Ministru kabineta noteikumi Nr. 82

 Rīgā 1996.gada 2.aprīlī (prot. nr.18, 15.§)

Grozījumi Ministru Padomes 1993.gada 4.janvāra lēmumā Nr.1 “Par darbā gūtā kaitējuma atlīdzināšanas noteikumiem”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu

Izdarīt Noteikumos, saskaņā ar kuriem darba devējs atlīdzina darbiniekam sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarīto kaitējumu (apstiprināti ar Ministru Padomes 1993.gada 4.janvāra lēmumu nr.1 “Par darbā gūtā kaitējuma atlīdzināšanas noteikumiem” — oficiāls izdevums AP MP, 1993, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 42.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Par pamatu kaitējuma atlīdzības piešķiršanai var būt šādi dokumenti:

a) akts par darbā notikušo nelaimes gadījumu;

b) tiesas spriedums (lēmums) vai tiesas medicīniskās ekspertīzes atzinums;

c) prokuratūras vai iepriekšējās izmeklēšanas iestādes lēmums;

d) Valsts darba inspekcijas, kā arī citas specializētas valsts uzraudzības institūcijas lēmums, priekšraksts vai uzziņa;

e) veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk tekstā — “DEĀK”) akts, akta izraksts par invaliditātes grupu un darbspēju zaudējuma pakāpi;

f) medicīnas iestādes atzinums par arodslimību;

g) attiecīgas aroda organizācijas pārstāvja, kā arī darbinieka vai viņa aroda organizācijas uzticības personas atzinums;

h) darba nespējas lapa;

i) citi dokumenti un liecinieku liecības, kas apliecina nelaimes gadījumu.”

2. Izteikt 5.punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Darbinieka nāves gadījumā tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību ir viņa apgādībā bijušām darba nespējīgām personām, kurām saskaņā ar 1990.gada 29.novembra likuma “Par valsts pensijām” (zaudējis spēku ar 1996.gada 1.janvāri) (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1., 51.nr.; 1993, 18., 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1993, 96.nr.; 1995, 150.nr.) 24., 25., 26. un 27.pantu līdz 1995.gada 31.decembrim bija piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija vai kurām saskaņā ar 1995.gada 2.novembra likuma “Par valsts pensijām” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 182.nr.) 19., 20., 21. un 22.pantu ir tiesības ar 1996.gada 1.janvāri saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju.”

3. 11.punktā:

3.1. aizstāt pirmajā rindkopā vārdus “valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās par iepriekšējo ceturksni” ar vārdiem “valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu par iepriekšējo ceturksni”;

3.2. aizstāt otrajā rindkopā vidējās darba samaksas apzīmējumu “VA” ar apzīmējumu “VS”.

4. Izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Ja darbiniekam piešķirta invaliditātes pensija vai tās vietā piešķirta vecuma pensija, kaitējuma atlīdzības apmērs samazināms par pensijas daļu, kas aprēķināta 1995.gada 2.novembra likuma “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 16.punkta 1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā (turpmāk tekstā — “pamatpensijas summa”) un atbilst 0,3xVA, kur VA 1996.gadā ir:

a) pensijām, kas noteiktas līdz 1995.gada 31.decembrim, — tautsaimniecībā nodarbināto vidējā darba alga par iepriekšējo laikposmu (82,35 lati mēnesī);

b) pensijām, kas noteiktas pēc 1996.gada 1.janvāra, — iepriekšējā gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (85 lati mēnesī).

Darbiniekam, kuram sakarā ar darbā gūto sakropļojumu vai arodslimību piešķirta III grupas invaliditāte, sasniedzot vecumu, pēc kura viņam ir tiesības saņemt vecuma pensiju (neatkarīgi no tā, kāda veida pensiju — invaliditātes vai vecuma pensiju — viņš ir izvēlējies), kaitējuma atlīdzības apmērs samazināms par 80% no darba pensijas pamatpensijas summas.

Ja darbiniekam vispārējās saslimšanas dēļ ir piešķirta invaliditātes pensija un vēlāk sakarā ar darbā gūto sakropļojumu vai arodslimību viņam papildus noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos) un attiecīga invaliditātes grupa, kaitējuma atlīdzības apmērs tiek aprēķināts atbilstoši šai profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpei. Šajā gadījumā kaitējuma atlīdzības apmērs samazināms par 80% no darba pensijas pamatpensijas summas.

Ja darbiniekam vispārējās saslimšanas dēļ ir piešķirta invaliditātes pensija un vēlāk sakarā ar darbā gūto sakropļojumu vai arodslimību viņam papildus noteikta tikai profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe bez invaliditātes grupas noteikšanas, kaitējuma atlīdzība tiek noteikta 50% apmērā no summas, kas atbilst šai darbspēju zaudējuma pakāpei. Šajā gadījumā kaitējuma atlīdzības apmērs par pamatpensijas summu samazināts netiek.

Iepriekšējā rindkopā minētais nosacījums attiecas arī uz tiem darbiniekiem, kuriem piešķirta vecuma pensija vai izdienas pensija un kuriem vēlāk sakarā ar darbā gūto sakropļojumu vai arodslimību noteikta tikai profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe bez invaliditātes grupas noteikšanas.”

5. Papildināt noteikumu 17.punktu aiz vārdiem “nodarīto sakropļojumu” ar vārdiem “vai darbinieka arodslimību”.

6. Izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

“18. Iesniegumam par kaitējuma atlīdzības izmaksāšanu pievienojami šādi dokumenti:

a) izraksts no DEĀK akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu (procentos) un atzinums par papildu izdevumu kompensācijas nepieciešamību;

b) Valsts sociālās apdrošināšanas fonda sociālās apdrošināšanas pārvaldes izziņa par invaliditātes pensijas piešķiršanu, kurā norādīts izmaksājamās pensijas apmērs un tās pamatpensijas summa;

c) Valsts sociālās apdrošināšanas fonda sociālās apdrošināšanas pārvaldes izziņa par invaliditātes pensijas apmēru, kas darbiniekam pienāktos darbā gūtā sakropļojuma vai arodslimības dēļ, ja viņš ir izvēlējies citu pensijas veidu.

Darba nespējīgas personas, kuras zaudējušas apgādnieku un kurām ir tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību, iesniegumam pievieno:

a) apgādnieka miršanas apliecības notariāli apliecinātu norakstu;

b) uzziņu no dzīvesvietas par bojā gājušā darbinieka ģimenes sastāvu un viņa apgādībā bijušajiem darba nespējīgiem ģimenes locekļiem.”

7. Aizstāt 27.punktā vārdus “Latvijas Republikas Ministru Padomes” ar vārdiem “Ministru kabineta”.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs