Pēc Ministru kabineta 4.aprīļa sēdes

Ministru prezidenta biedra,
aizsardzības ministra Andreja Krastiņa,
valsts galvenā kontroliera Raita Černaja
un īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās
Ernesta Jurkāna atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms par Ministru kabineta konceptuāli pieņemtajiem obligātā valsts dienesta noteikumiem runāja Andrejs Krastiņš:

— Šodien Ministru kabinets kā pirmo darba kārtības jautājumu izskatīja obligātā valsts dienesta noteikumus, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā. Balsojot tie tika konceptuāli akceptēti. Vienlaicīgi tika akceptēti arī pamatteksta grozījumi, kas bija iesniegti Ministru kabinetam un par kuriem Aizsardzības ministrija un grozījumu autori varēja savstarpēji vienoties. Tātad no obligātā valsts dienesta noteikumiem tika izņemti tie trīs panti, kuros bija runa par izlozes kārtību tādos gadījumos, kad iesaucamo skaits ir lielāks nekā nepieciešams bruņotajiem spēkiem. Izlozes princips vispār netiks vairs pielietots, jo tuvākajā laikā nav gaidāms, ka iesaucamo skaits varētu būt lielāks, nekā tas nepieciešams bruņotajiem spēkiem.

Es gribu atgādināt, ka iebildumus, ka it kā netiek ievērots Satversmes pants, kas Saeimai piešķir tiesības miera laikā noteikt valsts bruņoto spēku skaitlisko lielumu, ir nepamatots.

Nepamatots tādēļ, jo Saeima, pieņemot valsts budžetu 1996.gadam, ir noteikusi bruņoto spēku štata vienības un finansējumu, tā netiešā veidā apstiprinot arī bruņoto spēku skaitlisko lielumu.

Noteikumos pēc Tieslietu ministrijas lūguma iekļauta norma, kas izstrādāta, saskaņojot obligātā valsts dienesta noteikumus ar likumu par reliģiskajām organizācijām. Līdz ar to dienestā neiesauks ordinētus garīdzniekus, kas pieder pie kādas no tām konfesijām, kuras pārstāvētas militārā kapelāna dienestā, kā arī tos pilsoņus, kas mācās šo konfesiju mācību iestādēs, kur tiek sagatavots garīgais personāls. Tas bija nepieciešams tāpēc, ka ne visu konfesiju speciālās mācību iestādes atbilst augstākās mācību iestādes statusam, bet studenti, kā paredzēts noteikumu projektā, netiek iesaukti armijā. Šie obligātā valsts dienesta noteikumi katrā ziņā ir labvēlīgāki iesauktajiem, jo obligātā dienesta laiks tiek samazināts no pusotra gada līdz vienam gadam.

Šajos noteikumos ir paredzēts izveidot kontroles komisiju. Tās sastāvā būs ārlietu ministrs un iešlietu ministrs, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji. Tas nozīmē, ka šāda sastāva kontroles komisija ir tiesīga izskatīt visus īpašos gadījumus.

Būtiski ir tas, ka mainīsies iesaukuma kvalitāte, jo bruņotajos spēkos būs iespējams iesaukt cilvēkus, kas ir vairāk nobrieduši, ieguvuši labāku un piemērotāku izglītību, kas atbilst mūsu aizsardzības koncepcijai par tehnoloģiski bagātāku un profesionālāku bruņoto spēku izveidi. Tas, ka iesaukšanai būs pakļauti cilvēki vecumā līdz 27 gadiem, dos iespēju iesaukt bruņotajos spēkos cilvēkus, kas ir vairāk un labāk sagatavoti dienestam.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma 30.pantā, kas nosaka, kādas personu kategorijas var tikt atbrīvotas no obligātā valsts dienesta, mēs iekļāvām arī tos pedagogus, kurus šī ministrija iesaka atbrīvot no dienesta. Tās ir rūpes par mazajām lauku skolām un citām skolām, kurās strādā tikai viens vīrietis pedagogs. Katrā ziņā tas nav obligāts noteikums, taču ministrijas iesniegums par atbrīvošanu no dienesta var būt iemesls, lai vēlreiz izskatītu jautājumu par konkrētās personas iesaukšanu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Par Valsts kontroles sagatavotajām izmaiņām likumos, kuras nosaka Valsts kontroles funkciju palielināšanu, informēja Raits Černajs:

