REFERĀTI, RUNAS

Vēl Briselē

Valsts prezidents Guntis Ulmanis
Eiropas politikas pētniecības centrā 26.martā:

“Latvija un Eiropas Savienība — ieguldījums un atbildība”

Augsti godātais Ludlova kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Šī mana runa šodien Eiropas politikas pētījumu centrā ir īpaši simboliska šādā aspektā. Latvija ātri sasniedza ES asociētās valsts statusu, tādējādi iegūstot tiesības iestāties Eiropas Savienībā, un tagad mums jāizstrādā visaptveroša iestāšanās stratēģija, lai to optimāli īsā laikā realizētu. Diskusijām par to ir grūti vēlēties labāku auditoriju kā to, kuras priekšā man šodien ir tas prieks runāt.

ES veidojās kā valstu savienība, lai sadarbojoties nodrošinātu stabilitāti un labklājību. ES attīstības vadmotīvs gadsimta beigās ir rast ceļu, kā saglabāt sasniegto, bet reizē arī nezaudēt tai raksturīgo dinamiku. Latvijas interesēs ir saskaņot savu attīstības modeli ar Eiropas Savienības kopējo virzības vektoru.

Ja man jāizsaka tas, kas šodien vieno Latviju un Eiropas Savienību, tad runa ir par vienlaicīgumu nevienlaicīgumā.

Liekas, ka Eiropas Savienība savā attīstībā ir daudz tālāk par Latviju un tās ekonomiskais un politiskais spēks ir pasaulē nozīmīgs faktors. ES valstis ir ar ļoti augsti attīstītu darba dalīšanu un tai atbilstošu tautsaimniecisko struktūru. Arī nacionālā kopprodukta apjomi praktiski nav salīdzināmi. Tātad — totāls nevienlaicīgums? Jā, — bet tikai mūsu imperfektivitātē.

Tomēr saskatāmas arī līdzības. Eiropas Savienība spiesta kardināli pārveidot sevi globālās konkurences ietekmē. Latvija turpretī ir transformācijas valsts, un tai ir vēsturiska iespēja veidot savu tautsaimniecisko paradigmu, to uzreiz saskaņojot ar politisko un ekonomisko spēku izkārtojumu pasaulē, kurš izkristalizējas, pasaulei tuvojoties XXI gadsimtam.

Atceroties, kāda franču eksistenciālista sentenci un attiecinot to uz valstīm, varam teikt, ka Latvija un Eiropas Savienība ir nevis tas, kas tās bija, bet tas, kas tās būs. Pagātnei — arī daudzajiem sasniegumiem — nākotnē būs visai relatīvs noderīgums.

Tādējādi gan Latvijas, gan Eiropas Savienības augstākā atbildība saprotama kā ļoti radikāla, jā, pat “futūristiska” attieksme pret savu “pagātni”.

Tātad vienlaicīgums? Jā, — bet mūsu futūrismā.

Raksturojot to, kas pašlaik ir Latvija Eiropas Savienības kontekstā, jāaplūko valsts reformu process divās perspektīvās — ekonomiskajā un sociālajā.

Transformācijas process Latvijā notiek konsekventi, tas ir neatgriezenisks, to liecina augstā makroekonomiskā stabilitāte un dziļās izmaiņas tautsaimniecības struktūrā.

Privātīpašuma pastāvēšana ir nodrošināta, un 1996.gada sākumā jau 62% cilvēku strādāja privātajā sektorā. Privatizācijas rezultātā būtiski izmainījusies īpašuma struktūra lauksaimniecībā, lielākā dala tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu atrodas privātuzņēmēju rokās. Lielo uzņēmumu privatizācija reformu sākumā notika salīdzinoši lēni. To aizkavēja tas, ka nacionālā valūta tika ieviesta tikai 1993.gada martā, bija saglabājusies vēl visai liela saimnieciskā atkarība no bijušās Padomju Savienības, Latvijā privātais sektors toreiz vēl nebija attīstīts. Izveidojot 1994.gadā Privatizācijas aģentūru, valstī tika iesākta paātrināta privatizācija, kura ir atklāta un internacionāla. Valdība plāno šogad pabeigt zemes reformu ar zemes īpašuma tiesību reģistrāciju, tas radītu nepieciešamos priekšnoteikumus brīvam zemes tirgum Latvijā un paātrinātu ārzemju kapitālieguldījumus.

