Koncepcija par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra sēdes protokollēmuma 34.§ 3.punktu

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.5 izraksts

Rīgā 2001.gada 30.janvārī

34.§

Koncepcija par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām

Apspriešanā piedalījās: G.Bērziņš, A.Gorbunovs, I.Kiršbaums, M.Segliņš, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Pieņemt zināšanai finansu ministra G.Bērziņa sniegto informāciju.

2. Akceptēt iesniegtajā koncepcijas projektā ietverto problēmas risinājuma 2.variantu, kas paredz apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām līdz 2005.gadam.

3. Finansu ministrijai attiecīgi precizēt koncepcijas tekstu un iesniegt to Valsts kancelejā.

4. Finansu ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā:

4.1. normatīvā akta projektu par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 1997.gada 27.maija noteikumos Nr.199 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem" līdz 2001.gada 1.decembrim;

4.2. likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā līdz 2001.gada 31.decembrim;

4.3. normatīvo aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 1997.gada 27.maija noteikumos Nr.199 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem", Ministru kabineta 1998.gada 28.septembra noteikumos Nr.359 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polisēm", Ministru kabineta 1999.gada 6.februāra noteikumos Nr.31 "Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā" pēc 4.2.apakšpunktā minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

5. Finansu ministrijai līdz 2001.gada 15.februārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ar ministrijām saskaņotu likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (3908-k) par atskaitījumu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai palielināšanu no 0,6 līdz 2 procentiem.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktora vietā - Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās A.Kveska

I. Koncepcijas mērķis

Šajā koncepcijā tiek apskatīta apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšana un pārstrukturēšana, kā arī citu izmaiņu ieviešana sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu 84/5/EEC un 90/232/EEC noteikumiem. Koncepcijā izvērtēta pāreja uz Eiropā noteiktajiem apdrošinātāja atbildības limitiem 5 gados - līdz 2005.gadam. Tiek analizēta apdrošināšanas prēmiju atkarība no apdrošinātāja atbildības limitiem, tiek apskatīta iespēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmiju noteikšanu pakļaut brīvai apdrošināšanas sabiedrību konkurencei un tiek aplūkots uzdevums samazināt apdrošināšanas līgumu veidus atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām.

II. Situācija Latvijā

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums pilnā apjomā Latvijā sāka darboties 1997.gada 1.septembrī. Neskatoties uz publikācijām masu informācijas līdzekļos, bija jāpaiet vairākiem mēnešiem, kamēr līdz iedzīvotājiem nonāca informācija par to, ka viņiem ir tiesības saņemt kompensāciju par ceļu satiksmes negadījumos nodarītajiem zaudējumiem. Tādēļ par civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk - OCTA) sistēmas stabilas darbības sākumu Latvijā, - termiņu, no kura sākot OCTA procesus var sākt analizēt ar statistiskām metodēm, var uzskatīt 1998.gada 1.janvāri.

OCTA likuma izstrādāšanas laikā 1996. un 1997.gadā, šāda statistiska informācija vēl nevarēja būt uzkrāta, jo nebija sākusies OCTA apdrošināšana. Lai noteiktu pamatprēmiju lielumus transportlīdzekļu veidiem, nācās izmantot pieņēmumus iedzīvotāju labklājības līmeņa, cenu un ārstēšanas izmaksu novērtēšanai, kā arī citu valstu pieredzi šī apdrošināšanas veida ieviešanā. Izskatot likumprojektu Saeimā, notika tā rūpīga apspriešana ar plašām debatēm, līdz ar to pamatprēmijas, kuras nosaka likums, tika pakļautas vairākkārtējām izmaiņām. Savukārt, apdrošinātāja atbildības limiti, kurus nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets, tika apstiprināti tādā minimālā apjomā, lai būtu iespēja dažu gadu laikā uzkrāt nepieciešamās tehniskās rezerves OCTA sistēmas stabilai darbībai. 1997.gadā noteiktie apdrošinātāja atbildības limiti redzami 1.tabulā.

Apdrošinātāju pozitīvā ieņēmumu-izdevumu bilance un uzkrāto tehnisko rezervju apjomi ļāva, nepalielinot apdrošināšanas prēmijas, 1999.gada februārī gandrīz divkāršot visus apdrošinātāju atbildības limitus (skat. 1.tabulu) un vienlaikus par 3% samazināt apdrošinātāju atskaitījumus Garantijas (rezerves) fondā no civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas iekšzemes līgumiem neapdrošināto transportlīdzekļu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Satiksmes biroja padome 2000.gada 31.augusta sēdē nolēma iesniegt LR Finansu ministrijai priekšlikumu no 2001.gada 1.janvāra vēlreiz palielināt apdrošinātāja atbildības limitus, nemainot apdrošināšanas prēmijas un par 2% samazinot apdrošinātāju atskaitījumus Garantijas (rezerves) fondā.

Abos gadījumos izņēmums bija atbildības limits ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo apbedīšanai, kas bija noteikts ekonomiskajiem apstākļiem atbilstošs.

OCTA sistēmas darbības nepilnu triju gadu analīze rāda, ka bez prēmiju paaugstināšanas, saglabājot pastāvošos zaudējumu kompensācijas principus, apdrošinātāja atbildības limitus var paaugstināt tikai līdz noteiktam līmenim, kas nesasniedz Eiropas Savienības direktīvās noteiktos apdrošinātāja atbildības minimālos limitus. Ir nepieciešami apjomīgi aprēķini, lai noteiktu, kādām jābūt prēmijām, kas ļautu sasniegt šos limitus.

Kopš apdrošināšanas sākuma saņemto prēmiju un izmaksāto atlīdzību dinamiku attēlo 1.zīmējums. Redzams, ka izmaksāto zaudējumu atlīdzību pieauguma dinamika ir ievērojami straujāka nekā iekasēto prēmiju pieauguma dinamika.

Apdrošinātāja atbildības limiti pa atlīdzību veidiem

Turpmāk - vēl