— Ministru kabinetam iesniegtajā likumu paketē ir sagatavotas izmaiņas četros likumos, kas ietekmē pašvaldību revīzijas jomu. Tie ir likumi “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu”, “Par Valsts kontroles reglamentu”, “Par pašvaldībām”, “Par pašvaldību budžetiem”. Visos šajos likumos izdarītās tekstuālās izmaiņas nav lielas: ir ieviesta norma, ka Valsts kontroles darbība attiecas arī uz pašvaldībām — Valsts kontrole ir tiesīga revidēt pašvaldības, noskaidrot, vai pašvaldību rīcība ar valsts un pašvaldību īpašumu ir likumīga, lietderīga un pareiza. Tas nebija steigā pieņemts lēmums. Tajā tika iestrādāta divu gadu pieredze, pats jautājums konceptuāli pamatīgi izdiskutēts Ministru kabinetā un pārrunāts ar Valsts prezidentu. Mums bija uzkrāta pieredze, izdarot revīzijas pašvaldībās par valsts dotāciju un subsīdiju izlietojumu (šajā jomā tika atklāti nopietni pārkāpumi). Jāsecina, ka bieži vien pašvaldību revīziju komisijas darbojas neprofesionāli, neaktīvi, turklāt tās ir politizētas un atkarīgas no pašvaldību darbiniekiem. Šajā sakarā izraisās jautājums, kādā veidā un cik adekvāti pašvaldību institūcijas realizē tos lēmumus, kurus pieņēmusi valdība un pašvaldības. Izmaiņas likumā nebūt nenozīmē, ka Valsts kontrole iejauksies pašvaldību suverēnajās tiesībās rīkoties tā, kā to nosaka likums. Mēs viņu rīcību kontrolēsim un darīsim zināmu atklātībai, jo tas ir viens no principiem, kā vērtēt pašvaldību darbību, kā arī valdības darbību. Tā tiks nodrošināts pašvaldību rīcības “caurspīdīgums” jeb realizēta prasība par pašvaldību darbinieku atskaitīšanos sabiedrībai. Valsts kontrole būs tā institūcija, kas šo atklātību nodrošinās.

Valsts kontroles funkciju paplašināšanās nepieciešamību pamatoja un atbalstīja arī Ernests Jurkāns:

— Nenoliedzami, ka šis jautājums ir aktuāls un plaši tiek komentēts pašvaldībās, jo, ja kādas institūcijas funkcijas — īpaši Valsts kontroles pilnvaras — paplašina, tad tas sabiedrībā netiek vērtēts viennozīmīgi. Valdībā un Sadarbības padomē par šo jautājumu ilgi diskutēja. Galu galā valdība izšķīrās par šīm četru likumu izmaiņām 81.panta kārtībā. Prakse ir pierādījusi, ka Valsts kontroles funkcijas ir jāpastiprina. Diemžēl likumdevējs šajos likumos nebija iestrādājis spēcīgākas normas, kas pavērtu iespēju revīzijas komisijām daudz kvalificētāk veikt pašvaldību darbības pārbaudes. Es domāju, ka līdztekus šīm izmaiņām arī likums par pašvaldībām ir jāpapildina ar noteikumu, ka pašvaldību darba gada pārskats jāparaksta auditoram vai vismaz zvērinātiem revidentiem. Tas būtu papildinājums, kas vēl jāieliek likumā par pašvaldībām. Mēs to gatavosim.

Es domāju, ka par šo jautājumu būs diskusija gan pašvaldībās, gan Latvijas pašvaldību pārstāvju sapulcē. Viss jāuztver pareizi — ja pašvaldības strādās un nebūs nekādu pārkāpumu, tad Valsts kontrole nekļūs par biedēkli. Es valdībai izteicu savu viedokli, ka šo jautājumu vajadzēja izskatīt vispārpieņemtajā kārtībā Saeimā, bet vairākumam ministru bija cits uzskats, un pieņemtie noteikumi pauž valdības viedokli. Es domāju, ka nekāda traģēdija nav notikusi un pašvaldībām tas ir pareizi jāuztver, jo likums jau noteica valsts revīzijas iespēju. Pašvaldībām, ja tās ir atzinušas valsts funkciju daļēju nodošanu vietējai pārvaldei, nevajadzētu būt nekādu īpašu domstarpību ar valdību. Prakse ir pierādījusi, ka līdz šim laikam, kamēr ar likumu kontrole nebija atjaunota, Valsts kontrole šīs funkcijas ir pildījusi. Tagad šīs funkcijas tiek paplašinātas.

