāņus līnijas pirmo triju pakāpju radinieki ir tieši ieinteresēti attiecīgās lietas izskatīšanā.

46. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļus atstata no piedalīšanās lietas izlemšanā, pamatojoties uz viņu pašu lūgumu vai uz kāda attiecīgās lietas dalībnieka lūgumu. Lietas dalībnieki var lūgt atstatīt bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļus no piedalīšanās lietas izlemšanā līdz brīdim, kad ir uzsākta sēde attiecīgajā lietā.

47. Bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj, vai pieteiktais lūgums par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja un tiesas locekļu atstatīšanu no piedalīšanās attiecīgās lietas izlemšanā ir pamatots. Ja lūgums ir pamatots, lietas izskatīšanu atliek un izskata citā bāriņtiesas (pagasttiesas) sastāvā. Ja tas nav iespējams, lietu nosūta izskatīšanai tuvākajai bāriņtiesai (pagasttiesai).

48. Bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdes atklāj un vada bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs, kurš iepazīstina lietas dalībniekus ar viņu tiesībām un pienākumiem.

49. Sēdes laikā lietas dalībnieki paskaidrojumus sniedz ar priekšsēdētāja atļauju.

50. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājam un tiesas locekļiem ir tiesības uzdot lietas dalībniekiem jautājumus.

51. Sēdes protokolu raksta sekretārs par katru izskatāmo lietu atsevišķi. Protokols rakstāms sēdes laikā.

52. Sēdes protokolā jānorāda:

52.1. sēdes laiks (gads, mēnesis, datums) un vieta; sēdes sākums un beigas;

52.2. bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja un tiesas locekļu, kā arī sekretāra vārds un uzvārds;

52.3. izskatāmās lietas nosaukums;

52.4. klātesošie lietas dalībnieki un lietas dalībnieki, kuriem par sēdi ir ziņots, bet kuri nav ieradušies uz to; lietas dalībnieku neierašanās iemesls, ja tas ir zināms;

52.5. bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja sniegtā informācija par lietā esošajiem dokumentiem;

52.6. lietas dalībnieku paskaidrojumi un lūgumi, uzaicināto personu paskaidrojumi;

52.7. kādi dokumenti iesniegti lietas izskatīšanas gaitā un kas tos iesniedzis;

52.8. lēmumi par sēdes kārtības traucētāju izraidīšanu no sēdes telpas (ja tādi ir bijuši);

52.9. lēmuma pieņemšanas pamatojums (ja lēmums netiek rakstīts atsevišķi);

52.10. lēmums, tā pārsūdzēšanas laiks un kārtība.

53. Ja sēdē mutiski tiek izteikti atsevišķi lūgumi vai sniegti paskaidrojumi, kas ietekmē lietas izskatīšanu, tie jāieraksta sēdes protokolā. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs var likt, lai lietas dalībnieks, kurš izteicis minētos lūgumus vai sniedzis minētos paskaidrojumus, sēdes protokolā tos paraksta.

54. Sākot lietas izskatīšanu, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs iepazīstina lietas dalībniekus ar visiem lietā esošajiem dokumentiem. Bāriņtiesa (pagasttiesa) noklausās lietas dalībnieku paskaidrojumus, nolasa rakstiskos iesniegumus un uzklausa uzaicināto personu paskaidrojumus.

55. Pēc vispusīgas iepazīšanās ar lietu bāriņtiesa (pagasttiesa) apspriežas un pieņem lēmumu, jautājumu izšķirot ar balsu vairākumu. Svarīgākos jautājumos bāriņtiesa (pagasttiesa) apspriežas atsevišķā telpā, un apspriešanā piedalās tikai bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs un tiesas locekļi.

56. Kad bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu, tas tiek pasludināts nekavējoties, paskaidrojot lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

57. Slēgtās sēdēs izskatītajās lietās lēmumus pasludina atklāti, izņemot lēmumus lietās, kurās izskatīti adopcijas jautājumi.

