STATISTIKA

Par Latvijas ārējo tirdzniecību

— 1995.gadā

1995.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar 1994.gadu ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 688,4 milj. latu, kas ir par 24,4% lielāks nekā 1994.gadā. Importa kopapjoms pieauga par 32,9%, un 1995.gadā tā vērtība bija 923,4 milj. latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies. Ja 1994.gadā imports pārsniedza eksportu par 25,5%, tad 1995.gadā šī starpība bija 34,1%.

Salīdzinot ar 1994.gadu, pieauga ES valstu, bet samazinājās NVS valstu nozīme Latvijas ārējā tirdzniecībā. Ja 1994.gadā no Latvijas uz ES eksportēja 39,2% preču, tad pagājušajā gadā jau 44,1%. Importa īpatsvars 1995.gadā no ES valstīm sasniedza 49,8% (1994.gadā — 40,6%). Savukārt eksporta apjoms uz NVS valstīm saruka no 42,7% 1994.gadā līdz 38,3% 1995.gadā, bet imports no šīm valstīm pagājušajā gadā veidoja 28,2% (1994.gadā — 30,4%).

Nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnere aizvadītajā gadā bija Krievija. Tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju 1995.gadā bija 23,2% no kopīgā ārējās tirdzniecības apgrozījuma (1994.gadā atbilstoši — 25,6%). Otra lielākā Latvijas tirdzniecības partnere ir Vācija — 14,7% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma attiecas uz šo valsti (1994.gadā — 12,2%). Nozīmīga loma Latvijas ārējā tirdzniecībā ir arī Zviedrijai un Somijai. Zviedrijas īpatsvars Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā bija 8,6% (1994.gadā — 6,6%), bet Somijas — 7,4% (1994.gadā — 5,8%).

Eksporta un importa struktūra pa preču grupām

(tūkst. Ls; faktiskajās FOB cenās)

Eksports Imports

1994. g. 1995. g. 1994. g. 1995. g.

Kopā 553437 688413 6945881 923384

tai skaitā pa preču grupām:

Dzīvnieki un lopkopības produkcija 16318 31629 15766 15949

Augu valsts produkti 5490 3852 20391 27744

Tauki un eļļa 688 765 2875 6822

Pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoho-

liskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) 48562 76688 35631 47866

Minerālie produkti 1) 12205 14912 2043961 199763

Ķīmiskās rūpniecības un tās

saskarnozaru produkcija 40692 43965 70604 104696

Plastmasas un izstrādājumi no tām;

kaučuks un gumijas izstrādājumi 4936 7114 20059 34817

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām 9994 11419 2546 3248

Koksne un tās izstrādājumi 112590 181933 3338 7431

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons 4674 8023 20564 40728

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 73312 96424 40912 73498

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti 9714 4731 5977 6715

Akmens, ģipša, cementa, stikla,

keramikas izstrādājumi 7258 13701 9703 15866

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi,

dārgmetāli, parastie metāli, kas plakēti

ar dārgmetālu, un to izstrādājumi 1186 1259 533 1072

Metāli un to izstrādājumi 56050 54411 34644 59315

Mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas 51177 60038 111812 161087

Transporta līdzekļi 55204 43849 46512 75049

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos);

pulksteņi, mūzikas instrumenti 3357 3045 16847 18756

Dažādas rūpniecības preces 24991 30471 12327 21765

Mākslas un antikvārie priekšmeti 41 2 12 9

Pārējās preces 14998 182 19139 1188

1) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās pārstrādes produkti, dabasgāze, elektroenerģija. Šīs preču grupas importa kopapjomā par 1994.gadu ieskaitīta minerālā kurināmā datu korekcija 52147 tūkst. latu vērtībā, kura noteikta, izmantojot datus par kurināmā patēriņu.

1995.gadā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi — tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 26,4%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — attiecīgi 14,0%, pārtikas rūpniecības produkcija — 11,1%, mašīnas, mehānismu un elektriskās iekārtas — 8,7%, metāli un to izstrādājumi — 7,9%.

1995.gadā strauji pieauga dzīvnieku un lopkopības produkcijas eksports. Salīdzinot ar 1994.gadu, tas palielinājās par 93,8% jeb par 15,3 milj. latu. 1995.gadā akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu eksports palielinājās par 88,8% jeb par 6,4 milj. latu. Par 71,7% palielinājās koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksports (par 3,3 milj. latu). Koksnes un tās izstrādājumu eksports pieauga par 61,6% jeb par 69,3 milj. latu.

1995.gadā samazinājās šādu preču eksports: apavu, cepuru, lietussargu un citu priekšmetu izvedums samazinājās par 51,3% jeb 5,0 milj. latu, augu valsts produktu — par 29,8% (1,6 milj. latu), transporta līdzekļu — par 20,6% (11,4 milj. latu) un optisko ierīču, aparātu, pulksteņu un mūzikas instrumentu — par 9,3% (0,3 milj. latu).

Importā nozīmīgāko vietu 1995.gadā ieņēma minerālie produkti — to īpatsvars importa kopvērtībā veidoja 21,6%, mašīnas, mehānismi, un elektriskās iekārtas — attiecīgi 17,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija — 11,3%, transporta līdzekļi — 8,1%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 8,0%.

1995.gadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu visstraujāk pieauga tauku un eļļas imports — 2,4 reizes jeb par 3,9 milj. latu. Strauji palielinājās koksnes un tās izstrādājumu imports — 2,2 reizes jeb par 4,1 milj. latu, kā arī koksnes papīrmasas, papīra un kartona imports — par 98,1% jeb par 20,2 milj. latu.

