STATISTIKA

Latvijas iedzīvotāji 1995. gadā

Valsts statistikas komitejas dati par iedzīvotāju migrāciju Latvijā 1995. gadā liecina, ka pagājušajā gadā migrācijas procesi noritēja lielā mērā līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot no valsts neatkarības atjaunošanas. Bija vērojams emigrācijas pārsvars pār imigrāciju, kā rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits uz starpvalstu migrācijas faktora rēķina aizvadītajā gadā samazinājās par 10,5 tūkst. cilvēku. Taču šis samazinājums bija ievērojami mazāks nekā trijos iepriekšējos gados — 1992. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits uz starpvalstu migrācijas faktora rēķina samazinājās par 46,9 tūkst. cilv., 1993. gadā — par 27,9 tūkst. cilv., 1994. gadā —par 18,8 tūkst. cilv.

Migrācijas procesus pēdējos divos gados raksturo šādi dati:

Pierakstīto Izrakstīto Migrācijas

personu skaits personu skaits saldo (+,-)

1994 1995 1994 1995 1994 1995

Pavisam 42827 42065 61637 52612 -18810 -10547

tai skaitā pa plūsmām:

Starpvalstu migrācija 3046 2799 21856 13346 -18810 -10547

Igaunija 99 76 54 44 45 32

Lietuva 88 67 239 256 -151 -189

NVS 2489 2298 19787 11282 -17298 -8984

Citas ārvalstis 370 358 1776 1764 -1406 -1406

Iedzīvotāju dzīvesvietas

maiņa Latvijā 39781 39266 39781 39266 x x

1995. gadā salīdzinājumā ar 1994. gadu imigrācija Latvijā no citām valstīm samazinājās par 9%, bet emigrācija uz ārvalstīm — par 39%. Imigrācija no NVS valstīm samazinājās par 8%, bet emigrācija uz NVS valstīm — par 43%. Savukārt no Rietumiem iebraukušo skaits samazinājās par 10%, bet emigrantu skaits uz Rietumiem — par 0,2 procentiem.

70% no Latvijas 1995. gadā izbraukušo personu par savu jauno pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši Krievijas Federāciju, 6,8% — Ukrainu, 6,7% — Baltkrieviju. Joprojām daudz cilvēku emigrē no Latvijas uz vairākām Rietumvalstīm. Uz Vāciju 1995. gadā pārcēlās dzīvot 657 cilvēki jeb 4,9% no visiem emigrantiem, uz ASV — 535 jeb 4,0%, uz Izraēlu — 428 jeb 3,2%.

Dati liecina, ka tomēr ar dažām valstīm, to skaitā — Igauniju, Gruziju, Armēniju, Kazahstānu, Uzbekistānu, Austrāliju, Kubu, Lielbritāniju, Zviedriju, kā arī vēl vairākām citām valstīm 1995. gadā Latvijai bija pozitīvs migrācijas saldo, t.i., no šīm valstīm Latvijā ieradās uz pastāvīgu dzīvi vairāk cilvēku, nekā izbrauca uz tām no Latvijas.

Tāpat kā visā valstī kopumā, arī Rīgā iedzīvotāju skaits uz migrācijas rēķina samazinājās. No Rīgas izbraukušo personu skaits bija par 6,3 tūkst. cilvēku lielāks nekā šajā laika posmā Rīgā pierakstīto personu skaits. Aizvadītajā gadā migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Jelgavā un Jūrmalā, kā arī Cēsu, Daugavpils, Gulbenes, Ludzas un Rēzeknes rajonā. Turpretī visvairāk iedzīvotāju skaits migrācijas rezultātā, izņemot Rīgu, samazinājās arī Liepājā (par 1208 cilvēkiem) un Daugavpilī (par 683 cilvēkiem), kā arī Bauskas (616), Jelgavas (504), Tukuma (328), Liepājas (289), Preiļu (280) un Valmieras (223) rajonā.

Uz valsts iekšējās migrācijas rēķina Latgales iedzīvotāju skaits 1995. gadā pieauga aptuveni par 750 cilvēkiem.

1995. gadā notikušās iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā nedaudz izmainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits palielinājies par 472 cilvēkiem, turpretī krievu tautības iedzīvotāju skaits samazinājies par 7158, ukraiņu — par 1419, baltkrievu — par 927, ebreju — par 695, vāciešu — par 219, lietuviešu — par 161, poļu — par 100, citu tautību iedzīvotāju par 340 cilvēkiem.

Uz visu pārējo migrantu (gan emigrantu, gan imigrantu) fona stipri izceļas latviešu migranti, kuriem ir īpatnēja dzimuma un vecuma sastāvs. Starpvalstu migrantu — latviešu — vidū 91% bija vīriešu un tikai 9% sieviešu. Turpretī visu migrantu dzimumu proporcija bija šāda: 42% vīriešu un 58% sieviešu. No latviešu tautības pārstāvju migrantiem 73,5% bija darbspējas vecumā, 25,9% — vecāki par darbspējas vecumu un tikai 0,6% — personas 0–14 gadu vecumā. Migrantiem kopumā 1995. gadā zemāks bija darbspējas, kā arī pensijas vecuma cilvēku īpatsvars un augstāks bērnu (0–14 gadu) īpatsvars.

Migrantu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas motīvi ir sekojoši: bērni pie vecākiem — 34,9%, uz mācībām — 12,6%, dzīvokļa maiņa — 9,5%, pie vīra vai sievas — 8,2%, namīpašuma iegūšana — 6,2%, darba vietas maiņa — 5,4%, dzīvokļa saņemšana — 4,9%, uz apakšīres līguma pamata — 4,4%, vecāki pie bērniem — 3,1%, no apcietinājuma — 2,3%, jaunie speciālisti — 0,1%, citi motīvi — 8,4%.

Emigrācijas rezultātā mūsu valsts zaudēja 1610 personas ar augstāko izglītību, 152 — ar nepabeigtu augstāko izglītību, 2225 — ar vidējo speciālo izglītību, 2900 — ar vidējo izglītību.

Emigrācijas rezultātā samazinās arī ģimeņu skaits Latvijā, jo emigrantu vidū augstāks bija precējušos īpatsvars, turpretī imigrantu vidū vairāk bija laulībā nesastāvošu personu.

Valsts statistikas komitejas Iedzīvotāju statistikas daļa