58. Sarežģītā lietā ir atļauts izsludināt sēdes pārtraukumu līdz nākamajai darbadienai. Sēdes pārtraukumu paziņo bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs. Šādā gadījumā lēmumam par sēdes pārtraukumu jābūt uzrakstītam atsevišķi.

59. Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumus ieraksta sēdes protokolā vai uzraksta atsevišķi.

60. Ja lēmums uzrakstīts atsevišķi, to paraksta bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs un tiesas locekļi. Atsevišķi uzrakstītā lēmumā jānorāda:

60.1. lēmuma pieņemšanas gads un datums;

60.2. bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja un tiesas locekļu, kā arī sekretāra iniciāļi un uzvārds;

60.3. lietas dalībnieku iniciāļi un uzvārdi;

60.4. lēmuma pieņemšanas pamatojums;

60.5. skaidri formulēts lēmums.

61. Lēmumus, kas ierakstīti sēdes protokolā, atsevišķi neparaksta.

62. Sēdes protokolu pēc sēdes paraksta bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs un tiesas locekļi, kā arī sekretārs.

63. Lietas dalībnieki ar lietu var iepazīties pie bāriņtiesas (pagasttiesas) sekretāra, un viņiem ir tiesības saņemt attiecīgā lēmuma norakstu.

64. Ja lietas dalībnieks nav piedalījies sēdē, bet bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums skar viņa intereses, bāriņtiesa (pagasttiesa) attiecīgajam lietas dalībniekam nosūta pieņemtā lēmuma norakstu (ja bāriņtiesai (pagasttiesai) ir zināma attiecīgā lietas dalībnieka dzīvesvieta).

65. Visi bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumi izpildāmi nekavējoties, izņemot tos lēmumus, kuru izpildi rajona (pilsētas) tiesa ir apturējusi, kā arī tos lēmumus, kuriem saskaņā ar likumiem ir nepieciešama apstiprināšana rajona (pilsētas) tiesā.

 

V. Aizbildnība un aizgādnība

66. Bāriņtiesas (pagasttiesas) saskaņā ar likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” kārto aizbildnības un aizgādnības lietas.

67. Ja nepilngadīgā persona palikusi bez vecāku gādības, tad līdz aizbildņa iecelšanas brīdim bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par valsts sociālo pabalstu izmaksu tai fiziskajai personai, kura kopj un audzina attiecīgo nepilngadīgo personu, vai pašai nepilngadīgajai personai, ja bāriņtiesa (pagasttiesa) to atzīst par iespējamu un nepilngadīgā persona ir vecāka par 16 gadiem.

68. Saņemot iesniegumu par aizbildnības dibināšanu, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs pārbauda, vai konkrētā lieta ir piekritīga attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai).

69. Ja konkrētā aizbildnības dibināšanas lieta ir piekritīga attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai), tiek iekārtota attiecīga lieta.

70. Ja konkrētā aizbildnības dibināšanas lieta nav piekritīga attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai), bāriņtiesa (pagasttiesa) saņemto iesniegumu pārsūta pēc piekritības, par to informējot iesniedzēju.

71. Par katru aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu iekārto atsevišķu lietu. Vienu kopīgu aizbildnības lietu iekārto par tām nepilngadīgajām personām, kurām ir kopīgi vecāki.

72. Aizbildnības lietai pievieno nepilngadīgās personas dzimšanas apliecības norakstu un dokumentus, pamatojoties uz kuriem aizbildnība ir nodibināta.

73. Aizgādnības lietai pievieno dokumentus, pamatojoties uz kuriem aizgādnība ir nodibināta.

74. Ja lietu izbeidz aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas nāves dēļ, lietai pievieno attiecīgās personas miršanas apliecības norakstu.

75. Jautājums par aizbildnības dibināšanu izskatāms bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē. Par sēdes laiku un vietu paziņo personai, kas lūgusi nodibināt aizbildnību, kā arī citām ieinteresētajām personām pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) ieskata.

76. Lemjot par aizbildnības dibināšanu nepilngadīgai personai, bāriņtiesa (pagasttiesa) ievēro nepilngadīgās personas intereses. Ja nepilngadīgā persona ir vecāka par septiņiem gadiem, bāriņtiesa (pagasttiesa) jautājumu izšķir, uzklausot nepilngadīgās personas vēlēšanos. Veicot pārrunas ar nepilgadīgo personu, obligāti jāpieaicina pedagogs.