Čpaši vēlos atzīmēt lielo valsts monopoluzņēmumu privatizācijas programmu. Tā aptver dabīgos monopoluzņēmumus, piemēram, uzņēmums “Latvijas gāze”, “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas kuģniecība”. Raugoties uz tām problēmām, kādas ES valstīs rodas līdzīgos monopoluzņēmumos, Latvija nolēmusi radikāli liberalizēt šīs jomas jau tagad, lai izvairītos no interešu sadursmes nākotnē. Esmu pārliecināts, ka tā ir atbildīga rīcība, kas saskaņojas ar vispārēju tendenci pasaulē liberalizēt pieejas tirgiem un tirdzniecības noteikumus.

Valsts grasās spert izšķirošu soli — samazināt savu nastu ražošanas tiešā vadīšanā. Saglabājot valsts atbildību par sociāli neaizsargātajiem, Latvijas valsts domā par savu pamatieguldījumu reformu procesā un labklājības nodrošināšanā, — tas vērsts uz brīvās uzņēmējdarbības veicināšanu.

Salīdzinot ar citām transformācijas valstīm, Latvijā ātri izdevās apturēt nacionālā kopprodukta kritumu, tas pats sakāms par inflāciju. Pārdomātas un konsekventas politikas rezultātā tā samazinājās no 950% 1992.gadā līdz 25% pagājušajā gadā, un tā ir zemākā inflācija Baltijas valstīs. Arī budžeta deficīts nav pārsniedzis 2 procentu līmeni, izņemot 1995.gadu, kad Latvijā bija satricinājumi banku sektorā. Valsts ārējais parāds 1995.gada beigās nebija sasniedzis 10 procentu no nacionālā kopprodukta, kas ir zems rādītājs transformācijas valstu grupā. Jaunajai valdībai viena no prioritātēm ir radikāli samazināt šo parādu, tādējādi izbrīvējot līdzekļus investīcijām.

Latvijā ir nodrošināta finansu sistēmas stabilitāte, veiksmīga naudas reforma un stingra monetārā politika rezultējusies visstabilākajā valūtas sistēmā transformācijas valstīs, stingrā pārraudzībā notiek komercbanku jomas tālākā attīstība. Pašlaik Latvijai ir viens no visliberālākajiem valūtas maiņas režīmiem pasaulē. Ieņēmumi no eksporta operācijām Latvijas uzņēmumos nav pakļauti ne piespiedu konvertācijai, ne norēķinu veikšanas ierobežojumiem. Nerezidenti un ārzemju uzņēmumi pēc nodokļu nomaksas var brīvi izvest peļņu. Lai likvidētu nelegāli iegūtās naudas legalizēšanu, līdz vasarai Latvijai jāizstrādā nepieciešamie likumi un kontroles mehānismi.

Kapitāla piesaiste nozarēm, kurās Latvijai, starptautiski raugoties, salīdzinoši ir priekšrocības, strauja un atklāta privatizācija, kā arī Latvijas politisks un ekonomisks atbalsts prioritārajām jomām ļaus Latvijā īsā laikā izveidot jaunu un izlīdzsvarotu tautsaimniecības struktūru.

Tādējādi saprasta makroekonomiskā politika, kā arī nodokļu sistēmas vienkāršošana un nodokļu iekasēšanas mehānisma darbības uzlabošana, tāpat ES normām atbilstošas robežkontroles nodrošināšana ir pamatotas prioritātes valdības darbā.

Transformācijas procesā Latvija kļūst par atvērtu valsti. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā veidojas jauna sociālā struktūra atbilstoši mūsdienu Eiropas demokrātijām. Sabiedrības sociālā pārveide ir notikusi mierīgi un toleranti, un tā nav ieguvusi politisku izpausmi sadursmēs vai citās kolīzijās.