Preses konferences turpinājumā valdības locekļi atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Krastiņa kungs, sakiet, lūdzu, kas vēl palika nepadarīts, izstrādājot noteikumus par obligāto valsts dienestu?

Andrejs Krastiņš: — Mēs izdarījām gandrīz visu, kas bija paredzēts. Taču, lai nebūtu nekādas aizkavēšanās Saeimā, es un mani darbinieki tiem deputātiem, kam vēl ir neskaidrības vai arī nav noteikta viedokļa, izskaidros redakcionālās izmaiņas, to būtību un dažādu jautājumu konceptuālās nostādnes.

Jautājums: — Pirms nepilna mēneša Jurkāna kunga politiskie konkurenti no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniedza Černaja kungam pieprasījumu pārbaudīt Rēzeknes pašvaldību lietas par to laiku, kad Rēzeknes pašvaldību vadīja Ernests Jurkāns. Vai, pieņemot šos labojumus, Valsts kontrole varēs veikt šo pārbaudi?

Raits Černajs: — Šī pārbaude būs viens no pirmajiem darbiem, ko mēs veiksim. Izdarīt šo pārbaudi lūdza arī pats Jurkāna kungs. Tas bija arī viens no argumentiem, kāpēc šis likums jāpieņem steidzamā, nevis parastajā kārtībā. Mums ir iesūtīti vairāku politisko partiju iesniegumi par pašvaldībām, kuras būtu jāpārbauda nekavējoties.

Ernests Jurkāns: — Bet līdz šim Valsts kontrolei tādu tiesību nebija. Es Rēzeknes lietā pat tiku griezies pie Ziediņa kunga prokuratūrā ar šādu pašu lūgumu. Viņi, protams, to veiks, izdarīs secinājumus un slēdzienus. Taču likums līdz šim Valsts kontrolei neļauj veikt šo pārbaudi.

Jautājums: — Jurkāna kungs, kāpēc jūs gribējāt, lai jautājumu par Valsts kontroles funkciju paplašināšanu izskatītu Saeimā?

Ernests Jurkāns: — Viedokļi ir dažādi, bet runa ir par Satversmes 88.pantu, kas nosaka, ka Valsts kontroles darbību un funkcijas nosaka īpašs likums. Savukārt tagad Ministru kabinets 81.panta kārtībā izdarīja izmaiņas un pastiprināja Valsts kontroles lomu revīziju veikšanā citā sfērā — pašvaldībās, kā tas līdz šim nebija. Taču tas nozīmē, ka Ministru kabinets var izdarīt arī pretējo — samazināt Valsts kontroles lomu. Tāpēc biju par šī jautājuma izskatīšanu Saeimā. Te nebūt nav noticis pārkāpums, bet es kā jurists domāju, ka labāk būtu bijis, ja šo jautājumu izskatītu vispārējā kārtībā. Lai gan taisnība ir arī Černaja kungam, ka laiks ir dārgs un šī likuma pieņemšanai Saeimai vajadzētu varbūt pat pusgadu. Jo tas ir politisks jautājums.

Jautājums: — Krastiņa kungs, paredzams, ka pēc izmaiņām noteikumos par obligāto valsts dienestu bruņotajos spēkos ieplūdīs daudz jauniešu ar augstāko izglītību. Vai viņu militārā sagatavošana būs atšķirīga no pārējo apmācības? Varbūt šajā laikā viņus var sagatavot par virsniekiem?

Andrejs Krastiņš: — Ja viņi vēlēsies kļūt par virsniekiem, tad varēs šo savu ieceri realizēt Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur jauniešiem ar augstāko izglītību ir saīsināts sagatavošanas kurss. Taču pārējie jaunieši ar augstāko izglītību ir ļoti nepieciešami mūsu armijā, lai tā varētu līdzināties Eiropas valstu bruņotajiem spēkiem. Piemēram, lokatoru novērošanas stacijās, datortīkla apkalpošanas punktos uz robežas un citur ar tehniku saistītos militāros objektos patlaban trūkst cilvēku ar attiecīgu izglītību. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu valsts aizsardzības koncepcija nosaka mūsu aizsardzības spēku pakāpenisku pārvēršanu par moderniem, ar pirmklasīgu tehnoloģiju apgādātiem bruņotajiem spēkiem. Augsts izglītības līmenis mūsu bruņotajos spēkos ir nepieciešams, īpaši tāpēc, ka skaitliski tie ir nelieli.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā būs iespējams papildināt armiju pēc jauno noteikumu ieviešanas? Cik tiks iesaukts to, kas mācās?

