• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republika gaida Čehijas Republikas prezidentu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.04.1996., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/39742

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Saeimas tribīnē - Eiropas viedoklis un balss

Vēl šajā numurā

12.04.1996., Nr. 64

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

info1.JPG (35840 bytes)Latvijas Republika gaida Čehijas Republikas prezidentu

Svētdien, 14. aprīlī, valsts vizītē Latvijā ieradīsies Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels. Augstais viesis tiksies ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi un Ministru prezidentu Andri Šķēli.

Vizītes laikā paredzētas arī Čehijas Republikas ārlietu ministra vietnieka Aleksandra Vondras un Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda Birkava sarunas, Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Vladimira Dlouhī un mūsu valsts ekonomikas ministra Guntara Krasta sarunas un Čehijas kultūras ministra Pāvela Tigrida tikšanās ar Latvijas kultūras ministru Ojāru Spārīti. Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels un delegācija, kas viņu pavada, apmeklēs Saeimu, Rīgas Domi, Latvijas Kultūras fonda Mākslas centru, kā arī Baltijas bataljona mācību centru Ādažos. Vizītes laikā paredzēts parakstīt Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu un līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels dzimis 1936. gada 5. oktobrī Prāgā. Jau zēna gados Vāclava Havela dzīvi būtiski ietekmējusi “buržuāziskā izcelsme” — viņš dzimis bagāta būvuzņēmēja ģimenē, un komunistiskā režīma gados tas nozīmēja limitētas izglītības iegūšanas iespējas. Pēc pamatskolas beigšanas nākamais prezidents sāka strādāt kādā ķīmijas laboratorijā un turpināja mācības vakarskolā. Tad viņš iestājās Prāgas Tehniskās universitātes Ekonomikas fakultātē, kur mācījās no 1955. līdz 1957. gadam, kad tika iesaukts karadienestā. Pēc karadienesta Vāclavs Havels iekārtojās Prāgas teātrī “ABC” par skatuves strādnieku. Jau šajā laikā viņš rakstīja lugas, un drīz no skatuves strādnieka kļuva par direktora palīgu un teātra dramaturgu. 1963. gadā V.Havels guva pirmos starptautiskos panākumus ar lugu “Svētki dārzā”.

No 1962. līdz 1966. gadam Vāclavs Havels studēja dramaturģiju Prāgas Teātra mākslas akadēmjā. 1964. gadā viņš apprecējās ar Olgu Spličalovu. Viņa bija ne viens Vāclava Havela dzīvesbiedre, bet arī uzticams biedrs disidenta cīņā par cilvēka tiesībām. V.Havels aktīvi iesaistījās čehu inteliģences aizsāktajā demokratizācijas un kultūras reformu procesā. 1968. gadā viņš aktīvi protestēja pret PSRS un citu Varšavas pakta valstu iebrukumu Čehoslovakijā un stingrās līnijas komunistu īstenoto politiku. Komunistiskais režīms centās ar represijām pārtraukt Vāclava Havela politisko darbību. Dramaturgs bija spiests atstāt Prāgu un doties uz laukiem, kur nodevās radošajam darbam. Taču arī publicēšanās iespējas šajā laikā bija ierobežotas, un nācās pelnīt iztiku, strādājot par laborantu vietējā alusdarītavā. Vienlaikus viņš turpināja aktīvu cīņu pret komunistisko režīmu.

1975. gadā Vāclavs Havels uzrakstīja Čehoslovakijas prezidentam Gustavam Husakam atklātu vēstuli, kurā kritizēja viņa valdību. 1977. gadā V.Havels kopā ar domubiedru grupu nodibināja cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu “Harta 77”. Viņš darbojās arī “Hartas 77” parakstītāju grupas nodibinātajā nelikumīgi notiesāto aizstāvēšanas komitejā. 1978. — 1979. gadā aktīvajam cilvēktiesību aizstāvim tika uzlikts mājas arests. Neraugoties uz represijam, viņš 1978. gadā uzrakstīja vienu no savām iespaidīgākajām esejām “Vara un bezspēcība”. Vāclavs Havels par savu aktīvo pretdarbību komunistu režīmam tika vairākkārt arestēts. Pēdējo reizi tas notika 1989. gada maijā. Savukārt ilgākais ieslodzījuma termiņš bija no 1979. līdz 1983. gadam. Pēc četriem cietumā pavadītajiem gadiem tapušas dramaturga trīs nozīmīgākās lugas. Viņš tāpat turpināja darboties Čehoslovakijas antikomunistiskās pagrīdes preses izdošanā.

1989. gada novembrī. Čehoslovakijas “samta revolūcijas” laikā, Vāclavs Havels kļuva par vienu no opozīcijas kustības pilsoņu foruma vadītājiem un aktīvi piedalījās komunistu varas miermīlīgajā gāšanā. Tā paša gada 29. decembrī viņš tika ievēlēts par Čehoslovakijas prezidentu. 1990. gada 5. jūlijā jaunais parlaments viņu atkal uz diviem gadiem ievēlēja par Čehijas un Slovakijas Federatīvās Republikas prezidentu. Šajā laikā Vāclavs Havels iedibināja draudzīgas attiecības ar daudzu pasaules valstu politiskajiem līderiem un sekmēja Čehoslovakijas jaunās ārpolitikas iedibināšanu. Pēc 1992. gada parlamenta vēlēšanām, kad skaidri iezīmējās federācijas sadalīšanās tendence, Vāclavs Havels 20. jūlijā atkāpās no federālā prezidenta amata. Pēc pusgada, 1993. gada 26. janvārī, viņš tika ievēlēts par pirmo Čehijas Republikas prezidentu.

Vāclavs Havels saņēmis daudzus starptautiskus apbalvojumus gan par politisko darbību un aktīvu cīņu par cilvēktiesībām, gan arī kā dramaturgs. Jorkas universitāte (Kanāda), Tulūzas universitāte (Francija), Baireitas universitāte (Vācija), Prāgas Kārļa universitāte (Prāga), Brīvā universitāte (Brisele) un Vroclavas universitāte (Polija) viņam piešķīrušas goda akadēmiķa grādu.

Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Havela dzīvē liela nozīme bija viņa dzīvesbiedrei Olgai. Tieši viņa Vāclava Havela apcietinājuma laikā pavairoja nākamā prezidenta rakstus par cilvēktiesību jautājumiem. 1990. gadā prezidenta kundze nodibināja Olgas Havelas fondu, kas aprūpēja cilvēkus ar ilgstošām veselības problēmām.

Pavisam nesen viņa, ļaunas slimības salauzta, aizgāja mūžībā. Tā Vāclavam Havelam, izcilajam dramaturgam, cilvēktiesību cīnītājam un politiķim, viņa sešdesmitās jubilejas gads sākās ar smagu likteņa triecienu.

Čehijas Republikas vēstniece Jaroslava Jeslinkova, šajās dienās uzturoties Rīgā, Diplomātiskā salona vakarā Reiterna namā teica, ka čehu tauta savu prezidentu uztverot arī kā garīgu simbolu un brīvības ideālu iemiesojumu. Viņa atgādināja, ka V.Havels ir paudis simpātijas un atbalstu latviešu tautai cīņā par savas valsts neatkarības atjaunošanu 1990. un 1991. gadā. Pēc vēstnieces vārdiem, Vāclava Havela vizīte Latvijā būs jauns čehu tautas simpātiju apliecinājums Latvijas zemei un Latvijas tautai. Apliecinājums visas pasaules priekšā. Un nozīmīgs solis abu valstu sadarbības tālākā attīstīšanā.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!