Sociālā integrācija Latvijas sabiedrībā ietver sevī vairākus aspektus. Lai nodrošinātu integrācijas procesu Latvijā, iesākām ar latviešu valodas mācīšanu. Lielu palīdzību esam saņēmuši no Apvienoto Nāciju Attīstības programmas. Latviešu valodas mācības ir pieejamas ikvienam, un tādējādi paralēli pilsonības likumam izveidots viens no svarīgākajiem mehānismiem citu tautību cilvēku integrācijai mūsu sabiedrībā. Latvijā joprojām ir izteikti liberāla skolu sistēma, kad valsts apmaksā skolas ne tikai ar latviešu mācību valodu. Latvijā ir skolas ar krievu, ukraiņu, ivrita mācību valodu.

Par spīti daudzajām nelabvēļu balsīm, kas paredzēja augstu sadursmju iespējamību it kā esosās konfrontatīvās valsts politikas dēļ, vēlos ar īpašu gandarījumu secināt, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma aizvien vairāk dažādu tautu Latvijas iedzīvotāji sevi identificē ar neatkarību atguvušo Latvijas valsti. Šo tendenci uzskatu par vienu no lielākajiem sasniegumiem mūsu valstī.

Sociālā integrācija sabiedrībā nozīmē arī to, ka veidojas noturīga politisko partiju sistēma, kas izsaka vērtības un mērķus, ar kuriem valsts iedzīvotāji var sevi identificēt. Tas ir svarīgs priekšnoteikums stabilitātei valstī un reformu procesa turpināšanai. Lai arī politisko partiju veidošanās nav pabeigta un tālākās kristalizācijas process noteikti notiks, tomēr jāatzīst, ka partijas Latvijā kļuvušas eiropeiskas vispirms jau savā izpratnē. Tās runā par tādām pašām problēmām, kā tas ir citās Eiropas valstīs.

Šie minētie faktori liecina, ka ir solīds pamats sabiedrības sekmīgai sociālajai integrācijai arī turpmāk un tas būs labvēlīgi visas sabiedrības dinamiskai attīstībai. Reizē tas raksturo Latvijas sabiedrību šini transformācijas procesā. Pēc atslābuma reformu gaitā 1995.gadā, kas saistījās ar komercbanku krīzi valstī, iedzīvotāji atbalsta jaunās valdības nepārprotamo vēlmi kāpināt reformu tempu un izvērst tās visās jomās. Sabiedrībā un jaunajā valdībā izdevies pilnībā saglabāt transformācijas procesa galvenās vērtības — reformu konsekvenci, pragmatismu un izturētu pamatīgumu.

Latvijā norisinās paaudžu maiņa, un aizvien nozīmīgāku lomu mūsu dzīvē iegūst eiropeiskās paaudzes politiķi, uzņēmēji, pārvaldes struktūru darbinieki. Eiropeisku vadītāju svarīgākā iezīme ir nepakļaušanās it kā nepārvaramajiem apstākļiem vai tā sauktajai vēsturiskajai nenovēršamībai. Tāpat kā Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā tagad jāmeklē jauni modeļi tautsaimniecības attīstībai, jauni virzieni un jomas zinātniskās pētniecības darbam, netradicionālas koalīcijas politiskajā dzīvē. Latvijas jaunā valdība un sabiedrības vairākums pilnīgi atbilst šiem kritērijiem, un tāpēc esmu drošs par to, ka spēsim sasniegt savas politikas stratēģiskos mērķus.

Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā ietver sevī gan atbildību, gan ieguldījumu.

Latvija harmonizē savu likumdošanu tautsaimniecības jomā ar Eiropas Savienības normām, kā to paredz ES Komisijas izstrādātā “Baltā grāmata”. Izpildot šeit paredzētās konkrētās prasības, Latvija pamatprincipos sasniegs tautsaimniecisko savietojamību ar ES.

Gan parlamentā, gan valdībā Latvijā izveidotas struktūras, kas praktiski nodarbojas ar integrācijas jautājumiem. Turpmākais darbs tajās jākoncentrē uz vienotu stratēģiju un kopīgu sadarbību Latvijas nacionālās integrācijas programmas izstrādē, ko Latvija vēlas prezentēt Florences apspriedes laikā.

