Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu tautas lielā sāpe: Krievijas nometnes - "Vjatlags", "Usoļlags" un pārējie "lagi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.1996., Nr. 58 (543) https://vestnesis.lv/ta/id/39565

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Valsts prezidenta - Latvijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs - goda ģenerālkonsuls Austrālijā - ASV pārtikas firmas prezidents

Vēl šajā numurā

03.04.1996., Nr. 58 (543)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu tautas lielā sāpe: Krievijas nometnes —
"Vjatlags", "Usoļlags" un pārējie "lagi"

Pēc ekspedīcijas — pie Valsts prezidenta

Vakar, 2.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar ekspedīcijas “Vjatlags — Usoļlags 95” dalībniekiem (augšējā attēlā), kas pagājušajā gadā Krievijas ziemeļos Kirovas apgabalā bijušā Vjatlaga centrā, Ņesnoje ciemā un Permas apgabalā bijušā Usoļlaga centrā Soļikamskā šajās nometnēs bojā gājušo latviešu piemiņai uzstādīja varenus sešmetrīgus priedes baļķu krustus.

Ekspedīcijas vadītājs Ilmārs Knaģis, Alfreds Puškevics (abi bijušie izsūtītie), Ainārs Bambals, Zigurds Šlics un Ingvars Leitis informēja Valsts prezidentu par ekspedīcijas norisi, norādot, ka būtu nepieciešams saņemt vēl saglabājušos dokumentāciju par visiem tur izsūtītajiem (lielākoties bojā gājušajiem) Latvijas Republikas pilsoņiem — viņu miršanas datiem un apbedīšanas vietām. Ekspedīcijas dalībnieki uzsvēra, ka šajās nometnēs tika iznīcināti tieši tie, kas bija Latvijas inteliģences zieds, Latvijas armijas virsnieki, policisti, aizsargi, tie, kas cēla un sargāja brīvās Latvijas valsti.

Valsts prezidenta interesi par šo ekspedīciju kāpinājis arī tas apstāklis, ka šajās nometnēs gājuši bojā viņa tēvs un vectēvs. Guntis Ulmanis atzīmēja, ka citās valstīs, kas nav piedzīvojušas komunisma teroru, pat šo valstu politiķiem nav īsti aptverama izsūtīšanas masveidība un nežēlība. Prezidents izteicās, ka diemžēl arī daudzu mūsu pašu vienaldzība atstājusi novārtā izsūtīto likteņa svēto piemiņu. Viņš īpaši uzmanīgi ieklausījās ekspedīcijas dalībnieku priekšlikumā uzstādīt pieminekli 7. nometnē, kur gāja bojā visvairāk latviešu. Šis projekts būtu realizējams galvenokārt sabiedriskā kārtā.

Ekspedīcijas dalībnieki izteica atzinību Latvijas vēstniekam Krievijā Jānim Peteram, kas visiem spēkiem rūpējies par pasākuma sekmīgu norisi. Bija patīkami dzirdēt, ka arī abu bijušo ieslodzīto nometņu vietu tagadējā administrācija un vietējie iedzīvotāji bijuši izpalīdzīgi, veicinājuši ieceres īstenošanu un ar godbijību vērojuši krustu uzstādīšanu.

Valsts prezidentam tika uzdāvinātas fotogrāfijas un videofilma, kā arī Latvijas Valsts arhīva izdotie represēto saraksti.

Valsts prezidenta preses dienests
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

No Valsts prezidentam dāvātā albūma:

lag_2.JPG (10745 bytes)
Krusts un Latvijas valsts karogs Vjatlagā uz visiem laikiem palikušajiem
lag_3.JPG (14642 bytes)
Vjatlaga zeme un skaudrie tundras ziedi no nometnes vietas — Latvijai
lag_4.JPG (6423 bytes)
Krusta pamatnē — lai mūža sveiciens no tēva mājām
lag_5.JPG (5473 bytes)
Soļikamskas klosteris, kurā 30.—80. gados bija cietums

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!