Andrejs Krastiņš: — Runa nav par armijas rindu papildināšanu. Jautājums ir par armijas štata saraksta īstenošanu atbilstoši valsts budžetam.

Tie, kas mācās augstskolās, netiks iesaukti. Armijā iesauks vienīgi tos, kas mācības ir pabeiguši. Noteikumi stājas spēkā ar šā gada 1.maiju un attiecas tikai uz tiem, kas vēl nav bijuši iesaukti. Saprotams, ka tie, kas jau reiz ir bijuši pakļauti šim dienestam, otrreiz netiks iesaukti. Uz daudziem attieksies noteikumi, kas paredz atbrīvošanu no obligātā valsts dienesta. Piemēram, no dienesta var tikt atbrīvoti ģimenes vienīgie apgādnieki. Ir arī pietiekami daudz kategoriju jauniešu, kas vispār nav pakļauti iesaukšanai. Tāpēc nevaru nosaukt konkrētu skaitli, cik puišu šopavasar tiks iesaukts armijā. To varēs spriest tikai pēc reģistra, kuru izveidos, balstoties uz jaunajiem noteikumiem.

Saskaņā ar budžeta plānojumu mums maijā vajadzētu iesaukt apmēram 870 cilvēkus, tas nepieciešams robežu apsardzībai, apmēram 300 ir nepieciešami mobilajai strēlnieku brigādei. Vēl arvien Aizsardzības ministrijas Valsts dienesta iesaukšanas centrs veic iesaukumu Iekšlietu ministrijas sardzes pulkā, kas apsargā cietumus. Šajā pulkā vajadzīgs apmēram 500 cilvēku.

Jautājums: — Vai arī jaunajos noteikumos ir paredzēts valsts bruņotajos spēkos neiesaukt zemniekus?

Andrejs Krastiņš: — Nē, šāds punkts jaunajos noteikumos nav minēts. Vienīgi uz zemniekiem, tāpat kā uz visiem pārējiem, attiecas 27.panta 3.punkts, kas nosaka, ka netiek iesaukts apgādājamās ģimenes vienīgais apgādnieks. Iztikt bez zemnieku iesaukšanas bruņotajos spēkos mēs nevaram. Iepriekšējā prakse to pierādīja. Latvijā, kā zināms, ir 70 tūkstoši zemnieku saimniecību, no kurām daudzas vispār nenodarbojas ar ražošanu vai nodarbojas ar cita veida ražošanu. Tā kā šis kritērijs — piederīgs pie zemnieku šķiras — ir apstrīdams. Tādēļ mēs no šķiriskā principa atteicāmies. Taču Valsts dienesta iesaukšanas centra vadībai ir iespēja daudzos gadījumos atlikt iesaukšanu. Šos šķiriskos kritērijus — zemnieks, strādnieks vai zinātnieks — vairs nav iespējams piemērot.

Jautājums: — Vai ir izstrādāta kāda sistēma, kas nepieļautu korumpētību šajā jautājumā?

Andrejs Krastiņš: — Pirmkārt, darbojas kontroles komisija, kas izskata jebkuru Valsts dienesta iesaukšanas centra priekšnieka lēmumu, kuru desmit dienu laikā var pārsūdzēt šai kontroles komisijai. Ir arī kara prokuratūra un civilās iestādes. Šajā jautājumā var pastāvēt korumpētības iespējas tāpat kā jebkurā citā valsts institūcijā.

Jautājums: — Černaja kungs, sakiet, lūdzu, kurās pašvaldībās Valsts kontrole, iespējams, veiks revīziju vispirms?

Raits Černajs: — Acīmredzot vispirms tas notiks Rēzeknē, no kurienes pienākušas sūdzības. Līdzīga rakstura sūdzības ir no Ogres un Saulkrastiem. Sūdzību vispār ir ļoti daudz, tajās ir jāpārbauda veikto pasākumu pareizums un lietderība.