Lai Latvija sagtavotos iestāšanās procesam Eiropas Savienībā, svarīgi pilnībā izmantot PHARE sniegto palīdzību. Nākamajiem četriem gadiem paredzētās prioritātes skar ne tikai Latvijas likumdošanas sistēmas pielīdzināšanu ES standartiem, daudz svarīgāka mums ir palīdzība ekonomikas pārstrukturēšanai un tālākai privātās sektora attīstībai. Vitāla un uz brīvas konkurences principiem balstīta ekonomika ir būtisks priekšnoteikums uzņemšanai Eiropas Savienībā. Brīvajā konkurencē balstīta ekonomika prasa spēcīgu valsts regulējošo lomu, tāpēc PHARE palīdzība šajā sektorā mums ir īpaši nozīmīga.

Tomēr Latvijas līdzšinējā sadarbība ar PHARE programmu nav apmierinoša. Tam vaina droši vien meklējama abās pusēs. Latvijas valsts pārvaldes struktūras ne vienmēr bijušas spējīgas uztvert un mērķtiecīgi izmantot PHARE sniegto palīdzību. Taču jāatzīst, ka PHARE procedūras ir visai ilgstošas un smagnējas, tāpēc diez vai veicina dinamismu Latvijas reformu procesā. Ceram, ka līdz ar ES pastāvīgās pārstāvniecības atvēršanu Rīgā PHARE speciālisti pilnīgāk integrēsies mūsu valsts pārvaldes struktūrā un mums tādējādi izveidosies produktīva sadarbība.

Pragmatisms ir viens no tiem elementiem, kas ir pamatā mūsu integrācijai Eiropas Savienībā. Mēs apzināmies kritērijus, kas formulēti noslēguma dokumentos Eiropas Savienības Padomes tikšanās reizē Kopenhāgenā, kā arī asociēto valstu iestāšanās stratēģiju, ko akceptēja Eiropas Savienības Padome Madridē. Šie ES augstie standarti — arī Eiropas monetārās savienības kritēriji — ir orientieri Latvijai likumdošanas aktu izstrādē un mūsu attīstības programmēšanā.

Tā kā Latvijas integrācija Eiropas Savienībā vispirms nozīmē tautsaimniecisko sistēmu savietojamības sasniegšanu, tad juridiskās apziņas līmenim Latvijas sabiedrībā un juridiskajai ētikai saimnieciskajā darbībā pilnībā jābalstās uz tiem principiem, kas piemīt modernai liberālai, bet arī sociāli un ekoloģiski atbildīgai tirgus ekonomikai.

Latvijas integrācija Eiropas Savienībā nozīmē tādu tautsaimniecisko projektu favorizāciju, kuriem ir pārreģionāla nozīme un kuri tādējādi un tāpēc garantē darbavietas ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī nodrošina vai veido jaunas darba vietas iesaistītajām ES valstīm. Tā ir atbildīga un solidāra izvēle, jo ņem vērā pašreizējās un nākamo gadu tendences un ekonomiskā spēka izkārtojumu.

Izvēlētā prioritāte infrastruktūrai jau devusi jūtamus augļus: nozīmīgais investīciju projekts Latvijas telekomunikāciju jomā ir būtiski veicinājis Latvijas iekļaušanos pasaules globālajā telekomunikāciju tīklā. Statistika nepārprotami rāda strauji pieaugošu Latvijas telekomunikāciju jomas izmantošanas intensitāti. Tas pats sakāms par transporta infrastruktūru. Rīgas lidostā aizvien straujāk pieaug pasažieru plūsma. Šo pozitīvo tendenci tikai nostiprinās nesen notikusī atklātā Latvijas aviosabiedrības privatizācija. Ārzemju kapitāls un uzņēmuma vadības zināšanas padarīs šo uzņēmumu par pilnīgi konkurētspējīgu, tas būs svarīgs priekšnoteikums, lai izveidotu Rīgu par vienu no nozīmīgākajiem gaisa transporta mezgliem Ziemeļaustrumeiropā.

Latvija savu integrāciju Baltijas jūras telpas un arī ES vienotajā tautsaimniecībā redz, vispirmām kārtām realizējot pārreģionālas nozīmes infrastruktūras attīstības projektus. Runa ir par transporta koridoru no Rietumeiropas — Ziemeļvācijas vai Dānijas — ostām caur Latvijas ostām uz austrumiem. Preču plūsma uz austrumiem un rietumiem taču tikai pieaugs līdz ar transformācijas procesa veiksmīgu attīstību Krievijā un citās NVS valstīs. Rīgas un Ventspils ostu kravu apgrozījums jau tagad ir lielāks nekā Kaļiņingradas, Klaipēdas, Tallinas un Pēterburgas ostu kopējais kravu apgrozījums. Transporta mezgli Latvijā jau tagad ir būtiski ekonomiskie faktori Eiropas ziemeļaustrumos. Nostiprināt tos un intensificēt to darbību dažādu valstu uzņēmēju interesēs — tā ir mūsu visu atbildība un ieguldījums.

