Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Daugavas HES kaskādes rekonstrukciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.1996., Nr. 58 (543) https://vestnesis.lv/ta/id/39567

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents Guntis Ulmanis Eiropas politikas pētniecības centrā 26.martā: "Latvija un Eiropas Savienība - ieguldījums un atbildība"

Vēl šajā numurā

03.04.1996., Nr. 58 (543)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI, PLĀNI. VIEDOKĻI

Par Daugavas HES kaskādes rekonstrukciju

Aktuāls Saeimā, aktuāls valdībā, aktuāls sabiedrībā kļuvis jautājums par Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas ekonomiskajiem, finansiālajiem un tehniskajiem aspektiem. Šajā problēmā iekļāvušies arī Latvijas zinātnieki. Lūk viņu apsvērumi.

Ārvalstu kredītiem ir liela nozīme visu Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstības stimulēšanā, tajā skaitā arī infrastruktūras attīstībā.

Sakarā ar valdības garantiju kredīta saņemšanā “Latvenergo” 76,2 miljonu USD apjomā, paveras reālas iespējas tādas svarīgas infrastruktūras nozares kā elektroenerģētika, attīstībai. Ņemot vērā LR MK ieintersēto attieksmi pret zinātnieku plašu piedalīšanos tautsaimniecības problēmu risināšanā, Latvijas Zinātņu akadēmija noorganizējusi “Daugavas enerģijas komisiju”, piesaistot augstskolu pasniedzējus un zinātnisko iestāžu zinātniskos darbiniekus. Komisijas uzdevums ir veicināt Daugavas hidroresursu optimālu izmantošanu, racionāli izlietojot līdzekļus. Saskaņā ar šo investīciju projektu Latvijas Zinātņu akadēmijas komisija uzņemas analizēt sekojošas pozīcijas:

1. Kreditēšanas noteikumi

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka ir ar mieru piešķirt 76,2 miljonu ASV dolāru lielu kredītu Daugavas HES kaskādes ģenerējošo iekārtu rekonstrukcijai un aizsprostu drošības paaugstināšanai. Kredīts piešķirts ar procentu likmi LIBOR (Londonas starpbanku kredītu likme) + 1% gadā. Šobrīd LIBOR + 1% = 6,13% par ASV dolāriem. Tas jāatmaksā 20 vienādos maksājumos 10 gadu laikā, sākot ar 2000.gada 20.jūniju. Kredītlīgumā netiek paredzēta Daugavas HES kaskādes vai kādas citas valsts energosistēmas daļas ieķīlāšana, kas būtu nepieciešama, ja liels kredīts tiktu ņemts no vietējām vai ārzemju komercbankām.

2. Kreditēšanas priekšrocības

Galvenais faktors, kas nodrošinās šī kredīta atdošanas iespējas, ir ģenerējošo iekārtu efektivitātes palielināšana, kas dos iespēju izstrādāt lielāku elektroenerģijas daudzumu. Līdz ar to Latvijai būs iespēja samazināt importējamās elektroenerģijas apjomu.

Minētais kredīts dos iespēju “Latvenergo” pašu nopelnītos līdzekļus izmantot elektrisko tīklu rekonstrukcijai, kam jānodrošina kvalitatīva eleketroenerģijas piegāde tajos Latvijas reģionos, kur tā patreiz nav apmierinoša. Vairāk pašu līdzekļu tiks izvirzīts arī TEC un siltumtīklu rekonstrukcijai.

3. Rekonstrukcijas plāns

Rekonstrukcijas darbus paredzēts uzsākt jau šajā gadā un pabeigt līdz 2000.gadam. Vispirms tiks rekonstruēta Ķeguma HES un uzsākti darbi pie aizsprostu drošības paaugstināšanas. Pēc diviem gadiem tiks uzsākta Pļaviņu HES rekonstrukcija.

Visu iekārtu iepirkumi un darbu pasūtījumi tiks veikti konkursa kārtībā, saskaņā ar stingri reglamentētiem ERAB iepirkumu veikšanas noteikumiem. Tas nodrošinās efektīvu un taupīgu kredītlīdzekļu izmantošanu. Nav paredzēts kredītu saņemt naudā, līdzekļus izmantos, vienīgi apmaksājot piegādātāju un darbuzņēmēju rēķinus par piegādēm vai padarītajiem darbiem. Līdz ar to kretīta ņemšana notiks pa daļām, un “Latvenergo” kredītatbildība pret bankām pieaugs atkarībā no veikto darbu apjoma līdz 2000.gadam.