Gribu vēl piebilst, ka, kopš pastāv Valsts kontrole, notiek diskusija par Valsts kontroles pilnvarām dot slēdzienu par darījumu lietderību un pareizību. Protams, ka ikdienā šo jēdzienu traktējumi ir ļoti dažādi. Valsts kontrole ir uzņemta starptautiskā organizācijā, kas apvieno NATO dalībvalstu augstākās kontrolējošās organizācijas, un tur mūsu likumdošanas akti jau ir pārbaudīti un atzīti par atbilstošiem pasaules standartiem. Protams, tādi jēdzieni kā “lietderīgums” un “pareizums” netiek tik vienkārši traktēti kā ikdienā. Starptautiskajos standartos šo jēdzienu traktējumi aizņem desmitiem lappušu, kurās reglamentēts, kādā veidā šos kritērijus pārbauda.

Jautājums: — Krastiņa kungs, sakiet, lūdzu, cik procentus no iesaukuma vecumā esošajiem jauniešiem dod iespēju iesaukt bruņotajos spēkos jaunais nolikums? Cik procentus iesauca iepriekš?

Andrejs Krastiņš: — Atļaujiet jūsu jautājumu pavērst citādāk, proti, cik procentiem jauniešu iepriekšējie noteikumi ļāva izvairīties no obligātā valsts dienesta. Tas bija apmēram 87 procenti — tā vai cita iemesla dēļ.

Par jaunā likuma efektivitāti vēl neko nevar spriest, varbūt vienīgi to, ka ir jau skaidrs — iesaukto skaits palielināsies vairākkārt.

Jautājums: — Kā es saprotu, tad norma par augstskolu beigušo iesaukšanu obligātajā valsts dienestā attieksies uz tiem, kas augstskolu beigs šogad, bet uz tiem, kas beiguši iepriekš vai saskaņā ar līdzšinējo likumu bija ieskaitīti rezervē, netiks attiecināta. Vai tā tas ir?

Andrejs Krastiņš: — Ja viņi nav dienējuši, tad jaunie noteikumi attieksies arī uz viņiem. Es jums precīzi citēšu pantu, kas attiecas uz augstskolu beidzējiem: “Militārajā dienestā neiesaukt: valsts atzītu — licencētu un akreditētu — augstskolu sekmīgus, pilnu laiku studējošos, pirmās augstākās izglītības ieguvējpersonas, kas mācās maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā, kā arī maģistra grādu vai augstāko profesionālo kvalifikāciju ieguvušos augstskolu absolventus.” Tātad tas attiecas tikai uz tiem, kas ir pabeiguši mācības valsts atzītās augstskolās ar bakalaura grādu, neturpina tālāk akadēmisko izglītību un vēl nav sasnieguši 27 gadu vecumu. Vēl papildus — ja ir kādi pamatoti iemesli, teiksim, augstskolas beidzējam jāuzsāk darba attiecības, tad uz viņa iesnieguma pamata iesaukšanu var atlikt līdz trim gadiem. Tātad nav tā, ka cilvēku, kurš tikko beidzis augstskolu un kuram ir noteikti turpmākie darba plāni, tūlīt iesauks aktīvajā dienestā. Vēl es gribētu sacīto papildināt ar to, ka arī Aizsardzības ministrijai tagad ir tik plašas iespējas piedāvāt jauniešiem izglītoties ārzemēs, ka es katru nedēļu parakstu veselu virkni šādu komandējumu uz ārvalstīm. Šodien, piemēram, saņēmām piedāvājumu mūsu jauniešiem no Indijas sešpadsmit dažādām augstākajām mācību iestādēm, kurās iespējams iegūt speciālo augstāko militāro izglītību un arī cita veida izglītību, mācību kursu apgūstot angļu valodā. Es domāju, ka, paaugstinot intelektuālo līmeni mūsu valsts bruņotajos spēkos, arī fizisko kvalitāti, mēs mēģināsim panākt, lai iesaukums obligātajā dienestā būtu tikpat pievilcīgs, kā tas ir daudzās Rietumvalstīs. Lai tas kļūtu par pievilcīgu karjeras veidu valsts bruņotajos spēkos.

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors

Pēc diktofona ieraksta 4.aprīļa preses konferencē Valdības namā