Paralēli rūpniecības preču tranzīta struktūras tālākai pilnveidei Latvija saskata skaidru iespēju piedalīties transkontinentālā gāzes vada izbūvē no Ziemeļkrievijas atradnēm uz Rietumeiropas patērētāju tirgu. “Latvijas gāzes” saimniecība — gan vadi, gan unikālās krātuves — var kļūt par integrālu sastāvdaļu šajā milzīgajā celtnē.

Latvijā jau ilgstoši funkcionē naftas tranzīta infrastruktūra. Tai ir stabila vieta starptautiskajā naftas biznesā. Latvija nopietni plāno šīs infrastruktūras modernizāciju, jo uzskata to par ārkārtīgi perspektīvu tautsaimniecības nozari. Tie ir tautsaimniecības kompleksas attīstības projekti, kuri sniedz iespēju ieguldīt līdzekļus drošos nākotnes objektos.

Baltijas jūras reģionā tieši ekoloģijā pēdējo gadu laikā ir izdevies paveikt daudz. Latvija ir gandarīta, ka kopā ar Baltijas jūras kaimiņvalstīm tai izdevies sniegt ieguldījumu ekoloģisko problēmu risināšanā, kas padomju laikos vienkārši tika ignorēta. Ūdens attīrīšanas iekārtas Latvijā ir nozīmīgs ieguldījums Baltijas jūras vides saglabāšanā.

Vienotā ekonomiskā telpa Latvijai pirmām kārtām saistās ar Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu reģionu. Baltijas reģiona attīstība pašlaik iezīmē vienu no svarīgākajām tendencēm ES. Tā ir reģionalizācija, kas atbilst pārnacionālo ekonomisko interešu savijumam. Sadarbība reģiona ietvaros uzskatāma kā zināms priekšnoteikums integrācijai ES, tāpēc kooperāciju Baltijas jūras reģionā saprotam kā vienu no savas politikas prioritātēm.

Baltijas jūras reģions bauda Eiropas Savienības īpašu uzmanību. No maija konferences Visbijā gaidām to, ka svarīgākajos pamatprincipos varētu tikt akceptēti meti šī reģiona visaptverošas attīstības stratēģijai.

Ekonomiskā sadarbība veido un paaugstina savstarpēju uzticēšanos. Modernie apdraudējumi valstu stabilai attīstībai nav ieslēdzami atsevišķu valstu robežās. Tāpat kā ekonomikas aspektā, tā arī drošības politikas aspektā sadarbība Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu reģionā nav un nevar būt pašpietiekama — Baltijas jūras reģions ir atvērts.

Līdz ar Eiropas līgumu noslēgšanu ar trim Baltijas valstīm Baltijas jūras reģions skaidrāk iezīmējas kā ES reģions. Šī tendence nostiprināsies, kad trīs Baltijas valstis būs pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Attiecības ar Krieviju Latvijai ir īpaši nozīmīgas arī Eiropas Savienības kontekstā. Mēs vēlamies attiecības ar Krieviju kā ar kaimiņvalsti — eiropeiskā izpratnē. Tām jābūt balstītām uz vienlīdzības, savstarpējas cieņas un sapratnes, demokrātiskas sadarbības un līgumu izpildes principiem.

ES vēlas intensificēt ekonomikas un tirdzniecības attiecības ar Krieviju. Latvijai kā perspektīvai ES robežvalstij ar Krieviju tas nozīmē to, ka liela daļa no šīm attiecībām norisināsies caur Latviju un ar Latvijas palīdzību. Domājot par savu lomu Eiropas Savienības dialogā ar Krieviju, Latvija uzmanīgi vēro un analizē transformācijas procesu Krievijā, jo saprot, ka, šim transformācijas procesam sekmējoties, ekonomiskās saites starp Krieviju un Eiropas Savienību paplašināsies un dažādosies.