77. Ieceļot līdzaizbildņus (vairākus aizbildņus), bāriņtiesa (pagasttiesa) katram aizbildnim nosaka konkrētus pienākumus.

78. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs paskaidro ieceltajiem aizbildņiem (aizgādņiem) Civillikumā minētos nosacījumus par viņu pienākumiem attiecībā uz nepilngadīgo personu (rīcības nespējīgo personu), attiecīgās personas mantas pārvaldību un norēķiniem, aizbildņa (aizgādņa) atbildību un savstarpējām attiecībām starp līdzaizbildņiem.

79. Aizbildnim bāriņtiesa (pagasttiesa) izdod aizbildņa apliecību (attiecīgajā aizbildnības lietā atstājams aizbildņa apliecības noraksts).

80. Ja aizbildņa apliecība ir nozaudēta, aizbildnim izsniedz atkārtotu apliecību, un viņam jāsedz atkārtotās apliecības izgatavošanas izdevumi.

81. Aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas saraksta (turpmāk tekstā — “mantas saraksts”) sastādīšanu bāriņtiesa (pagasttiesa) uzdod aizbildnim (aizgādnim) vai sarežģītākās lietās — aizbildnim (aizgādnim) un kādam no bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļiem.

82. Sastādot mantas sarakstu, veic mantu apraksti, ko noformē ar attiecīgu aktu (turpmāk tekstā — “mantas aprakstes akts”), kā arī pēc iespējas noskaidro esošos parādus. Ja nepieciešams, mantu novērtē, pamatojoties uz mantas tirgus cenu vai pieaicinot attiecīgus speciālistus.

83. Mantas sarakstu nesastāda, ja tiesu izpildītājs mantu ir aprakstījis un ja attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas rīcībā ir mantas aprakstes akts. Šādā gadījumā mantas aprakstes akta norakstu izsniedz aizbildnim (aizgādnim) un uzdod viņam mantu pārņemt savā rīcībā un pārbaudīt, vai faktiski pastāv visa mantas aprakstes aktā uzrādītā manta.

84. Nākamajā bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē pēc mantas saraksta saņemšanas bāriņtiesa (pagasttiesa) pārbauda to, uzklausa aizbildni (aizgādni) un, ja nepieciešams, dod aizbildnim (aizgādnim) norādījumus, kā rīkoties ar viņam nodoto mantu un kas darāms, lai atgūtu trešo personu valdījumā esošo aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantu, ja tāda ir.

85. Aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas naudas dokumentus un naudu bāriņtiesa (pagasttiesa) izsniedz aizbildņiem (aizgādņiem). Naudas dokumentus izsniedz, kad ir pienācis maksājuma termiņš, lai piedzītu naudu. Naudu izsniedz, lai segtu neatliekamos maksājumus (izsniedz summu, kāda nepieciešama attiecīgajam nolūkam).

86. Ja aizbildnis (aizgādnis) lūdz atļauju aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas kustamo vai nekustamo mantu pārdot, sadalīt, apmainīt, ieķīlāt, apgrūtināt u.tml., bāriņtiesa (pagasttiesa) izvērtē, vai šāda rīcība ir likumīga un lietderīga un vai tā atbilst attiecīgās nepilngadīgās personas vai rīcības nespējīgās personas interesēm. Pēc minēto apstākļu izvērtēšanas bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņem motivētu lēmumu par to.

87. Ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantu (turpmāk tekstā — “manta”) pārdod, bāriņtiesa (pagasttiesa) nosaka, vai tā ir pārdodama izsolē vai par tirgus cenām.

