Ministru kabineta 9.aprīļa sēdes starplaikā

Finansu ministra Aivara Gunta Kreitusa,
tieslietu ministra Dzintara Rasnača
un kultūras ministra Ojāra Spārīša
atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms par valdības sēdē nolemto žurnālistus informēja Aivars Guntis Kreituss:

— Valdības sēdē patiešām tika izskatīti daudzi jautājumi. Bet daži ir īpaši būtiski.

Par grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas izdarīti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Kredītiestāžu likumu pieņēma 1995. gada 24. oktobrī. Bet ir daži apstākļi, kas liek tajā šo to mainīt. Vispār jau likuma pieņemšana bija diezgan liels solis uz priekšu.

Šie momenti ir četri. Proti, tiek precizētas likuma normas par nodokļu administrēšanu un piedziņu. Ņoti būtisks ir jautājums par valsts garantēto ārvalstu kredītu atgūšanas iespēju un to nodošanu citām kredītiestādēm turpmākajai apkalpošanai. Jo šo valsts garantēto ārvalstu kredītu piedzīšana ir stipri apgrūtināta un stipri kavējas — praktiski nenotiek. Un tad vēl ir divi tādi punkti, kas ierobežo “netīras naudas atmazgāšanu” un aizliedz atvērt kodētos kontus. Citēšu punktu, kas sevišķi varētu interesēt: “Nevienai kredītiestādei nav tiesību pieņemt norēķinu dokumentus, kuros nav uzrādīts maksātāja un maksājuma saņēmēja — juridiskās vai fiziskās personas — reģistrācijas numurs un personas kods.” Ārvalstniekiem — pases vai cita identifikācijas dokumenta numurs.

Pie šī paša Kredītiestāžu likuma mēs steidzamības kārtībā likumprojekta veidā iesniegsim Saeimai labojumu 65. pantā. Cik ātri tas virzīsies, grūti pateikt. Bet tas skan tā: “Juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, var uzlikt arestu tikai ar tiesas nolēmumu vai prokurora sankciju.” Taču šo personu norēķinu operāciju daļēja vai pilnīga apturēšana veicama pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma.

Vēl pieskaršos jautājumam, kas parasti rada diezgan lielu interesi. Ir runa par valsts kapitāla daļas izņemšanu no valsts uzņēmumiem. Tie ir lielie uzņēmumi — “Latvenergo”, “Latvijas gāze”, “Ventspils nafta”, “Latvijas balzams” un citi tamlīdzīgi. Pagājušajā gadā atrēķinot pamatā 12 procentus no peļņas — pēc visu nodokļu nomaksāšanas —, valsts budžetā tika ieskaitīti 6,34 miljoni latu. Šogad tāpat no iepriekšējā gada peļņas ir paredzēts zināmu daudzumu izņemt. To nosaka Finansu ministrija, precīzi paredzot procentus no peļņas. Te radās tādi strīdīgi jautājumi. Bija priekšlikumi izņemt no peļņas gandrīz simtprocentīgā apmērā, jo būtībā valsts uzņēmuma akciju turētājs ir valsts pārvaldnieks, piemēram, līdzšinējais Valsts īpašuma fonds. Parasti izņēma 12 procentus no peļņas, kas kopumā sastādīja šos 6,34 miljonus. Šogad bija domāts tādā veidā ieņemt budžetā 7,07 miljonus. Ir zināmas bažas, ka gaidāmā šo uzņēmumu nodošana privatizācijai peļņas daļu samazinās. Tāpēc radās priekšlikums šo procentu pacelt līdz 100 vai 50. Pēc balsošanas vienojāmies, ka pamatā paliks tas pats, kas pagājušajā gadā. Ar dažiem izņēmumiem, ko varētu precizēt Finansu ministrija.

Nolēmām likvidēt Valsts īpašuma fondu un izveidot tā likvidācijas komisiju. Turklāt Ministru kabinetā iesniedzami priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos. Tas jāizdara līdz 15. maijam. 10. aprīlī mēs izskatīsim jautājumu par Valsts nekustamā īpašuma aģentūras izveidošanu.

Pēc tam par Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdarītajiem grozījumiem likumos runāja Dzintars Rasnačs:

— Čsumā informēšu par grozījumiem likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Šo grozījumu būtība — turpmāk galveno valsts notāru amatā pēc tieslietu ministra ieteikuma apstiprinās Ministru kabinets. Tātad Uzņēmumu reģistrs kā iestāde no Tieslietu ministrijas pakļautības nonāks Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Otrs būtiskākais grozījums šajā likumā — būs noteikts precīzs termiņš, kādā jāreģistrē izdarītie grozījumi uzņēmējsabiedrību statūtos. Šis termiņš būs 15 dienas kopš grozījumu izdarīšanas brīža. Agrāk šāds termiņš nebija noteikts, tāpēc radās likumdošanas pretruna. Jo par šo grozījumu nereģistrēšanu bija paredzēta administratīvā atbildība. Taču termiņš nebija noteikts, līdz ar to bija grūti konstatēt pārkāpumu. Precizēta arī kārtība, kādā no Uzņēmumu reģistra izsniedzami dokumentu izraksti un noraksti.