Latvija uztur atklātu politisku dialogu ar Krieviju dažādos līmeņos, lai arī tas bieži vien nav vienkārši, jo pagātnes mantojums nav viegli pārvarams un mūsdienu laika izaicinājumi valstu attiecību attīstībai prasa lielu savstarpējo toleranci un politisko pragmatismu. Latvijas nostāja ir paātrināt sarunu gaitu ar Krieviju par starpvalstu robežu, kā arī maksimāli izmantot starpvaldību komisijas darbu attiecību attīstīšanai visos aspektos. Latvijas komisijai ir dots atbilstoši plašs mandāts darbam ar Krievijas partneriem.

Līdz ar praktiski visa bijušās PSRS karaspēka aiziešanu no Latvijas teritorijas mūsu teritorijā vairs nav konfrontatīvās domāšanas recidīvu. Tas ir priekšnoteikums gan mūsu integrācijai Eiropas un transatlantiskajā drošības joslā, gan veido pamatu labām kaimiņattiecībām ar jauno Krieviju.

Brīžiem šķiet, ka attiecību kompleksā — Rietumi un Krievija — tiek spēlēta tā pati šaha partija, ko pazīstam no iepriekšējiem gadu desmitiem attiecībās starp Rietumiem un komunisma bloku. Toreiz tā bija šaha standartpartija ar nosaukumu “aukstā kara aizsardzība”, kurā spēlētāji bija starpkontinentālās raķetes un ideoloģiskās diversijas. Spēlējot šo partiju tagad, varētu tikai zaudēt. Tagad pieprasīta ir augsta inteliģence, jo jāpierāda, ka modernais cilvēks var pārspēt raķešu kompjūterinteliģenci.

Dzirdot Rietumos jautājumu par to, ka Krievija nav paredzama un nav izskaidrojama, vēlos jautāt, vai Rietumi savā spēlē ar Krieviju iesaistījuši visas inteliģentās figūras? Vai nespēja izprast Krievijas transformācijas procesu nav saistīta ar vēl daļēji tradicionālo politoloģisko izpratni.

Ja paraudzīsities Latvijā, tad fiksēsit, ka pie mums nav viedokļa par to, ka Krievija mūs apdraudētu. Man šķiet, ka arī Rietumos daudziem vēl būtu jāatsakās no domāšanas ienaidnieka kategorijās un rūpīgāk jācenšas izprast pārveidošanas process Krievijā. Mūsu izpratne dod mums pārliecību, ka attiecības ar Krieviju arī turpmāk veidosies savstarpēji izdevīgi.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas stratēģiskais mērķis izsakāms vārdos — kļūt par modernu un eiropeisku Latviju, kas garantētu gan valsts neatkarību, gan šīs valsts iedzīvotāju drošību un labklājību. To mēs saistām ar Eiropas Savienību. Tās galveno ieguldījumu kontinenta kopējā nākotnē vienā jēdzienā var izteikt tā, ka Eiropas Savienībai jāsaglabā sevi kā vienu no pasaules ekonomiskā un politiskā spēka un kultūras daudzveidības gravitācijas centriem.

Eiropas Savienības paplašināšanās uz austrumiem un dienvidiem ir viena no adekvātajām atbildēm laikmeta prasībām. Latvija uzskata, ka nākamajam Eiropas Savienības funkcionēšanas modelim jābūt balstītam uz līdztiesīgiem visu dalībvalstu savstarpējas sadarbības principiem ekonomikas, drošības un ārpolitikas, aizsardzības un valstu iekšējās drošības politikas jomās.

Eiropas Savienībai paplašināšanās un jaunu dalībvalstu uzņemšana nozīmē to, ka skaidrāk iezīmējas Eiropas struktūra ar mazajām valstīm kā būtiskāko sastāvdaļu. Tās ir dažādas, bet tomēr ir jāatrod kopēja identitāte visai Eiropai. Šajā procesā mazo valstu ieguldījums ir neaizstājams un kritisks. Latvija ir atvērta rītdienas izaicinājumam un gatava dot savu ieguldījumu visa kontinenta tālākā pastāvēšanā.

Paldies par uzmanību!