88. Mantas pārdošanu izsolē organizē bāriņtiesa (pagasttiesa).

89. Mantas pārdošanu par tirgus cenām organizē aizbildnis (aizgādnis). Pirms nekustamās mantas pārdošanas aizbildnis (aizgādnis) iesniedz bāriņtiesai (pagasttiesai) pirkuma—pārdevuma līguma projektu un aizbildņa (aizgādņa) parakstītu dokumentu, ka augstāku cenu neviens nav piedāvājis. Ja bāriņtiesa (pagasttiesa) piekrīt pirkuma—pārdevuma līguma projektā minētajiem nosacījumiem, aizbildnis (aizgādnis) noslēdz pirkuma—pārdevuma līgumu.

90. No personām, kas nopirkušas aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas kustamo mantu, ņemams paraksts par to, kādas mantas un par kādu cenu viņi ir nopirkuši.

91. Pēc kustamās mantas pārdošanas aizbildnis (aizgādnis) septiņu dienu laikā iesniedz bāriņtiesai (pagasttiesai) norēķinu, pievienojot to personu parakstus, kas nopirkušas minēto kustamo mantu, un saņemto naudu.

92. Mantojuma masas aizgādnību izbeidz, kad taisīts attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas spriedums vai lēmums par mantojuma pieprasītāju tiesībām, manta nodota mantiniekiem un mantinieki par to ir devuši parakstu. Pārējos gadījumos aizgādnību izbeidz saskaņā ar tās pašas tiesas lēmumu, kura pieņēma lēmumu par aizgādnības nodibināšanu.

93. Ja bāriņtiesa (pagasttiesa) uzzina apstākļus, pamatojoties uz kuriem aizgādnība izbeidzama, bāriņtiesa (pagasttiesa) par to paziņo tai tiesai, kura pieņēma lēmumu par aizgādnības nodibināšanu.

94. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai viņa norīkots bāriņtiesas (pagasttiesas) loceklis kopā ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestāžu pārstāvjiem ne retāk kā reizi gadā apseko aizbildnībā esošo nepilngadīgo personu un sastāda attiecīgu aktu, kuru pievieno aizbildnības lietai.

95. Atbilstoši šo noteikumu 94.punktā minētajai kārtībai tiek apsekoti arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādēs esošās nepilngadīgās personas.

 

VI. Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

96. Sūdzība par bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu saskaņā ar likumiem iesniedzama rajona (pilsētas) tiesai pēc attiecīgās bāriņtiesas (pagasttiesas) atrašanās vietas.

 

VII. Notariālās funkcijas

97. Bāriņtiesa, kas darbojas rajona pilsētā, kurā nav zvērināta notāra, un pagasttiesa pilda likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteiktās notariālās funkcijas.

98. Notariālās funkcijas pilda bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis, kuram tas uzdots ar attiecīgu bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu.

 

VIII. Pārejas jautājumi

99. Institūcijām vai personām, kuras bāriņtiesas funkcijas pildīja līdz brīdim, kad darbību uzsāka attiecīgā bāriņtiesa (pagasttiesa), mēneša laikā pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) darbības uzsākšanas jānodod aizbildnības un aizgādnības lietas attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai). Par minēto lietu nodošanu jāsastāda attiecīgs akts, kuru paraksta bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs un sekretārs, kā arī tās institūcijas vadītājs vai tā persona, kura bāriņtiesas funkcijas pildīja līdz brīdim, kad darbību uzsāka attiecīgā bāriņtiesa (pagasttiesa).

100. Nododamajām aizbildnības lietām obligāti jāpievieno pašvaldības lēmums par aizbildnības dibināšanu, dokumenti, pamatojoties uz kuriem aizbildnība ir nodibināta, un nepilngadīgās personas dzimšanas apliecības noraksts.

101. Bāriņtiesai (pagasttiesai) mēneša laikā pēc tās darbības uzsākšanas nododamas arī to nepilngadīgo personu personīgās lietas, kuras saskaņā ar pašvaldības lēmumu ir ievietotas valsts un pašvaldību bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādēs.

102. Aizbildnības un aizgādnības lietas, kuras ir iesāktas, bet līdz 1996.gada 1.martam nav izlemtas, bāriņtiesas (pagasttiesas) izskata saskaņā ar likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”.

Ministru prezidents A.Šķēle
Labklājības ministrs V.Makarovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!