Ja runājam par tiesību aktiem, kas skar zemesgrāmatu nodaļu darbu, var atzīmēt, ka šodien tika pieņemti divi grozījumi likumā, bet 10. aprīlī paredzēts pieņemt vēl divus. Visi četri ir akceptēti frakciju sadarbības padomē. Visu šo grozījumu būtību īsumā varētu raksturot tā. Pirmkārt, tika grozītas tās arhaiskās normas, kas kavēja virzību uz datorizāciju. Tās, protams, tika aizstātas ar tādām normām, kas paātrina zemesgrāmatu nodaļu darbu, vienlaikus saglabājot reģistrācijas tiesiskuma principus. Bez tam izdarīti grozījumi arī zemesgrāmatu tiesnešu darba apmaksas kārtībā. Tika noteikta iespēja izdarīt piemaksas pie esošās darba algas līdz 50 procentiem. Ieviests arī zināms kontraktēšanas princips, proti, ja īpašums nostiprināms vai darījums reģistrējams īpaši steidzamā kārtībā, par to jāmaksā desmitkārtīgi.

Tātad tie ir būtiskākie grozījumi. Rīt jāpieņem vēl divi tiesību akti. Un rezultātā būs pieņemta visa likuma grozījumu pakete, kas, manuprāt, būtiski uzlabos īpašumtiesību nostiprināšanas procesu.

Visbeidzot par nolemto, kas saistīts ar kultūras lietām, stāstīja Ojārs Spārītis:

— Man šovakar ir dalīta prieka izjūta. Jo kultūrai pēkšņi valsts budžetā ir atradusies viena speciālā budžeta nozare — tātad atsevišķa “renīte”, pa kuru no azartspēlēm uzkrātais līdzekļu daudzums tiek novirzīts speciālām kultūras vajadzībām. Otro gadu valstī pastāv šāda kārtība, ka vienu noteiktu naudas summu Latvijas Sporta komiteja un Kultūras ministrija sadala savām vajadzībām līdzīgi uz pusēm. Tādējādi pagājušajā gadā Kultūras ministrijas iegūtā līdzekļu puse bija apmēram 700 tūkstoši latu. Šim gadam tiek lēsti apmēram 800 tūkstoši latu. Tādējādi, izpētot tāmes, summējot vajadzības un sadalot lielākās nepieciešamības, jau pagājušā gada otrajā pusē Kultūras ministrijas darbinieki ir izveidojuši koncepciju, kādā veidā šiem līdzekļiem vajadzētu tikt sadalītiem 1996. gadā.

Varu sacīt, ka nav bijis manos spēkos mainīt šo proporciju. Kāpēc? Tā ir 1995. gada 14. februāra rīkojuma proporcija, ar kuru trijos galvenajos iedalījumos tiek proporcionēta šī speciālā budžeta naudas summa. Tas ir, 60 procenti nacionālo kultūras iestāžu un struktūrvienību vajadzībām, 30 procenti kultūras mantojuma saglabāšanai un 10 procenti kultūras un mākslas izglītības vajadzībām. Tā paredzēts nolikumā. Šo speciālo budžetu sadala īpaša komisija, un tas ir Ministru kabineta apstiprināts.

Kā jau minēju, šis ir otrais gads, kad pastāv tāda prakse. Bet tajā parādās dažas negatīvas iezīmes. Valsts budžets, zinādams, ka šāda speciālā budžeta struktūra pastāv, attiecīgi ir samazinājis pārējo kultūrai atvēlēto budžeta summu. Tādējādi, lai pasargātu kultūras iestādes no galīgas grimšanas postā un nabadzībā, Kultūras ministrija bija spiesta speciālo budžetu sadalīt tā, lai aptuveni 70 procenti no visas naudas aizietu remontiem, celtniecībai, restaurācijai. Un tā ir tieši tā naudas summa, kas varēja tikt izlietota jaunrades procesu nodrošināšanai — nacionālajam kino, literatūrai, radošajām savienībām, stipendijām, atbalstiem, daļēji — mākslinieku goda pensijām, lai nepazeminātu viņu dzīves komfortu vai nepadarītu neētiskas viņu vecumdienas. Rezultātā no visas šīs summas tikai aptuveni 15 līdz 20 procenti, varētu teikt, ir tīri jaunrades vajadzībām. Domāju, ka, projektējot 1997. gada budžetu, mums nāksies pārskatīt šo nolikumu par speciālo budžetu un veidot to gluži citādi. Mēģinot panākt arī valsts budžetā, lūk, šo nepieciešamo remontu, kapitālās celtniecības, restaurācijas apjomu palielināšanu un atstājot speciālo budžetu tieši jaunradi veicinošiem pasākumiem.