— 1996. gada sākumā

1996. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 53,7 milj. latu, un tas ir par 11,1% lielāks nekā 1995. gada janvārī. Importa kopapjoms ir pieaudzis straujāk — par 35,9%, un šā gada janvārī tā vērtība bija 86,8 milj. latu. Palielinājusies ir starpība starp eksporta un importa kopvērtību. Ja 1995. gada janvārī imports pārsniedza eksportu par 32,3%, tad 1996. gada janvārī šī starpība bija jau 35,9%.

Salīdzinot ar 1995. gada janvāri, ir pieaugusi ES valstu, bet samazinājusies NVS valstu nozīme Latvijas importā. Ja 1995. gada janvārī Latvijā no ES importēja 39,8% preču, tad šī gada janvārī jau 47,5%, bet importa apjoms no NVS ir sarucis no 36,0% 1995. g. janvārī līdz 27,0% 1996. g. janvārī.

Savukārt šī gada janvārī ir pieaudzis eksporta īpatsvars uz NVS valstīm — no 39,6% 1995. g. janvārī līdz 42,0% 1996. g. janvārī, bet ir samazinājies eksporta īpatsvars uz ES — atbilstoši no 41,5% līdz 40,7%.

Nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnere šā gada janvārī bija Krievija. Tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju 1996. gada janvārī bija 24,1% no kopīgā ārējās tirdzniecības apgrozījuma (1995. gada janvārī atbilstoši — 28,7%). Otra lielākā Latvijas tirdzniecības partnere ir Vācija — 13,0% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma attiecas uz šo valsti (1995. gada janvārī — 12,0%). Ievērojamu apjomu ieņem arī tirdzniecība ar Lietuvu — 7,6% (1995. g. janvārī — 7,8%). Svarīga vieta Latvijas ārējā tirdzniecībā ir arī Somijai un Zviedrijai. Somijas īpatsvars Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā bija 7,5% (1995. gada janvārī — 6,2%), bet Zviedrijas — 7,0% (1995. gada janvārī — 7,6%).

1996. gada janvārī nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādā-jumi — tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 22,6%, pārtikas rūpniecības produkcija — 16,3%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — attiecīgi 15,6%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — 9,2%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija — 6,6%.

1996. gada janvārī strauji pieauga pārtikas rūpniecības produkcijas eksports. Salīdzinot ar 1995. gada janvāri, tas palielinājās par 97,7% jeb par 4,3 milj. latu. 1996. gada janvārī akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu eksports palielinājās par 76,1% jeb par 0,5 milj. latu. Par 53,6% palielinājās jēlādu, ādu, kažokādu un to izstrādājumu eksports (par 0,4 milj. latu).

1996. gada janvārī samazinājās šādu preču eksports: augu valsts produktu izvedums samazinājās par 70,3% jeb 0,3 milj. latu, plastmasas, kaučuka, gumijas un to izstrādājumu — par 51,3% (0,5 milj. latu), metālu un to izstrādājumu — par 36,9% (1,4 milj. latu). Koksnes un tās izstrādājumu eksports samazinājās par 1,8% jeb 0,2 milj. latu.

Importā nozīmīgāko vietu 1996. gada janvārī ieņēma minerālie produkti — to īpatsvars importa kopvērtībā veidoja 26,3%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — attiecīgi 17,9%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija — 11,3%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi —6,4%, pārtikas rūpniecības produkcija — 6,3%.

1996. gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu visstraujāk pieauga dzīvnieku un lopkopības produkcijas imports — 3,4 reizes jeb par 1,6 milj. latu. Strauji palielinājās tauku un eļļas imports — 3,4 reizes jeb par 0,5 milj. latu, kā arī pārtikas rūpniecības produkcijas imports — 2,3 reizes jeb par 3,1 milj. latu.

Eksporta un importa struktūra pa preču grupām atspoguļota tabulā:

(tūkst. Ls, faktiskajās cenās)

Eksports, FOB cenās Imports, CIF cenās

1995. g. 1996. g. 1995. g. 1996. g.

janvāris janvāris janvāris janvāris

Kopā 48284 53667 63877 86793

tai skaitā pa preču grupām:

Dzīvnieki un lopkopības produkcija 1992 2625 653 2227

Augu valsts produkti 384 114 2053 2738

Tauki un eļļa 39 42 391 940

Pārtikas rūpniecības produkti

(ieskaitot alkoholiskos un

bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) 4426 8748 2435 22819

Minerālie produkti1) 803 1010 21017 22819

Ķīmiskās rūpniecības un tās

saskarnozaru produkcija 2819 3528 7099 9762

Plastmasas un izstrādājumi no tām;

kaučuks und gumijas izstrādājumi 927 451 2045 2955

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām 822 1263 191 271

Koksne un tās izstrādājumi 12338 12112 693 373

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons 623 856 2541 3740

Tekstilmateriāli und tekstilizstrādājumi 7311 8377 4528 5582

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti 349 380 268 297

Akmens, ģipša, cementa, stikla,

keramikas izstrādājumi 707 1245 1028 1267

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi,

dārgmetāli, parastie metāli, kas plakēti

ar dārgmetālu, un to izstrādājumi 64 32 15 52

Metāli un to izstrādājumi 3828 2415 2927 4589

Mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas 5208 4956 9522 15554

Transporta līdzekļi 2982 3106 3476 4506

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos);

pulksteņi, mūzikas instrumenti 191 140 2085 1862

Dažādas rūpniecības preces 2436 2242 845 1745

Mākslas un antikvārie priekšmeti — — 6 2

Pārējās preces 35 25 59 26

1) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās pārstrādes produkti, dabasgāze, elektroenerģija.

Valsts statistikas komitejas Maksājumu bilances nodaļa