Kopējā Ķeguma un Pļaviņu HES rekonstrukcija, saskaņā ar ERAB priekšlikumu, dos iespēju paaugstināt agregātu efektivitāti, saražot vairāk elektroenerģijas pašu stacijās un samazināt importu. Līdz ar to radīsies iespēja atpelnīt to naudu, kas tiks ieguldīta šajā projektā (ieskaitot procentu maksājumus). Lielākais ieguvums no efektivitātes palielināšanas iespējams tieši Pļaviņās. Ķeguma HES rekonstrukcija atsevišķi nodrošina projekta atmaksāšanos uz efektivitātes paaugstināšanās rēķina. Kredītlīdzekļu piesaiste no citām bankām (ārzemju komercbanku eksportkredīti) tikai Ķeguma HES būtu daudz dārgāka. Šajā gadījumā ERAB ir atteicis dot kredītu, jo projekts bez Pļaviņu ietveršanas pēc ERAB speciālistu domām nav pieteikami rentabls.

Pļaviņu HES ir vissvarīgākā Daugavas spēkstacija. Tās turbīnu modernizācija dos iespēju optimizēt Ķeguma un Rīgas HES darbību. Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcija dos iespēju nākotnē pārdot kaimiņvalstīm elektroenerģiju patēriņa maksimumstundās par lielāku cenu, gūstot papildus ienākumus. Šie ienākumi nav iekļauti patreizējā biznesa plānā un varētu radīt papildus finansu resursus “Latvenergo” attīstībai.

4. Tarifu prognozes

Kredīts tiks atmaksāts no ienākumiem, ko iegūs, pārdodot elektroenerģiju, taču, kā jau minēts, kredīts jāatmaksā, sākot ar 2000.gadu. Ja Ķeguma HES “Latvenergo” atjaunotu par saviem līdzekļiem, tas tarifus iespaidotu jau sākot ar šo gadu.

Ja projekta realizāciju neuzsāk tuvākajā laikā, pakāpeniski no ierindas izies vairākas Pļaviņu un Ķeguma turbīnas, līdz ar to samazināsies pašu izstrāde, pieaugs imports, kas arī radīs tarifu pieaugumu.

5. Kredīta garantijas

Kredītu garantē valdība, tā ņēmējs ir “Latvenergo”. Nevienā no līguma sadaļām nav paredzēts, ka naudas neatdošanas gadījumā HES kaskāde pāriet ārvalstu bankas vai kompānijas īpašumā. “Latvenergo” gada apgrozījums jau šobrīd ir ap 135 miljoniem latu, 2000.gadā tas pieaugs vismaz līdz 200 miljoniem. Tajā pašā laikā lielākā naudas summa, kas viena gada laikā jāatmaksā, nepārsniedz 13,3 miljonus ASV dolāru (projekta realizācijas rezultātā gūtie ienākumi šajā gadā būs 4 miljoni ASV dolāru), līdz ar to var uzskatīt, kas problēmām ar kredīta atdošanu nevajadzētu rasties un valdības garantijas nebūs jāizmanto.

6. Elektroenerģijas tirgus

Šis projekts ir investīcija ražošanā, pēc tā realizācijas tiks saražots vairāk produkcijas — elektroenerģijas, kas ir vislētākā Baltijā.Tādējādi varēs samazināt importa enerģijas iepirkšanu.

1995.gadā “Latvenergo” saražoja 3890Gwh, no tā Ķeguma un Pļaviņu HES — 2232 Gwh, bet importēja — 2646 Gwh, līdz ar to papildus saražotā elektroenerģija daļēji aizvietos importēto elektroenerģiju.

7. Tehniskais nodrošinājums

ERAB ir speciāla iepirkumu procedūra, kas nodrošina modernāko un izdevīgāko iekārtu iepirkšanu konkursa kārtībā.

Banka sekos, lai līdzekļi tiktu izlietoti maksimāli efektīvi — no tā būs atkarīga bankas debitora, šajā gadījumā “Latvenergo”, spēja atdot naudu.

Mūsuprāt, jaunorganizējamās Daugavas enerģijas komisijas dalība tehniskā nodrošinājuma problēmu, kā arī visa projekta risināšanas veicinašanā arī citos aspektos var dot pozitīvus rezultātus.

Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu grupas vārdā —
LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs
akadēmiķis Juris Ekmanis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!