Kam tad speciālais budžets paredz līdzekļus un cik? Piemēram, Latvijas Nacionālajam teātrim — 100 tūkstoši latu kapitālā remonta vajadzībām; Latvijas Nacionālajai operai, kas pēc atklāšanas palikusi puspabeigtā stāvoklī (ar pabeigtu arhitektonisko daļu, bet nepabeigtu interjeru) — 150 tūkstoši latu; Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kura šobrīd ir galvenā valsts bibliotēka studentu sagatavošanai, — 120 tūkstoši latu, kas ir plānoti šīs ēkas remontam, avārijas stāvokļa likvidācijai un tamlīdzīgi.

Visa Latvijas reģionālā kultūrpolitika un kultūras pieminekļu glābšanas politika lielā mērā ir balstīta tikai uz avārijas situāciju likvidēšanu. Un man jāuzdod retorisks jautājums pašam sev: vai speciālais budžets ir avāriju likvidēšanas budžets? Secinājums: protams, ka ir, — Rundāles pils jumta remonts, Bauskas pils kapitālais remonts, Ungurmuižas konservācija, Āraišu ezerpils atjaunošana un tā tālāk.

Ja runājam par kultūras un mākslas izglītības jautājumiem, tad šajā sadaļā jāpiemin Jaunannas mūzikas un mākslas skolas celtniecības pabeigšana — jā, tur ir 10 tūkstoši latu — taču arī tā ir celtniecība. Tālāk — Andreja Kalniņa Cēsu mūzikas koledža, arī tai nepieciešama rekonstrukcija 20 tūkstošu latu apjomā.

No mākslas izglītības popularizēšanas pasākumiem vērienīgākais būs Latvijas Mākslas akadēmijas 75 gadu jubilejas goda albums, respektīvi, reprezentācijas albums, kurā šī solīdā iestāde sevi reprezentēs, kāda tā ir bijusi un kāda tā būs tuvākajā nākotnē.

Kopumā ņemot, es varu apliecināt, ka šāds pagājušā gadā predestinētais speciālais budžets neatbilst tai kultūras nozaru struktūrai un vajadzībām, kādas vispār nacionālā kultūras programma un perspektīva pieprasa.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kreitusa kungs, lūdzu, mazliet plašāk komentējiet papildinājumu par garantēto ārvalstu kredītu nodošanu citām kredīta iestādēm.

Aivars Guntis Kreituss: — Papildinājumā tika ierosināts 114.pantā iekļaut jaunu teikumu šādā redakcijā: “Nosakot saistību izpildes ierobežojumu bankai, kas apkalpo tranzīta kredītu, Finansu ministrija kopīgi ar Latvijas Banku pieņem lēmumu par tranzīta kredīta apkalpošanas turpināšanu šajā bankā vai nodošanu citām kredīta iestādēm.”

Jautājums: — Vai ir grozīta vēl kāda likuma norma, kas ierobežo “netīrās naudas atmazgāšanas” iespēju Latvijā?

Aivars Guntis Kreituss:— Mēs grozījām tikai šo vienu likuma daļu, ko jau minēju. Tika spriests arī par to, ka nepieciešams nerezidentiem aizliegt atvērt kodētos kontus. Taču tāds punkts netika iekļauts likumā.

Jautājums: — Kas ierosināja pārtraukt Valsts īpašuma fonda darbību?

Aivars Guntis Kreituss: — Es šodien Ministru kabinetu iepazīstināju ar interesantiem materiāliem. Pirmais no tiem bija saraksts ar Valsts īpašuma fonda parādiem 3,5 miljonu latu apmērā, ko Valsts īpašuma fonds nav samaksājis. Otrā sarakstā Valsts īpašuma fonds bija uzskaitījis, kādi darbi vēl būs jāveic 4,5 miljonu latu apjomā. Tātad kopā 8 miljoni latu. Kur tos ņemsim? Taču galvenais iemesls šī fonda slēgšanai ir tas, ka Valsts īpašuma fonds pēc pēdējās valsts uzņēmumu paketes nodošanas privatizācijai savas funkcijas ir izsmēlis. Jau pašā sākumā, dibinot Valsts īpašuma fondu, visiem bija skaidrs, ka šī institūcija nav uz visiem laikiem, bet gan uz zināmu, visai īsu laiku.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 9.aprīļa preses konferencē Valdības namā