Ministru kabineta noteikumi Nr. 100

Rīgā 1996.gada 4.aprīlī (prot. nr.19, 14.§)

Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

Izdarīt likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42./43.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Invalīdu medicīniskās un sociālās palīdzības valsts programmas finansē no valsts pamatbudžeta. Tās koordinē Ministru kabinets, ievērojot invalīdu sabiedrisko organizāciju rekomendācijas.”

2. Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus “sociālā budžeta” ar vārdiem “valsts pamatbudžeta”.

3. Papildināt 4.pantu aiz vārdiem “sociālā palīdzība” ar vārdiem “un kurai ir noteikta invaliditāte šajā likumā un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.”

4. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Invalīda tiesības apliecinošs dokuments ir invalīda apliecība.”

5. Izteikt 10.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Invaliditātes ekspertīzi veic vispārējā un speciālā profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Invaliditātes noteikšanā var piedalīties vecāki vai likumīgie aizbildņi, aizgādņi, bet ar invalīda piekrišanu — arī viņa ārstējošais ārsts, mācību iestādes vai darbavietas pārstāvis vai cita ieinteresēta persona. Šo personu piedalīšanās neietekmē ārstu ekspertu atzinumu.

Pamatojoties uz ārstu ekspertu atzinumu, pašvaldības sociālās palīdzības dienests sadarbībā ar ārstējošo ārstu un citām institūcijām izstrādā un maina invalīda sociālās rehabilitācijas programmu, kura ir jāievēro invalīdam, ārstniecības iestādei, darba devējam, Nodarbinātības valsts dienestam, izglītības iestādei un citām sociālo pakalpojumu sniedzējām institūcijām.”

6. Svītrot 11.panta otro daļu.

7. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Medicīniskās palīdzības sniegšanu, izņemot šī panta 2.punktā minētos pasākumus, nodrošina valsts un pašvaldību medicīniskais dienests un privāti praktizējošie ārsti.”

8. Izteikt 13.panta tekstu šādā redakcijā:

“Palīdzība invalīdiem nodarbinātības jautājumos ietver iespēju:

1) atrast piemērotu darbu vai nodarbošanos;

2) papildināt zināšanas iepriekš apgūtajā profesijā;

3) apgūt piemērotu profesiju.

Šīs palīdzības sniegšanu nodrošina Nodarbinātības valsts dienests.

Darba devējam aizliegts bez darba ņēmēja piekrišanas grozīt vai lauzt darba līgumu vai atteikties pieņemt darbā personu ar atbilstošu kvalifikāciju, ja tā ir atzīta par invalīdu.

Ar šajā pantā minētās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus sedz no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.”

9. 14.pantā:

9.1. papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“Lai veicinātu invalīdu sociālo integrāciju, valsts, maksimāli piesaistot sabiedrību, nodrošina vispārējās lietošanas ēku projektēšanu un jaunu sabiedriskā transporta sistēmu projektēšanu, ievērojot invalīdu speciālās vajadzības.”;

9.2. uzskatīt 14.panta līdzšinējo pirmo daļu par otro daļu;

9.3. svītrot 3.punktā vārdus “pastāvīgu apzināšanu un”;

9.4. svītrot 6.punktu.

10. Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Valsts pensiju un pabalstu saņemšanas kārtību un apmēru invalīdiem nosaka atbilstīgi likumiem un citiem tiesību aktiem.”

11. Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības var piešķirt invalīdiem naudas un mantiskos pabalstus, kā arī sniegt citu sociālo palīdzību atbilstīgi likumiem un citiem tiesību aktiem un pašvaldības budžeta iespējām.”

12. Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Invalīdiem mājokļa pielāgošanai izsniegto bankas kredītu procentus pilnībā vai daļēji sedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

13. Izteikt 16.panta tekstu šādā redakcijā:

“Vispārējā vai speciālā profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu invalīds ir tiesīgs pārsūdzēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā. Ja arī tās atzinums invalīdu neapmierina, viņš var griezties tiesā.”

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs